Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.94

Rīgā 2007.gada 13.novembrī (prot. Nr.83, 19.§)

Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.3, 28.4, 28.5, 36.1pantu un pārejas noteikumu 12.punktu, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5., 9., 10.pantu, likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septīto daļu un 47.panta piekto daļu, likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un Ministru kabineta 28.08.2007. noteikumiem Nr.595 "Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā"

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Saistošajos noteikumos lietotie termini un saīsinājumi:

Administratīvā komisija - Rīgas domes Administratīvā komisija vai Rīgas domes Administratīvās komisijas priekšpilsētas (rajona) apakškomisija.

Daudzbērnu ģimene - ģimene, kuras dabīgā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) nepilngadīgi bērni.

Denacionalizēto māju īrnieki - personas, kas dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai vai arī lieto dzīvokli mājā, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā.

Denacionalizēta māja - denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota māja vai māja, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā.

Dzīvoklis ar ērtībām - dzīvoklis, kurš nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, boilers vai gāzes katls), kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu (var būt vēl citi papildpakalpojumi).

Dzīvoklis ar daļējām ērtībām - dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds(i) no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem.

Dzīvoklis bez ērtībām - dzīvoklis, kurš nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa), sadzīves atkritumu izvešanu.

Dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām - dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā un dzīvojamā telpa istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kur palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem.

Dzīvojamā telpa - dzīvoklis ar ērtībām, dzīvoklis ar daļējām ērtībām, dzīvoklis bez ērtībām un dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

Dzīvokļu pārvalde - Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde.

Izīrēšanas komisija - Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija.

Komiteja - Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja.

Labklājības departaments - Rīgas domes Labklājības departaments.

Pabalsts - vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts, kuru var saņemt denacionalizēto māju īrnieki sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu vai sakarā ar minēto personu izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā, 28.2, 28.4, 28.5 pantā paredzētajos gadījumos.

Pagaidu dzīvojamā telpa - dzīvojamā telpa, kas neatbilst dzīvojamās telpas, kura pienākas personai, kritērijiem, kā arī var neatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.

Pašvaldība - Rīgas pilsētas pašvaldība.

Pašvaldības dzīvojamā telpa - pašvaldībai piederoša vai uz likumīga pamata pašvaldības nomāta dzīvojamā telpa (dzīvoklis).

Persona ar noteiktiem ienākumiem - denacionalizētās mājas īrnieks, kura ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam.

Persona, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā - persona, kura par sasniegumiem saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību.

Reģistra lieta - nepieciešamo dokumentu kopums, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā attiecīgā reģistra ietvaros.

Reģistrācijas komisija - Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra.

Rīga, Jūrmala vai Rīgas rajons - Rīgas, Jūrmalas vai Rīgas rajona administratīvā teritorija.

Servisa dzīvoklis - dzīvoklis, kas tiek izīrēts un pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai palielinātu personas iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi.

SD - Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālais dienests.

SD izziņa - saskaņā ar Rīgas domes 22.02.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.86 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu" Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālā dienesta izsniegta izziņa par to, ka ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai arī personas ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 250, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 200 vienam cilvēkam un šīm personām nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

Sociālais dzīvoklis - pašvaldībai piederošs dzīvoklis sociālajā dzīvojamā mājā.

Sociālā dzīvojamā telpa - dzīvoklis vai dzīvojamā telpa (ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām), kurai noteikts sociālās dzīvojamās telpas statuss un kura atrodas pašvaldībai piederošā vai tās lietojumā esošā mājā.

Tehniskā komisija - Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija.

VDEĀK - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija.

2. Saistošie noteikumi (turpmāk - noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk - palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz palīdzību.

3. Personas tiesības saņemt palīdzību nosaka likumi "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", "Par dzīvojamo telpu īri", "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" un šie noteikumi.

4. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību un atbilstoši tiesiskajam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, rakstveida iesniegumā Dzīvokļu pārvaldei norāda vēlamo palīdzības veidu (veidus) un iesniegumam pievieno šādu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus):

- pases kopiju;

- bērna dzimšanas apliecības kopiju;

- pensionāra apliecības kopiju;

- politiski represētās personas apliecības kopiju (politiski represētās personas);

- VDEĀK izziņas kopiju (invalīdi);

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

- šajos noteikumos minētos dokumentus (kopijas), kas nepieciešami, lai saņemtu attiecīgo palīdzības veidu, un kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību.

Iesniegumu Dzīvokļu pārvaldes speciālista klātbūtnē paraksta visas pilngadīgās personas, kuras vēlas saņemt palīdzību.

Ja persona iesniegumā nav norādījusi konkrētu palīdzības veidu, Dzīvokļu pārvaldē to informē par iespējamiem palīdzības veidiem, nepieciešamajiem dokumentiem un reģistrācijas kārtību.

5. Personai, kura vēlas reģistrēties palīdzības saņemšanai, ir pienākums savlaicīgi deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli.

6. Personas, kurām nepieciešama likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1., 2., 4. un 7.punktā minētā palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē Dzīvokļu pārvaldē, veidojot šādu uzskaiti:

6.1. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai (1., 3., 5., 7., 7.2, 8., 12. reģistrs);

6.2. pabalsta piešķiršanai denacionalizēto māju īrniekiem (4.reģistrs);

6.3. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai (13.reģistrs);

6.4. īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (14.reģistrs).

7. Tiesības reģistrēties palīdzības saņemšanai, ievērojot šo noteikumu nosacījumus, ir arī personām, kurām lietošanā esošo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā pašvaldība izīrējusi kā palīdzības saņemšanai reģistrētām personām pēc 01.01.1992. (t.i., pēc likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" stāšanās spēkā) vai pēc 20.11.1991. (t.i., pēc likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" stāšanās spēkā).

8. Personai nav tiesību reģistrēties šajos noteikumos minētās palīdzības saņemšanai, ja tās īpašumā ir cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā (izņemot 52.2. un 52.3.apakšpunktā minētās personu kategorijas un personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā).

9. Personai nav tiesību reģistrēties 1., 3., 5., 7., 12. reģistrā minētās palīdzības saņemšanai (izņemot denacionalizēto māju īrniekus) piecus gadus no brīža, kad:

9.1. persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

9.2. ar personas piekrišanu tai piederošs dzīvokļa īpašums ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības;

9.3. persona apmainījusi tās īrēto dzīvojamo telpu pret mazāku, iemitinājusi tajā personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, un šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību.

10. Denacionalizēto māju īrniekiem, kuri pēc 31.03.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.03.2004. saistošo noteikumu Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) ir labprātīgi atsavinājuši tiem piederošo dzīvojamo telpu Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, nav tiesību reģistrēties 1., 4., 7., 7.2, 8.reģistrā minētās palīdzības saņemšanai.

11. Noteikumu 23.1.4., 23.3.1., 32.1., 41.4. un 52.1.apakšpunktā minētajām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām, kuras strādā algotu darbu un kurām nav apgādnieku, tiek vērtēts tikai pensijas apmērs.

12. Ja noteikumu 23., 32., 41., 48.punktā un 52.1.apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļi rakstveidā atteikušies no palīdzības vai nav atsaukušies uz Dzīvokļu pārvaldes Personu reģistrācijas un vispārējās kārtības reģistra nodaļas rakstveida uzaicinājumu reģistrēties minētās palīdzības saņemšanai, tad viņiem nav tiesību reģistrēties palīdzības saņemšanai
pēc tam, kad viņu ģimenes locekļi ir saņēmuši palīdzību.

13. Personas, kuras, pamatojoties uz dzīvojamo telpu īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto (lietoja) dzīvojamo telpu, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var tikt iekļautas tikai vienā reģistra lietā.

14. Ja persona, kura reģistrēta palīdzības saņemšanai, izteikusi vēlēšanos reģistrēties vēl cita veida palīdzības reģistrā (šis nosacījums attiecas uz personām, kuras ir tiesīgas reģistrēties vairākos palīdzības reģistros), tad personai jāiesniedz jauns rakstveida iesniegums un tā tiek reģistrēta cita palīdzības veida reģistrā ar iesnieguma reģistrācijas dienu. Personu var vienlaikus reģistrēt divu vai vairāku palīdzības veidu saņemšanai.

15. Lēmumu par personas iekļaušanu palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Reģistrācijas komisija.

Jautājumu par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, iekļaušanu palīdzības reģistrā Reģistrācijas komisija izskata pēc Izīrēšanas komisijas lēmuma par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus saņemšanas.

16. Personas, kuras saskaņā ar Reģistrācijas komisijas lēmumu ir atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas palīdzības reģistrā, reģistrē ar datumu, kad tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu un visus dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzības veidu.

Dzīvokļu pārvalde likumā noteiktajā kārtībā sniedz rakstveida atbildi saistībā ar personas iesniegumu par iespēju saņemt iesniegumā minēto vai citu palīdzību, kā arī rakstveidā informē par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra.

17. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir viena mēneša laikā pēc SD izziņas termiņa izbeigšanās deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli, iesniegt Dzīvokļu pārvaldē VDEĀK izziņas par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopiju (uzrādot oriģinālu), īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja izdarīti grozījumi īres līgumā, dokumentus par izmaiņām ģimenes sastāvā, informāciju par personas faktisko un deklarēto dzīvesvietu (adresi), tālruņa numuru, kā arī par faktu (ja persona ieguvusi īpašumā dzīvošanai derīgu dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu).

18. Ja ir nepieciešams, personai var pieprasīt papilddokumentus informācijas precizēšanai.

19. Reģistrācijas komisijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Rīgas domes Komunālajā departamentā, bet Rīgas domes Komunālā departamenta lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

20. Izīrēšanas komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā vai Rīgas Centra rajona tiesā.

21. Dzīvokļu pārvalde katra mēneša 1.datumā aktualizē palīdzības reģistros iekļauto personu kārtas numurus.

22. Dzīvokļu pārvalde apkopo informāciju par palīdzības reģistru datiem iepriekšējā kalendārajā gadā, par sniegto palīdzību, kā arī pašvaldības lietojumā esošo dzīvojamo telpu vienotās uzskaites datiem un katru gadu līdz 15.janvārim iesniedz šo informāciju Komitejai, lai varētu pieprasīt valsts budžeta līdzekļus mērķdotāciju veidā.

Dzīvokļu pārvalde katru gadu līdz 1.augustam iesniedz Komitejai informāciju par palīdzības reģistru datiem iepriekšējā pusgadā.

II. Palīdzības reģistri

23. 1.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē personas, kuras tiek izliktas:

23.1. no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2panta pirmajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā, 28.4panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir:

23.1.1. politiski represētās personas, kuru lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

23.1.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

23.1.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgais, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds;

23.1.4. personas ar noteiktiem ienākumiem;

23.1.5. personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un ir denacionalizēto māju īrnieki, un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus;

23.2. no tām piederoša dzīvokļa, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumu par pakalpojumiem, kas sais­tīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, parādiem un ja tās ir:

23.2.1. politiski represētas personas, kuru lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

23.2.2. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

23.2.3. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgais, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds;

23.3. no dzīvojamās telpas denacionalizētā mājā, pamatojoties uz tiesas spriedumu, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja tās ir:

23.3.1. personas ar noteiktiem ienākumiem;

23.3.2. politiski represētas personas;

23.3.3. personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus.

24. Noteikumu 23.1.4.apakšpunktā un 23.3.apakšpunktā minētie nosacījumi attiecas uz tām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā).

25. Personām, kuras tiek izslēgtas no 1.reģistra, nav tiesību atkārtoti reģistrēties šajā reģistrā palīdzības saņemšanai, pamatojoties uz to pašu tiesas spriedumu.

26. Personu reģistrācijai 1.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopija (uzrādot oriģinālu);

- attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību;

- dzīves apraksts (CV - Curriculum vitae) - 23.1.5., 23.3.3.apakšpunktā minētajām personām.

27. Pašvaldības dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritēriji 1.reģistrā reģistrētajām personām:

27.1. 1.reģistrā reģistrētajām personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā, 28.3panta pirmajā daļā un 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, izīrē dzīvokli ar ērtībām, ņemot vērā, ka nedrīkst piešķirt dzīvojamo telpu, kas ir lielāka par līdz šim īrēto dzīvojamo telpu, bet ja šīs personas bija reģistrētas 7. vai 7.2 reģistrā - ievērojot 45. un 49.punktā minētos kritērijus.

Ja šajā punktā minētās personas (kuru īrētās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedzis izpildei izpildu rakstu vai arī tiesas sprieduma izpilde atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība izīrēs īrniekam citu dzīvojamo telpu) pašvaldība nevar uzreiz nodrošināt ar atbilstošu dzīvojamo telpu, personas nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu.

Šajā reģistrā minētajām personām, kuras devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām.

27.2. Dzīvokli bez ērtībām, dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piedāvā īrēt 1.reģistrā minētajām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus kritērijus:

27.2.1. vienistabas dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

27.2.2. divistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām - ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

27.2.3. trīsistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām - ģimenei, kurā ir 6 (vai vairāk) cilvēki.

Piedāvājot dzīvojamo telpu 27.2.apakš­punktā minētajām personām, ievēro nosacījumu, ka netiek piedāvāta dzīvojamā telpa ar lielāku istabu skaitu un ar augstāku labiekārtojuma līmeni nekā viņu lietošanā bija līdz izlikšanai no dzīvojamās telpas.

27.3. 1.reģistrā reģistrētajām personām var tikt piedāvāta dzīvojamā telpa ar mazāku istabu skaitu nekā tas paredzēts 27.2.apakšpunktā, ja kopā ar šīm personām nav reģistrējušies visi ģimenes locekļi, kuri saskaņā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu izliekami no līdz šim lietotās dzīvojamās telpas.

27.4. 1.reģistrā reģistrētajām personām līdz šim īrētā pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā telpa var tikt izīrēta saskaņā ar Izīrēšanas komisijas lēmumu, ja tiek samaksāti īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, parādi, kā arī ja persona piekritusi dzīvojamās telpas saglabāšanai pašvaldības īpašumā un ja istabu skaits nepārsniedz 27.2.apakšpunktā minēto.

28. 3.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Rīgā.

29. Noteikumu 28.punktā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šīs personas ir ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu. Ja šis termiņš nav ievērots attaisnojošu iemeslu dēļ, Reģistrācijas komisija ir tiesīga termiņu atjaunot.

30. Personu reģistrācijai 3.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- lēmums par aizbildnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu un bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē;

- izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs.

31. Pašvaldības dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritēriji 3.reģistrā reģistrētajām personām:

31.1. 3.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām. Personai, kura strādā algotu darbu un par kuru Labklājības departaments sniedzis atzinumu par personas tiesībām īrēt atsevišķu dzīvokli, var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

31.2. personai, kura veselības stāvokļa dēļ nevar dzīvot dzīvojamā telpā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

31.3. ja persona, kurai pēc 26.11.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.11.2004. saistošo noteikumu Nr.76 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) ir izīrēta dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, vismaz gadu regulāri maksā īres maksu, maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un strādā algotu darbu, tai var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

31.4. bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem izīrēta dzīvojamā telpa grupu dzīvokļos, var tikt izīrēts vienistabas dzīvoklis, ja Labklājības departaments sniedzis atzinumu par to, ka personai turpmāk nav nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu grupu dzīvoklī.

32. 4.reģistrā pabalsta saņemšanai reģistrē:

32.1. personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā vai arī pēc 26.01.2006. (t.i., pēc Rīgas domes 20.12.2005. saistošo noteikumu Nr.36 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) tiek izliktas (stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums) no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā, 28.2, 28.4, 28.5pantā paredzētajos gadījumos;

32.2. personas, kuras reģistrētas 7.2 reģistrā;

32.3. politiski represētās personas, kuras ir denacionalizēto māju īrnieki;

32.4. personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un ir denacionalizēto māju īrnieki, un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus.

33. Personu reģistrācijai 4.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, rēķinu kopijas (par pēdējiem trīs mēnešiem), uzrādot oriģinālus;

- rakstveida informācija no iepriek­šējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai apsaimniekotājs) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas uz citu;

- attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību;

- dzīves apraksts (CV - Curriculum vitae) - 32.4.apakšpunktā minētajām personām.

34. Pieņemot lēmumu par reģistrāciju 4.reģistrā, netiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri personu īrētajā dzīvojamā telpā iemitinājušies pēc 31.03.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.03.2004. saistošo noteikumu Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) un deklarējuši kā savu dzīvesvietu, izņemot laulātos, ar kuriem laulība reģistrēta pēc 31.03.2004. un kuru iepriekšējā dzīvesvieta ir bijusi denacionalizētā mājā, un jaundzimušos bērnus, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

35. Piešķirot pabalstu, netiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri iemitināti personas īrētajā dzīvojamā telpā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 9.pantā noteiktajā kārtībā un to deklarējuši kā dzīvesvietu, bet pirms tam lietojuši dzīvojamo telpu valsts vai pašvaldības mājā.

36. Ja kāds no ģimenes locekļiem nevēlas reģistrēties 4.reģistrā, šī persona iesniedz Dzīvokļu pārvaldē iesniegumu ar piekrišanu atbrīvot dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā pēc tam, kad reģistrētās personas saņems pabalstu.

37. 5.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Rīgā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības.

38. Noteikumu 37.punktā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad personas ir ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu. Ja šis termiņš nav ievērots attaisnojošu iemeslu dēļ, Reģistrācijas komisija ir tiesīga termiņu atjaunot.

39. Personu reģistrācijai 5.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- personas atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) kopija (uzrādot oriģinālu);

- arhīva izziņa no pēdējās dzīvesvietas.

40. 5.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt vienistabas dzīvokli bez ērtībām, vienistabas dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

41. 7.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām reģistrē:

41.1. repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 04.05.1990. un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kas atrodas Rīgā un kurā repatriants pastāvīgi dzīvojis pirms izceļošanas, vai arī repatriantus, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 04.05.1990. un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi un kuri nevar iemitināties dzīvojamā telpā, kas atrodas Rīgā un kurā pirms izceļošanas no Latvijas dzīvoja viņu vecāki vai vecvecāki.

Minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad personas ir ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu. Ja šis termiņš nav ievērots attaisnojošu iemeslu dēļ, Reģistrācijas komisija ir tiesīga termiņu atjaunot.

41.2. maznodrošinātas politiski represētas personas;

41.3. politiski represētās personas, kuras ir denacionalizēto māju īrnieki;

41.4. personas ar noteiktiem ienākumiem;

41.5. maznodrošinātas personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus;

41.6. personas, kas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un ir denacionalizēto māju īrnieki, un par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus.

42. Pieņemot lēmumu par reģistrāciju 7.reģistrā, netiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri personu īrētajā dzīvojamā telpā iemitinājušies pēc 31.03.2004. (t.i., pēc Rīgas domes 16.03.2004. saistošo noteikumu Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība" stāšanās spēkā) un deklarējuši kā savu dzīvesvietu, izņemot laulātos, ar kuriem laulība reģistrēta pēc 31.03.2004. un kuru iepriekšējā dzīvesvieta ir bijusi denacionalizētā mājā, un jaundzimušos bērnus, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

43. Ja 7.reģistrā iekļauto personu ienākumi pārsniedz personu reģistrācijai noteiktos ienākumus, tās tiek pārreģistrētas 7.2reģistrā, saglabājot sākotnējo reģistrācijas datumu, ar nosacījumu, ka līdz iekļaušanai 7.reģistrā tās bija reģistrētas 12.reģistrā.

44. Personu reģistrācijai 7.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- arhīva izziņa par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo reģistrēto dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;

- repatrianta izziņas kopija (uzrādot oriģinālu);

- īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, rēķinu kopijas (par pēdējiem trijiem mēnešiem), uzrādot oriģinālus;

- attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības atzinums par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību;

- dzīves apraksts (CV - Curriculum vitae) - 41.5., 41.6.apakšpunktā minētajām personām .

45. 7.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

45.1. vienistabas dzīvokli - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

45.2. divistabu dzīvokli - ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

45.3. trīsistabu dzīvokli vai lielāku dzīvokli - ģimenei, kurā ir 4 (vai vairāk) cilvēki.

Piedāvājot dzīvokli, pamatojoties uz šajā punktā minētajiem kritērijiem, ievēro nosacījumu, ka ar atsevišķu istabu ir nodrošināma persona, kas sasniegusi deviņu gadu vecumu (izņemot laulātos).

46. Piedāvājot dzīvojamo telpu 7.reģistrā reģistrētajām personām, var tikt ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

47. Piedāvājot dzīvojamās telpas, netiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri iemitināti personas īrētajā dzīvojamā telpā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 9.pantā noteiktajā kārtībā un to deklarējuši kā dzīvesvietu, bet pirms tam lietojuši dzīvojamo telpu valsts vai pašvaldības mājā.

48. 72.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai pirmām kārtām ar sākotnējo reģistrācijas datumu (pamatojoties uz iesniegumu) no 7.reģistra pārreģistrē denacionalizēto māju īrniekus, kuru ienākumi pārsniedz personu reģistrācijai noteiktos ienākumus, ja šīs personas līdz iekļaušanai 7.reģistrā bija reģistrētas 12.reģistrā.

49. 72.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

49.1. vienistabas dzīvokli - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

49.2. divistabu dzīvokli - ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

49.3. trīsistabu dzīvokli vai lielāku dzīvokli - ģimenei, kurā ir 4 (vai vairāk) cilvēki.

Piedāvājot dzīvokli, pamatojoties uz šajā punktā minētajiem kritērijiem, ievēro nosacījumu, ka ar atsevišķu istabu ir nodrošināma persona, kas sasniegusi deviņu gadu vecumu (izņemot laulātos).

50. Piedāvājot dzīvojamo telpu 72.reģistrā reģistrētajām personām, var tikt ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

51. Piedāvājot dzīvojamās telpas, netiek ņemti vērā ģimenes locekļi, kuri pēc personas reģistrācijas palīdzības saņemšanai iemitināti personas īrētajā dzīvojamā telpā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 9.pantā noteiktajā kārtībā un to deklarējuši kā dzīvesvietu, bet pirms tam lietojuši dzīvojamo telpu valsts vai pašvaldības mājā.

52. 8.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai reģistrē:

52.1. personas (ar noteiktiem ienākumiem), ar kurām noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.4panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja iesniegti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.4panta trešajā daļā minētie dokumenti;

52.2. personas, kuras īrē dzīvojamo telpu pašvaldības mājā, par kuru Tehniskā komisija sniegusi atzinumu un sastādījusi aktu par iedzīvotāju izvietošanu, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu;

52.3. personas, kuras lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu pašvaldības pārvaldīšanā esošā mājā, par kuru Tehniskā komisija sniegusi atzinumu un sastādījusi aktu par iedzīvotāju izvietošanu, ja persona piekritusi iepriekšminēto dzīvokļa īpašumu atlīdzības nozīmē uz dāvinājuma līguma pamata nodot pašvaldības īpašumā.

53. Noteikumu 52.1.apakšpunktā minētajām politiski represētajām personām ienākumi netiek vērtēti.

54. Personu reģistrācijai 8.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- apsaimniekošanas līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

- īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu).

55. 8.reģistrā reģistrētajām personām ar noteiktiem ienākumiem piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

55.1. vienistabas dzīvokli - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

55.2. divistabu dzīvokli - ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

55.3. trīsistabu dzīvokli vai lielāku dzīvokli - ģimenei, kurā ir 4 (vai vairāk) cilvēki.

Piedāvājot dzīvokli, pamatojoties uz šajā apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ievēro nosacījumu, ka ar atsevišķu istabu ir nodrošināma persona, kas sasniegusi deviņu gadu vecumu (izņemot laulātos).

56. Piedāvājot dzīvojamo telpu 52.1.punktā minētajām personām, ievēro nosacījumu, ka nedrīkst piešķirt dzīvojamo telpu, kas ir lielāka par līdz šim īrēto dzīvojamo telpu.

57. Personām, kas minētas 52.2. un 52.3.apakšpunktā, piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas istabu skaitam.

58. 12.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas īrēšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

58.1. maznodrošinātas personas, kuras īrē dzīvojamo telpu (izņemot sociālo dzīvokli) vai arī lieto tādu tām piederošu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem, ja turklāt:

58.1.1. tās audzina bērnu invalīdu;

58.1.2. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasnieguši pensionāri vai invalīdi;

58.1.3. ar atsevišķu istabu nav nodrošināta persona, kurai tā pienākas saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu;

58.2. maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes, kuras īrē dzīvojamo telpu (izņemot sociālo dzīvokli) vai lieto tām piederošu dzīvojamo telpu (vienistabas dzīvokli vai vienu istabu), vai arī īrē (lieto) tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām, kuras vecākas par deviņiem gadiem (izņemot laulātos).

59. Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai šo noteikumu 58.punktā minētās palīdzības saņemšanai, ja piekrīt, saņemot palīdzību, iepriekšminēto dzīvokļa īpašumu atlīdzības nozīmē uz dāvinājuma līguma pamata nodot pašvaldības īpašumā.

60. Personu reģistrācijai 12.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- dzīvojamās telpas īres līguma vai apsaimniekošanas līguma un īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu);

- ja pēdējo piecu gadu laikā mainīta dzīvesvieta - arhīva izziņa (no iepriekšējās dzīvesvietas), kurā norādīts dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis, istabu skaits, platība, tajā dzīvojošo personu skaits, vai arī īres līguma kopija (uzrādot oriģinālu);

- ģimenes ārsta atzinums, ka persona slimo ar kādu no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

61. Personai nav tiesību reģistrēties noteikumu 58.punktā minētās palīdzības saņemšanai piecus gadus no brīža, kad:

61.1. persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

61.2. ar personas piekrišanu tai piederošs dzīvokļa īpašums ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības;

61.3. persona apmainījusi tās īrēto dzīvojamo telpu pret mazāku, iemitinājusi tajā personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, un šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību.

62. 12.reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

62.1. vienistabas dzīvokli - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

62.2. divistabu dzīvokli - ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

62.3. trīsistabu dzīvokli vai lielāku dzīvokli - ģimenei, kurā ir 4 (vai vairāk) cilvēki.

Piedāvājot dzīvokli, pamatojoties uz šajā punktā minētajiem kritērijiem, ievēro nosacījumu, ka ar atsevišķu istabu ir nodrošināma persona, kas sasniegusi deviņu gadu vecumu (izņemot laulātos).

63. Piedāvājot dzīvojamo telpu 12.reģistrā reģistrētajām personām, var tikt ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

64. 13.reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās telpas īrēšanai reģistrē:

64.1. pensijas vecumu sasniegušas politiski represētās personas, ja to īpašumā nav dzīvojamās telpas;

64.2. maznodrošinātas personas, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

64.2.1. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmo daļu;

64.2.2. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas, kura atzīta par 1. vai 2. grupas invalīdu, izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.3 panta pirmo daļu, 28.4 panta otro daļu;

64.2.3. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura ir denacionalizētās mājas īrnieks, kas tiek izlikts no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos;

64.2.4. pensijas vecumu sasniegusi persona vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē valsts vai pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod valstij vai pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli (sociālo dzīvojamo telpu);

64.2.5. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura kā ģimenes loceklis lieto vienu dzīvojamo telpu, kas ģimenes locekļu īpašumā nodota privatizācijas procesā, ja šī persona izveidojusi atsevišķu ģimeni un tai atsevišķa dzīvojamā telpa pienākas saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības raksturu;

64.2.6. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kura ir denacionalizētās mājas īrnieks;

64.2.7. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2.grupas invalīdu atzīta persona, kas ne mazāk kā piecus gadus uz dzīvojamās telpas īres līguma pamata lieto dzīvojamo telpu Rīgā un kuras īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

64.2.8. persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;

64.2.9. pensijas vecumu sasniegusi vai par 1. vai 2. grupas invalīdu atzīta persona, kura īrē sociālo dzīvojamo telpu un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus;

64.2.10. personas, kuras bez atlīdzības nodod pašvaldībai līdzvērtīgu dzīvokļa īpašumu Rīgā.

65. Politiski represētās vai pensijas vecumu sasniegušās personas, kā arī par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītas personas, kuras līdz 31.12.2001. jau reģistrētas 13.reģistrā kā sociāli mazaizsargātas personas un kuru ienākumi un materiālā stāvokļa līmenis pārsniedz maznodrošinātai personai noteikto, saglabā tiesības īrēt sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu.

66. Personu reģistrācijai 13.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- dzīvojamās telpas īres līguma, apsaim­niekošanas līguma vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu);

- tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopija (uzrādot oriģinālu);

- izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs vai pie aizbildņa;

- ģimenes ārsta atzinums, ka persona slimo ar kādu no šo noteikumu 1.pielikumā minētām slimībām.

67. Ar pensijas vecumu sasniegušām personām, politiski represētām personām un par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām personām, kuras pilda sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus, īres līgums tiek atjaunots pēc sešiem mēnešiem neatkarīgi no personas ienākumiem.

68. Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas īres līgums tiek noslēgts:

68.1. par vienistabas dzīvokļa (vienas istabas) izīrēšanu uz nenoteiktu laiku ar personām, kuras saņem vecuma pensiju vai atzītas par 1. vai 2.grupas invalīdiem, bez atkārtotas pārbaudes termiņa noteikšanas;

68.2. par vienistabas dzīvokļa izīrēšanu uz invaliditātes laiku ar personām, kuras atzītas par 1., 2. vai 3. grupas invalīdiem, ar atkārtotas pārbaudes termiņa noteikšanu;

68.3. uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ar 68.1. un 68.2.apakšpunktā neminētajām personām.

69. Ja personai zudis pamats īrēt servisa dzīvokli, ja mainās vai samazinās ģimenes locekļu skaits, tad Dzīvokļu pārvalde personai piedāvā īrēt citu sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu atbilstoši šo noteikumu 70. un 71.punktā noteiktajiem kritērijiem.

Sociālā dzīvokļa īrniekam, kura īres līgumā tiek iekļauta nepilngadīga persona (personas), Dzīvokļu pārvalde piedāvā īrēt sociālo dzīvojamo telpu mājā, kurai nav noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss.

70. Sociālo dzīvokli piedāvā īrēt 13.reģistrā reģistrētajām personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai atzītas par 1. un 2.grupas invalīdiem, ievērojot šādus kritērijus:

70.1. vienistabas dzīvokli - ģimenei, kurā ir 1 vai 2 cilvēki;

70.2. divistabu dzīvokli ģimenei, kurā ir 2 (vai vairāk) cilvēki.

71. Sociālās dzīvojamās telpas piedāvā īrēt 13.reģistrā reģistrētajām personām, ievērojot šādus kritērijus:

71.1. vienistabas dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

71.2. divistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām - ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

71.3. trīsistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām - ģimenei, kurā ir 6 (vai vairāk) cilvēki.

72. Piedāvājot 13.reģistrā reģistrētajām personām sociālo dzīvokli vai sociālo dzīvojamo telpu, var tikt ņemts vērā ģimenes ārsta atzinums par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1.pielikumā minētajām slimībām.

73. 14.reģistrā reģistrē:

73.1. personas, kuras vēlas apmainīt īrēto pašvaldības īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošo dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām pret šāda tipa mājā esošu mazāku īrējamo dzīvojamo telpu vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu zemākā stāvā vai citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā);

73.2. personas, kuras vēlas apmainīt īrēto pašvaldības īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošo vai viņu īpašumā esošo dzīvojamo telpu (atsevišķu dzīvokli) pret mazāku īrējamo dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā vai citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā).

Persona, kuras īpašumā ir dzīvojamā telpa, tiek reģistrēta palīdzības saņemšanai, ja piekrīt, saņemot palīdzību, dzīvokļa īpašumu uz dāvinājuma līguma pamata nodot pašvaldības īpašumā.

74. Personu reģistrācijai 14.reģistrā papildus 4.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz šādi dokumenti:

- dzīvojamās telpas īres līguma vai apsaimniekošanas līguma un dzīvojamās telpas īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu);

- ģimenes ārsta atzinums, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa.

III. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

75. Pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā iekļautām personām reģistrācijas secībā katra reģistra ietvaros, izņemot gadījumus, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kas atradās Rīgā un kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un nav atjaunojama, turklāt persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas ir iesniegusi Dzīvokļu pārvaldē iesniegumu par nepieciešamo palīdzību.

Šajā punktā minētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā, ievērojot nosacījumu - personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas istabu skaitam.

Ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja līdz tās atjaunošanai nav lietojama, pašvaldība var izīrēt attiecīgajai personai pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku (ne ilgāk par sešiem mēnešiem).

76. Personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama palīdzība, tiek piedāvātas tās neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas, kas sarakstā ir piedāvājuma izteikšanas dienā, ievērojot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un šo noteikumu nosacījumus.

77. Likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā no valsts pārņemtos neizīrētos dzīvokļus, ievērojot 78.4.apakšpunktā noteiktās proporcijas, vispirms piedāvā īrēt denacionalizēto māju īrniekiem.

78. Reģistros iekļautajām personām dzīvojamās telpas izīrēšanai tiek piedāvātas, ievērojot katram reģistram noteiktos kritērijus, šādā secībā:

78.1. 1. un 13.reģistrā reģistrētām pensijas vecumu sasniegušām personām, 1., 2.grupas invalīdiem, personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni un kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu, vai gadījumos, kad tiesas sprieduma izpilde ir atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierādīs īrniekam citu dzīvojamo telpu;

78.2. 14.reģistrā reģistrētajām personām;

78.3. šo noteikumu 98.punktā minētajām 9.reģistrā reģistrētajām personām - denacionalizēto māju īpašniekiem (viņu mantiniekiem), kuri iesnieguši iesniegumus par vēlmi aizņemt dzīvokli savos nam­īpašumos, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.5pantu un pārejas noteikumu 12.punktu, kā arī 10.reģistrā reģistrētajām personām un personām, kuras iesniegušas iesniegumu par dzīvokļa saņemšanu īpašumā bez atlīdzības, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 47.panta piekto daļu;

78.4. 1., 3., 7., 7.2, 8.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamo telpu ar ērtībām piedāvā īrēšanai, ievērojot šajos noteikumos noteiktos kritērijus un attiecīgi šādas proporcijas: 2; 2; 7; 2; 2, kā arī ievērojot šādu secību reģistru ietvaros:

78.4.1. 1.reģistrā reģistrētajām personām:

78.4.1.1. 1., 2. grupas invalīdiem un personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, un šīs personas pagaidām uzturas patversmē;

78.4.1.2. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Izīrēšanas komisijas lēmumiem par personas sevišķo ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šīs personas dzīvokļa apstākļus;

78.4.1.3. politiski represētajām personām vai daudzbērnu ģimenēm;

78.4.1.4. pārējām šajā reģistrā minētajām personām;

78.4.2. ja 1.reģistrā nav personu, kurām ir tiesības pretendēt uz dzīvokli ar ērtībām, šīm personām paredzētie dzīvokļi reģistrācijas secībā tiek piedāvāti 7.reģistrā reģistrētajām personām;

78.5. 3.reģistrā reģistrētajām, t.sk. 31.3. un 31.4.apakšpunktā minētajām personām:

78.5.1. personām, par kurām saņemts Labklājības departamenta atzinums par dzīvojamās telpas izīrēšanu ārpus kārtas;

78.5.2. 31.3. un 31.4.apakšpunktā minētajām personām, ja nav Labklājības departamenta atzinuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu ārpus kārtas.

Ja nav Labklājības departamenta atzinuma par dzīvojamās telpas izīrēšanu ārpus kārtas šo noteikumu 31.3. un 31.4.apakš­punktā minētajām personām, šīm personām paredzētie dzīvokļi ar ērtībām reģistrācijas secībā tiek piedāvāti 7.reģistrā reģistrētajām personām;

78.6. 7.reģistrā reģistrētajām personām;

78.6.1. trīs no šim reģistram proporcijās noteiktajām (78.4.apakšpunkts) dzīvojamām telpām piedāvā personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumiem vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem par personām ar sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šo personu dzīvokļa apstākļus, par pensijas vecumu sasniegušām vai par invalīdiem atzītām maznodrošinātām personām, kuru izdevumi par īri, pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personu ienākumus (Labklājības departamenta atzinums), un par personām, kuru īrētajās dzīvojamās telpās denacionalizētajās mājās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3 panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu vai arī uzsākta vispārējas jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā un viena mēneša laikā pēc Administratīvās komisijas lēmuma pieņemšanas vai tiesvedības uzsākšanas nav nodrošināti pamatpakalpojumi, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kuru nesniegšanas faktu konstatējusi Tehniskā komisija;

78.6.2. vienu no šim reģistram proporcijās noteiktajām dzīvojamām telpām piedāvā politiski represētajām personām vai daudzbērnu ģimenēm;

78.6.3. trīs no šim reģistram proporcijās noteiktajām dzīvojamām telpām reģistrācijas secībā piedāvā pārējām šajā reģistrā minētajām personām;

78.7. 72.reģistrā reģistrētajām personām:

78.7.1. vienu no šim reģistram proporcijās noteiktajām (78.4.apakšpunkts) dzīvojamām telpām piedāvā personām, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumiem vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem par personām ar sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā un nepieciešamību uzlabot šo personu dzīvokļa apstākļus un par personām, kuru īrētajās dzīvojamās telpās denacionalizētajās mājās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3 panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par nam­īpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu vai arī uzsākta vispārējas jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā un viena mēneša laikā pēc Administratīvās komisijas lēmuma pieņemšanas vai tiesvedības uzsākšanas nav nodrošināti pamatpakalpojumi, kas sais­tīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kuru nesniegšanas faktu konstatējusi Tehniskā komisija;

78.7.2. vienu no šim reģistram proporcijās noteiktajām dzīvojamām telpām piedāvā politiski represētajām personām vai daudzbērnu ģimenēm;

78.7.3. ja nav 78.7.1. un 78.7.2.apakšpunktā minēto personu, dzīvojamās telpas reģistrācijas secībā piedāvā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

78.8. 8.reģistrā reģistrētajām personām:

78.8.1. vienu no šim reģistram proporcijās noteiktajām (78.4.apakšpunkts) dzīvojamām telpām piedāvā personām, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumiem vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem par nepieciešamību izīrēt dzīvojamo telpu ārpus kārtas personām, kuru īrētajās dzīvojamās telpās denacionalizētajās mājās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3 panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu vai arī uzsākta vispārējas jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā un viena mēneša laikā pēc Administratīvās komisijas lēmuma pieņemšanas vai tiesvedības uzsākšanas nav nodrošināti pamatpakalpojumi, kuru nesniegšanas faktu konstatējusi Tehniskā komisija.

78.8.2. vienu no šim reģistram proporcijās noteiktajām dzīvojamām telpām piedāvā politiski represētajām personām vai daudzbērnu ģimenēm;

78.8.3. ja nav 78.8.1. un 78.8.2.apakšpunktā minēto personu, dzīvojamās telpas piedāvā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām.

Ja 8.reģistrā minētās personas nepretendē uz dzīvokli ar ērtībām, šīm personām paredzētie dzīvokļi reģistrācijas secībā tiek piedāvāti 7.reģistrā reģistrētajām personām;

78.9. šo noteikumu 98.punktā minētajām 11.reģistrā reģistrētajām personām un personām, kuras iesniegušas iesniegumus par vēlmi privatizēt vienu dzīvokli, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septīto daļu;

78.10. 12.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā reģistrācijas secībā, ja nav pretendentu, kuri minēti šo noteikumu 75.punktā, 78.1.-78.9.apakš­punktā.

79. Dzīvokli bez ērtībām, dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piedāvā izīrēšanai, ievērojot šajos noteikumos attiecīgajiem reģistriem noteiktos kritērijus, kā arī ievērojot šādu secību reģistru ietvaros:

79.1. 1.reģistrā reģistrētajām personām:

79.1.1. 1., 2. grupas invalīdiem un personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, un šīs personas pagaidām uzturas patversmē;

79.1.2. politiski represētajām personām un daudzbērnu ģimenēm;

79.1.3. pārējām šajā reģistrā minētajām personām;

79.2. 3.reģistrā reģistrētajām, t.sk. 31.3. un 31.4.apakšpunktā minētajām personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt dzīvojamo telpu ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu bez ērtībām:

79.2.1. personām, par kurām saņemts Labklājības departamenta atzinums par dzīvojamās telpas izīrēšanu ārpus kārtas;

79.2.2. 31.3. un 31.4.apakšpunktā minētajām personām;

79.2.3. pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

79.3. 5.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā reģistrācijas secībā;

79.4. 8.reģistrā reģistrētajām personām:

79.4.1. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumiem vai Izīrēšanas komisijas lēmumiem par nepieciešamību izīrēt dzīvojamo telpu ārpus kārtas personām, kuru īrētajās dzīvojamās telpās denacionalizētajās mājās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3 panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu vai arī uzsākta vispārējas jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas vai tiesvedības uzsākšanas nav nodrošināti pamatpakalpojumi, kuru nesniegšanas faktu konstatējusi Tehniskā komisija;

79.4.2. politiski represētajām personām un daudzbērnu ģimenēm;

79.4.3. pārējām šajā reģistrā minētajām personām.

80. 13.reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā, ievērojot šim reģistram noteiktos kritērijus, šādā secībā:

80.1. sociālos dzīvokļus:

80.1.1. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumiem, un kuras reģistrētas 8. reģistrā;

80.1.2. personām, par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību izīrēt dzīvojamo telpu ārpus kārtas, ja:

80.1.2.1. šīs personas bez atlīdzības nodod pašvaldībai to īpašumā vai lietojumā esošu dzīvokli Rīgā;

80.1.2.2. šīs personas devušas sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā;

80.1.2.3. kuru īrētajās dzīvojamās telpās denacionalizētajās mājās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu vai arī uzsākta vispārējas jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas vai tiesvedības uzsākšanas nav nodrošināti pamatpakalpojumi, kuru nesniegšanas faktu konstatējusi Tehniskā komisija;

80.1.2.4. par šīm personām Labklājības departaments sniedzis atzinumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu ārpus kārtas, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļus;

80.1.3. politiski represētajām personām;

80.1.4. reģistrācijas secībā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

80.2. sociālās dzīvojamās telpas:

80.2.1. 1., 2. grupas invalīdiem un personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, un šīs personas pagaidām uzturas patversmē;

80.2.2. personām, kurām dzīvojamā telpa jāpiedāvā, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumiem, un kuras reģistrētas 8. reģistrā;

80.2.3. personām, par kurām Izīrēšanas komisija pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību izīrēt dzīvojamo telpu ārpus kārtas, ja:

80.2.3.1. šīs personas bez atlīdzības nodod pašvaldībai to īpašumā vai lietojumā esošu dzīvokli Rīgā;

80.2.3.2. šo personu īrētajās dzīvojamās telpās denacionalizētajās mājās nav nodrošināti likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3 panta pirmās daļas 1.punktā minētie pamatpakalpojumi un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu par pamatpakalpojumu nesniegšanu vai arī uzsākta vispārējas jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā un viena mēneša laikā pēc Administratīvās komisijas lēmuma pieņemšanas vai tiesvedības uzsākšanas nav nodrošināti pamatpakalpojumi, kuru nesniegšanas faktu konstatējusi Tehniskā komisija;

80.2.3.3. par šīm personām Labklājības departaments sniedzis atzinumu par nepieciešamību paātrināt dzīvokļa jautājuma risināšanu, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļus;

80.2.4. politiski represētajām personām vai daudzbērnu ģimenēm;

80.2.5. pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām.

81. Ja personai bijusi iespēja iepazīties ar vismaz trīs dažādu dzīvošanai derīgu iz­īrējamo dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet persona no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi Dzīvokļu pārvaldei atbildi par saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona tiek pārreģistrēta attiecīgā veida palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru. Šis nosacījums neattiecas uz noteikumu 91.6.apakš­punktā paredzētajiem gadījumiem.

IV. Pabalsta apmērs, piešķiršanas kārtība un izlietošana

82. Piešķiramā pabalsta apmērs 4.reģistrā reģistrētajām personām ir šāds:

82.1. personai, kura tiek izlikta no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2.pantā paredzētajā gadījumā - Ls 2500 (pamatsumma), paredzot vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli;

82.2. pārējām personām (izņemot 82.1.apakšpunktā minētās personas) - Ls 10 000 (pamatsumma), paredzot vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

83. Piešķirto pabalstu var izlietot:

83.1. nekustamā īpašuma iegādei - kā samaksu dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām pārdevējam, pamatojoties uz pirkuma līgumu (notariāla akta veidā) par nekustamā īpašuma iegādi;

83.2. dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksai, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu (uz laiku, ne mazāk par 10 gadiem; ar ierakstīšanu zemesgrāmatā);

83.3. pārvietojamas dzīvojamās mājas iegādei un zemes nomas līguma noslēgšanai (uz laiku, ne mazāk par 10 gadiem) vai zemes iegādei īpašumā.

84. Rīgas dome piešķirtā finansējuma ietvaros piešķir pabalstu 4.reģistrā reģistrētajām personām, kad tās izvēlējušās pirkuma objektu, pirkuma objektu un kredītiestādi, īrējamo dzīvojamo telpu vai nomājamo zemesgabalu.

Persona pirms attiecīgā līguma noslēgšanas Dzīvokļu pārvaldes Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta reģistra nodaļā aktualizē Reģistrācijas komisijas lēmumu (par personas iekļaušanu 4. reģistrā un pabalsta apmēru).

Persona, kura divu mēnešu laikā nav iesniegusi Dzīvokļu pārvaldē 85.punktā minētos dokumentus, saglabā tiesības atkārtoti aktualizēt Reģistrācijas komisijas lēmumu par personas iekļaušanu palīdzības reģistrā.

Ja uz pabalsta saņemšanu nepretendē personas, kuras aktualizējušas Reģistrācijas komisijas lēmumu, Dzīvokļu pārvalde reģistrācijas secībā uzaicina pārējās 4.reģistrā iekļautās personas.

85. Personai divu mēnešu laikā no Reģistrācijas komisijas lēmuma par personas iekļaušanu palīdzības reģistrā aktualizēšanas brīža jāiesniedz Dzīvokļu pārvaldē šādi dokumenti:

- notariāli apstiprināta vienošanās, kas noslēgta starp dzīvokļa īrnieku un viņa ģimenes locekļiem (par to, kurš kļūs par pabalsta saņēmēju);

- vienošanās, kas noslēgta starp mājas īpašnieku (vai viņa pilnvaroto personu) un dzīvojamās telpas lietotājiem, par īrētā dzīvokļa atbrīvošanas kārtību (2. vai 3.pielikums);

- iesniegums par īrētās dzīvojamās telpas atbrīvošanu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā (4.pielikums);

- pirkuma līgums (notariāla akta veidā) vai pirkuma līgums (notariāla akta veidā) un ar banku noslēgtā kreditēšanas līguma kopija, ja par pirkumu veikta daļēja samaksa (83.1.apakšpunktā minētajos gadījumos);

- šo noteikumu 83.2.apakšpunkta nosacījumiem atbilstošs izīrējamā dzīvokļa īpašnieka izsniegts dzīvojamās telpas īres līgums ar nosacījumiem par īres maksas priekš­apmaksu un izīrējamajam dzīvoklim at­bilstošā zemesgrāmatas nodalījuma izraksts (83.2.apakš­punktā minētajā gadījumā);

- juridiskās personas izsniegts faktūrrēķins vai preces pavadzīmes rēķins un līgums par zemes pirkumu vai nomu notariāla akta veidā (83.3.apakšpunktā minētajā gadījumā).

Ja denacionalizētās mājas īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas atrašanās vieta nav zināma vai namīpašums netiek apsaimniekots, Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par pabalsta piešķiršanu bez 2.pielikumā vai 3.pielikumā minētās vienošanās iesniegšanas, pamatojoties uz īrnieka iesniegumu.

86. Personai piešķiramā pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt norādīto darījuma summu.

87. Izīrēšanas komisija izskata personas iesniegumu par pabalsta piešķiršanu tikai pēc tam, kad persona iesniegusi visus noteikumu 85.punktā minētos dokumentus.

88. Dzīvokļu pārvalde nosūta Izīrēšanas komisijas lēmuma par pabalsta piešķiršanu izrakstu Rīgas domes Komunālā departamenta direktoram, kurš piecu darba dienu laikā dod rīkojumu pārskaitīt personai piešķirto pabalstu pārdevēja, izīrētāja, iznomātāja vai bankas darījumu kontā.

89. Dzīvokļu pārvalde pēc pabalsta summas pārskaitīšanas nosūta Ekonomikas ministrijai Izīrēšanas komisijas lēmumus par pabalsta piešķiršanu un apstiprinātu maksājuma dokumenta kopiju, kas apliecina pašvaldības izmaksāto pabalsta apmēru, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksai.

90. Izdevumus, kas saistīti ar bankas un notāra pakalpojuma izmantošanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kā arī izdevumus par pirkuma objekta piemeklēšanas pakalpojumiem un nepieciešamajām konsultācijām, sedz pabalsta saņēmējs.

IV. Personu izslēgšana no palīdzības reģistriem

91. Persona no palīdzības reģistra tiek izslēgta ar Reģistrācijas komisijas lēmuma pieņemšanas dienu, ja:

91.1. persona atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu;

91.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kas bijuši kā pamatojums šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

91.3. zuduši apstākļi, kas bijuši kā pamatojums šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

91.4. persona atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

91.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību;

91.6. persona reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2panta noteikumiem, bet novilcina palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no vismaz trim dzīvojamās telpas īres piedāvājumiem.

92. Ja persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas tai nosūtāms rakstveida paziņojums uz norādīto adresi (izņemot šo noteikumu 91.1. un 91.5.apakš­punktā minētos gadījumus).

Noslēguma jautājumi

93. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 12.07.2005. saistošie noteikumi Nr.6 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība" (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 27.09.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.19 "Grozījumi Rīgas domes 12.07.2005. saistošajos noteikumos Nr.6 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība"", ar Rīgas domes 29.08.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.54 "Grozījumi Rīgas domes 12.07.2005. saistošajos noteikumos Nr.6 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība"", ar Rīgas domes 23.01.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.68 "Grozījumi Rīgas domes 12.07.2005. saistošajos noteikumos Nr.6 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība"").

94. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 20.12.2005. saistošie noteikumi Nr.36 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība" (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 17.10.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.58 "Grozījumi Rīgas domes 20.12.2005. saistošajos noteikumos Nr.36 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība"", ar Rīgas domes 23.01.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.69 "Grozījumi Rīgas domes 20.12.2005. saistošajos noteikumos Nr.36 "Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība"").

95. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 17.10.2006. instrukcija Nr.4 "Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā tiek izskatīti iesniegumi palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā personām par sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā".

96. Pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā Dzīvokļu pārvalde līdz 01.03.2008. nosūta personām Reģistrācijas komisijas lēmumus par piešķiramā pabalsta apmēru un rakstveidā informē par pabalsta izmantošanas iespējām.

97. Personas, kuras līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas 1.reģistrā par Civillikumā noteikto saistību neizpildi vai sakarā ar dzīvojamās telpas zaudēšanu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, saglabā tiesības saņemt palīdzību šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai sakarā ar dzīvojamās telpas zaudēšanu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, dzīvojamo telpu izīrē līdz brīdim, kad stājas likumīgā spēkā tiesas spriedums vai stājas spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, taču ne ilgāk kā sešus mēnešus.

98. Personas, kuras līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas 9.reģistrā (denacionalizēto māju īpašnieki (viņu mantinieki), kuri, pamatojoties uz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.5 pantu un pārejas noteikumu 12.punktu, vēlas aizņemt dzīvokli savos namīpašumos), 10.reģistrā (personas (kuru personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemesgabala atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām), ja šīm personām un viņu ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī atradās mājā, kura denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), vai mājā, par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums, un šīm personām, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 47.panta piekto daļu, ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā dzīvokli), 11.reģistrā (zemesgabalu īpašnieki, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septīto daļu ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt šajā mājā vienu privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli), saglabā tiesības saņemt palīdzību šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

99. Rīgas domes Komunālais departaments ir atbildīgs par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

100. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

Rīgā 2007.gada 15.novembrī


 

1.pielikums

Rīgas domes 13.11.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.94

Personas, kurām nopietnu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa

1. Par 1. un 2.grupas invalīdiem atzīti stomas slimnieki.

2. Hroniski tuberkulozes baciļu izdalītāji:

- bērni, kuri dzīvo ģimenē kopā ar citiem bērniem;

- pieaugušie, kuriem ir ārstēšanas neveiksme pēc pilna ārstēšanas kursa.

3. Par 1.grupas invalīdiem atzīti slimnieki ar smagiem garīgās veselības traucējumiem - ar stabilu psihotisku simptomātiku un dziļām personības izmaiņām (šizofrēnija, epilepsija, organiski galvas smadzeņu bojājumi, maniakāli depresīvā psihoze).

4. Bērni invalīdi ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem (gadījumos, ja bērns dzīvo ģimenē).

5. Par 1. un 2.grupas invalīdiem atzīti slimnieki ar kustību traucējumiem, kuriem pārvietojoties nepieciešami riteņkrēsli.

6. Par 1.grupas invalīdiem atzīti slimnieki ar smagām hroniskām ādas slimību formām (pemfingus vulgaris, eritrodermija).

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

 


2.pielikums

Rīgas domes 13.11.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.94

06.JPG (56736 bytes)

07.JPG (52642 bytes)

 

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks


 

3.pielikums

Rīgas domes 13.11.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.94

08.JPG (55591 bytes)

09.JPG (58442 bytes)

 

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks


 

4.pielikums

Rīgas domes 13.11.2007. saistošajiem noteikumiem Nr.94

10.JPG (62656 bytes)

11.JPG (23531 bytes)

 

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 94Pieņemts: 13.11.2007.Stājas spēkā: 13.12.2007.Zaudē spēku: 21.07.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 199, 12.12.2007.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
167767
13.12.2007
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva