Ministru kabineta rīkojums Nr.387

Rīgā 2007.gada 20.jūnijā (prot. Nr.35 37.§)

Par Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam apstiprināšanu

1. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības stratēģijas īstenošanu:

1.1. apstiprināt Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pro­jektu 2007.-2013.gadam Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" ietvaros;

1.2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai iesniegt Eiropas Komisijā Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pro­jektu 2007.-2013.gadam un nodrošināt sarunu uzsākšanu ar Eiropas Komisiju par minētās programmas projekta apstiprināšanu.

2. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu īstenošanai 2009.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

(Ministru kabineta

2007.gada 20.jūnija rīkojums Nr.387)

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 30.maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.30   49.§ 2.punkts) ''Par Latvijas Republikas-Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības stratēģijas īstenošanu'' un Ministru kabineta 2005.gada 1.marta sēdes protokollēmumu (prot. Nr.11   19.§ 2.punkts) "Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas pārrobežu sadarbības stratēģiju", Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk - RAPLM) ir sagatavojusi Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmu 2007.-2013.gadam. Minētā programma tiks īstenota Eiropas Savienības teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda 3.mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredz ieviest pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmas. Šīs programmas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Teritoriālās sadarbības programmas tiek sagatavotas atbilstoši Padomes regulai (EK) Nr. 1083/2006 (2006.gada 11.jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta regulai (EK) Nr. 1080/2006 (2006.gada 5.jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un kas atceļ Regulu (EK) Nr. 1783/1999, Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta regulai (EK) Nr. 1082/2006 (2006.gada 5.jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG), Eiropas Padomes un Par­lamenta regulai Nr. 1638/2006 (2006.gada 24.oktobris) par Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, Kopienas stratēģiskajām vad­līnijām, kā arī saskaņā ar Kopienas Lisabonas un Gēteborgas stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Lai uzsāktu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" finanšu līdzekļu apguvi, no 2007.gada 1.janvāra Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un tiesību akti. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka Latvijai sadarbībā ar partnervalstīm ir jāizstrādā šādas programmas:

1. Pārrobežu sadarbības operacionālās programmas:

• Latvija-Lietuva;

• Latvija-Igaunija;

• Latvija-Igaunija-Zviedrija-Somija;

• Latvija-Lietuva-Baltkrievija;

• Latvija-Igaunija-Krievija.

Šo programmu attiecināmās teritorijas veido dalībvalstīs noteiktie NUTS III reģioni vai tiem atbilstošās teritorijas.

2. Transnacionālās sadarbības operacionālās programmas Baltijas jūras reģiona valstu sadarbībai ar integrētiem Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta elementiem.

3. Starpreģionu sadarbības operacionālā programma visai Eiropas Savienības teritorijai.

Teritoriālās sadarbības programmas tiek īstenotas starpvalstu līgumu ietvaros angļu valodā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.676 "Par uzdevumiem Eiropas Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai" RAPLM ir nacionālā atbildīgā iestāde par Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG ieviešanu, kā arī būs atbildīgā iestāde par 3.mērķa ieviešanu Latvijā.

2006.gada sākumā RAPLM, sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem, ir sākusi jauno teritoriālās sadarbības programmu (tai skaitā Igaunijas-Latvijas pārrobežas sadarbības programmas) izstrādi Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas periodam - 2007.-2013.gadam.

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam izstrādei tika izveidota starptautiskā darba grupa, kurā piedalījās Latvijas un Igaunijas nacionālo un reģionālo institūciju pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Latvijas interesēs ir, lai nākotnes programmās tiktu ņemtas vērā Latvijas prioritātes, kuras ir izvirzītas Nacionālā attīstības plāna stratēģiskajā mērķī - izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai. Minētās prioritātes nosaka trīs rīcības virzienus - izglītots un radošs cilvēks, uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība, zinātnes un pētniecības attīstība. Lai nodrošinātu sinerģiju starp Eiropas Savienības programmām un Latvijas nacionālajām interesēm, ir izveidota nacionālā darba grupa, kuras sastāvā ir nozaru ministriju un reģionu pārstāvji. Darba grupa sniedz priekšlikumus Nacionālajai atbildīgajai iestādei jauno programmu sagatavošanas procesā prioritārajās sadarbības jomās un stratēģiskajos projektos, kurus var īstenot katras programmas ietvaros, kā arī sniedz komentārus par izstrādātajiem programmu projektiem.

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam (turpmāk - programma) izstrādes laikā tika organizētas publiskās konsultācijas (laikposmā no 2007.gada 29.janvāra līdz 17.februārim), kad programma bija publiski pieejama un visas ieinteresētās organizācijas un personas varēja sniegt komentārus un priekšlikumus par programmas uzlabošanu.

Programmai tika veikta sākotnējā izvērtēšana un stratēģiskais vides novērtējums.

2. Piedāvātais risinājums

Programmas attiecināmajā teritorijā ietilpst šādi NUTS III reģioni:

Latvijā: Kurzeme, Pierīga, Rīga, Vidzeme;

Igaunijā: Lõuna-Eesti, Lääne-Eesti.

Galvenais programmas mērķis ir veicināt programmā minētās teritorijas ilglaicīgu attīstību un ekonomisko konkurētspēju, panākot saskaņotu pieeju eko­nomiskajai, sociālajai un vides attīstībai tādā veidā, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un kopienas, gūstot no tā labumu.

Programmā ir četras prioritātes:

1.prioritāte. Lielāka pierobežas reģionu kohēzija

Prioritāte sekmē programmas galvenā mērķa sasniegšanu, atbalstot programmas teritorijas labāko fizisko integrāciju. Lielākā reģionu kohēzija panākta ar iekšējās un ārējās pieejamības uzlabošanu un robežas ietekmes samazināšanu.

2.prioritāte. Augstāka pierobežas reģionu konkurētspēja

Prioritāte sekmē programmas galvenā mērķa sasniegšanu, atbalstot programmas teritorijas lielāko konkurētspēju. Prioritāte paredz uzlabot biznesa aktivitāšu vidi un pielāgoties ekonomikas strukturālajām izmaiņām.

3.prioritāte. Aktīvas, ilgtspējīgas un integrētas kopienas

Prioritāte sekmē programmas galvenā mērķa sasniegšanu, atbalstot programmas teritorijas pievilcīgumu, uzsverot dzīvesvietas un darbavietas vērtību. Prioritāte nodrošina programmas teritorijas ilgtspējības uzlabošanu, atbalstot pārrobežu sociālo un kultūras saskarsmi.

4.prioritāte. Tehniskā palīdzība

Atbalsts programmas ieviešanai - programmas atbalsta saņēmēji var būt vietējās un reģionālās iestādes, valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, pri­vātie uzņēmumi (tikai 1. un 2.prioritātei), sabiedriskajām organizācijām līdz­vērtīgas organizācijas.

Latvija un Igaunija ir noslēgusi vienošanos, ka Igaunijas Iekšlietu ministrija pildīs programmas vadošās iestādes funkcijas un nodrošinās programmas vadības sistēmas izveidošanu un darbību. Latvijas un Igaunijas nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību programmas uzraudzības komitejā, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu, kā arī uzraugot programmas īstenošanas gaitu. Vadošā iestāde un uzraudzības komiteja nodrošina darbības programmas īstenošanas kvalitāti.

Rīgā atradīsies programmas informācijas punkts, kas nodrošinās programmas publicitāti un sniegs atbalstu projektu pieteicējiem projektu pietei­kumu sagatavošanā.

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Programmas finansēšanas avots ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējais attiecināmais programmas budžets ir 51083917 eiro (35901981 lats), no kuriem 38228549 eiro (26867177 lati) (pastāvošās cenās) ir Eiropas Savienības finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), 12855368 eiro (9034804 lati) ir dalībvalstu nacionālais finansējums.
35934836 eiro (25255146 lati) no kopējā ERAF budžeta tiks piešķirti 1.-3.prioritātei, bet 2293713 eiro (1612031 lats) no ERAF fonda tiks piešķirti programmas 4.prioritātei.

Aptuveni 47 % no ERAF budžeta tiks piešķirts 1.prioritātei, 38 % - 2.prioritātei, 9 % - 3.prioritātei un 6 % - 4.prioritātei.

ERAF līdzfinansējums publiskajam sektoram 1.-3.prioritātes ietvaros ir 85 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem. Peļņu gūstošos projektos vai projektos, kuros piedalās privātie uzņēmumi, ERAF līdzfinansējums var sasniegt 50 %. ERAF līdzfinansējuma koeficients 4.prioritātei ir 36 %.

Dalībvalstīm ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskās palīdzības budžetam. Jautājums par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu (tai skaitā arī Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas) ieviešanai un vadībai 2008.gadā un turpmākajos gados tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs