Izdarīt likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 23.nr.; 1998, 6.nr.; 1999, 5., 10.nr.; 2005, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "saņemts pirmais pieprasījums" ar tekstu šādā redakcijā:

"Lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā attiecīgā pašvaldība pieņem līdz 2007.gada 1.septembrim un viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz to Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai. Pašvaldība nekavējoties informē Valsts zemes dienesta reģionālo nodaļu par visām tiesvedībām, kas ir ierosinātas par vietējās pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanas konstatēti gadījumi, kad ne pagasta pašvaldība, ne pagasta zemes komisija likumā noteiktajā kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā fiziskajai personai, kuras faktiskajā lietošanā atrodas zeme, Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai — gadījumā, ja zemes komisija ir pieņēmusi atzinumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, — par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa lēmumu pieņem, pamatojoties uz pagasta pašvaldības izsniegtu izziņu, kurā norādīts, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par tās faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv strīds, un kurai pievienots faktiskajā lietošanā esošā zemes gabala grafiskais pielikums ar norādītu kadastra apzīmējumu, kā arī vismaz viens no šādiem dokumentiem:

1) pagasta zemes komisijas atzinums;

2) pašvaldības lēmums (dokumenta atvasinājums), ar kuru zemes reformas pirmajā kārtā apstiprināts pagasta zemes ierīcības projekts, vai pašvaldības (pagasta zemes komisijas) lēmums (dokumenta atvasinājums) par pagasta zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna apstiprināšanu un ar lēmumu apstiprinātā zemes lietotāju saraksta izraksts;

3) personas iesniegums, kas iesniegts pagasta pašvaldībai līdz 1991.gada 20.jūnijam un reģistrēts pagasta zemes komisijas zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnālā;

4) pašvaldības izziņa, kas apliecina, ka attiecībā uz minēto zemes gabalu šī persona ar pašvaldību nav noslēgusi zemes nomas līgumu, izņemot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajā daļā noteikto gadījumu.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja līgums par zemes izpirkšanu (pirkšanu) ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" nav noslēgts līdz 2009.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi un lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu zaudē spēku un turpmākā zemes atsavināšana notiek Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība pārsniedz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemes platību vai ir mazāka par to un zemes gabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, pašvaldība pieņem lēmumu par zemes platības precizēšanu. Kadastrālajā uzmērīšanā noteiktās zemes gabala robežu kontūras var atšķirties no lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, ja visi robežojošie zemes gabali ir kadastrāli uzmērīti.

(10) Ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala vai uz zemes gabala, attiecībā uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, atrodas citai personai piederošas ēkas un būves, Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa vai likumā paredzētajos gadījumos Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un lēmumā norāda, ka uz zemes gabala atrodas citai personai piederošas ēkas un būves. Ēku un būvju īpašniekam tiek garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms. Iznomājamās zemes platību nosaka, zemes īpašniekam un ēku un būvju īpašniekam savstarpēji vienojoties.

(11) Ja uz pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala atrodas ēkas vai būves, kuru piederība nav noskaidrota, Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa vai likumā paredzētajos gadījumos Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja iesniegta pašvaldības izziņa, kurā norādīts, ka ēku un būvju piederība nav noskaidrota. Šo ēku un būvju turpmāko piederību reglamentē likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta ceturtā daļa."

2. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

"2.¹ pants. Brīvā, valstij piekrītošā zeme, kas nav pieprasīta līdz 2006.gada 1.jūnijam, ir izmantojama zemes reformas pabeigšanai. Informāciju par zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi apkopo un publisko Valsts zemes dienests, ievietojot to mājaslapā internetā."

3. Izslēgt 3.pantu.

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. (1) Šajā daļā minētās atbildīgās institūcijas līdz 2010.gada 31.martam iesniedz Valsts zemes dienesta reģionālajām nodaļām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijai šādu informāciju:

1) Centrālā zemes komisija — par pieņemtajiem lēmumiem par īpašuma tiesību atjaunošanu;

2) valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" — par noslēgtajiem zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgumiem.

(2) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavo un līdz 2010.gada 30.jūnijam iesniedz pašvaldībām kadastra datus par tām zemes vienībām, par kurām nav noslēgti zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgumi.

(3) Pašvaldības, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā norādītajiem kadastra datiem, pieņem lēmumu par to, ka zemes lietotāja tiesības lietot viņam piešķirto zemi ir izbeigušās, jo nav noslēgts zemes izpirkšanas (pirkšanas) līgums, un līdz 2010.gada 30.septembrim iesniedz to Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai.

(4) Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, sagatavo pārskatu par zemi un līdz 2010.gada 30.novembrim saskaņo to ar attiecīgo pašvaldību."

5. Izslēgt 5.pantā vārdus "noteiktā kārtībā".

6. Izslēgt 7.pantu.

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, ir tiesīgi izpirkt zemi un uz tās esošo mežaudzi par privatizācijas sertifikātiem vai latiem saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18.pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību, noslēdzot zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka". Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs."

8. Izteikt 9.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā pēc 1996.gada 1.novembra, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, ir tiesīgi izpirkt zemi un uz tās esošo mežaudzi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem, noslēdzot zemes izpirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka". Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs.

(2) Zemi, kas Latvijas Republikas pilsoņiem piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šie pilsoņi var izpirkt par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc savas izvēles, bet uz tās esošo mežaudzi — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem pēc savas izvēles. Ar zemi, kas piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, šā likuma ietvaros saprot zemi, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis atbilstoši lietošanas mērķa grupai — lauksaimniecības zeme. Ar zemi, kas izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, šā likuma ietvaros saprot zemi, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis — lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve."

9. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. (1) Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, individuālu augļu dārzu, vasarnīcu, garāžu un citu būvju uzturēšanai vai kuri attiecīgās zemes lietošanas tiesības ieguvuši šo tiesību pārejas gadījumos, kā arī Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka", ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus, šādos gadījumos:

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs;

2) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs.

(2) Juridiskās personas, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemi pērk, noslēdzot zemes pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un ievērojot šādus nosacījumus:

1) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta pirmajā daļā minētajām juridiskajām personām līdz šā likuma 2.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajam termiņam, — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi, kas atrodas uz tās, — atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību;

2) ja zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, kā arī izmantojama lauksaimniecisko ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem pēc zemes pircēja izvēles, ja uz šo zemi saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības, bet mežaudzi — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem, ja zeme, uz kuras atrodas mežaudze, piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz 1996.gada 1.novembrim juridiskajām personām, kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un kuru ieņēmumi no pašražotās produkcijas realizācijas iepriekšējā pārskata periodā ir vismaz 60 procenti no kopējiem ieņēmumiem. Pamatojums pašreizējā lauksaimniecības produkcijas ieņēmumu īpatsvara noteikšanai ir Lauku atbalsta dienesta izsniegta izziņa. Ar zemi, kas piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, un zemi, kas izmantojama lauksaimniecības ražošanas objektu uzturēšanai un celtniecībai, saprot šā likuma 9.pantā noteikto;

3) ja zeme būvju uzturēšanai piešķirta pastāvīgā lietošanā likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta ceturtajā daļā minētajām juridiskajām personām šā likuma 2.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajā
termiņā, — par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumu un ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai.

11.pants. (1) Fiziskās personas, kuras īpašuma tiesības uz zemi nostiprina zemesgrāmatā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir atbrīvotas no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(2) Maksājumi, kas saistīti ar zemes izpirkuma (pirkuma) līguma slēgšanu, zemes īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, kārtojami latos."

10. Izslēgt 12.pantu.

11. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. (1) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisija izskata zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā.

(2) Tiesa izskata zemes robežu strīdu starp personām par zemes vienībām, no kurām kaut viena ir ierakstīta zemesgrāmatā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā rodas strīds par to, vai robežzīmju izvietojums apvidū atbilst zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, šo strīdu izskata Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisija.

(4) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas komisijas lēmumu viena mēneša laikā var apstrīdēt Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram. Ģenerāldirektora lēmumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā.

(5) Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas zemes robežu strīdu komisijas izveidošanu, tās tiesības un pienākumus, pieteikumu iesniegšanas, lēmumu pieņemšanas un paziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Attiecīgo institūciju lēmumus, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksu par zemi, par zemi paredzētās kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu, kā arī zemes īpašuma tiesību aprobežojumiem, viena mēneša laikā pēc to spēkā stāšanās var pārsūdzēt tiesā.

16.pants. (1) Līdz 2007.gada 28.decembrim bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kuriem nav atjaunotas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai par to nav piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti [tai skaitā personas, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantinieki], iesniedz Centrālajai zemes komisijai pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Dokumentus, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības, var iesniegt līdz 2008.gada 1.septembrim.

(2) Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz ieinteresēto personu pieprasījumu un dokumentiem, kas apliecina zemes īpašuma un mantošanas tiesības [tai skaitā personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji (aizpircēji), dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa]:

1) piešķir īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim;

2) atjauno zemes īpašuma tiesības uz pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izņemot šā likuma 2.panta sestajā daļā minētos gadījumus, vai uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, vai uz zemi, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā un ko tās nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai.

(3) Centrālā zemes komisija īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno no 2009.gada 2.janvāra līdz 2009.gada 30.decembrim."

12. Papildināt likumu ar 17. un 18.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. (1) Centrālā zemes komisija bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, arī bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, vai viņu mantiniekiem, saskaņā ar šā likuma 16.panta otrās daļas 2.punktu atjauno īpašuma tiesības:

1) uz viņiem pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi;

2) ja zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeigušās, — uz zemi, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā un kuru viņi nomā no vietējās pašvaldības atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai;

3) uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi.

(2) Uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi Centrālā zemes komisija atjauno zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, arī bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, vai viņu mantiniekiem, šādā secībā:

1) tās vietējās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums;

2) tā rajona teritorijā, kurā atrodas bijušais zemes īpašums;

3) citu pašvaldību teritorijā.

(3) Centrālā zemes komisija atjauno īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, ievērojot šādas prioritātes:

1) pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošie dokumenti iesniegti likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" noteiktajos termiņos, bet bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, vai viņu mantiniekiem neatkarīgi no pieprasījuma iesniegšanas termiņa;

2) pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu iesniegts likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" noteiktajos termiņos, bet īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošie dokumenti iesniegti pēc likumā noteiktā termiņa;

3) pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī īpašuma un mantošanas tiesības apliecinošie dokumenti iesniegti pēc likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" noteiktajiem termiņiem.

(4) Ja uz vienu zemes gabalu ir iesniegti vairāki vienas prioritātes bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumi par īpašuma tiesību atjaunošanu, īpašuma tiesību atjaunošanas priekšrocību, ievērojot Civillikumā noteikto mantošanas kārtību, nosaka šādā secībā:

1) bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem pieprasītais zemes gabals vai tā daļa bija īpašumā 1940.gada 21.jūlijā, vai viņu mantiniekiem, arī bijušajiem zemes īpašniekiem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, vai viņu mantiniekiem;

2) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas pieprasījuši līdzvērtīgu zemi tai zemei, uz kuru viņiem likumā paredzēto ierobežojumu dēļ netiek atjaunotas īpašuma tiesības;

3) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas pieprasījuši zemi tās pašvaldības teritorijā, kuras budžetā tiek ieskaitītas viņu iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas;

4) bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kas pieprasījuši zemi tās pašvaldības teritorijā, kurā atrodas viņiem īpašumā esošā zeme.

(5) Pastāvot vienādiem nosacījumiem, šā panta ceturtajā daļā minēto īpašuma tiesību atjaunošanas priekšrocību nosaka lozējot.

(6) Centrālajā zemes komisijā iesniegto pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu iesniegšanas, izskatīšanas un zemes gabala saņemšanas izlozes kārtību, kā arī lēmuma pieņemšanas un paziņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

18.pants. (1) Pašvaldība izvērtē zemes reformas laikā pastāvīgā lietošanā tai piešķirto un zemesgrāmatā neierakstīto zemi un līdz 2008.gada 30.septembrim iesniedz Valsts zemes dienestam savus lēmumus par tās piederību, piekritību pašvaldībai vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai.

(2) Ministru kabinets nosaka atbildīgo ministriju, kura sadarbībā ar citām valsts institūcijām izvērtē valstij piekrītošo zemesgrāmatā neierakstīto zemi. Līdz 2008.gada 30.septembrim Ministru kabinets izdod rīkojumu par zemes piekritību valstij, norādot to, kuras valsts institūcijas personā zeme ierakstāma zemesgrāmatā, vai to, ka zeme izmantojama zemes reformas pabeigšanai.

(3) Valsts zemes dienests līdz 2008.gada 30.decembrim iesniedz Centrālajai zemes komisijai kadastra datus par zemes reformas pabeigšanai paredzētajiem zemes gabaliem."

13. Pārejas noteikumā:

aizstāt nosaukumā vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Latvijas Valsts vēstures arhīvs viena mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to personu sarakstu, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas."

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.28 "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 3.nr.).