Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.699

Rīgā 2007.gada 12.novembrī (prot. Nr.62 33.§)

Par Koncepciju par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā

 

1. Atbalstīt Koncepcijas par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā (turpmāk - koncepcija) kopsavilkuma 2.nodaļas "Piedāvātie risinājuma varianti" tabulā "Emisijas kvotu sadales risinājuma varianti un to nosacījumu kopsavilkums" ietverto 6.risinājuma variantu.

2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īste­nošanā. Koncepcijas īstenošanā Vides ministrija sadarbojas ar Ekonomikas ministriju.

3. Vides ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavot un līdz 2007.gada 14.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 28.decembra rīkojumu Nr.1010 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam"). Rīkojuma projektā par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā piemērot šī rīkojuma 1.punktā minētās koncepcijas kopsavilkuma 6.risinājuma variantā minēto emisijas kvotu sadalījumu iekārtu līmenī.

4. Ekonomikas ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2001.gada 21.jūnija noteikumos Nr.281 "Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs", lai nodrošinātu emisijas kvotu pirkšanas izdevumu un pārdošanas ieņēmumu iekļaušanu siltumapgādes tarifos.

5. Lūgt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju izvērtēt un līdz 2008.gada 1.janvārim sniegt informāciju par iespēju veikt grozījumus koģenerācijā ražotās enerģijas tarifu aprēķināšanas metodikā, lai nodrošinātu emisijas kvotu pirkšanas izdevumu un pārdošanas ieņēmumu iekļaušanu koģe­nerācijā ražotās enerģijas tarifos.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis


(Ministru kabineta

2007.gada 12.novembra rīkojums Nr.699)

Koncepcijas par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Koncepcija par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā (turpmāk - koncepcija) ir izstrādāta, lai nodrošinātu pārdomāta, eko­nomiski pamatota lēmuma pieņemšanu, sagatavojot rīkojuma projektu par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 28.decembra rīkojumu Nr.1010 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam"). Rīkojuma projektu par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam uzdots izstrādāt saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 31.jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.43 38.§) "Informatīvais ziņojums par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" 4.punktā doto uzdevumu.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

Koncepcijā piedāvātie risinājuma varianti par emisijas kvotu sadali iekļauti tabulā.

Visos risinājumu variantos ir kopēja šāda informācija:

a) rūpniecības nozares bāzes gada dati - 987083 emisijas kvotas;

b) enerģētikas nozares bāzes gada dati - 1995005 emisijas kvotas;

c) jaunām iekārtām nepieciešamais vidējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms - 1988782, no tā rūpniecībai - 856970, enerģētikai - 1131812.

Tabula

Emisijas kvotu sadales risinājuma varianti un to nosacījumu kopsavilkums

Risinājumu variants

Emisiju samazinājums/ pieaugums

(%)

Nozare kopā

Papildu nosacījumi emisijas kvotu piešķiršanai no jauno iekārtu rezerves

R

E

JR

JE

R

E

J

1.

-4,3

-4,3

-

-

944848

1909644

573624

Vienai iekārtai tiek piešķirts ne vairāk kā 80 % no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma un ne vairāk kā 25 % no kopējā jauno iekārtu rezerves apjoma

2.

+6

-9,4

-

-

1046308

1808184

573624

Vienai iekārtai tiek piešķirts ne vairāk kā 80 % no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma un ne vairāk kā 25 % no kopējā jauno iekārtu rezerves apjoma

3.

-31

-31

-31

-31

680733

1375837

1371546

Piešķiramais emisijas kvotu apjoms tiek samazināts par 31 %, salīdzinot ar iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu, t.i., 69 % (100 - 31 = 69 %) no iekārtai nepieciešamā apjoma

4.

-15,5

-40,2

-15,5

-40,2

833908

1193259

1400949

Piešķiramais emisijas kvotu apjoms tiek samazināts par 15,5 % (rūpniecības iekārtai) vai 40,2 % (enerģētikas iekārtai), salīdzinot ar iekārtas darbībai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu

5.

-10

-10

-

-

888375

1795505

744237

Vienai iekārtai tiek piešķirts ne vairāk kā 80 % no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma un ne vairāk kā 45 % (rūpniecības iekārtai) vai 20 % (enerģētikas iekārtai) no kopējā jauno iekārtu rezerves apjoma

6.

+6

-20

-

-

1046308

1596004

785804

Vienai iekārtai tiek piešķirts ne vairāk kā 80 % no iekārtai nepieciešamā emisijas kvotu apjoma un ne vairāk kā 45 % (rūpniecības iekārtai) vai 20 % (enerģētikas iekārtai) no kopējā jauno iekārtu rezerves apjoma

Piezīme. Tabulā lietotie saīsinājumi:

R - rūpniecība; E - enerģētika; J - jauno iekārtu rezerve; JR - jauno iekārtu rezerve rūpniecības nozarei; JE - jauno iekārtu rezerve enerģētikas nozarei.

3. Koncepcijas īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums

Visi koncepcijas risinājumu varianti tieši neietekmēs valsts budžetu un pašvaldību budžetus, bet ietekmēs inflāciju (inflācija var svārstīties 0,10-0,21 %), izmantojot dažādus emisijas kvotu sadales risinājumus. Salīdzinot risinājumu variantus tautsaimniecības attīstības aspektā, kā pamatkritērijs tika noteikts vispārējās cenu izmaiņas ekonomikā (ražotāju cenu indeksa (RCI) un patēriņa cenu indeksa (PCI) izmaiņas). Salīdzinājums veikts, pieņemot, ka iespējamā emi­sijas kvotas cena ir 20 eiro.

Ražotāju cenu indeksa izmaiņas visā tautsaimniecībā (iekšzemes kop­produkta deflators) visos risinājumu variantos mainās vienādi (par vienu procenta desmitdaļu). Nedaudz lielākas izmaiņas rodas koncepcijas 3., 4. un 6.risinājuma variantā (šie risinājuma varianti enerģētikas nozarei ir mazāk labvēlīgi), bet arī šajos gadījumos izmaiņas sasniedza tikai pāris procenta simtdaļu.

Nozīmīgākas izmaiņas rodas patēriņa cenu indeksā, jo tā vērtību siltum­ener­ģijas tarifu izmaiņas ietekmē vairāk. Vismazākais patēriņa cenu in­deksa pieaugums emisijas kvotu trūkuma dēļ ir 1.risinājuma variantā. 1.risinājuma variants siltumenerģijas ražotājiem ir vislabvēlīgākais, kā arī otrs labvēlīgākais elektroenerģijas ražotājiem. Visneizdevīgākais siltum­ražotājiem ir 4.risinājuma variants - cenas var palielināties par 0,2 % (salīdzinājumā ar 1.risinājuma variantu - 0,1 % (ja emisijas kvotas cena ir 20 eiro)). Elektroenerģijas ražo­tājiem vislabvēlīgākais ir 3.risinājuma variants, jo tas salīdzinājumā ar citiem risinājumu variantiem sniedz lielākas priekšrocības enerģētikas sektorā jaunām iekārtām.

Visos risinājuma variantos emisijas kvotu deficīts rada apdraudējumu rūp­niecības nozarēm, lai saglabātu līdzšinējo ražošanas apjomu, tādē­jādi negatīvi ietekmējot nodokļu ieņēmumus, eksporta apjomus un nodar­binātību. Kon­cepcijas 2. un 6.risinājuma variants paredz daļēji sekmēt ražošanas apjomu pieaugumu rūpniecības nozarēs, un 2. un 6.risinājuma variantā atšķirībā no pārējiem variantiem priekšroka tiek dota esošās rūpniecības attīstībai. Tādējādi paredzama rūpniecības nozares izaugsme 6 % apmērā (salīdzinot ar bāzes gada emisijas apjomu), sekmējot rūpniecības sektora produktivitāti, ikgadējos eksporta apjomu pieaugumus, lai izveidotu efektīvu un konkurētspējīgu rūpniecību un nodrošinātu augstus un stabilus tautsaimniecības izaugsmes tempus.

Apsverot rūpniecībai sniegtās priekšrocības, ja tiek izmantots koncepcijas 2., 4. un 6.risinājuma variants, jāizvērtē arī būvniecības attīstības perspektīvas. Ņemot vērā inflācijas mazināšanas plāna pasākumus, kuri lielā mērā saistīti ar iekšējā pieprasījuma mazināšanu, visticamāk, ka būvniecības izaugsmes temps palēnināsies. 2007.gada būvniecības izaugsme var būt 15 % (salīdzinot ar 2006.gadu). 2008.gadā būvniecības izaugsme var samazināties līdz 5 %. Vēlāk izaugsme var būt 5-8 %. Tāpēc, ņemot vērā tehnoloģiskos uzlabojumus būvmateriālu ražošanā, emisijas kvotu palielinājums būvmateriālu ražošanā var būt arī mazāks kā nozarei labvēlīgajos 2., 4. un 6.risinājuma variantos.

Visos risinājumu variantos emisijas kvotu samazinājums negatīvi ietekmē siltumenerģijas gala tarifus. Tas izskaidrojams ar augstāku kurināmā un emisijas kvotu izmaksu īpatsvaru enerģijas izmaksu struktūrā. Tādēļ papildu izdevumu slogu trūkstošo emisijas kvotu pirkšanai visbūtiskāk izjutīs siltum­enerģijas lietotāji mājsaimniecībās. Centralizētās siltum­apgādes sistēmu siltum­enerģijas sadārdzinājums stimulēs lietotājus izvēlēties lokālu siltumapgādi (siltumavotiem ar jaudu līdz 20 MW nav obligāti jāiesaistās Eiropas Savienības kvotu tirdzniecības sistēmā un nerodas papildu izdevumi emisijas kvotu deficīta segšanai). Ja lietotāji noslieksies par labu lokālai siltumapgādei, tas negatīvi ietekmēs enerģētikas politiku (siltumslodžu maksimāla izmantošana koģenerācijas procesā) un vides aizsardzības principus (pieaugs jaunu, nelielā augstumā izvietotu mazas jaudas emisijas avotu skaits).

Vērtējot, kā koncepcijas risinājumu varianti ietekmēs enerģētikas apakšnozares, secināms, ka elektroapgādes jomā izdevīgākais ir 3.risinājuma variants, tomēr tas būtiski ietekmēs siltumenerģijas gala tarifus. Enerģētikai visnevēlamākais ir 4. un 6.risinājuma variants (4.risinājuma variants ietekmē siltumenerģijas gala tarifus, 6.risinājuma variants - arī elektroenerģijas gala tarifus). Tādēļ, ņemot vērā, ka siltumenerģijas cenu izmaiņas vairāk ietekmē patēriņa cenu indeksus nekā elektroenerģijas cenu izmaiņas, kopumā no Latvijas energoapgādes viedokļa optimāls ir 1.risinājuma variants. 1.risinājuma variantā enerģētikai nepieciešamo emisijas kvotu apjomu pirkšana vismazāk ietekmē enerģijas gala cenas un tarifus un attiecīgi arī - inflāciju. Līdzīgu, bet nedaudz vairāk enerģijas gala tarifus ietekmētu koncepcijas 2. vai 5.risinājuma variants.

Klinkera ražošanā kritiskā robeža, kad Latvijā ražotais cements zaudē konkurētspēju, ir 6,1 % no produkcijas cenas kāpuma. Ja ir šāda ietekme, transporta izmaksas cementa importam no reģiona valstīm kļūst zemākas nekā nepieciešamo emisijas kvotu iepirkšanas izmaksas un cementu kļūst izdevīgāk importēt, nekā ražot Latvijā. Jaunās cementa ražotnes jauda ļautu vismaz trešo daļu saražotā cementa eksportēt. Eksporta konkurētspēja zūd jau tad, ja produkcijas cenu ietekmē 4 %. Plānotais eksporta apjoms 2008-2012.gadā ir
2,3 miljoni tonnu cementa (jeb 190 miljoni EUR, ja cementa cena ir tāda, kāda pašlaik (82 EUR par tonnu).

Vides ministrija atbalsta koncepcijas 6.risinājuma variantu, uzskatot to par optimālu emisijas kvotu sadalei.

Neatkarīgi no atbalstītā rīcības varianta nepieciešams sagatavot rīkojuma projektu par grozījumiem Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada 28.decembra rīkojumu Nr.1010 "Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam"). Par minētā tiesību akta projekta izstrādi atbildīgās institūcijas ir Vides ministrija un Ekonomikas ministrija. Paredzamais tiesību akta projekta iesnieg­šanas termiņš Ministru kabinetā - 2007.gada 14.decembris.

Vides ministrs R.Vējonis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Koncepciju par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 699Pieņemts: 12.11.2007.Stājas spēkā: 12.11.2007.Zaudē spēku: 14.04.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 183, 14.11.2007.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Politikas plānošanas dokuments
166240
12.11.2007
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)