Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 20.nr.; 2005, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (11. 21.pants);";

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai (27.2 pants)."

2. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. Kārtība, kādā persona atzīstama par tiesīgu saņemt palīdzību pašvaldībā

(1) Persona, kura vēlas saņemt palīdzību (izņemot 13.pantā, 27.1 panta pirmajā daļā un 27.2 panta pirmajā daļā minēto palīdzību), iesniedz attiecīgajai pašvaldībai rakstveida iesniegumu, kurā norādāmi iespējamie personai vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību.

(2) Dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos. Minētos dokumentus valsts un pašvaldību institūcijas personai izsniedz bez maksas.

(3) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību pieņem pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija. Par lēmuma pieņemšanu pašvaldība iesniedzējam uz tā norādīto adresi nosūta rakstveida paziņojumu."

3. 7.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdu "pašvaldībā";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Persona tiek reģistrēta pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk — palīdzības reģistrs), ja tā šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.";

izslēgt otro daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību:

1) piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

2) piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

3) ja personas īpašumā ir šā likuma 16.panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa."

4. Aizstāt 8.panta otrajā daļā skaitli un vārdus "3.pantā noteiktajam palīdzības veidam" ar skaitli un vārdiem "3.pantā noteiktajam pašvaldības sniegtās palīdzības veidam".

5. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) tā atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu."

6. Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus "vai uz likumīga pamata tās lietojumā esošu (turpmāk — lietojumā esoša)" ar vārdiem "vai tās nomātu".

7. 12.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"12.pants. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu uzskaite

(1) Pašvaldība veic tai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "pašvaldībai piederoša" ar vārdiem "vai pašvaldības nomāta".

8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība

(1) Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un nav atjaunojama, šai personai neatliekami sniedzama palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu vai nodrošinot to ar pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama, attiecīgajai personai neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot tai vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja līdz tās atjaunošanai nav lietojama, pašvaldība var izīrēt attiecīgajai personai pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

(3) Iesniegumu attiecīgās palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas.

(4) Lēmumu par palīdzības sniegšanu attiecīgajai personai pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pieņem 48 stundu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas. Sniedzot palīdzību šajā pantā minētajā gadījumā, netiek piemēroti šā likuma 7.panta noteikumi."

9. 14.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.1 punktā vārdus "vai īpašumā";

izslēgt pirmās daļas 2.punkta "c" apakš­punktā vārdus "vai īpašumā";

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus "vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas";

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un personas, kuras dzīvo dzīvoklī, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, un kuras lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos."

10. Aizstāt 17.panta pirmās daļas pir­majā teikumā vārdus "lietojumā esošu" ar vārdu "nomāto".

11. 19.1 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"19.1 pants. Dzīvojamo telpu noma";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "nodošanu pašvaldības lietojumā" ar vārdiem "iznomāšanu pašvaldībai";

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašvaldībai ir tiesības vienoties ar denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īpašnieku par tādas dzīvojamās telpas iznomāšanu pašvaldībai, ko līdz nomas līguma noslēgšanai lieto īrnieks, kurš reģistrēts šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai (īrnieks minēto telpu lietojis arī brīdī, kad atjaunotas īpašuma tiesības uz māju). Nomas līgums slēdzams Civillikumā un pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā ar mērķi turpmāk dzīvojamo telpu izīrēt personai, ar kuru izbeigts iepriekš noslēgtais īres līgums par minētās telpas lietošanu.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzēto vienošanos var noslēgt, ja vienlaikus ar nomas līguma noslēgšanu pēc īrnieka iniciatīvas tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētās vienošanās neierobežo denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īrnieka tiesības pretendēt uz citiem šajā likumā minētajai īrnieku kategorijai noteiktajiem palīdzības veidiem."

12. Aizstāt 21.pantā vārdus "lietojumā esošā" ar vārdu "nomātā".

13. 23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 13.panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, ja attiecīgā pašvaldība nevar nodrošināt šo personu ar dzīvojamo telpu 48 stundu laikā no personas iesnieguma saņemšanas, jo tai attiecīgajā brīdī nav neizīrētu dzīvojamo telpu. Persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par gadu.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "šā veida" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 3.panta 1.punktā minētās".

14. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Dzīvokļa pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā maksāt dzīvokļa pabalstu personām, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā lieto dzīvojamo telpu, kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.

(2) Dzīvokļa pabalstu var saņemt tās šā panta pirmajā daļā minētās personas, kuras saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) saistošajiem noteikumiem ir tiesīgas saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību."

15. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

(1) Kārtību, kādā pašvaldība šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā piešķir vienreizēju pabalstu personas īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, kā arī šā pabalsta apmēru pašvaldības dome (padome) nosaka saistošajos noteikumos.

(2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13.panta otrajā daļā un kurām sniedzama palīdzība, piešķirot vienreizēju pabalstu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam."

16. Izteikt 26.1 pantu šādā redakcijā:

"26.1 pants. Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām:

1) kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.4 un 28.5 pantā paredzētajos gadījumos;

2) kuras atbrīvo dzīvokli, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, un kuras lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2, 28.4 un 28.5 pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Persona tiek reģistrēta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, ja tā saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) saistošajiem noteikumiem ir tiesīga saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību. Persona tiek izslēgta no šā palīdzības reģistra tad, kad ir saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu.

(3) Persona, kura ir saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, zaudē tiesības saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

(4) Valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā 50 procentu apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem šā pabalsta finansēšanai. Kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Pašvaldībām ir tiesības piesaistīt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajai nodrošināšanai denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto māju īpašnieku finanšu līdzekļus atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam."

17. Papildināt likumu ar 27.2 pantu šādā redakcijā:

"27.2 pants. Palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai

(1) Valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzēto līdzekļu apmēram sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem šādiem mērķiem:

1) par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.

(2) Pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot finansējumu šādiem mērķiem:

1) par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā;

5) dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

(3) Sniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto palīdzību, nav piemērojami šā likuma 2. un 6. 10.panta noteikumi.

(4) Šā panta pirmajā daļā paredzēto palīdzību valsts sniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto palīdzību pašvaldība sniedz tās saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā."

18. Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdus "un pašvaldību pieprasījumu izvērtēšanas kārtību" ar vārdiem "un kārtību, kādā izvērtējami pašvaldību pieprasījumi dzīvojamo māju būvniecībai, neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām, jaunbūvējamo daudzdzīvokļu namu (kuru būvdarbi pārtraukti) pabeigšanai vai atsevišķu dzīvokļa īpašumu iegādei".

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Grozījumi šā likuma 7.panta piektās daļas 3.punktā un 14.panta pirmās daļas 1.1 punktā un 2.punkta "c" apakšpunktā neattiecas uz tām personām, kuras līdz 2007.gada 30.jūnijam ir reģistrētas pašvaldībā šā likuma 3.panta 1.punktā noteiktās palīdzības saņemšanai."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 10.maijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 30.maijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 10.05.2007.Stājas spēkā: 01.07.2007.Tēma:  Pašvaldības; Dzīvokļu tiesības; Sociālā aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 86, 30.05.2007.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 12, 28.06.2007.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
157895
01.07.2007
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva