Teksta versija
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Konkurences padomes lēmums Nr.132

Lēmuma publiskojamā versija

Rīgā 2007. gada 10.oktobrī (prot. Nr.57, 8.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

 

Lieta Nr.1413/07/10/8

Par SIA "DT Mobile" un SIA "Mosers" ziņojumu par apvienošanos

Konkurences padome 13.06.2007. saņēma SIA "DT Mobile" un SIA "Mosers" ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos (turpmāk - Ziņojums), SIA "DT Mobile" iegūstot izšķirošo ietekmi SIA "Mosers".

Saņemtais ziņojums atbilst Ministru kabineta 26.10.2004. noteikumu Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos" prasībām, par ko Konkurences padome informēja ziņojuma iesniedzēja pārstāvi (19.06.2007. vēstule Nr.1336).

SIA "DT Mobile" ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40103148504, tās juridiskā adrese - Mūkusalas iela 46, Rīga, Latvija.

SIA "Mosers" ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003591097, tās juridiskā adrese - Mūkusalas iela 46, Rīga, Latvija.

Izvērtējot ziņojumā ietverto un citu Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome

 

konstatēja:

1. SIA "DT Mobile" galvenie darbības virzieni ir plaša spektra sakaru tehnikas un to aksesuāru tirdzniecība, datortehnikas, tās komponentu un perifērijas iekārtu tirdzniecība, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu pieslēgumu pārdošana. SIA "DT Mobile" pamatkapitāla daļas (100%) pieder SIA "Latvijas Mobilais Telefons", kuras galvenie darbības virzieni ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana un mobilo sakaru līdzekļu vairumtirdzniecība. Izšķiroša ietekme SIA "Latvijas Mobilais Telefons" ir Zviedrijā reģistrētajai sabiedrībai TeliaSonera AB. Savukārt TeliaSonera AB ir izšķiroša ietekme SIA "Telia Latvija" un SIA "TeliaSonera International Carrier Latvia". Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē SIA "DT Mobile", SIA "Latvijas Mobilais Telefons", TeliaSonera AB un iepriekš minētās tās pārvaldītās sabiedrības uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.

SIA "Mosers" galvenie darbības virzieni ir elektrisko sadzīves iekārtu un aparatūras remonts, īpaši specializējoties elektronisko galiekārtu garantijas un ārpus garantijas remontā. SIA "Mosers" pamatkapitāla daļas (100%) pieder fiziskām personām.

2. Apvienošanās paredzēta, SIA "DT Mobile" iegūstot izšķirošo ietekmi SIA "Mosers".

Saskaņā ar 07.05.2007. starp SIA "DT Mobile" un SIA "Mosers" dalībniekiem (fiziskajām personām) noslēgto līgumu par SIA "Mosers" kapitāla daļu iegādi, SIA "Mosers" dalībnieki pārdod un SIA "DT Mobile" pērk SIA "Mosers" kapitāla daļas ar visām to saistītajām tiesībām un pienākumiem.

Līdz ar to plānotais darījums uzskatāms par apvienošanos Konkurences likuma 15.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē.

Viens no minētā līguma atliekošajiem nosacījumiem paredz, ka Konkurences padome atļauj (neiebilst), bez nosacījumu izvirzīšanas SIA "DT Mobile", šī darījuma noslēgšanu, kā to paredz līgums.

3. Konkurences likuma 15.panta otrajā daļā noteikts, ka "tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus".

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums, kas aprēķināts, ņemot vērā 26.10.2004. Ministru kabineta noteikumu Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos" IV sadaļu "Apgrozījuma aprēķināšana", 2006.gadā bija 190 184 000 latu.

Līdz ar to minētās apvienošanās sakarā izpildās Konkurences likuma 15.panta otrās daļas 1.punktā paredzētais kritērijs, un plānotās apvienošanās dalībniekiem bija jāiesniedz Konkurences padomei Ziņojums saskaņā ar Konkurences likuma 15.pantu otro daļu.

 

4. Konkrētie tirgi, kurus skar apvienošanās

Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās dalībnieki darbojas šādos konkrētajos tirgos:

SIA "DT Mobile" - mobilo tālruņu mazumtirdzniecības tirgus un mobilo tālruņu vairumtirdzniecības tirgus;

SIA "DT Mobile" vienīgais dalībnieks SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (vertikāli integrētie uzņēmumi) - mobilo sakaru pieslēguma nodrošināšanas pakalpojumu tirgus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas tirgus, mobilo tālruņu vairumtirdzniecības tirgus, mobilo tālruņu garantijas remonta tirgus, mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta tirgus un mobilo tālruņu rezerves daļu tirgus;

SIA "Mosers" - mobilo tālruņu garantijas remonta tirgus, mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta tirgus un mobilo tālruņu rezerves daļu tirgus.

Vienlaicīgi ziņojumā minēts, ka mobilo tālruņu garantijas remonts, mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonts un mobilo tālruņu rezerves daļu tirgus uzskatāmi par tirgus segmentiem, kuri pēc būtības veido vienu konkrēto tirgu - elektronisko sakaru iekārtu remonta pakalpojumu tirgu.

4.1. Mobilo tālruņu mazumtirdzniecība

Mobilo tālruņu mazumtirdzniecības tirgū no apvienošanās dalībniekiem darbojas SIA "DT Mobile". Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā konkrētā tirgus struktūra nemainīsies, jo SIA "Mosers" nenodarbojas ar mobilo tālruņu mazumtirdzniecību. Ar mobilo tālruņu mazumtirdzniecību nodarbojas vairāk nekā 30 komercsabiedrību, un uzsākt darbību var jebkura jauna komercsabiedrība bez vērā ņemamiem papildu ieguldījumiem.

Pakalpojumi, ko sniedz SIA "Mosers", ir komplementārie pakalpojumi attiecībā pret konkrēto preci (mobilais tālrunis) mobilo tālruņu mazumtirdzniecības tirgū. Vērtējot apvienošanās ietekmi uz konkurenci mobilo tālruņu mazumtirdzniecības tirgū, Konkurences padome konstatē, ka apvienošanas rezultātā apvienošanās dalībniekiem nerodas un nenostiprinās dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū, apvienošanās nerada papildus būtiskas barjeras ienākšanai tajā.

4.2. Mobilo tālruņu vairumtirdzniecība

Mobilo tālruņu vairumtirdzniecības tirgū darbojas SIA "Latvijas Mobilais Telefons". Konkurences padome savā 05.04.2006. lēmumā Nr.30 Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lietā Nr.1767/05/10/8 "Par SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "DT Mobile" 23.12.2005. iesniegumu par apvienošanos", analizējot mobilo tālruņu importa un realizācijas vairumtirdzniecībā Latvijā tirgu, konstatēja, ka tas ir atvērts tirgus, kura ietilpība pēdējo gadu laikā turpināja palielināties. Ņemot vērā to, ka otrs apvienošanās dalībnieks SIA "Mosers" nedarbojas šajā konkrētajā tirgū, nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās varētu izraisīt negatīvas sekas mobilo tālruņu vairumtirdzniecības tirgū.

4.3. Mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas tirgus

No apvienošanās dalībniekiem konkrētajā tirgū darbojas tikai SIA "Latvijas Mobilais Telefons". Konkrētā tirgus dalībnieki ir mobilo sakaru operatori. Mobilo sakaru pakalpojumi ietver mobilās vietējās balss telefonijas pakalpojumus, fiksētās vietējās balss telefonijas pakalpojumus, starptautiskos balss telefonijas pakalpojumus, datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus, nomāto līniju pakalpojumus, interneta piekļuves pakalpojumus un televīzijas un skaņas izplatīšanas pakalpojumus. Šajā lietā Konkurences padome uzskata, ka nav jāvērtē atsevišķie tirgi, jo šādam dalījumam nav nozīmes apvienošanās ietekmes novērtēšanā. Mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas tirgū pastāv spēcīga konkurence, tāpat Konkurences padome savā praksē nav konstatējusi, ka kāds no mobilo sakaru operatoriem atrastos dominējošajā stāvoklī konkrētajā tirgū1. SIA "Latvijas Mobilais Telefons" pašlaik pieder mobilo tālruņu aparātu/pieslēgumu izplatīšanas tīkls (SIA "DT Mobile" izplatīšanas tīkls), ko veido apmēram 75 tirdzniecības vietas visā Latvijā. Šīs apvienošanās rezultātā SIA "Latvijas Mobilais Telefons" piederēs arī pakalpojumu tīkls (mobilo tālruņu remonts un apkope). Ienākšanai mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas tirgū pastāv būtiskas barjeras (radiofrekvenču spektrs, kas ir ierobežots resurss; ieguldījumi infrastruktūras izbūvei; starpsavienojumu līgumu noslēgšana; sīva konkurence).

Vērtējot apvienošanās ietekmi uz konkurenci mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū, Konkurences padome konstatē, ka apvienošanas rezultātā SIA "Latvijas Mobilais Telefons" nerodas un nenostiprinās dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū, apvienošanās nerada papildus būtiskas barjeras ienākšanai tajā.

4.4. Mobilo tālruņu garantijas remonts

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas (28.pants) gadījumā, ja precei tiek konstatēta neatbilstība vai trūkums, kas radusies ražotāja vainas dēļ, paredz patērētāja tiesības pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs bez atlīdzības novērš preces neatbilstību vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu. Līdzīga saistība pārdēvējam rodas, ja tas izplata preci, kurai ražotājs atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 16.pantam sniedz apliecinājumu, "ka prece vai pakalpojums, vai to sastāvdaļa noteiktu laiku saglabās lietošanas īpašības, drošumu un izpildījumu un ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības, kas nav paredzētas normatīvajos aktos". Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 33.panta otro daļu - pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kas atlīdzinājis patērētājam nodarīto zaudējumu vai atmaksājis par preci vai pakalpojumu samaksāto naudas summu, ir regresa prasījuma tiesības pret personu, no kuras iegādāta prece vai materiāli. Arī praksē tālruņa mazumtirgotāji, slēdzot līgumus ar vairumtirgotājiem vai ražotāju, noslēgtajos līgumos paredz ražotāja atbildību par defektīvo tālruņu apkopi. Šo iemeslu dēļ ražotāji, parasti, katrā valstī izveido autorizēto tālruņu apkopes centrus, kas nodrošina tālruņu garantijas remontu. Patērētājs var pieteikt tālruni garantijas remontam vai nu attiecīgajam pārdevējam vai arī tieši autorizētajam servisa centram, kas arī veic garantijas remontu vai apkopi.

Parasti ražotāja noteiktais garantijas termiņš mobilo tālruņu aparātiem ir 2 gadi, garantijas termiņš ir mazāks piederumiem (akumulatoriem, lādētājiem, turētājiem, austiņām, kabeļiem, vāciņiem u.c.).

Praksē tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgus ir saistīts ar konkrēta tālruņa ražotāja veikto tālruņu izplatīšanas politiku. Tas ir dinamisks tirgus, kurā saistībā ar tehnoloģiju izmaiņām mainās arī remontu specifika. Ir divas tendences: no vienas puses, parādās lēti mobilo tālruņu modeļi, kuru pašizmaksa jau ir salīdzināma ar garantijas remonta kompensācijas vērtību, un šajā gadījumā ražotājam ir izdevīgāk veikt tālruņa nomaiņu. No otras puses, ir virkne modeļu, kuru sarežģītība nepieļauj veikt šo tālruņu remontu, jo investīcijas iekārtās un personālā neatmaksājas dēļ salīdzinoši nelielo remontu kopēja apjoma. Arī šajā gadījumā tiek veikta lokāla tālruņa nomaiņa un sekojoša bojātā tālruņa nosūtīšana uz lielāku remonta centru ārpus Latvijas, kur veidojas apjomi, kuri ekonomiski pamato investīcijas. Šajā tirgū ražotājiem ir liela tirgus vara attiecībā uz remontdarbnīcām. Ražotājs var pilnībā administrēt remontdarbnīcu skaitu un struktūru.

No apvienošanā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgū darbojas SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Mosers".

4.5. Mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonts

Ārpusgarantijas remonts ir tālruņu remonts, kas tiek veikts pēc likumā vai ražotāja noteiktā termiņa notecēšanas, vai arī, ja tālrunim ir defekti, kas radušies tālruņa īpašnieka vainas dēļ. Šajā gadījumā tālruņa īpašnieks vēršas attiecīgajā tālruņa apkopes centrā un par to noteikto maksu saņem attiecīgo pakalpojumu. Mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta tirgū ir lielāka konkurence, jo patērētājam ir iespēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

No apvienošanā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta pakalpojumu tirgū darbojas SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Mosers".

4.6. Mobilo tālruņu rezerves daļu tirgus

Parasti mobilo tālruņu rezerves daļas iegādājas mobilo tālruņu izplatītāji (vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, tas attiecas uz plaša patēriņa aksesuāriem - dekoratīvie vāciņi, akumulatori, korpusa elementi), kā arī mobilo tālruņu remontdarbnīcas, kas tos izmanto kā izejvielas remonta pakalpojuma veikšanas mērķiem. Autorizētie servisa centri, saskaņā ar ražotāju noslēgtiem sadarbības līgumiem, rezerves daļas ir tiesīgi iepirkt tikai no konkrēta ražotāja. Apvienošanās dalībnieku pilnvarotais pārstāvis norāda, ka apvienošanās dalībnieki (SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA "Mosers") kā mobilo tālruņu ražotāju pilnvarotie garantijas remonta veicēji primāri veic rezerves daļu piegādi tikai pašu vajadzībām. Tomēr nelielos apjomos rezerves daļu tirdzniecība tiek veikta starp remonta veicējiem, kas saistīts ar to, ka tālruņu modeļu klāsts ir plašs un ne vienmēr vajadzīgās rezerves daļas ir remontdarbnīcas krājumā. Lai nodrošinātu operatīvo remontu veikšanu, oficiālie servisa centri savstarpēji sadarbojas. Līdz ar to rezerves daļu tirgus ir mobilo tālruņu remonta tirgus piegādes struktūras sastāvdaļa (31.08.2007. vēstule Nr.2145).

(*). Ziņojumā ir norādīts, ka rezerves daļu vairumtirdzniecības segments ir neliels - pēc apvienošanas dalībnieku vērtējuma ap (*) gadā. Apvienošanās dalībnieki sekojoši novērtē savas tirgus daļas pēc apgrozījuma rezerves daļu vairumtirdzniecības segmentā:

LMT - 2004.g. - * (<15%), 2005.g. - * (<15%), 2006.g. - * (<30%), 2007.g.1.cet. - * (<30%);

Mosers - 2004.g. - * (<5%), 2005.g. - * (<10%), 2006.g. - * (<15%), 2007.g.1.cet. - * (<10%).

Ņemot vērā iepriekš minēto, īpaši to, ka tirgus ir nenozīmīgs pēc apjoma, un to, ka primāri rezerves daļas tiek piegādātas pašu vajadzībām (remonta pakalpojuma sniegšanai), Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas ietvaros nav pamata izdalīt mobilo tālruņu rezerves daļu vairumtirdzniecības tirgu kā atsevišķu konkrētās preces tirgu.

 

Tirgus dalībnieku viedokļi

SIA "Bite Latvija" un SIA "Tele2" viedokļi attiecībā uz apvienošanās ietekmi uz konkurenci mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas tirgū

SIA "Latvijas Mobilais Telefons" konkurents - SIA "Bite Latvija" vērtē, ka SIA "DT Mobile" un SIA "Mosers" apvienošanās negatīvi ietekmēs tās darbību: "Ņemot vērā to, ka SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un BITE ir tiešie konkurenti vairākos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos, uzskatām, ka gandrīz vienīgā autorizētā mobilo tālruņa aparātu remontdarbu pakalpojumu sniedzēja nonākšana BITE tiešā konkurenta īpašumā varētu netieši apgrūtināt un ietekmēt BITE klientu pieprasīto mobilo tālruņa aparātu remontdarbu kvalitāti, izpildes termiņus un cenas (ja tiek veikts ārpusgarantijas remonts), kas savukārt var ietekmēt saņemamo elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti. Tādējādi SIA "Latvijas Mobilais Telefons" darbība tirgos, kuros nedarbojas BITE, var radīt netiešu ietekmi uz BITE darbību tirgū, kurā konkurē BITE un SIA "Latvijas Mobilais Telefons"" (19.07.2007. vēstule Nr.LV1400-69). SIA "Tele2" norāda, ka apvienošanās mobilo telefonu remonta tirgū var izraisīt negatīvas sekas, jo faktiski citiem tirgus dalībniekiem mobilo telefona aparātu remonts būs jāveic to galvenā konkurenta kontrolētā uzņēmumā ar visām no šī fakta izrietošajām sekām.

Citu tirgus dalībnieku viedokļi attiecībā uz apvienošanās ietekmi uz konkurenci konkrētajos tirgos

SIA "Nokia Latvija" norāda (21.08.2007. vēstule Nr.2025), ka apvienošanās negatīvais aspekts ir viena operatora (SIA "Latvijas Mobilais Telefons") vadības kontrole pār vadošo mobilo tālruņu remonta uzņēmumu. Tomēr SIA "Nokia Latvija" atzīmē, ka klientu diskriminācija būtu pretrunā ar SIA "Nokia Latvija" un SIA "Mosers" līgumu, kurā viens no punktiem izslēdz jebkādu klientu diskrimināciju atkarībā no operatoru piederības un citiem parametriem. "Ja tiktu pieļauti šādi precedenti, Nokia stimulētu jauna MT remonta centra attīstību, kas novestu pie SIA "Mosers" būtiskas peļņas samazināšanās līdz pat negatīvam lielumam un, mūsuprāt tas nebūtu pašu mātes uzņēmumu LMT un DT Mobile interesēs, jo ciestu arī viņu klientu loks.(…)". Biedrība "Latvijas Mobilo Telefonu Tirgotāju Asociācija" norādīja (16.07.2007. vēstule Nr.16.07.07.-01/KP), ka apvienošanās neietekmēs negatīvi ne konkurences apstākļus mobilo tālruņu garantijas un ārpusgarantijas remonta pakalpojumu un mobilo tālruņu rezerves daļu realizācijas tirgos, ne iespējas ienākt šajos tirgos jauniem tirgus dalībniekiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā ietekmētie tirgi ir mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgus, mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta pakalpojumu tirgus.

 

5. Konkrētā tirgus definīcija

Konkurences likuma 1.panta 5.punkts nosaka, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Šīs apvienošanās sakarā Konkurences padome izvērtēja pakalpojumu savstarpējas aizvietojamības iespējas no piedāvājuma un pieprasījuma puses, ņemot vērā tādus faktorus kā priekšnosacījumi pakalpojumu sniegšanai, pakalpojumu cenas, pakalpojumu saturs un apjoms.

Elektronisko sakaru iekārtas ir daudzveidīgas. No izplatītākajiem var minēt: fiksēta tīkla un mobila tīkla tālruņa aparāti, faksi, modemi, datu pārraides iekārtas, telefonu centrāles, taksofoni, rācijas, radiostacijas, cita radioiekārta u.c. Lai izvērtētu, vai mobilo tālruņu remonta pakalpojumi var tikt uzskatīti par atsevišķo konkrēto preci un vērtēti atsevišķi no citu elektronisko sakaru iekārtu remonta pakalpojumiem un sadzīves tehnikas remonta pakalpojumiem, Konkurences padome nosūtīja informācijas pieprasījumus tirgus dalībniekiem. Apkopojot tirgus dalībnieku viedokļus, var secināt, ka mobilo tālruņu remonta pakalpojumi ir uzskatāmi par īpašiem, specifiskiem, speciālas zināšanas, aprīkojumu un atbilstību speciāliem (ražotāja) standartiem prasošiem. Elektronisko sakaru iekārtu un sadzīves tehnikas iekārtu remonta tirgū pastāv noteiktā mērā specializācija - mobilo tālruņu servisi nenodarbojas ar cita veida tehnikas remontu un otrādi.

No piedāvājuma puses mobilo tālruņu remonta pakalpojumi nav aizvietojami ar citu elektronisko sakaru iekārtu un sadzīves tehnikas remonta pakalpojumiem, ievērojot tādus faktorus kā:

- speciālistu esamība (remonta pakalpojumus pilnā apjomā un pienācīgā kvalitātē var veikt tikai radioinženieris, kam garantijas remonta gadījumā vēl jābūt ražotāja sertificētam);

- instrumentu esamība (specifiskas, tikai mobilo tālruņu remontam un pārbaudei izmantojamas mērierīces un instrumenti, piem., GSM testeri, mikroskopi, speciāli lodāmuri, programmēšanas iekārtas, fototehnika u.c.);

- telpu un tehnoloģiju esamība (darba telpas iekārtojumā, darba galdu virsma, krēsli, remonta veicēja apģērbs un apavi, - visur obligāti jāizmanto speciālu tehnoloģiju pārklājumi un audumi ar augstu aizsardzības pakāpi pret statisko elektrību, kā arī speciāli zemējumi).

SIA "Nokia Latvija" savā vēstulē norādīja, ka no pakalpojumu sniedzēja viedokļa mobilo tālruņu remonta pakalpojumi ir aizvietojami ar citu sakaru un elektronikas tehnikas remontiem. SIA "Tele2" norāda, ka mobilo tālruņu remontu pakalpojumi ir savienojami ar citu sakaru līdzekļu remonta pakalpojumiem.

Pastāv barjeras ienākšanai mobilo tālruņu remonta pakalpojumu tirgū, kas galvenokārt ir lielas investīcijas uz aparatūru un personāla apmācībām. Investīcijas ir daudz lielākas, salīdzinot ar citām produktu grupām (audio/video, lielā sadzīves tehnika, mazā sadzīves tehnika, datoru tehnika). Uzņēmumam, kas veic citas elektronisko sakaru vai sadzīves tehnikas remontu, ir iespējams viena gada laikā uzsākt piedāvāt mobilo tālruņu remonta pakalpojumus.

Lai uzņēmums varētu veikt arī garantijas remontu, tam jāiegūst arī katra ražotāja autorizācija un jāveic investīcijas nepieciešamajā aprīkojumā. Kā norāda ziņojuma iesniedzējs, investīciju apjoms ir vienreizējs, jo visiem mobilo tālruņu ražotājiem ir praktiski vienādas prasības attiecībā uz nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu. Mobilo tālruņu remontdarbnīcām ir iespējams strādāt 3 autorizācijas līmeņos, atkarībā no veikto remontdarbu sarežģītības un darbietilpīguma. 1.un 2. autorizācijas līmenim visiem ražotājiem prasības praktiski ir vienādas, 3.līmeņa remontdarbnīcām ir nepieciešama papildu aparatūra, kas dažādiem ražotājiem var atšķirties. Sākotnējās investīcijas servisa izveidei ir: 1.līmenis - LVL 4000 (darba vietas aprīkojums, apmācība), 2.līmenis - LVL 40 000 (darba vietas aprīkojums, profesionāla testa aparatūra, apmācība), 3.līmenis - LVL 80 000 (darba vietas aprīkojums, profesionāla testa un servisa aparatūra, apmācība vienam ražotājam).

Bez tam mobilo tālruņu ražotājiem ir tirgus vara, ko var uzskatīt par barjeru ienākšanai tirgū - tas var ierobežot autorizēto remontdarbnīcu skaitu. Praktiski šī situācija ir izskaidrojama ar tirgus specifiku - konkurence ir ierobežota salīdzinoši mazā remontu apjoma dēļ, kas vairāku vienlīdzīgo remontu uzņēmumu pastāvēšanas gadījumā (pie tam, ka ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas) var novest pie tā, ka viņu saimnieciskā darbība nebūs rentabla. Tā, piemēram, SIA "Nokia Latvija" norāda, ka var uzskatīt, ka Latvijā tirgus ir piesātināts ar vienu mobilo tālruņu remonta uzņēmumu un ka katra nākošā tirgus dalībnieka darbošanās ir iespējama vienīgi uz subsīdiju pamata no citām saimnieciskās darbības formām. Tādējādi SIA "Nokia Latvija" "nepieļauj (neslēdz līgumus) ar jauniem potenciāliem remonta uzņēmumiem, lai neizjauktu eksistējošo balansu un nevājinātu esošo partneru finansiālo stāvokli".

Ja uzņēmums vēlas uzsākt sniegt mobilo tālruņu remonta pakalpojumus ārpusgarantijas, tam nav nepieciešama ražotāju autorizācija. Līdz ar to investīcijas šādas komercdarbības uzsākšanai ir zemākas un, pēc Ziņojuma iesniedzēja informācijas,
(1 līdz 2 darba vietas) veidotu apmēram LVL 3000 (tehnoloģiskās iekārtas, testa aparatūra). Papildus tirgus dalībnieki atzīmē, ka neautorizēto remontdarbnīcu pakalpojumi ir salīdzinoši nekvalitatīvi (nav nepieciešamās aparatūras un aprīkojuma, nepietiekoša remonta veicēju kvalifikācija, neoriģinālās vai sliktas kvalitātes detaļas).

No pieprasījuma puses (no patērētāju viedokļa) mobilā tālruņa remonta pakalpojumi nav aizvietojami ar citu elektronisko sakaru iekārtu vai sadzīves tehnikas remonta pakalpojumiem. Ārpusgarantijas mobilo tālruņu remonta pakalpojumam noteiktā mērā ir aizvietojamība - patērētājam pastāv iespēja iegādāties jauno mobilo tālruni, kura cena varētu būt salīdzināma ar remonta cenu (lēti mobilie tālruņi, ka arī operatoru piedāvāti mazcenu mobilie tālruņi). Tāpat garantijas remonta pakalpojumi nav aizvietojami ar ārpusgarantijas remonta pakalpojumiem, jo garantijas remonta gadījumā patērētājs nemaksā par pakalpojuma saņemšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šīs lietas ietvaros kā konkrētie preču tirgi ir nosakāmi mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgus un mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta pakalpojumu tirgus.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Konkrētās preces tirgus Latvijā nav raksturīgs ar reģionālo sadalījumu, jo mobilo tālruņu pārdošanas un apkalpošanas centri no patērētājiem pieņem iekārtas remontam, tās tālāk nosūtot uz centralizētām servisa vietām jebkurā to atrašanās vietā valstī.

Ārvalstīs mobilo tālruņu remonts praktiski netiek veikts, jo: 1) saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra norādīto praksi (www.ptac.gov.lv), pārdēvējam jāno­drošina remontējamās preces salabošana un atdošana patērētājam ne vēlāk kā 30 dienu laikā2 (sūtot uz ārvalstīm termiņā nevarētu iekļauties); 2) ražotāji izplata sakaru iekārtas pēc valstu/reģionu principa - t.i., katra sakaru iekārta legāli var tikt izplatīta vienīgi tajā valstī/reģionā, kurā attiecīgais ražotājs to ir sertificējis un nosūtījis, turpat tiek nodrošināts garantijas remonts.

Līdz ar to par konkrēto ģeogrāfisko tirgu šajā lietā ir nosakāma Latvijas Republikas teritorija. Pastāv arī iespēja, kā konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt arī atsevišķu pilsētu vai rajonu.

 

6. Konkurences apstākļi ietekmētajos tirgos un apvienošanas darījuma ietekme uz tiem

6.1. Mobilo tālruņu garantijas remonts

SIA "Latvijas Mobilais Telefons" ir tiesīgs veikt ražotāju Nokia, Samsung, Sony Ericsson tālruņu garantijas remontu. Pie tam specializējoties dārgāku un darbietilpīgāku remontu veikšanā, ko citas remontdarbnīcas atsakās veikt vai neveic finansiālu apsvērumu dēļ.

SIA "Mosers" ir tiesīgs veikt ražotāju Nokia, Samsung, SonyEricsson, LG, Siemens, Motorola, HTC tālruņu garantijas remontu. SIA "Mosers" no visiem mobilo telefonu ražotājiem ir saņēmis augstāko remontdarbnīcas autorizācijas līmeni.

SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Mosers" konkurenti mobilo tālruņu garantijas remonta tirgū ir SIA "TEKA Telekom" (ražotāja Siemens autorizēta remontdarbnīca), SIA "ITEC" (ražotāja Samsung autorizēta remontdarbnīca), SIA "Baltijas Servisa Centrs" (iepriekšējais nosaukums - SIA "Elkor Serviss"; ražotāju Nokia, Sony Ericsson, Motorola, Samsung, LG, BenQ-Siemens autorizēta remontdarbnīca3).

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto un papildus iegūto informāciju tirgus dalībnieku tirgus daļas pēc apgrozījuma (%) mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojuma tirgū ir sekojošas:

Tabula Nr.1

2004.g.

2005.g.

2006.g.

2007.g.1.cet.

SIA "Latvijas Mobilais Telefons"

*

*

*

*

< 10

<20

<20

<20

SIA "Mosers"

*

*

*

*

<50

<50

<50

<40

SIA "Baltijas servisa centrs"

*

*

*

*

<10

<20

<20

<20

SIA "TEKA Telekom"

*

*

*

*

<20

<10

<10

<10

SIA "ITEC"

n/z

n/z

n/z

n/z

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto un papildus iegūto informāciju tirgus dalībnieku tirgus daļas pēc veikto remontu skaita (%) mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojuma tirgū ir sekojošas:

Tabula Nr.2

2004.g.

2005.g.

2006.g.

2007.g.1.cet.

SIA "Latvijas Mobilais Telefons"

*

*

*

*

<10

<10

<10

<10

SIA "Mosers"

*

*

*

*

>40

>40

>40

>40

SIA "Baltijas servisa centrs"

*

*

*

*

<20

<20

<20

<20

SIA "TEKA Telekom"

n/z

n/z

n/z

n/z

SIA "ITEC"

n/z

n/z

n/z

n/z

Saskaņā ar iepriekš norādīto informāciju apvienošanas dalībnieku kopīgā tirgus daļa pēc apgrozījuma mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojuma tirgū pēc apvienošanās sasniegs * (<60%) pēc remontu skaita * (<80%).

Līdz ar to ir secināms, ka apvienošanās rezultātā nostiprināsies apvienotā tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgū.

Mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgū pastāv arī mehānismi, kas kompensē tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa esamību vai tā nostiprināšanos. Un tas ir, mobilo tālruņu ražotāju un remontdarbnīcu līgumos noteiktie ierobežojošie nosacījumi - autorizētām remontdarbnīcām nav tiesību atteikt remonta veikšanu Latvijā izplatītajiem mobilajiem tālruņiem, neatkarīgi no tā, kur tie iegādāti, kāda operatora pieslēgumu klienti izmanto un kas ir tālruņa īpašnieks. Tāpat Ziņojuma iesniedzēji min, ka cenu politiku mobilo tālruņu garantijas remonta tirgū nosaka ražotāji. Kā arī to, ka apvienošanās neiespaido patērētājus, jo garantijas remonta veikšanas pasūtītāji ir tālruņa aparātu ražotāji vai pārdevējs.

Ziņojuma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis norāda, ka noslēgtie līgumi ar visiem mobilo tālruņu ražotājiem satur nosacījumus:

- rindas princips, t.i., "pirmais ienāk remontā, pirmais iziet no remonta" (neatkarīgi no modeļa, defekta, lietotāja vai operatora), netiek pieļauti nekādi izņēmumi vai šķirošana. Daži ražotāji pieļauj izņēmumus tikai attiecībā uz īpaši ekskluzīvo mobilo tālruņu remontu;

- visu attiecīgajā valstī/reģionā izplatīto tālruņu apkalpošana, neatkarīgi no izplatītāja - remontdarbnīcai ir jāveic garantijas remonts jebkuram šai valstij/reģionam paredzētajam tālrunim;

- līgumos ar ražotājiem ir noteikti dažādi remonta veikšanas termiņi (no 3 dienām līdz termiņam, kas paredzēts saskaņā ar vietējo likumdošanu (30 dienas)).

Savā 14.09.2007. vēstulē Nr.269 SIA "Nokia Latvija" paskaidro, kāda rīcība ir klasificējama kā klientu diskriminācija, kas būtu pretrunā ar līguma starp SIA "Nokia" un SIA "Mosers" nosacījumiem, kādus mehānismus izmanto ražotājs, lai šādu iespējamo rīcību atklātu un nepieļautu, kā arī paskaidro ražotāja rīcību gadījumā, ja notiktu klientu diskriminācija. Klientu diskriminācija (atteikšanās pieņemt remontā tālruņus, kuru lietotāji ir kāda operatora vai operatoru klienti, vai arī prioritāšu noteikšana rindas kārtības ievērošanā pēc tā paša kritērija, kas radītu ilgāku apkalpošanas (remonta) laiku citu operatoru klientiem) būtu būtisks līguma pārkāpums. Šinī gadījumā Nokia rastu iespējas attīstīt citus remonta servisa pakalpojumu sniedzējus. SIA "Nokia Latvija" diskrimināciju vērtē kā apvienošanās risku, bet, "balstoties uz augstākminētajiem apsvērumiem, Nokia pieļauj, ka līgums tiks pildīts un klientu diskriminācija pēc operatoru piederības nenotiks. Katrā gadījumā Nokia ar šo risku rēķinās un ir gatava mainīt remonta servisa nodrošinātāju struktūru Latvijā, ja tas būs nepieciešams".

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka ražotāja tirgus vara, kas izpaužas augstāk minētajā veidā, var būtiski ierobežot apvienotā tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa nostiprināšanas iespējas mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgū, jo tirgū pastāvošie mehānismi neļaus SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Mosers" kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū un rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem. Dominējošā stāvokļa nostiprināšanās mobilo tālruņu garantijas remonta tirgū nevar iespaidot arī gala patērētājus, jo patērētājs nemaksā par garantijas remontu. Arī mazcenas mobilo tālruņu izplatīšana ierobežo tirgus dalībniekam iespēju ietekmēt konkurenci gan garantijas, gan ārpusgarantijas remonta tirgos, jo mazcenas mobilo tālruņu popularitāte un pieejamība ietekmē patērētāju izvēli, izvēloties jauna mobilā tālruņa aparāta iegādi kā alternatīvu esošā tālruņa remonta veikšanai.

Apvienošanās rezultātā var paaugstināties barjeras ienākšanai mobilo tālruņu garantijas remonta tirgū, jo jaunai remontdarbnīcai ir grūti pastāvēt bez tālruņu izplatīšanas tīkla atbalsta. Tas ir izskaidrojams ar to, ka pārdevējam ir iespēja nosūtīt klientu uz konkrēto servisa centru, norādot tā adresi iegādātā mobilā tālruņa garantijas kartē.

6.2. Mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonts

Daži tirgus dalībnieki ir izteikuši viedokli, ka ārpusgarantijas remonta segments nav būtisks, jo, pirmkārt, garantijas periods (parasti 2 gadi) ir salīdzināms ar tālruņa dzīves ciklu un, otrkārt, ārpusgarantijas remonta cena garantijas laikā var būt salīdzināma ar jauna tālruņa subsidēto cenu. Tomēr Ziņojumā sniegtā informācija norāda uz to, ka ārpusgarantijas segments ir tikpat liels kā garantijas, jo kopējais apgrozījums ārpusgarantijas segmentā pat nedaudz pārsniedz kopējo apgrozījumu no mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojuma sniegšanas.

Ziņojuma iesniedzēji norāda, ka ārpusgarantijas remonta tirgu novērtēt ir samērā grūti, jo šajā tirgū darbojas samērā daudz tirgus spēlētāju, kas veic dažādas sarežģītības pakāpes elektronisko sakaru iekārtu remontu. SIA "Mosers" tirgus daļa konkrētajā tirgū ir * (<40%), savukārt pārējo tirgus dalībnieku (vairāki desmiti pēc Ziņojumā sniegtās informācijas) tirgus daļas ir nelielas, kas kopā veido ap 70%.

SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Mosers" konkurenti ārpusgarantijas remonta pakalpojumu tirgū (Ziņojumā sniegtā informācija) ir SIA "Baltijas servisa centrs", SIA "ITEC", SIA "TEKA Telecom", SIA "GSM Planēta", SIA "DM Centrs", SIA "1337", SIA "RD Electroniks", SIA "LMIC servisa centrs", SIA "Oksis", SIA "32 collas", SIA "Violena", SIA "Vanags un partneri", SIA "Ezis", AS "Tigra", SIA "Pērkons un Dēli", SIA "Guron", SIA "Astrons", SIA "IRBE elektronika", "Mobius" mobilo telefonu serviss, SIA "Olimpeks elektroniks".

SIA "Latvijas Mobilais Telefons" veic remontu tiem mobilajiem tālruņiem, kurus klienti - tālruņu lietotāji - ir nodevuši remontam (*).

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto un papildus iegūto informāciju tirgus dalībnieku tirgus daļas pēc apgrozījuma (%) mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta pakalpojuma tirgū ir sekojošas:

Tabula Nr.3

2004.g.

2005.g.

2006.g.

2007.g.1.cet.

SIA "Latvijas Mobilais Telefons"

*

*

*

*

<5

<5

<5

<5

SIA "Mosers"

*

*

*

*

<40

<30

<30

<30

SIA "Baltijas servisa centrs"

*

*

*

*

<20

<10

<10

<5

SIA "TEKA Telekom"

*

*

*

*

<5

<5

<5

<5

SIA "ITEC"

n/z

n/z

n/z

n/z

 

Saskaņā ar Ziņojumā sniegto un papildus iegūto informāciju tirgus dalībnieku tirgus daļas pēc veikto remontu skaita (%) mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta pakalpojuma tirgū ir sekojošas:

Tabula Nr.4

2004.g.

2005.g.

2006.g.

2007.g.1.cet.

SIA "Latvijas Mobilais Telefons"

*

*

*

*

<5

<5

<5

<5

SIA "Mosers"

*

*

*

*

<50

<40

<40

<40

SIA "Baltijas servisa centrs"

*

*

*

*

<10

<10

<10

<5

SIA "TEKA Telekom"

n/z

n/z

n/z

n/z

SIA "ITEC"

n/z

n/z

n/z

n/z

Saskaņā ar iepriekš norādīto informāciju apvienošanas dalībnieku kopīgā tirgus daļa pēc apgrozījuma mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta pakalpojuma tirgū pēc apvienošanās sasniegs * (<40%), bet pēc remontu skaita * (<40%).

Līdz ar to ir secināms, ka apvienošanās rezultātā neizveidosies un nostiprināsies dominējošais stāvoklis mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta pakalpojumu tirgū, kā arī netiks būtiski samazināta konkurence šajā konkrētajā tirgū.

 

7. Šķēršļi ienākšanai konkrētajos tirgos

Konkrētajos tirgos pastāv būtiskas barjeras ienākšanai, kas ir ievērojamas sākotnējas investīcijas saimnieciskās darbības uzsākšanai, mobilo tālruņu ražotāju spēja administrēt (ierobežot) tirgus dalībnieku skaitu mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgū. Arī tirgus raksturojums ir tāds (piesātināts tirgus, tendences tirgū, kas aprakstītas iepriekš 4.4. un 5.punktā, tirgus dalībnieku skaits), kas liecina, ka ienākšana tirgū varētu būt ierobežota.

Tāpat ienākšana mobilo tālruņu remonta tirgos ir ierobežota gadījumā, ja nav mobilo sakaru tīklu operatoru un tālruņu mazumtirgotāju (tirdzniecības tīkla) atbalsta. Jo pārdevējam ir iespēja nosūtīt klientu uz "kabatas" servisa centru, norādot tā adresi iegādātā mobilā tālruņa garantijas kartē.

Gan SIA "Latvijas Mobilais Telefons", gan SIA "Mosers" ir remontdarbnīcas, kas darbojas augstākajos autorizācijas līmeņos. Konkurences padome uzskata, ka gadījumā, ja remontdarbnīca vēlas uzsākt mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu sniegšanu zemākajā autorizācijas līmenī vai vēlas darboties bez autorizācijas (ārpusgarantijas remonts), tad šādā situācijā ienākšanai tirgū barjeras nav tik būtiskas, salīdzinot ar gadījumu, kad tā vēlas darboties kā augstākas klases remontdarbnīca.

Konkurences likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ka "Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome var atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci." Konkurences likuma 16.panta ceturtā daļa nosaka, ka "ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta trešajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos".

Ņemot vērā iepriekš minēto, īpaši 6.1., 6.2., 7.punktā konstatēto, Konkurences padome uzskata, ka SIA "DT Mobile" un SIA "Mosers" apvienošanās nevar būtiski ietekmēt konkurences apstākļus mobilo tālruņu garantijas remontu pakalpojumu tirgū. Apvienošanās neietekmē patērētāju iespēju saņemt mobilā tālruņa garantijas remonta pakalpojumu, kā arī barjeras ienākšanai konkrētajā tirgū nav saistītas ar pakalpojuma sniedzēja tirgus varu, bet vairāk ar ražotāja spēju administrēt (ierobežot) tirgus dalībnieku skaitu mobilo tālruņu garantijas remonta pakalpojumu tirgū.

Konkurences padome uzskata, ka SIA "DT Mobile" un SIA "Mosers" apvienošanās nevar būtiski ietekmēt konkurences apstākļus mobilo tālruņu ārpusgarantijas remonta pakalpojumu tirgū Latvijas Republikā, kā arī neradīs būtiskas papildu barjeras ienākšanai mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas tirgū un mobilo tālruņu mazumtirdzniecības tirgū.

Līdz ar to neizpildās Konkurences likuma 16.panta trešajā daļā minētās pazīmes, un apvienošanās saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta ceturto daļu ir atļaujama.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 1.punktu, 16.panta pirmo un ceturto daļu, Konkurences padome

 

nolēma:

atļaut SIA "DT Mobile" un SIA "Mosers" apvienošanos, kas paredzēta, SIA "DT Mobile" iegūstot izšķirošo ietekmi SIA "Mosers".

Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu viena mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

1 Konkurences padomes publiskais ziņojums par fiksētās un mobilās balss telefonijas tirgus uzraudzību, http://www.kp.gov.lv/uploaded_
files/KPPP007Balsstelefonija.pdf
;

Konkurences padomes 30.05.2007. lēmums Nr.48 Par lietas neierosināšanu "Par AS "Telekom Baltija" 19.03.2007. iesniegumu Nr.2.22-02/012 "Par SIA "Tele2" piedāvāto sarunu tarifu neatbilstību noteiktajiem starpsavienojuma tarifiem", http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2007/D48_3005.pdf 

2 Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 35.pants

3  http://www.editorial.tele2.lv/index.phtml?page=t2i_postpaid_guarantee&t2page=postpaid_phones_guarantee&1187967603

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par tirgus dalībnieku apvienošanos Lieta Nr.1413/07/10/8 Par SIA "DT Mobile" un SIA "Mosers" ziņojumu .. Izdevējs: Konkurences padome Veids: lēmums Numurs: 132Pieņemts: 10.10.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 176, 01.11.2007.
165635
136
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"