Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.295

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr.26 27.§)
Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - zvejnieks) drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju (turpmāk - zveja) Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

2. Šie noteikumi attiecas uz ūdeņiem, kuri atrodas sauszemes pusē no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas, tai skaitā upju ietekās jūrā - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, un ostās - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno ostu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus.

3. Zvejnieki drīkst zvejot iekšējos ūdeņos, ja:

3.1. ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums;

3.2. ir saņemta zvejas atļauja (licence), kurā norādīts zvejas rīku veids un to skaita vai nozvejas limits (turpmāk - zvejas limits);

3.3. komerciālajai zvejai attiecīgajā pašvaldībā ir saņemta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā;

3.4. pašpatēriņa zvejai fiziskās personas ir reģistrējušās Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (turpmāk - Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde) attiecīgajā kontroles sektorā.

4. Zvejniekam nav jānoformē zvejas tiesību nomas līgums un ir nepieciešama tikai zvejas atļauja (licence), ja zveja notiek ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij un ar zveju nodarbojas attiecīgās ūdenstilpes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī ja zveja ūdenstilpē notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto rūpniecisko zveju.

5. Privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij, ar zveju drīkst nodarboties zvejas tiesību īpašnieks vai ar viņa pilnvarojumu vai nomas līgumu - citi zvejnieki, ievērojot ūdenstilpēs noteiktos zvejas limitus, šos noteikumus un normatīvos aktus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

6. Zvejas limitus, pamatojoties uz valsts aģentūras "Latvijas Zivju resursu aģentūra" un starptautisko organizāciju ieteikumiem, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju katru gadu ar attiecīgu lēmumu nosaka Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk - Zivsaimniecības pārvalde). Lēmumu nosūta pašvaldībām, kurām ir noslēgta vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu.

7. Zveja īpaši aizsargājamās dabas teritorijās notiek saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un šiem noteikumiem, bet zveja zinātniskai izpētei un citos īpašos nolūkos - šo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zivsaimnieciskajām programmām vai projektiem.

8. Vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguve atļauta ūdenstilpēs, kurās saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu Zivsaimniecības pārvalde ir noteikusi vēžu vai trīsuļodu kāpuru ieguves limitu. Nomātās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās tiek ieviesta licencētā rūpnieciskā zveja, pēc saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi, valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra", Vides ministriju un attiecīgo Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektoru var noteikt zvejas kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī licencēto rūpniecisko zveju.

9. Zveju atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saska­ņotām zivsaimnieciskajām programmām vai projektiem, kas pamatoti uz zinātniskiem ieteikumiem par šādas zvejas nepieciešamību, var veikt, ja Vides ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldē (turpmāk - Dabas aizsardzības pārvalde) ir saņemta zvejas atļauja (licence) zvejai zinātniskās izpētes nolūkos vai citos īpašos nolūkos (zivkopībai, aklimatizācijai, kontrolzvejai, melioratīvajai zvejai). Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju atbilstoši zivsaimnieciskajās programmās vai projektos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem un saskaņā ar zinātniskiem ieteikumiem nosaka attiecīgos šādai zvejai pieļaujamos izņēmumus, kas saistīti ar zvejas rīkiem un to izmantošanu, zivju minimālo garumu, piezveju, zvejas aizlieguma laiku un vietu.

II. Zvejas rīki un to izmantošana

10. Zvejā ir atļauti šādi zvejas rīki:

10.1. tīkls - pasīvs zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurš piesiets pie (uzsēdināts uz) virvēm. Tīkla linuma acs izmērs ir:

10.1.1. zivju tīklam - ne mazāks kā 30 mm;

10.1.2. zivju tīklam specializētajā repšu zvejā - ne mazāks kā 20 mm;

10.1.3. zivju tīklam specializētajā jūras salaku zvejā - ne mazāks kā 12 mm;

10.1.4. nēģu tīklam specializētajā nēģu zvejā - no 8 līdz 14 mm;

10.2. murds - pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurā auklas diametrs nav tievāks par 1 mm (tai skaitā murda sētā un spārnos (ejās)), un kas sastāv no viena vai diviem krātiņiem ar āmjiem, izņemot zušu murdu ar sētu, kurā var būt ne vairāk kā astoņi āmji, ja šāda murda sētas garums ir lielāks par 30 m. Murda krātiņiem var būt pievienota sēta un (vai) spārni (ejas). Linuma acs minimālais izmērs jebkurā murda konstrukcijas daļā, izņemot āmi, ir:

10.2.1. zivju murdam - 30 mm;

10.2.2. zivju murdam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā un zušu murdam - 12 mm;

10.2.3. nēģu murdam, kura horizontālais murda atvērums nedrīkst būt lielāks par 4 m, - 8 mm;

10.2.4. stagaru murdam un ezera salaku murdam - 6 mm;

10.3. nēģu tacis - upes gultnē stacionāri vienā rindā nostiprināti nēģu murdi;

10.4. zušķērājs - stacionārs krātiņveida zvejas rīks no ezera lejup migrē­jošo zušu zvejai, arī zušu murds, ja ar to tiek aizšķērsots vairāk par pusi no upes platuma;

10.5. zivju vads - aktīvs zvejas rīks, kas sastāv no virvēm, linuma spār­niem un āmja un kuru izmanto tikai zvejai zinātniskai izpētei un zvejai citos īpašos nolūkos;

10.6. trīsuļodu kāpuru rāmis (siets) - uz karkasa (rāmja) vai pie karkasa (rāmja) nostiprinātu auklu rinda vai siets;

10.7. vēžu murds - pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas sastāv no viena vai vairākiem iedzirkņiem bez sētas un spārniem (ejām).

11. Zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja zvejo kādas noteiktas sugas zivis ar attiecīgajai sugai paredzēto šo noteikumu 10.punktā minēto zvejas rīku un attiecīgais zvejas rīks ir norādīts zvejas atļaujā (licencē) (izņemot šo noteikumu 10.1.1., 10.2.1. un 10.5.apakšpunktā norādītos zvejas rīkus nespecializētajā zvejā). Katram specializētās zvejas veidam nosaka atsevišķus zvejas limitus atbilstoši šo noteikumu 6.punktam, kā arī limitē āmju skaitu zušu murdiem, kuru sētas garums ir lielāks par 30 m.

12. Zvejas rīka linuma acs izmēru nosaka, izmērot attālumu starp grīstē saņemtiem vienpadsmit vienas rindas linuma mezgliem un dalot iegūto skaitli ar desmit.

13. Nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) aizliegts izmantot zivju tīklus.

14. Zvejā aizliegts izmantot šādus zvejas rīkus:

14.1. murdus, kuru sētas garums vai spārnu atvērums ir lielāks par 30 m, izņemot murdus zušu un ezera salaku specializētajai zvejai un murdus zvejai Buļļupē, Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, Daugavas ūdens­krātuvēs un Liepājas ezerā, kur murdu sētas garums var būt lielāks par 30 m, bet nedrīkst pārsniegt 100 m un murdu spārnu atvērums nedrīkst būt lielāks par 30 m;

14.2. tīklus, kuru garums ir mazāks par 15 m, ja zvejo privātajos ūdeņos, un tīklus, kuru garums ir mazāks par 30 m, ja zvejo publiskajos ūdeņos;

14.3. ja tiek zvejots pašpatēriņam:

14.3.1. vairāk nekā vienu zivju murdu, kura sētas garums vai spārnu atvērums nav lielāks par 30 m, ja zvejo privātajos un publiskajos ūdeņos, vai arī vairāk nekā divus 15 m garus tīklus, ja zvejo privātajos ūdeņos, un vairāk nekā vienu 50 m garu tīklu, ja zvejo publiskajos ūdeņos;

14.3.2. savstarpēji kopā savienotus (sasietus) divu vai vairāku pašpatēriņa zvejā izmantotus tīklus vai zivju murdus;

14.3.3. jebkuru citu šo noteikumu 10.punktā minēto zvejas rīku.

15. Specializēto repšu, zušu, nēģu, ezera un jūras salaku, vīķu un stagaru zveju, kā arī vēžu un trīsuļodu kāpuru ieguvi konkrētās zvejas vietās vai ūdenstilpēs papildus ikgadējam zvejas limitam var noteikt ar Zivsaimniecības pārvaldes rīkojumu pēc konkrētā zvejas vai ieguves veida iepriekšējas saskaņošanas ar valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra" un Vides ministriju.

III. Zivju minimālais garums un piezvejas apjoms

16. Lomā atļauts paturēt, bet aizliegts pārdot šo noteikumu 23.punktā noteikto piezveju, kā arī atļauts paturēt minēto sugu zivis un vēžus, ja to minimālais garums atbilst šādiem izmēriem:

16.1. lasis (Salmo salar) - 60 cm;

16.2. sams (Silurus glanis) - 60 cm;

16.3. līdaka (Esox lucius) - 50 cm;

16.4. taimiņš (Salmo trutta) - 50 cm;

16.5. zandarts (Stizostedion lucioperca) - 45 cm;

16.6. zutis (Anguilla anguilla) - 40 cm;

16.7. ālants (Leuciscus idus) - 30 cm;

16.8. līnis (Tinca tinca) - 30 cm;

16.9. salate (meža vimba) (Aspius aspius) - 30 cm;

16.10. sapals (Leuciscus cephalus) - 30 cm;

16.11. sīga (Coregonus lavaretus) - 30 cm;

16.12. vēdzele (Lota lota) - 30 cm;

16.13. vimba (Vimba vimba) - 30 cm;

16.14. repsis (Coregonus albula) - 16 cm;

16.15. platspīļu vēzis (Astacus astacus) - 10 cm;

16.16. šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) - 10 cm.

17. Visu sugu zivīm garumu nosaka, mērot zivi no purna gala līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, žāvētas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteikto garumu samazina par četriem procentiem, bet zivīm ar atdalītām astēm un galvām noteikto garumu samazina par 25 %. Ja atdalīta tikai galva, noteikto garumu samazina par 15 %, ja atdalīta tikai aste, - par 10 %.

18. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala (ass izaugums priekšpusē starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

19. Visu sugu zivis un vēžus, kas ir mazāki par šo noteikumu 16.punktā noteikto garumu, sauc par mazizmēra zivīm un maz­izmēra vēžiem.

20. Par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un maz­izmēra vēži.

21. Aizliegta līdaku, sīgu un repšu piezveja šo noteikumu 28.punktā noteiktajā papildu aizlieguma laikā, bet strauta foreļu, alatu, kā arī vēžu piezveja aizliegta visu gadu. Lašu un taimiņu piezveja aizliegta visu gadu, izņemot šo noteikumu 28.1.apakšpunktā minēto nozveju.

22. Specializētajā zvejā laikposmā no 16.marta līdz 20.jūnijam šo noteikumu 16.punktā minēto zivju sugu piezveja aizliegta, bet pārējo zivju sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā loma svara. Pārējā laikā citu zivju sugu piezveja nav limitēta, ievērojot šo noteikumu 21. un 23.punktā minētos piezvejas ierobežojumus.

23. Pieļaujamā mazizmēra zivju piezveja, izņemot šo noteikumu 21. un 22.punktā minētos piezvejas ierobežojumus, katrā zvejas rīka pacelšanas reizē katrai šo noteikumu 16.punktā minētajai zivju sugai nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita nozvejā.

24. Ja ir pārsniegts šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā minētais piezvejas apjoms, piezvejas zivis nekavējoties jāatlaiž atpakaļ ūdenī.

25. Ja ir pārsniegta noteiktā piezveja, zvejniekam zveja attiecīgajā vietā jāpārtrauc vai zvejas rīki jāaizstāj ar citiem zvejas rīkiem, vai jāmaina zvejas vieta.

IV. Ar zveju saistītie aizliegumi

26. Zvejniekiem aizliegts:

26.1. izmantot zvejas rīkus bez marķējuma vai ar tādu marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām;

26.2. pārbaudīt, izņemt un transportēt tiem nepiederošus zvejas rīkus;

26.3. iegūt jebkādas sugas zivis, vēžus un nēģus, izmantojot elektrisko strāvu (izņemot zivju, vēžu un nēģu ieguvi ar līdzstrāvas vai līdzstrāvas impulsa elektrozvejas aparātu to uzskaites veikšanai zinātniskos nolūkos), duramos rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskās vielas;

26.4. atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

26.4.1. ar zvejas rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru izmantošanai nav izsniegta attiecīga zvejas atļauja (licence). Par šo noteikumu pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad zvejas rīki ir palikuši ūdenstilpē pēc zvejai atļautā laika beigām, sākoties attiecīgajam aizlieguma periodam, ja tas ir saistīts ar nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem (stihiskas dabas parādības, avārijas, nepiemēroti hidroloģiskie apstākļi - vižņi, ledus šķelšanās un iešana, ūdenslīmeņa krasas svārstības hidroelektrostaciju darbības ietekmē), kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst;

26.4.2. ar jebkādas sugas zivīm, vēžiem, trīsuļodu kāpuriem un nēģiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto piezveju;

26.5. pēc zvejas transportēt lomu no izkraušanas vai pārkraušanas vietas vai pārdot nozvejotās zivis, ja tās nav šķirotas un nosvērtas, kā arī nav izdarīts attiecīgs ieraksts zvejas žurnālā;

26.6. reģistrēt zvejas žurnālā vienas sugas zivis ar citas sugas zivju nosaukumu, nenorādīt zivju nosaukumu vai izdarīt ierakstu "pārējās zivis" vai "sīkzivis";

26.7. patvaļīgi pārvietot nozvejotās zivis no vienas ūdenstilpes otrā;

26.8. izvietojot zvejas rīkus, patvaļīgi veidot akmeņu krāvumus, aizsprostus un veikt citas darbības, kas izmaina ūdenstilpes dabisko hidroloģisko režīmu;

26.9. izmantot zvejā tīklus:

26.9.1. Feimaņu, Lielajā Ludzas, Liepājas un Papes ezerā - visu gadu;

26.9.2. pārējos publiskajos ezeros, kas nav minēti šo noteikumu 26.9.1. un 29.4.apakšpunktā, - no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās no pulksten 24.00 naktī no piektdienas uz sestdienu (vai no pulksten 24.00 naktī no attiecīgās darbdienas vai svētdienas uz svētku dienu) līdz pulksten 24.00 naktī no svētdienas uz pirmdienu (vai līdz pulksten 24.00 naktī no pēdējās svētku dienas uz nākamo darbdienu). Šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem publiskajiem ezeriem (ezeru daļām);

26.10. izmantot zvejā zušu murdus ezeru iztekās diennakts gaišajā laikā;

26.11. uzsākt zveju zinātniskajai izpētei un citos īpašos nolūkos, ja par to iepriekš nav informēts attiecīgais Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektors;

26.12. izmantot zvejā kuģošanas līdzekļus, kuri nav reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju un nav ierakstīti zvejas licencē.

V. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

27. Aizliegts zvejot un iegūt jebkādas sugas zivis visās ūdenstilpēs, izņemot zveju zinātniskai izpētei un citos īpašos nolūkos:

27.1. ar zivju tīkliem - no 16.marta līdz 20.jūnijam;

27.2. ar zivju murdiem - no 16.aprīļa līdz 20.jūnijam.

28. Papildus šo noteikumu 27.punktā noteiktajam aizliegumam aizliegts zvejot un iegūt minēto sugu zivis, vēžus un nēģus šādos laikos:

28.1. lašus un taimiņus - visu gadu, izņemot lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES;

28.2. strauta foreles un alatas - visu gadu;

28.3. līdakas - no 16.marta līdz 15.aprīlim;

28.4. nēģus:

28.4.1. Daugavā - no 1.maija līdz 31.jūlijam;

28.4.2. Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Svētupē, Užavā un Ventā - no 1.februāra līdz 31.jūlijam;

28.4.3. pārējās upēs, kurās atļauta nēģu zveja, - no 1.februāra līdz 31.oktobrim;

28.5. sīgas un repšus - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

28.6. vimbas Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES - no 1.oktobra līdz 15.novembrim;

28.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, bet vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.

29. Visu gadu aizliegts zvejot (izņemot specializēto zušu, nēģu, stagaru un ezera salaku zveju) šādās vietās:

29.1. visās upēs un kanālos, izņemot Buļļupi un Daugavu (arī tās ūdens­krātuves), kur zveja atļauta, ievērojot šo noteikumu 29.2., 30.1. un 30.2.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

29.2. Daugavā:

29.2.1. no ietekas jūrā 1000 m augšup pret straumi;

29.2.2. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2.3. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2.4. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

29.3. Lubāna ezerā 100 m uz visām pusēm no Aiviekstes slūžām;

29.4. Alūksnes, Āraišu, Babītes, Balvu, Cirmas, Dagdas, Juglas, Kaunatas, Lielauces, Lielajā Nabas, Lilastes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Rēzeknes, Salas, Slokas, Viesītes, Viļakas, Virtukšņas un Zosnas ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā, Ķīšezerā, Lielajā Baltezerā, Lielezerā un Mazajā Baltezerā.

30. Papildus šo noteikumu 29.punktā minētajām vietām aizliegts zvejot šādās vietās un laikos:

30.1. Lubāna ezerā - no 15.marta līdz 15.aprīlim;

30.2. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim piegulošajā daļā no Rēzeknes upes ietekas līdz dambja pagriezienam 1400 m gar krastu un 600 m no krasta ezerā - no 1.oktobra līdz 15.martam;

30.3. ar tīkliem visos publiskajos ezeros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, izņemot šo noteikumu 3.pielikumā minētos publiskos ezerus (ezeru daļas) un gadījumus, ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju zinātniskai izpētei un zveju citos īpašos nolūkos.

31. Zvejas rīkus (izņemot specializēto zušu zveju ar zušķērāju) aizliegts izvietot:

31.1. aizšķērsojot ūdenstilpē starp jebkuriem sauszemes punktiem vairāk par pusi no brīvās ūdens platības, kura nav blīvi aizaugusi ar meldriem, niedrēm vai citiem ūdensaugiem, izņemot specializēto zveju ar nēģu taci. Ar nēģu taci drīkst aizšķērsot ne vairāk kā divas trešdaļas no brīvās ūdens platības, bet pēc nēģu zvejai atļautā laika beigām ūdenstilpē jānodrošina ūdens dabiskā caurplūde un no tača jāizņem nēģu murdi un citi elementi, kas aiztur ūdens plūsmu;

31.2. tuvāk par 100 m no jebkura ūdenstilpes pretējā krastā izvietotā zvejas rīka vistālāk ūdenstilpē izvirzītā punkta;

31.3. tuvāk par 100 m no otra jebkurā virzienā upē izvietotā zvejas rīka, izņemot specializēto nēģu un zušu zveju, bet pārējās ūdenstilpēs - murdu tuvāk par 30 m jebkurā virzienā no cita zvejnieka izvietotā jebkura veida zvejas rīka un tīklu tuvāk par 50 m publiskajās ūdenstilpēs vai 15 m privātajās ūdenstilpēs jebkurā virzienā no cita zvejnieka izvietotā jebkura veida zvejas rīka;

31.4. tuvāk par 50 m uz visām pusēm no upju un kanālu ietekām un iztekām.

32. Aizliegta jebkuru zvejas rīku izvietošana apzīmētos kuģošanas ceļos.

VI. Zvejnieka pienākumi

33. Nodarbojoties ar zveju, zvejniekam ir šādi pienākumi:

33.1. zvejā turēt klāt zvejas atļauju (licenci), personu apliecinošu dokumentu, bet komerczvejā papildus arī darba devēja izsniegtu apliecību;

33.2. saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajām prasībām marķēt zvejas rīkus un apzīmēt to atrašanās vietu;

33.3. pēc loma pacelšanas nekavējoties šķirot zivis un atlaist ūdenī tās zivis, kuras pārsniedz šo noteikumu 21., 22. un 23.punktā noteikto piezvejas apjomu;

33.4. pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas nosvērt un sašķirot nozvejotās zivis pa zivju sugām, kā arī reģistrēt zvejas datus attiecīgajā Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektorā izsniegtajā iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (1. vai 2.pielikums);

33.5. līdz nākamā mēneša desmitajam datumam iesniegt zvejas žurnālu attiecīgajā Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektorā;

33.6. nepieļaut ar zveju, zivju apstrādi un zivju transportēšanu saistītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu;

33.7. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm uz līgumu pamata veikt zivju bioloģiskās analīzes;

33.8. nosūtīt valsts aģentūrai "Latvijas Zivju resursu aģentūra" zīmītes, kuras bija piestiprinātas iezīmētajām zivīm;

33.9. netraucēt Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektora pilnvarotām amatpersonām pārbaudīt zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, zvejas rīkus, ar zveju saistīto informāciju un sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību;

33.10. zvejā ar tīkliem šo noteikumu 3.pielikumā minētajos publiskajos ezeros (ezeru daļās) no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās turēt klāt zvejas atļauju (licenci), kurā attiecīgais Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektors veicis papildu ierakstu par atļauju zvejot ar tīkliem sestdienās, svētdienās un svētku dienās attiecīgajā publiskajā ezerā;

33.11. nekavējoties informēt pašvaldības pilnvarotās institūcijas un attiecīgo Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes kontroles sektoru par šo noteikumu 26.4.1.apakšpunktā minētajiem nepārvaramajiem ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ, sākoties zvejas aizlieguma periodam, attiecīgie zvejas rīki netika izņemti;

33.12. iesniegt Centrālajā statistikas pārvaldē ar zveju un zvejniecības komercdarbību saistīto informāciju atbilstoši Valsts statistikas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām pārskata formām un iesniegšanas termiņiem.

VII. Zvejas rīku marķēšana un atrašanās vietu apzīmēšana

34. Zvejas rīku marķēšanā un atrašanās vietu apzīmēšanā ievēro šādus nosacījumus:

34.1. zvejas rīka marķēšanas zīmi izgatavo no gaiša putuplasta, baltmetāla vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 3 x 6 cm;

34.2. uz marķēšanas zīmes norāda juridiskās personas (zvejas organizācijas) nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un zvejas atļaujas (licences) numuru, kā arī zvejnieka kontakttālruņa numuru;

34.3. zvejas rīkus, kuri saskaņā ar līgumu tiek izmantoti zinātniskajai izpētei, papildus marķē ar attiecīgās pētniecības iestādes zīmi;

34.4. burtu un ciparu lielumam un uzrakstu nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi ir skaidri salasāmi;

34.5. marķēšanas zīmes piestiprina:

34.5.1. tīklam - abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no tīkla linuma galiem;

34.5.2. murdam bez spārniem - lielākā loka (loku) vidū;

34.5.3. murdam ar spārniem - katra spārna galā augšmalā ne tālāk par vienu metru no gala;

34.5.4. zivju vadam un trīsuļodu kāpuru rāmim (sietam) - jebkurā redzamā vietā;

34.6. zvejas rīku atrašanās vietas apzīmē ar zīmēm, kas redzamas virs ūdens, šādā veidā:

34.6.1. tīkla abos galos un murda abos vistālāk izvērstajos punktos pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru visas malas ir ne īsākas par 20 cm. Stoderēm virs ūdens virsmas vai ledus papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi;

34.6.2. tīklus, kuru garums pārsniedz 50 m, un murdus, kuru sētas garums pārsniedz 50 m, papildus pēc katriem 50 m apzīmē ar papildu stoderēm;

34.7. kuģojamās upēs zvejas rīkus upes labajā krastā papildus marķē ar stoderi ar sarkanu karodziņu, bet kreisajā krastā - ar stoderi ar zaļu karodziņu.

VIII. Zivju resursu pārvaldes un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi

35. Valsts vides dienesta pilnvarotām amatpersonām atbilstoši to kompetencei:

35.1. ir šādas tiesības:

35.1.1. saskaņā ar nosacījumiem un zvejas limitiem, kas paredzēti ar zvejnieku noslēgtajā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma ikgadējā protokolā, izsniegt zvejas atļaujas (licences) (4. vai 5.pielikums) un pagarināt to derīguma termiņu, izsniegt zvejas žurnālus, reģistrēt zvejniekus, kas zvejo pašpatēriņam, un izskaidrot zvejas noteikumus, kā arī pirms zvejas atļaujas (licences) izsniegšanas pārbaudīt zvejnieku zināšanas par zvejas noteikumiem;

35.1.2. uzturēties zvejas laivās un uz citiem peldošajiem līdzekļiem un pārbaudīt nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo zivju produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt no minētajiem dokumentiem nepieciešamo informāciju;

35.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju, kā arī pārbaudīt zvejas žurnālu aizpildīšanas pareizību;

35.1.4. iznīcināt nelikumīgi izmantotos (arī nemarķētos) zvejas rīkus, kā arī aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus;

35.1.5. apturēt vai anulēt izsniegtās zvejas atļaujas (licences) šo noteikumu pārkāpumu izmeklēšanas gadījumos, kā arī šo noteikumu 38.2.2., 38.2.3. un 38.2.4.apakšpunktā minētajos gadījumos vai ja ir saņemts Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības paziņojums par zvejnieka - rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka - saistību neizpildi, vai ir saņemta informācija par šo noteikumu 33.12.apakšpunktā minēto pienākumu neievērošanu;

35.2. ir šādi pienākumi:

35.2.1. līdz katra nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt valsts aģentūrā "Latvijas Zivju resursu aģentūra" no zvejniekiem pēc zvejas saņemtos zvejas žurnālus;

35.2.2. ja zvejas atļauja (licence) tiek apturēta vai anulēta, informēt par to attiecīgo pašvaldību;

35.2.3. iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem papildpasākumiem zvejas regulēšanai ūdenstilpēs;

35.2.4. katru ceturksni līdz tam sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt Zivsaimniecības pārvaldē reģistrācijas datus par zvejniekiem, kas zvejo pašpatēriņam.

36. Pašvaldības, kurām ir vienošanās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes konkrētajās ūdenstilpēs noteiktajiem zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību noslēdz zvejas tiesību nomas līgumus un sadala zvejas limitus zvejniekiem. Zivsaimniecības pārvaldei pēc saskaņošanas ar Vides ministriju ir tiesības pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības ierosinājumu, aizliegt rūpniecisko zveju un nenoteikt zvejas limitus publiskajos ūdeņos, kuros nepieciešams saglabāt zivju resursus vai veikt attiecīgas darbības, lai ūdeņus varētu izmantot rekreācijai.

37. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē un uzrauga:

37.1. Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pilnvarotas amatpersonas, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarotas personas;

37.2. pašvaldības pilnvarotas amatpersonas, kuras attiecīgās pašvaldības teritorijā ir tiesīgas pārbaudīt lomu, zvejā izmantotos rīkus un, ja tiek konstatēts pārkāpums, atbilstoši kompetencei sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgā kompetentā institūcijā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis un nelikumīgi izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus;

37.3. policija, zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki, kuri sadarbībā ar šo noteikumu 37.1.apakšpunktā minētajiem inspektoriem un pilnvarotām personām vai šo noteikumu 37.2.apakšpunktā minētajām amatpersonām atbilstoši kompetencei ir tiesīgi piedalīties zvejas uzraudzībā.

IX. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

38. Ja, pārkāpjot šos noteikumus, zivju resursiem nodarīts zaudējums, vides aizsardzības valsts institūcijas (amatpersonas) nosaka zaudējuma apmēru par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos. Ja zaudējums netiek atlīdzināts brīvprātīgi, attiecīgo summu piedzen tiesas ceļā, paredzot arī iespēju ar tiesas lēmumu noteikt, ka zaudējuma nodarītājam ir pienākums sakopt vidi. Nosakot zaudējuma apmēru, ņem vērā šādus nosacījumus:

38.1. piemēro šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās takses, izņemot šo noteikumu 38.2.apakšpunktā minētos gadījumus;

38.2. piemēro šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās takses trīskāršā apmērā par šādiem pārkāpumiem:

38.2.1. zveja bez zvejas atļaujas (licences);

38.2.2. attiecīgas zivju sugas zveja aizliegtā laikā vai vietā;

38.2.3. neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana, kā arī tādu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana, kas nav norādīti zvejas atļaujā (licencē);

38.2.4. pieļaujamās mazizmēra zivju piezvejas pārsniegšana (šo noteikumu 23.punkts).

39. Neņemot vērā piemēroto administratīvo sodu vai kriminālsodu, Valsts vides dienesta pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto zvejas atļauju (licenci). Zvejas noteikumu pārkāpumi var būt par iemeslu atteikumam piešķirt zvejas limitus nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai. Zvejas tiesību nomas līgums obligāti laužams vismaz uz diviem gadiem ar zvejnieku, kurš kalendāra gada laikā ir atkārtoti izdarījis kādu no šo noteikumu 38.2.apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem vai nodevis tālāk citām juridiskajām vai fiziskajām personām iznomātās zvejas tiesības. Ja persona ir nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, ar tiesas lēmumu tai var noteikt pienākumu sakopt vidi, lai kompensētu zaudējumus.

40. Pēc šo noteikumu 37.punktā minēto pilnvaroto amatpersonu un pilnvaroto personu pieprasījuma zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas lietoti nelikumīgai zivju iegūšanai, kā arī nozvejotās zivis līdz to pārdošanas vai uzglabāšanas vietai transportē šo noteikumu pārkāpējs.

X. Noslēguma jautājumi

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumus Nr.3 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 3.nr.; 2003, 183.nr.; 2004, 175., 210.nr.).

42. Šo noteikumu 1. un 4.pielikums stājas spēkā ar 2007.gada 21.jūniju.

43. Šo noteikumu 2. un 5.pielikums ir spēkā līdz 2007.gada 20.jūnijam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295

Iekšējo ūdeņu zvejas žurnāls Nr._________

01.JPG (25859 bytes)

02.JPG (80283 bytes)

Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295

(Pielikums zaudējis spēku ar 20.06.2007., sk. 43.punktu)

3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295
Publiskie ezeri (ezera daļas), kuros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās atļauta zveja ar tīkliem

Nr.p.k.

Publiskais ezers (ezera daļa)

Pašvaldība (pašvaldības), kuras administratīvajā teritorijā atrodas ezers (ezera daļa)

1.

Durbes ezers

Dunalkas, Tadaiķu pagasts, Durbes pilsēta ar lauku teritoriju

2.

Lubāna ezers

Nagļu, Gaigalavas, Ošupes, Barkavas pagasts

3.

Rāznas (Rēznas) ezers

Kaunatas, Čornajas, Mākoņkalna pagasts

4.

Rustēga (Unguru) ezers

Raiskuma pagasts

5.

Rušona (Cīruļu) ezers

Kastuļinas, Rušonas, Feimaņu pagasts

6.

Sīvera ezers

Aulejas, Skaistas pagasts

7.

Usmas ezers

Usmas pagasts

Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295

05.JPG (84606 bytes)

Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295

(Pielikums zaudējis spēku ar 20.06.2007., sk. 43.punktu)

6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295
Takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos

Nr.p.k.

Zivju vai ūdens bezmugurkaulnieku suga

Zaudējuma atlīdzība (latos)

Mērvienība

1.

Alata, lasis, sams, sīga, strauta forele, taimiņš

100

1 gab.

2.

Zivju ikri

100

100 g

3.

Zutis

50

1 gab.

4.

Repsis, salate, zandarts

25

1 gab.

5.

Ālants, līdaka, vimba

20

1 gab.

6.

Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes

20

100 g

7.

Karpa, līnis, nēģis, platspīļu vēzis, šaurspīļu vēzis, sapals, vēdzele

5

1 gab.

8.

Citu sugu zivis

1

1 kg

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 295Pieņemts: 02.05.2007.Stājas spēkā: 06.05.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 72, 05.05.2007.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
156708
{"selected":{"value":"20.06.2007","content":"<font class='s-1'>20.06.2007.-02.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2020","iso_value":"2020\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2020.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"25.03.2016","iso_value":"2016\/03\/25","content":"<font class='s-1'>25.03.2016.-30.06.2020.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-24.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.08.2013","iso_value":"2013\/08\/10","content":"<font class='s-1'>10.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-09.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.2009","iso_value":"2009\/10\/24","content":"<font class='s-1'>24.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.2009","iso_value":"2009\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.2009.-23.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.06.2007","iso_value":"2007\/06\/20","content":"<font class='s-1'>20.06.2007.-02.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.05.2007","iso_value":"2007\/05\/06","content":"<font class='s-1'>06.05.2007.-19.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
20.06.2007
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)