1. Risināmā jautājuma būtība

Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, ir jāsagatavo visi plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves uzsākšanu.

Lai uzsāktu struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu apguvi, atbilstoši Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulai (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (turpmāk – vispārējā regula), piedāvāts program­mēšanu īstenot trijos līmeņos – Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, dalībvalstu stratēģija jeb valsts stratēģiskais ietvardokuments (turpmāk – ietvardokuments) un dalībvalstu darbības programmas.

Ministru kabinets 2007.gada 12.jūlijā konceptuāli apstiprināja ietvardokumenta projektu 2007.–2013.gadam. Tas nosaka fondu apguves stratēģiju, vadības ietvaru, nodrošina koordināciju starp darbības programmām un citiem finanšu instrumentiem.

Ietvardokumentā minēto problēmjautājumu risināšanai un izklāstīto mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots vadīt ar trīs darbības programmu starpniecību:

1. Eiropas Sociālā fonda darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība”;

2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programma “Uzņēmējdarbība un inovācijas”;

3. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aptver izglītības, zinātnes, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, administratīvās kapacitātes un sabiedrības veselības jomas.

Izglītības jomā galvenās problēmas ir šādas:

• liels skolēnu īpatsvars ar zemu pamatprasmju līmeni un nepietiekams īpatsvars ar augstu kompetences līmeni;

• disproporcija starp vispārējās izglītības un profesionālās izglītības izvēli pēc pamatskolas;

• profesionālās izglītības saturs, pedagogu kompetence un programmu īstenošanas kvalitāte joprojām neatbilst darba tirgus prasībām;

• studējošo un sagatavoto speciālistu skaita ievērojama disproporcija – vairāk nekā puse studējošo studē sociālās zinātnes;

• nepietiekams studējošo skaits izvēlējušies dabaszinātnes, inženierzinātnes, tehnoloģijas, medicīnu un veselības aprūpi;

• pedagogu un akadēmiskā personāla novecošanās un jaunu mācībspēku trūkums;

• vāji attīstīta neformālās izglītības sistēma, jo ir nepietiekams profesionāli orientētas mūžizglītības piedāvājums;

• nepietiekama darba devēju līdzdalība cilvēkresursu attīstībā;

• nepietiekams tādu izglītības iestāžu īpatsvars, kuras ir pieejamas izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī nepietiekama bērnu un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrēšana kopējā izglītības plūsmā.

Galvenās ietvardokumentā minētās nodarbinātības un bezdarba problēmas ir šādas:

• darba tirgū vērojamas reģionālās atšķirības;

• darbaspēka izglītības kvalitāte, prasmes un iemaņas neatbilst darba devēju prasībām;

• potenciālais darbaspēka trūkums saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm pēc 2010.gada, kas būs saistīts arī ar būtiskām izmaiņām darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties jauniešu skaitam un pieaugot vecu cilvēku skaitam;

• ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir augstāks par vidējo Eiropas Savienības rādītāju;

• darba tirgū vērojamas dzimumu diskriminācijas pazīmes;

• kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, būvniecībā) un darbaspēka aizplūšana (galvenokārt uz Rietumeiropu);

• zema iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un pašnodarbināto iedzīvotāju skaits.

Sociālās iekļaušanas galvenās problēmas ir šādas:

• jauniešiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem risks kļūt par ilgstošiem bezdarbniekiem ir lielāks nekā citiem iedzīvotājiem viņu nepietiekamo prasmju un darba tirgum neatbilstošās izglītības dēļ;

• sieviešu atgriešanos darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma apgrūtina kvalifikācijas un prasmju pazemināšanās bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā arī darba devēju uzskati par sieviešu darba ražīguma krišanos un negatīva attieksme pret iespēju strādāt nepilnu darba laiku;

• bijušo ieslodzīto nespēja integrēties darba tirgū un sabiedrībā kopumā;

• nav pietiekami attīstīta sociālā atbalsta un palīdzības sniegšanas sistēma personām, kas inficētas ar HIV/AIDS, kā arī viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem.

Veselības aprūpes jomā, kas ir būtisks darbaspēka kvalitātes jautājums, galvenās problēmas ir šādas:

• salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem Latvijā ir kritiska situācija saslimstības līmeņa ziņā, kas noteikta, analizējot dažādu slimību (piemēram, tuberkuloze, AIDS, onkoloģiskās slimības) pēdējos četros gados vērojamo tendenci pieaugt;

• Latvijā pēdējo četru gadu laikā dubultojies reģistrēto arodslimību skaits;

• Latvijā ir augstākais mirstības līmenis starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši asinsvadu un sirds slimību dēļ;

• zems iedzīvotāju veselības stāvokļa pašnovērtējums;

• gandrīz 32 % nodarbināto ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā un tuvāko 10 gadu laikā pensionēsies. Viņus pakāpeniski nomainīs ārsti vecuma grupā līdz 35 gadiem, kura ir skaitliski mazāka – tikai 11,5 %.

Galvenās problēmas administratīvās kapacitātes jomā ir šādas:

• nepietiekama politikas plānošanas sasaiste ar valsts līmeņa un ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentiem;

• ierobežota spēja izstrādāt un ieviest teritoriju attīstības plānus;

• ierobežota publiskās pārvaldes institūciju aktivitāte kvalitātes sistēmu veidošanā, modernas politikas veidošanā un administrēšanas formu piemērošanā;

• neapmierinoša publisko pakalpojumu kvalitāte atsevišķās nozarēs, vāja pakalpojumu organizācija un zema kvalitāte, kā arī nepietiekama efektivitāte reģionālajā un vietējā līmenī;

• zema personāla atlases un citu personālvadības funkciju izpildes kvalitāte, trūkst stratēģiskas pieejas un cilvēkresursu attīstības plānošanas, netiek izmantotas privātajā sektorā plaši lietotās mūsdienīgās personālvadības pieejas.

2. Piedāvātais risinājums

Eiropas Sociālā fonda darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir vērsta uz izglītības un zinātnes attīstību, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanu, vesela darbaspēka veidošanu un administratīvās kapacitātes stiprināšanu, līdz ar to risinot aplūkotās problēmas.

Darbības programma aptver tās prioritātes, kuru īstenošanā paredzēts piesaistīt Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Tomēr stratēģijas īstenošana nav skatāma atrauti no kopējās valsts attīstības politikas un pasākumiem, kas tiks īstenoti pārējās divās struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajās darbības programmās, kā arī pasākumiem, kas tiks īstenoti neatkarīgi no fondu atbalsta (piemēram, no valsts, pašvaldību un citiem finanšu avotiem), vai pasākumiem, kas nav tieši saistīti ar finansiālām investīcijām (izmaiņas nozaru politikā, normatīvajos aktos vai administrācijā). Minētie pasākumi aplūkoti Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā, Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā un citos politikas plānošanas dokumentos.

Darbības programmai “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ir šādas prioritātes:

■ 1.prioritāte “Augstākā izglītība un zinātne”;

■ 2.prioritāte “Izglītība un prasmes”;

■ 3.prioritāte “Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā”;

■ 4.prioritāte “Sociālās iekļaušanas veicināšana”;

■ 5.prioritāte “Administratīvās kapacitātes stiprināšana”;

■ 6.prioritāte “Tehniskā palīdzība”.

Darbības programmā iekļauta stratēģija, prioritāšu apraksti, tām pakārtoto pasākumu apraksti, finansējuma sadalījums pa prioritātēm un gadiem, ieviešanas apraksts. Pasākumu apraksti ietver pasākuma mērķi, pamatojumu, pasākuma mērķa grupas, sinerģiju, iepriekšējo atbalstu un aktivitāšu aprakstu. Īpaši nozīmīga ir pasākuma saskaņošana ar horizontālajām prioritātēm – teritorijas līdzsvarotu attīstību, vienādām iespējām, makroekonomisko stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību, Rīgas starptautisko konkurētspēju un informācijas sabiedrību. Tiek sniegta arī informācija par lielajiem projektiem un valsts atbalstu.

Darbības programmas ir izstrādātas sadarbībā ar Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām nozaru ministrijām un konsultējoties ar sociālajiem partneriem, reģionu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Ar 2006.gada februāra sākumu darbības programmu sagatavošanas process ticis padarīts iespējami caurskatāms, izmantojot Finanšu ministrijas administrēto Eiropas Savienības fondu mājaslapu internetā (www.esfondi.lv). Mājaslapā publicēti gan nozaru ministriju priekšlikumi darbības programmu pasākumu aprakstiem, gan par tiem saņemtie komentāri. Regulāri atjaunota un papildināta informācija. Tādējādi ikvienam interesentam ir bijusi iespēja iepazīties ar aktualitātēm un līdzdarboties darbības programmu sagatavošanas procesā, izsakot komentārus un priekšlikumus par darbības programmu pasākumiem. Paralēli Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajam saskaņošanas procesam notika arī pēdējais sabiedriskās apspriešanas posms. 

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” finansēšanas avots ir Eiropas Sociālais fonds (turpmāk – ESF). Atbilstoši vispārējās regulas nosacījumiem Eiropas Savienības maksimālais līdzfinansējums ir 85 % no kopējā finansējuma. Līdztekus nodrošināms valsts budžeta, kā arī privātais finansējums.

Finansējuma sadalījums darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvaros Eiropas Savienības vienotajā valūtā pa prioritātēm un finanšu avotiem ir šāds: