Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.470

Rīgā 2007.gada 30.jūlijā (prot. Nr.38 40.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai autora mantiskās izņēmuma tiesības uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām

 

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Antona Petrovska (personas kods ) 2006.gada 28.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.584).

2. Privatizācijas ierosinātājs - Antons Petrovskis (personas kods , adrese - Dzirciema iela 31-1, Rīga, LV-1083) - ierosina privatizēt valstij piederošos īpašuma objektus - šādas Autortiesību likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktās autora mantiskās izņēmuma tiesības uz šī rīkojuma pielikumā minētajām Valsts Rīgas kinostudijā radītām filmām, kuru mantiskās autortiesības pieder Latvijas Republikai:

2.1. publiskot darbu;

2.2. publicēt darbu;

2.3. publiski izpildīt darbu;

2.4. izplatīt darbu;

2.5. raidīt darbu;

2.6. retranslēt darbu;

2.7. padarīt darbu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā;

2.8. iznomāt, izīrēt vai publiski patapināt darba oriģinālu vai kopijas, izņemot trīsdimensiju arhitektūras darbus un lietišķās mākslas darbus;

2.9. tieši vai netieši, īslaicīgi vai pastāvīgi reproducēt darbu;

2.10. tulkot darbu;

2.11. aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. privatizācijas ierosinājumā iekļautās filmas (turpmāk - filmas) radītas Valsts Rīgas kinostudijā laikposmā no 1962.gada līdz 1989.gadam;

3.2. minētajā laikposmā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība bija pievienojusies 1952.gada Ženēvas konvencijai "Universālā Autortiesību konvencija". Šī konvencija nosaka katras dalībvalsts pienākumu aizsargāt darbus, kas radīti to teritorijā, kā arī aizsargāt citās valstīs radītus darbus. Konvencija nenosaka to, kas var būt autortiesību subjekts, atstājot šo jautājumu nacionālo tiesību aktu ziņā;

3.3. saskaņā ar minētajā laikposmā spēkā esošajām tiesību normām (Latvijas PSR Civilkodeksa 510.pants) autortiesības uz kinofilmu vai televīzijas filmu pieder uzņēmumam, kas to uzņēmis (juridiskajai personai), bet scenārija autoram, komponistam, režisoram inscenētājam, galvenajam operatoram, māksliniekam inscenētājam un citiem autoriem, kuru darbi ir kinofilmas vai televīzijas filmas sastāvdaļa, pieder autortiesības katram uz savu darbu;

3.4. saskaņā ar Augstākās Padomes 1991.gada 20.marta lēmumu "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem" 2.punktu noteikts, ka valsts īpašumā Latvijas Republikā ir visi īpašuma objekti neatkarīgi no to pašreizējā valdījuma veida, izņemot fizisko personu īpašumu, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju īpašumu, kā arī citu valstu īpašumu. Valsts mantas atrašanās juridiskās personas bilancē nerada īpašuma tiesības uz to;

3.5. 1993.gada 15.maijā stājās spēkā likums "Par autortiesībām un blakustiesībām". Saskaņā ar minētā likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktu producents tiek atzīts par audiovizuāla darba autoru;

3.6. saskaņā ar Augstākās Padomes 1993.gada 11.maija lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību" 2.punktu saistību tiesiskās attiecības, kas uz likuma vai darījuma pamata vai neatļautas darbības rezultātā radušās pirms 1993.gada 15.maija, apspriežamas saskaņā ar tiem likumiem, kas bija spēkā līdz 1993.gada 14.maijam, ciktāl likums nenosaka citādi;

3.7. valsts akciju sabiedrība "Rīgas kinostudija" tika privatizēta 1997.gadā. 1997.gada 23.decembrī apstiprinātie privatizācijas noteikumi neparedzēja valstij piederošo autora mantisko tiesību privatizāciju, un tās tika saglabātas valsts īpašumā;

3.8. 2000.gada 11.maijā stājās spēkā Autortiesību likums. Saskaņā ar šī likuma 11.panta otro daļu par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šī darba producentu. Likums neparedz nosacījumus, ar kuriem saskaņā līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos tiktu veiktas izmaiņas attiecībā uz jau personām piederošajām autortiesībām. Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Jau iegūtās tiesības paliek neskartas. Tādējādi autora mantiskās tiesības uz filmām valstij un autoriem - fiziskām personām (režisoram, scenārija autoram, dialogu autoram, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autoram, kā arī citām personām, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā) - pieder kopā;

3.9. filmas, uz kuru mantisko izņēmuma tiesību privatizāciju ir iesniegts privatizācijas ierosinājums, ir pieņemtas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā pastāvīgā valsts glabāšanā un ir iekļautas valsts arhīvu fondā. Saskaņā ar likuma "Par arhīviem" 2.panta pirmo daļu valsts arhīvu fonda dokumenti nevar būt par objektu pirkšanā un pārdošanā, kā arī citos darījumos, kuru rezultātā tiek pārkāptas valsts īpašuma tiesības uz šiem dokumentiem;

3.10. saskaņā ar likuma "Par arhīviem" 8.pantu valsts arhīvi uzkrāj dokumentus, nodrošina to saglabāšanu, kā arī operatīvu izmantošanu valsts, sabiedrības un pilsoņu interesēs. Tādēļ valsts arhīvi organizē un veic zinātnisko darbu, izdod informatīvus izdevumus un sagatavo dokumentu publikācijas, sniedz metodisko palīdzību juridiskajām un fiziskajām personām dokumentu uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā. Tādējādi Latvijas Valsts kinofoto­fono­dokumentu arhīvs veic valsts pārvaldes funkciju;

3.11. saskaņā ar likuma "Par arhīviem" 15.pantu Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgi noteiktā kārtībā izmantot Latvijas valsts arhīvu fondu dokumentus. Visi arhīvu materiāli lasītavās izmantojami bez maksas, izņemot sniegtos papildpakalpojumus;

3.12. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumu Nr.558 "Valsts aģentūras "Nacionālais Kino centrs" nolikums" 2.2.apakšpunktu valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs" veicina audiovizuālo jaunrades darbu un audiovizuālā mantojuma pieejamību un izplatību Latvijā un pasaulē. Valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs" regulāri rīko un veido izstādes, lekcijas, filmu skates, dažādas akcijas, kurās tiek izmantoti Latvijas audiovizuālā mantojuma materiāli. Valsts aģentūras "Nacionālais Kino centrs" veiktie pasākumi ir nekomerciāli, lai nodrošinātu pēc iespējas plašu sabiedrības piesaisti. Valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs" nodarbojas ar Latvijas kino mantojuma izpēti. Aģentūra veic Latvijas filmu mantojuma nekomerciālo izplatīšanu ārvalstīs - filmu dienās un festivālos;

3.13. saskaņā ar politikas plānošanas dokumentu "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"") (turpmāk - vadlīnijas) noteikti šādi valsts politikas rīcības virzieni:

3.13.1. veidot kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo vidi, veicinot ideju un zināšanu brīvu apmaiņu un vispārcilvēcisko un nacionālo vērtību nostiprināšanu sabiedrībā (vadlīniju 5.tabulas 5.6.apakšpunkts);

3.13.2. Kultūras ministrijai, veidojot valsts programmu kultūras mantojuma aizsardzībai, saglabāšanai un pieejamības veicināšanai, iekļaut tajā pasākumus audiovizuālā mantojuma saglabāšanai un digitalizēšanai, tai skaitā organizēt pievienošanos Eiropas Konvencijai par audiovizuālā mantojuma aizsardzību (vadlīniju 5.tabulas 5.6.4.apakšpunkts);

3.13.3. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras saturu sabiedriskajos radio un televīzijas kanālos, tai skaitā paplašināt Latvijas audiovizuālās jaunrades un audiovizuālā mantojuma (piemēram, Latvijas filmu mantojums, Latvijas teātra izrāžu ieraksti, latviešu mūzikas ieraksti) pieejamību (vadlīniju 5.tabulas 5.6.6.apakšpunkts);

3.14. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 2.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāja viedokli nav nepieciešams.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šī likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šī likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešajā daļā ietverto valsts pārvaldes principu valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Saglabājot valsts īpašumā autora mantiskās izņēmuma tiesības uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām, tiks nodrošināta sabiedrības interesēm atbilstošas kultūras politikas īstenošana filmu nozares un audiovizuālā kultūras mantojuma saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas jomā.

6. Ikvienas personas tiesību ierobežojumu pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labā. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam - ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valstij piederošo autora mantisko izņēmuma tiesību uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo netiktu ievērots samērīguma princips un valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnībā. Filmu privatizācijas rezultātā nebūs iespējams nodrošināt sabiedrībai pieejamību Latvijas kultūras audiovizuālajam mantojumam un var tikt apdraudēta audiovizuālā mantojuma saglabāšana.

8. Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo daļu, Administratīvā procesa likuma 65.panta trešo daļu un 66.panta pirmās daļas 4.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Antona Petrovska privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valstij piederošās autora mantiskās tiesības uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova

 

 

 

Pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 30.jūlija rīkojumam Nr.470

Par atteikumu nodot privatizācijai autora mantiskās izņēmuma tiesības uz Valsts Rīgas kinostudijā uzņemtajām filmām

1. "Diena bez vakara", režisors M.Rudzītis, 1962;

2. "Mājiņa kāpās", 1963;

3. "Jolanta", režisors V.Gorikers, 1963;

4. "Cielaviņas armija", režisors A.Leimanis, 1964;

5. "Kapteinis Nulle", režisors A.Leimanis, 1964;

6. "Līdz rudenim vēl tālu", režisors A.Brenčs, 1964;

7. "Cara līgava", režisors V.Mass, 1964;

8. "Divi", režisors M.Bogins, 1964;

9. "Tobago maina kursu", režisors A.Leimanis, 1965;

10. "Hipokrāta zvērests", režisore A.Neretniece, 1964;

11. "Sūtņu sazvērestība", režisors N.Rozzancevs, 1964;

12. "Noktirne", režisors R.Gorjajevs, 1966;

13. "Pēdējais blēdis", režisors V.Mass, 1966;

14. "Purva bridējs", režisors L.Leimanis, 1966;

15. "Rīta miglā", režisors I.Krenbergs, 1966;

16. "Kapteiņa Enriko pulkstenis", režisors J.Streičs, 1967;

17. "Cīruļi atlido pirmie", režisors M.Rudzītis, 1967;

18. "Kad lietus un vējš sitas logā", režisors A.Brenčs, 1967;

19. "Ilgās dienas rīts", režisore A.Neretniece, 1968;

20. "24-25 neatgriežas", režisors A.Brenčs, 1968;

21. "Mērnieku laiki", režisors V.Pūce, 1968;

22. "Ceļa zīmes", režisors O.Dunkers, 1968;

23. "Pie bagātās kundzes", režisors L.Leimanis, 1969;

24. "Līvsalas zēni", režisors J.Streičs, 1969;

25. "Trīskārtējā pārbaude", režisors A.Brenčs, 1969;

26. "Stari stiklā", režisors I.Krenbergs, 1969;

27. "Baltās kāpas", režisors S.Tarasovs, 1969;

28. "Vella kalpi", režisors A.Leimanis, 1970;

29. "Šauj manā vietā", režisors J.Streičs, 1970;

30. "Klāvs Mārtiņa dēls", režisors O.Dunkers, 1970;

31. "Karalienes bruņinieks", režisors R.Kalniņš, 1970;

32. "Vārnu ielas republika", režisore A.Neretniece, 1970;

33. "Pilsēta zem liepām", režisors A.Brenčs, 1971;

34. "Meldru mežs", režisors Ē.Lācis, 1971;

35. "Nāves ēnā", režisors G.Piesis, 1971;

36. "Kara ceļa mantinieki", režisors V.Krūmiņš, 1971;

37. "Tauriņdeja", režisors O.Dunkers, 1971;

38. "Apprecējās vecītis ar večiņu savu", režisors G.Arazjans, 1971;

39. "Salātiņš", režisors V.Brasla, 1971;

40. "Egle rudzu laukā", režisors I.Krenbergs, 1971;

41. "Kapteinis Džeks", režisore A.Neretniece, 1972;

42. "Peterss", režisors S.Tarasovs, 1972;

43. "Vella kalpi Vella dzirnavās", režisors A.Leimanis, 1972;

44. "Ceplis", režisors R.Kalniņš, 1972;

45. "Šahs briljantu karalienei", režisors A.Brenčs, 1973;

46. "Pieskāriens", režisors R.Gorjajevs, 1973;

47. "Dāvana vientuļai sievietei", režisors Ē.Lācis, 1973;

48. "Pūt, vējiņi!", režisors G.Piesis, 1973;

49. "Pilsētas atslēgas", režisors I.Krenbergs, 1973;

50. "Gaisma tuneļa galā", režisors A.Brenčs, 1973;

51. "Dunduriņš", režisors B.Ružs, 1973;

52. "Uzbrukums slepenpolicijai", režisors O.Dunkers, 1973;

53. "Uzticamais draugs Sančo", režisors J.Streičs, 1974;

54. "Ābols upē", režisors A.Freimanis, 1974;

55. "Motociklu vasara", režisors U.Brauns, 1974;

56. "Melnā vēža spīlēs", režisors A.Leimanis, 1974;

57. "Mans draugs nenopietns cilvēks", režisors J.Streičs, 1975;

58. "Paradīzes atslēgas", režisors A.Brenčs, 1975;

59. "Parunā ar mani", režisore B.Veldre, 1975;

60. "Robina Huda bultas", režisors S.Tarasovs, 1976;

61. "Ezera sonāte", režisors G.Cilinskis, V.Brasla, 1976;

62. "Šīs bīstamās balkona durvis", režisore Dz.Ritenberga, 1976;

63. "Liekam būt", režisors A.Brenčs, 1976;

64. "Ģimenes melodrāma", režisors B.Frumiņš, 1976;

65. "Zobena ēnā", režisors I.Krenbergs, 1976;

66. "Zem apgāztā mēness", režisors Ē.Lācis, 1977;

67. "Atspulgs ūdenī", režisors A.Rozenbergs, 1977;

68. "Vīrietis labākajos gados", režisors O.Dunkers, 1977;

69. "Kļūstiet mana sievasmāte", režisors K.Marsons, 1977;

70. "Dāvanas pa telefonu", režisors A.Brenčs, 1977;

71. "Puika", režisors A.Freimanis, 1977;

72. "Tavs dēls", režisors G.Piesis, 1978;

73. "Vīru spēles brīvā dabā", režisors R.Kalniņš, G.Piesis, 1978;

74. "Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks", režisore B.Veldre, 1978;

75. "Pavasara ceļazīmes", režisors V.Brasla, 1978;

76. "Rallijs", režisors A.Brenčs, 1978;

77. "Aiz stikla durvīm", režisors O.Dunkers, 1978;

78. "Nakts bez putniem", režisors G.Cilinskis, 1979;

79. "Atklātā pasaule", režisors A.Leimanis, 1979;

80. "Trīs minūšu lidojums", režisore Dz.Ritenberga, 1979;

81. "Agrā rūsa", režisors G.Cilinskis, 1979;

82. "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku", režisors V.Brasla, 1980;

83. "Spāņu variants", režisors Ē.Lācis, 1980;

84. "Vakara variants", režisors Ē.Lācis, 1980;

85. "Ja nebūtu šī skuķa", režisors R.Pīks, 1980;

86. "Laikmeta griežos", režisors G.Piesis, 1981;

87. "Izmeklēšanā noskaidrots", režisore A.Neretniece, 1981;

88. "Atcerēties vai aizmirst", režisors J.Streičs, 1981;

89. "Spēle", režisors A.Krievs, 1981;

90. "Tarāns", režisors G.Cilinskis, 1981;

91. "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", režisors J.Streičs, 1981;

92. "Tereona galva", režisors V.Brasla, 1982;

93. "Lietus blūzs", režisors O.Dunkers, 1982;

94. "Pats garākais salmiņš", režisore Dz.Ritenberga, 1982;

95. "Īsa pamācība mīlēšanā", režisors I.Krenbergs, 1982;

96. "Svešās kaislības", režisors J.Streičs, 1982;

97. "Vilkatis Toms", režisors Ē.Lācis, 1983;

98. "Dārzs ar spoku", režisors O.Dunkers, 1983;

99. "Šāviens mežā", režisors R.Pīks, 1983;

100. "Parāds mīlestībā", režisors V.Brasla, 1983;

101. "Fronte tēva pagalmā", režisors Ē.Lācis, 1984;

102. "Aveņu vīns", režisors A.Krievs, 1984;

103. "Vajadzīga soliste", režisors G.Zemels, 1984;

104. "Kad bremzes netur", režisors G.Cilinskis, 1984;

105. "Dubultslazds", režisors A.Brenčs, 1985;

106. "Tikšanās uz Piena ceļa", režisors J.Streičs, 1985;

107. "Sprīdītis", režisors G.Piesis, 1985;

108. "Pēdējā indulģence", režisore A.Neretniece, 1985;

109. "Dubultnieks", režisors R.Pīks, 1986;

110. "Apbraucamais ceļš", režisors Ē.Lācis, 1986;

111. "Bailes", režisors G.Cilinskis, 1986;

112. "Kroņa numurs", režisors I.Krenbergs, 1986;

113. "Aizaugušā grāvī viegli krist", režisors J.Streičs, 1986;

114. "Svītas cilvēks", režisors A.Rozenbergs, 1987;

115. "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili", režisors A.Krievs, 1987;

116. "Apstākļu sakritība", režisore V.Beinerte, 1987;

117. "Dīvainā mēnessgaisma", režisors G.Cilinskis, 1987;

118. "Ja mēs visu to pārcietīsim", režisors R.Kalniņš, 1987;

119. "Viktorija", režisors O.Dunkers, 1988;

120. "Viss kārtībā", režisors O.Rozenbergs, 1988;

121. "Sižeta pagrieziens", režisors P.Krilovs, 1988;

122. "Māja bez izejas", režisore Dz.Ritenberga, 1988;

123. "Šausmu dziesma", režisors J.Streičs, 1989;

124. "Latvieši!?", režisors G.Zemels, 1989;

125. "Cilvēka dienas", režisors J.Paškēvičs, 1989.

Kultūras ministre H.Demakova

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 470Pieņemts: 30.07.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 123, 01.08.2007.
161186
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva