Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2018. gada 6. marta noteikumus Nr. 131 "Rīgas Menedžmenta koledžas nolikums". Ministru kabineta noteikumi Nr.739
Rīgā 2007.gada 6.novembrī (prot. Nr.62 13.§) Kristīgās vadības koledžas nolikums
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.1panta pirmo daļu
1. Kristīgās vadības koledža (turpmāk - koledža) ir Latvijas Baptistu draudžu savienības (turpmāk - dibinātājs) nodibinājums, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves (turpmāk - studējošie) neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības nodrošina iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. 2. Koledža ir dibinātāja garīgā personāla mācību iestāde, dibinātāja Garīgā semināra (no 1922.gada līdz 1940.gadam) un Teoloģijas semināra (kopš 1991.gada) darba turpinātāja un nodrošina mūsdienu līmenim atbilstošas studijas un pētniecības darbu. 3. Koledžas nosaukums: 3.1. latviešu valodā - Kristīgās vadības koledža (nosaukuma saīsinājums - KVK); 3.2. angļu valodā - Christian Leadership College (nosaukuma saīsinājums - CLC). 6. Koledžas pārstāvības, vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas studiju un pētniecības jautājumos ir koledžas padome (turpmāk - padome) un koledžas vadītājs (turpmāk - direktors). Padome ir koledžas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Direktors ir koledžas augstākā amatpersona, kas īsteno koledžas vispārējo administratīvo un saimniecisko vadību un ir koledžas oficiālais pārstāvis visās koledžas lietās. 7. Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskos, finanšu un saimnieciskos jautājumos ir dibinātājs, izpildinstitūcija - Latvijas Baptistu draudžu savienības valde (turpmāk - valde). Valdei ir visas statūtos un šajā nolikumā noteiktās tiesības un pienākumi. Valde pārstāv un īsteno dibinātāja satversmē noteiktos izglītības mērķus. 8. Koledža savā darbībā ievēro koledžas nolikumu un: 8.1. Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus; 8.2. dibinātāja satversmi; 8.3. dibinātāja teoloģisko atziņu normas. 9. Koledžas darbs ir vērsts uz zināšanu un iemaņu apguvi, kā arī kristīgo vērtību un attieksmju orientācijas veidošanu atbilstoši noteiktai studiju vai tālākizglītības programmai. 12. Koledžas darbības pamatvirzieni ir šādi: 12.1. izstrādāt un īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas kristīgās vadības, sociālo zinību un teoloģijas zinību jomā; 12.2. īstenojot izglītības procesu, veicināt studējošo personības attīstību un nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju; 12.3. nodrošināt studējošajiem iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. 13. Koledžas uzdevumi ir šādi: 13.1. atbilstoši profesiju standartiem un valsts profesionālās izglītības standartiem izstrādāt profesionālās studiju programmas un organizēt to īstenošanu; 13.2. izstrādāt eksaminācijas saturu un metodes, kā arī organizēt kvalifikācijas eksāmenus; 13.3. teorētiski un praktiski sagatavot kvalificētus, darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus, ievērojot kristīgo draudžu un citu Latvijā esošo darbu pieprasījumu un piedāvājumu; 13.4. nodrošināt tādu studiju procesa un pārbaudījumu kvalitātes līmeni, lai koledžā iegūto profesionālo izglītību atzītu Latvijā un ārvalstīs; 13.5. veikt pētījumus atbilstoši studiju profilam un veicināt studentu pētniecības darbu; 13.6. organizēt koledžas darbības pamatvirzieniem atbilstošus pasākumus (piemēram, publiskus kursus, lekcijas, konferences); 13.7. sadarboties ar Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm un darba devējiem profesionālās izglītības jomā; 13.8. informēt sabiedrību par koledžas darbību un profesionālās izglītības ieguves iespējām koledžā; 13.9. veikt saimniecisko un citu darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un koledžas darbības pamatvirzieniem; 13.10. veicināt Latvijas sabiedrības garīgo veselību un morālo un tikumisko vērtību saglabāšanu. 14. Padomes vēlēšanas organizē valde. Direktora vietnieku studiju darbā un valdes locekļus padomē iekļauj bez ievēlēšanas. Pārstāvjus darbam padomē ievēlē no akadēmiskā un vispārējā personāla vidus, aizklāti balsojot. Studējošo pārstāvjus darbam padomē deleģē studējošo pašpārvalde. 15. Padomes sastāvā ir 15 padomes locekļi: 15.1. direktors; 15.2. direktora vietnieks studiju darbā; 15.3. divi valdes locekļi; 15.4. četri akadēmiskā personāla pārstāvji; 15.5. divi vispārējā personāla pārstāvji; 15.6. trīs studējošo pašpārvaldes pārstāvji; 15.7. divi pilnvaroti darba devēju un nodibinājumu deleģēti pārstāvji atbilstoši studiju programmu specifikai. 16. Padome no padomes locekļu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un sekretāru, aizklāti balsojot. Padomes darbu protokolē un lietvedību kārto sekretārs. 17. Pārstāvju un padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtību nosaka padomes darbības nolikums. Padomes darbības nolikumu apstiprina valde. 19. Padome: 19.1. apstiprina studiju programmas; 19.2. apstiprina pētījumu un zinātniskās darbības virzienus; 19.3. sagatavo priekšlikumus par studējošo uzņemšanu un jaunu studiju programmu īstenošanu; 19.4. sagatavo priekšlikumus par koledžas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju un likvidēšanu un pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina to nolikumus; 19.5. pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos; 19.6. pēc saskaņošanas ar valdi apstiprina nolikumus par studiju un pārbaudījumu kārtību koledžā; 19.7. izstrādā koledžas iekšējās kārtības noteikumus; 19.8. pieņem koledžas darbības gada pārskatu; 19.9. atbalsta un sekmē studējošo pašpārvaldes darbību, kā arī apstiprina studējošo pašpārvaldes nolikumu; 19.10. apstiprina koledžas karogu, ģerboni, emblēmu, devīzi un himnu; 19.11. ierosina jautājumu par koledžas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu; 19.12. lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem ir padomes kompetencē. 20. Padomi sasauc pēc tās priekšsēdētāja, direktora, valdes vai vismaz piecu padomes locekļu ierosinājuma. Padomes sēdes notiek vismaz reizi divos mēnešos. 21. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas tās locekļu. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Aizklāti balso, ja to pieprasa vismaz pieci no klātesošajiem padomes locekļiem. Ja padomes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. 22. Direktoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz padomes lēmumiem. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, padomes priekšsēdētājs, viens valdes loceklis un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina nākamajā padomes sēdē. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem. 23. Padomes pieņemtie lēmumi stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos stājas spēkā pēc to apstiprināšanas valdē. 24. Atsevišķu jautājumu risināšanai padome var izveidot konsultatīvas padomes un apstiprināt to nolikumus. 25. Padomes locekli var atsaukt tās personāla grupas sapulce, kura padomes locekli ievēlējusi. Padomes locekļa atsaukšanas kārtību nosaka nolikumā par padomes darbību. Valdes locekli atsauc ar valdes lēmumu. Darba devēju vai nodibinājuma deleģētu pārstāvi pēc padomes vai organizācijas priekšlikuma atsauc ar šīs organizācijas lēmumu. Studējošo pārstāvi vai pārstāvjus atsauc ar studējošo pašpārvaldes lēmumu. 26. Direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba valde. Direktora pilnvaru laiks ir pieci gadi. Direktoram nepieciešama augstākā izglītība un vismaz piecu gadu pedagoģiskā vai zinātniskā darba pieredze, kā arī vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā. 27. Direktors: 27.1. izdod koledžas personālam saistošus rīkojumus; 27.2. atbilstoši pilnvarām lemj par koledžas resursu racionālu izlietošanu; 27.3. pēc saskaņošanas ar valdi nosaka amata vienību skaitu koledžā; 27.4. organizē padomes, akadēmiskā personāla un administratīvā personāla vēlēšanas; 27.5. iesniedz padomē un dibinātājam koledžas darbības gada pārskatu, kā arī nodrošina tā ievietošanu koledžas mājaslapā internetā; 27.6. pēc saskaņošanas ar valdi un Augstākās izglītības padomi apstiprina papildu prasības attiecībā uz personas speciālo iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību uzņemšanai konkrētajā studiju programmā; 27.7. koordinē un īsteno sadarbību ar dibinātāja draudzēm un institūcijām, reprezentē koledžu ekumeniskajās un starptautiskajās attiecībās, kā arī attiecībās ar valsti un sabiedrību; 27.8. pilda citus šajos noteikumos noteiktos uzdevumus. 28. Direktoru atceļ no amata pēc padomes vai valdes ierosinājuma, ja direktora darbā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi koledžas darbības nodrošināšanā. Kārtību, kādā ierosināma direktora atcelšana, nosaka nolikums par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā. 29. Izglītības procesa, pētniecības, organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai koledža var veidot struktūrvienības. 30. Struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikumi. Struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības darbu. 32. Nodaļa ir struktūrvienība, kas īsteno radniecīga profila pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas. Nodaļas uzdevums ir īstenot studiju programmas, veikt pētījumus un veicināt zinātniskās pētniecības darbu sadarbībā ar citām koledžas struktūrvienībām, izglītības iestādēm, darba devējiem un nodibinājumiem. 35. Koledžas personālu (turpmāk - personāls) veido: 35.1. akadēmiskais personāls; 35.2. vispārējais personāls; 35.3. studējošie. 36. Personālam ir tiesības izmantot koledžas telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēku un citus objektus saskaņā ar koledžas iekšējās kārtības noteikumiem. 37. Personāla pienākums ir sekmēt koledžas darbību un atbalstīt atklātumu tās pārvaldē. Personālam ir tiesības piedalīties vadības lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties koledžas koleģiālo vadības institūciju sēdēs un tikt uzklausītam, kā arī iesniegt priekšlikumus par koledžas darbību. 39. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā saskaņā ar nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem koledžā, kā arī dibinātāja teoloģisko atziņu normām. 41. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem, apstiprina padome. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos lektora vai asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir attiecīgajam priekšmetam atbilstošs vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs. 42. Vēlēšanas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ir aizklātas. Ar ievēlēto personu direktors slēdz darba līgumu uz ievēlēšanas laiku. 44. Akadēmiskajam personālam ir šādi pienākumi: 44.1. radoši un atbildīgi piedalīties izglītības programmu īstenošanā; 44.2. pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, iesaistīties zinātniskās pētniecības darbā; 44.3. ievērot profesionālās ētikas normas; 44.4. respektēt dibinātāja teoloģisko atziņu normas; 44.5. atbildēt par savu darbību un tās rezultātiem; 44.6. nodrošināt studējošajiem iespējas īstenot koledžā viņu tiesības; 44.7. veikt studējošo izglītošanu un garīgo audzināšanu. 45. Akadēmiskajam personālam ir šādas tiesības: 45.1. īstenojamo izglītības programmu ietvaros atbilstoši nolikumiem par studiju un pārbaudījumu kārtību brīvi noteikt studiju kursu un pārbaudījumu saturu, formas un metodes; 45.2. veicot pētniecības darbu, izvēlēties pētniecības metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus; 45.3. iesniegt priekšlikumus koledžas darbības mērķim atbilstošu pasākumu organizēšanai; 45.4. piedāvāt padomei jaunas studiju programmas un ierosināt jaunu studiju programmu īstenošanu; 45.5. izteikt priekšlikumus par koledžas attīstību un iekšējās kārtības nodrošināšanu; 45.6. tikt ievēlētam koledžas pārstāvības, vadības institūcijās un lēmējinstitūcijās. 46. Personu uzņem koledžā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām studējošo uzņemšanas prasībām un koledžas papildu prasībām. 47. Studējošā pienākums ir ievērot koledžas nolikumu, padomes apstiprinātos nolikumus un iekšējās kārtības noteikumus. 48. Studējošie koledžā izveido studējošo pašpārvaldi - neatkarīgu vēlētu institūciju studējošo tiesību un interešu pārstāvībai. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no koledžas pārstāvības, vadības institūcijām, lēmējinstitūcijām un struktūrvienību vadītājiem informāciju un paskaidrojumus jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studentu pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina padome. Padome var atteikt nolikuma apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ. Koledžas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. 49. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem padomē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Ja nepieciešams, padome izveido saskaņošanas komisiju un jautājumu atkārtoti izskata nākamajā padomes sēdē. Saskaņošanas komisiju izveido padome. Tās sastāvā ir direktors, priekšsēdētājs, viens valdes loceklis un pa vienam pārstāvim no akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošajiem. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina padome. Padomes lēmums stājas spēkā, ja, aizklāti balsojot, par to balso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem padomes locekļiem. 56. Koledžas struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izdod struktūrvienības vadītājs, un minētais dokuments stājas spēkā, kad to ir apstiprinājis direktors. 57. Koledža ir tiesīga piedalīties starptautiskajā sadarbībā, ko organizē Izglītības un zinātnes ministrija, valsts, pašvaldību, nodibinājumu vai reliģiskas organizācijas, kā arī veidot divpusējus (daudzpusējus) starptautiskos sakarus. 58. Koledža var uzaicināt citu valstu augstskolu mācībspēkus un speciālistus par viesdocētājiem vai vieslektoriem atsevišķu lekciju vai lekciju kursu nolasīšanai. 60. Koledžu finansē tās dibinātājs, ievērojot normatīvajos aktos noteikto izglītības programmas īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo un citus normatīvos aktus. 61. Studijas koledžā notiek par maksu. Studiju maksu un citu maksas pakalpojumu apmēru nosaka valde. Pēc saskaņošanas ar valdi studējošo koledžas noteiktajā kārtībā var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no studiju maksas. 62. Koledžas finanšu resursus veido: 62.1. studiju maksa; 62.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi; 62.3. koledžas saimnieciskā darbība; 62.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemts valsts finansējums; 62.5. ārvalstu finanšu līdzekļi; 62.6. banku un citu kredītiestāžu kredītlīdzekļi. 65. Koledžas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. 67. Koledžas nolikumu un grozījumus koledžas nolikumā izstrādā padomes izveidota komisija. Komisijas darbības kārtību nosaka padomes apstiprināts nolikums. 68. Priekšlikumus par grozījumiem koledžas nolikumā komisijai var iesniegt dibinātājs, direktors, padomes locekļi, studējošo pašpārvalde, struktūrvienību vadītāji, kā arī viena desmitā daļa no personāla kopskaita. Ministru prezidents A.Kalvītis
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kristīgās vadības koledžas nolikums
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|