Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.69

Rīgā 2008.gada 19.februārī (prot. Nr.7 44.§)

Par Ministru kabineta pārstāvības Satversmes tiesā koncepciju

 

1. Atbalstīt Ministru kabineta pārstāvības Satversmes tiesā koncepcijas (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2008.gada 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas informatīvās daļas V nodaļā "Nepieciešamo tiesību aktu projektu apraksts" minētos risinājuma 1.varianta ieviešanai nepieciešamos tiesību aktu projektus.

4. Ar koncepcijas projekta īstenošanu saistītos izdevumus segt no Tieslie­tu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, neveidojot papildu amata vietas.

Ministru prezidents I.Godmanis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš


(Ministru kabineta

2008.gada 19.februāra rīkojums Nr.69)

Ministru kabineta pārstāvības Satversmes tiesā koncepcijas

kopsavilkums

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 85.pantu Latvijā pastāv Satversmes tiesa. Satversmes tiesa atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas lietas, kas ar likumu nodotas tās kompetencē. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus tiesību aktus vai to daļas.

Ja pēc pieteikuma saņemšanas Satversmes tiesa ierosinājusi lietu, tā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20.panta devītās daļas 3.punktu uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Normatīvajos aktos netiek regulēta kārtība, kādā tiek sagatavoti atbildes raksti Satversmes tiesai un tiek sniegti papildu paskaidrojumi, ja tiek apstrīdēts Ministru kabineta izdots tiesību akts. Tāpat nav regulējuma par Ministru kabineta pārstāvību Satversmes tiesā. Atbildes raksti tiek gatavoti, ņemot vērā vispārīgos dokumentu sagatavošanas nosacījumus un ievērojot vispārīgos principus attiecībā uz dokumentu apriti Ministru kabinetā. Ministru kabineta pārstāvība Satversmes tiesā tiek organizēta atkarībā no apstākļiem - to var īstenot par attiecīgo jomu atbildīgās ministrijas pārstāvji vai arī trešās personas (zvērināti advokāti). Netiek koordinēti tiesas spriedumā dotie uzdevumi, kā arī netiek veikta Satversmes tiesas spriedumu mērķtiecīga analīze.

Kārtība, kādā tiek sagatavoti atbildes raksti Satversmes tiesai par Ministru kabineta izdotas tiesību normas atbilstību tiesību normai ar augstāku juridisku spēku, atzīstama par neefektīvu. Pastāvošajā praksē atbildes raksta sagatavošana tiek uzdota ministram, kas atbildīgs par nozari, kuras darbību reglamentējošā tiesību aktā ietvertā norma vai visa tiesību akta atbilstība tiesību normai ar augstāku juridisko spēku tiek apstrīdēta Satversmes tiesā. Ministru prezidents rezolūcijā norāda atbildes raksta projekta sagatavošanas termiņu un institūcijas, ar kurām atbildes raksta projekts jāsaskaņo.

Pēc atbildes raksta projekta sagatavošanas ministrijas parasti to nosūta Tieslietu ministrijai. Termiņš, kādā tiek lūgts sniegt atzinumu, visbiežāk ir viena darbdiena vai arī dažas darbdienas. Šajā termiņā Tieslietu ministrija nevar pilnvērtīgi izvērtēt lietas būtību un izanalizēt sagatavoto atbildes rakstu, jo ministrijas strādā savstarpēji atrauti, un Tieslietu ministrijas rīcībā ir tikai to dokumetu kopijas, kuras Satversmes tiesa pievienojusi lūgumam sagatavot atbildes rakstu (pieteikums). Ja Tieslietu ministrija norāda, ka atbildes rakstā trūkst juridiskas argumentācijas, par atbildes raksta sagatavošanu atbildīgā ministrija ierobežotā laika, kā arī kvalificētu kadru trūkuma dēļ nespēj to nodrošināt. Ministriju sagatavoto atbildes rakstu saskaņošanu ar Tieslietu ministriju apgrūtina īsais saskaņošanas termiņš, kas atkarīgs no tiesas noteiktā termiņa atbildes raksta iesniegšanai un laika, kādā atbildes rakstu sagatavojusi atbildīgā ministrija. Savukārt, ja Tieslietu ministrija sagatavo izvērstu atzinumu ar iebildumiem, visbiežāk atbildes raksta sagatavotājs nespēj šos iebildumus izvērtēt un ņemt vērā laika trūkuma dēļ.

Ja apstrīdētās Ministru kabineta izdotās normas neatbilstība tiesību normai ar augstāku juridisku spēku ir acīmredzama, parasti tiek izmantota iespēja iesniegt Ministru kabinetā atbildes rakstu ar argumentāciju par normas atbilstību tiesību normai ar augstāku juridisku spēku, nevis iespēja virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus attiecīgajā Ministru kabineta tiesību aktā, lai neatbilstību novērstu, vienlaikus lūdzot Satversmes tiesu izbeigt lietu.

Normatīvie akti neregulē kārtību, kādā institūcijas, iestādes vai amatper­sonas sagatavo paskaidrojumus Satversmes tiesai, kā arī to, kā notiek viedokļu saskaņošana starp iestādēm. Tādējādi bieži vien par vienu un to pašu jautājumu Satversmes tiesa saņem dažādus viedokļus no Saeimas, Ministru kabineta un ministrijām vai citām valsts iestādēm.

Tāpat neviens normatīvais akts neregulē kārtību, kādā Ministru kabineta intereses tiek pārstāvētas Satversmes tiesā. Pašlaik pastāv prakse, ka, izskatot atbildīgās ministrijas sagatavoto atbildes rakstu Ministru kabineta sēdē, Ministru kabineta sēdes protokollēmumā atbildīgajai ministrijai tiek dots uzdevums nodrošināt Ministru kabineta pārstāvību Satversmes tiesā. Ministru kabineta fiziskā pārstāvība Satversmes tiesā, ja tāda nepieciešama, tiek organizēta atkarībā no apstākļiem - to var īstenot atbildīgās ministrijas pārstāvji vai arī trešās personas (zvērināti advokāti).

Ja lieta tiek izskatīta mutiskā procesā, Satversmes tiesas sēdē, izskatot lietu, lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamato­jumu. Taču konstitucionālā tiesvedība ir specifiska un komplicēta tiesību zinātņu joma. Vairumā gadījumu atbildīgajām ministrijām nav iepriekšējas pieredzes un attiecīgu zināšanu. Pastāv iespēja, ka Ministru kabineta pārstāvību nodrošina pat persona bez juridiskās izglītības.

Spēkā esošie normatīvie akti, tai skaitā Satversmes tiesas likums, neregulē jautājumu par Satversmes tiesas sprieduma izpildes kontroli. Praksē ir bijušas situācijas, ka ne Saeima, ne valsts pārvaldes iestādes neuzsāk darbu pie likumprojekta izstrādes, kā arī situācija, ka vairākas ministrijas vienlaikus uzsāk darbu pie viena un tā paša likumprojekta izstrādes, lai izpildītu Satversmes tiesas uzdevumu.

Pašlaik pastāvošā prakse uzskatāma par neefektīvu, jo netiek sistemātiski analizēti Satversmes tiesas spriedumi un koordinēts darbs pēc tam, kad Satver­smes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā, kam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesību aktu sagatavošanu.

Risinot problēmu, nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, lai varētu sagatavot pēc iespējas kvalitatīvus atbildes rakstus Satversmes tiesai, koordinētu paskaidrojumu sniegšanu, nodrošinātu kvalificētu Ministru kabineta pārstāvību Satversmes tiesā, kontrolētu spriedumos doto uzdevumu izpildi un veiktu mērķtiecīgu Satversmes tiesas spriedumu analīzi.

Koncepcijā minēto problēmu risināšanai tiek piedāvāti divi risinājuma varianti:

1.variants

Ministru kabineta atbildes rakstu Satversmes tiesai sagatavo un Ministru kabineta pārstāvību Satversmes tiesā centralizēti nodrošina vienā valsts pārvaldes iestādē - Tieslietu ministrijā, izveidojot pārstāvja Satversmes tiesā institūtu.

Ar varianta ieviešanu un īstenošanu saistītie izdevumi tiks segti no Tieslietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2.variants

Tiek saglabāta esošā kārtība, ka Ministru kabinetu Satversmes tiesā pārstāv tās institūcijas pārstāvis, kura sagatavojusi atbildes rakstu, proti, tās ministrijas pārstāvis, kuras nozari skar apstrīdētā tiesību norma (tiek apstrīdēta tiesību normas atbilstība tiesību normai ar augstāku juridisku spēku). Detalizēti tiek izstrādāta procedūra, kādā atbildīgā ministrija sagatavo atbildes rakstu Satversmes tiesai, kā arī sniedz papildu paskaidrojumus.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 69Pieņemts: 19.02.2008.Stājas spēkā: 19.02.2008.Zaudē spēku: 01.08.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 29, 21.02.2008.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
171263
19.02.2008
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva