Ministru kabineta rīkojums Nr. 522

Rīgā 1999.gada 10.novembrī (prot. Nr. 59, 35.§)

Par Biznesa institūta RIMPAK Livonija Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Biznesa institūta RIMPAK Livonija Satversmi.  

Ministru prezidents A.Šķēle

Izglītības un zinātnes ministre S.Golde

 

 

Biznesa institūta RIMPAK Livonija (augstskolas) Satversme

Pieņemta 1996.gada 27.februārī Satversmes sapulcē,
ar 1999.gada 14.jūlija grozījumiem un papildinājumiem

 

Biznesa institūta RIMPAK Livonija (turpmāk - Institūts) dibinātājs ir juridiska persona - Rīgas A.Krasiļņikova individuālais daudznozaru uzņēmums RIMPAK Livonija (turpmāk - RIMPAK Livonija, Dibinātājs), kas likumos, RIMPAK Livonija statūtos un šajā Satversmē noteiktajā kārtībā patstāvīgi īsteno savus mērķus, izmantojot tai piešķirtās tiesības.

Satversme pieņemta Institūta Satversmes sapulcē 1996.gada 27.februārī. 1999.gada 14.jūlijā ar Institūta Satversmes sapulces lēmumu tajā izdarīti grozījumi un papildinājumi.  

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Augstskolas nosaukums ir Biznesa institūts RIMPAK Livonija. Institūts ir akadēmiska un profesionāla augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošajiem līdz ar mācībām un studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu.

1.2. Institūta adrese ir Rīgā, Observatorijas ielā 7, LV-1067.

2. Institūta darbības pamatvirzieni un uzdevumi

2.1. Institūta darbības mērķis ir saistībā ar zinātniskās pētniecības darbu īstenot studiju programmas. Institūtā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas un promocijas darba aizstāvēšanas - zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija.

2.2. Institūtā studijas var notikt un zinātniskie pētījumi var tikt veikti Institūta izvēlētajās zinātņu nozarēs, pētījumu rezultāti var tikt publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos. Institūtā var pastāvēt habilitācijas padome un darboties doktorantūra. Institūts var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētniecības institūtus, kuri veic starptautiski atzīstama līmeņa zinātniskus pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, konferencēs un citos starptautiskos pasākumos.

2.3. Institūts var organizēt studijas profesionāli orientētās studiju programmās, veikt praktiski izmantojamus zinātniskos pētījumus, dodot iespēju iegūt plašu, profesionālu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu augstāko izglītību.

2.4. Institūts nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās, savā darbībā izkopj un attīsta zinātni.

2.5. Institūts patstāvīgi izstrādā studiju programmas, patstāvīgi izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras vai nodrošina pieeju tām tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Institūts nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu varētu savstarpēji atzīt Latvijas un ārvalstu augstskolās.

2.6. Institūts veicina tālākizglītojošas studijas un piedalās tālākas izglītības pasākumos. Tas sadarbojas ar citām augstskolām, kā arī ar zinātniskās pētniecības iestādēm un citām izglītības iestādēm. Institūts sadarbojas ar citu valstu augstskolām, veicina šo sadarbību, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu ar Latvijas un ārvalstu augstskolām.

2.7. Institūtam ir tiesības organizēt savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Institūts piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.

2.8. Institūts rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos. Institūts garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību saskaņā ar šo Satversmi.

2.9. Institūtā tiek nodrošināta studiju un pētniecības darba brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Institūta Satversmi un normatīvajiem aktiem.

Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās izvēlēties fakultāti (nodaļu), studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā vai fakultātē, klausīties lekcijas citās augstskolās vai fakultātēs, sastādīt individuālu studiju papildprogrammu.

Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes.

Institūta administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šajā pantā paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, ja tās nav pretrunā ar šā punkta pirmās daļas nosacījumiem.

2.10. Institūts ir autonoma augstākā mācību iestāde. Institūta autonomija izpaužas tiesībās izstrādāt un pieņemt Institūta Satversmi, patstāvīgi noteikt studiju saturu un formas, studējošo uzņemšanas noteikumus, zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus, savu organizatorisko un pārvaldes struktūru un darba samaksas kārtību.

2.11. Zinātniskā pētniecība ir Institūta darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās Institūta akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm. Zinātniskās pētniecības darbs Institūtā notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

2.12. Institūta finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tematus. Pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus koordinē Institūts.

Institūts, sadarbojoties gan ar citām augstskolām, gan ar attiecīgām zinātniskām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētām institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvērtē pētījumu nozīmību un zinātnisko līmeni un lemj par to finansējumu no Institūta līdzekļiem.

2.13. Institūts veicina augstskolu starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.

3. Satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība

3.1. Institūta Satversmi pieņem Institūta Satversmes sapulce, kura ir izveidota atbilstoši Latvijas Republikas Augstskolu likumam.

3.2. Grozījumus Institūta Satversmē var ierosināt Institūta Senāts, Rektors, studentu pašpārvaldes augstākā institūcija, kā arī ne mazāk kā trīs Satversmes sapulces locekļi. Satversmes grozījumi ir iesniedzami Satversmes sapulces priekšsēdētājam, un tie ir apspriežami Satversmes sapulcē ne vēlāk kā sešdesmit dienas pēc to iesniegšanas.

3.3. Lēmumu par grozījumu izdarīšanu Institūta satversmē pieņem Satversmes sapulce ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu no visiem Satversmes sapulces locekļiem.

3.4. Satversmes teksta grozījumi tiek apstiprināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

4. Institūta pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

4.1. Institūta Pārstāvības institūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts un Padomnieku konvents.

4.2. Satversmes sapulce ir Institūta pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulci ievēlē uz septiņiem gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām darbinieku grupām. Vēlēšanās piedalās viss Institūta akadēmiskais un pārējais personāls, kā arī visi studentu pašpārvaldes augstākās institūcijas locekļi. Pārstāvjus ievēl atsevišķi no studentu vidus un atsevišķi no akadēmiskā un pārējā personāla vidus.

4.3. Institūta Satversmes sapulce sastāv no 10 līdz 13 personām, no kurām vismaz seši ir akadēmiskā personāla pārstāvji un vismaz viens ir studējošo pašpārvaldes pārstāvis. Satversmes sapulces locekļa kandidāts pirms ievēlēšanas var atsaukt savu kandidatūru. Viena un tā pati persona var tikt atkārtoti ievēlēta par Satversmes sapulces locekli neierobežotu reižu skaitu.

4.4. Satversmes sapulce no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju, tā vietnieku un sekretāru.

4.5. Satversmes sapulces sēdes sasauc Institūta Senāts vai Rektors. Sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz divas trešdaļas Satversmes sapulces locekļu. Satversmes sapulce tiek sasaukta ne retāk kā vienu reizi gadā.

4.6. Satversmes sapulce veic šādas funkcijas:

1) pieņem un groza Institūta Satversmi;

2) ievēl un atceļ Rektoru;

3) noklausās Rektora pārskatu;

4) apstiprina Senāta ievēlēšanas atbilstību Institūta Satversmei;

5) ievēl Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

6) apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;

7) veic citas funkcijas saskaņā ar šo Satversmi.

4.7. Satversmes sapulces darba kārtību nosaka pati Satversmes sapulce pēc to sasaucošās institūcijas ieteikuma. Lēmumi Satversmes sapulces sēdēs tiek pieņemti ar vienkāršu klātesošo Satversmes sapulces locekļu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad ar šo Satversmi vai Satversmes sapulces lēmumu ir noteikts citāds balsu vairākuma veids.

4.8. Satversmes sapulces locekli var izslēgt no Satversmes sapulces, ja par to vienbalsīgi nobalso pārējie Satversmes sapulces locekļi. Ja kāds no Satversmes sapulces locekļiem ir izslēgts no Satversmes sapulces, tā vietā mēneša laikā ir jāievēlē loceklis no tās pašas personu grupas. Satversmes sapulces locekļa darba attiecību pārtraukšana vai studenta atskaitīšana no institūta kā juridisks fakts tiek apstiprināts Satversmes sapulcē. Šāds juridiska fakta apstiprinājums ar vienkāršu balsu vairākumu ir pielīdzināms Satversmes sapulces locekļa izslēgšanai no Satversmes sapulces locekļu skaita.

4.9. Senāts ir Institūta personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Institūta darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.).

Senāts sastāv no 4 līdz 8 senatoriem, no kuriem vismaz trīs ievēlē no akadēmiskā personāla vidus, bet vismaz vienu pārstāvi deleģē Institūta Studentu pašpārvaldes padome.

4.10. Senatorus šajā Satversmē noteiktajā kārtībā ievēlē Satversmes sapulce uz trīs gadiem, balsojot par katru personu individuāli. Viena un tā pati persona Senātā var tikt ievēlēta atkārtoti neierobežotu reižu skaitu pēc kārtas.

Senātu ievēlē no Institūta akadēmiskā personāla, citu Institūta darbinieku un studējošo vidus, katrai no šīm grupām atsevišķi.

4.11. Senatora izvirzīšanai ir nepieciešams, lai vēlēšanās piedalītos vismaz divas trešdaļas no visiem vēlēt tiesīgajiem un par senatora deleģēšanu nobalsotu vismaz puse no vēlēšanās piedalījušos personu skaita.

4.12. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

4.13. Senāts veic šādas funkcijas:

1) vada Satversmes sapulces lēmumu īstenošanu;

2) lemj par Institūta struktūrvienību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju;

3) apstiprina izveidoto institūciju nolikumus un grozījumus tajos;

4) lemj par Institūta mācību programmu apstiprināšanu un izmaiņu izdarīšanu tajās;

5) lemj par jaunu mācību programmu pasniegšanu Institūtā;

6) lemj par citiem jautājumiem, kuri ir tā kompetencē saskaņā ar šo Satversmi vai Satversmes sapulces lēmumiem.

4.14. Senāts ir lemttiesīgs, ja tā sēdē piedalās vairāk kā puse no visiem senatoriem. Lēmumus Senāts pieņem ar vienkāršu klātesošo senatoru balsu vairākumu, ja vien šajā Satversmē, Satversmes sapulces lēmumā, Senāta nolikumā vai arī paša Senāta lēmumā nav noteikts citādi.

4.15. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Institūta Senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.

4.16. Institūtā var tikt izveidots Padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Institūta attīstības stratēģijas jautājumos.

Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

4.17. Padomnieku konventu dibina pēc Institūta Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā ievēlēšanas kārtību, lielumu un pilnvaru laiku nosaka, nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Institūta Senāts.

Izveidojot Padomnieku konventu, tā priekšsēdētāju ievēl Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.

5. Institūta vadības un lēmējinstitūcijas, to tiesības, pienākumi un uzdevumi

5.1. Institūta vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir Rektors, Revīzijas komisija un Šķīrējtiesa.

5.2. Rektors īsteno Institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Institūtu. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce ar vienkāršu visu Satversmes sapulces locekļu balsu vairākumu uz pieciem gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

5.3. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents.

Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Institūta Satversmes sapulces locekļu kopskaita.

5.4. Institūta Rektors personiski atbild Latvijas valdībai par likumu un citu normatīvo aktu izpildīšanu, Institūta finansiālo darbību, Institūta izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei, Institūta darbības atbilstību Institūta Satversmei.

5.5. Institūta Rektors bez īpaša pilnvarojuma veic šādas funkcijas:

1) pārstāv Institūtu sakaros ar citām mācību ietādēm, valsts institūcijām un citām personām;

2) risina Institūta vadības finansiālos jautājumus, viņam ir finansu rīkotāja tiesības;

3) rīkojas ar Institūta īpašumu un finansu līdzekļiem, Institūta vārdā slēdz līgumus par preču un pakalpojumu iegādi;

4) vada Institūta personāla atlasi, uzrauga šo personu darbību;

5) vada mācību programmu izstrādi un izvirza šīs programmas Senātam apstiprināšanai;

6) lemj par mācību darba organizāciju Institūtā;

7) vada Institūta struktūrvienību nolikumu izstrādi un apstiprina iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus;

8) risina Institūta vadības organizatoriskos un apgādes jautājumus un šajā sakarā slēdz līgumus ar citām personām par Institūta darbības nodrošināšanu;

9) nosaka studentu uzņemšanas kārtību;

10) lemj par jautājumiem, kas saistīti ar studentu mācību uzsākšanu Institūtā pēc pārnākšanas no citām augstskolām;

11) pilda citas funkcijas, kuras ir noteiktas Rektoram šajā Satversmē.

5.6. Institūta Rektors nosaka, kurai studiju programmai atbilst ārvalstīs apgūtā augstākās izglītības daļa, kādā veidā studējošais var turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā, ja nepieciešams, - kādas papildu prasības ir jāizpilda, lai varētu turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā Institūtā.

5.7. Institūtā tiek izveidota Revīzijas komisija. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu Institūta darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Institūta Satversmei un vadības institūciju lēmumiem.

5.8. Revīzijas komisiju trīs personu sastāvā uz diviem gadiem aizklāti ievēlē Institūta Satversmes sapulce, balsojot par katru no šīm personām atsevišķi, ar divu trešdaļu balsu vairākumu no klātesošajiem Satversmes sapulces locekļiem. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt Institūta administratīvā personāla pārstāvji.

5.9. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Institūta finansiālo un saimniecisko darbību.

Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par veikto pārbaužu rezultātiem Senātam.

5.10. Institūtā var tikt izveidota promocijas padome. Šīs struktūrvienības nolikumu apstiprina Senāts.

Rīkojot atklātu konkursu profesoru vai asociēto profesoru štata vietu aizpildīšanai, promocijas padome tiek paplašināta tiktāl, lai tajā vismaz trešā daļa locekļu būtu attiecīgās nozares doktori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgās štata vietas ievirzei, bet kuri nestrādā Institūtā. Šādas paplašināšanas rezultātā tiek izveidota paplašinātā promocijas padome. Padomes sastāvā studējošo viedokli pārstāv studējošo pašpārvalde, kurai ir balss tiesības.

5.11. Ja Institūtā nav izveidota promocijas padome, tas kopīgi ar citām augstskolām var izveidot atbilstošu paplašinātu promocijas padomi. Institūta darbiniekiem ir tiesības piedalīties citu augstskolu paplašinātajās promocijas padomēs.

5.12. Ārvalstu profesori, kas iekļauti paplašinātās promocijas padomes sastāvā, var piedalīties tās darbā neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso.

5.13. Paplašinātās promocijas padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Senāts.

5.14. Institūtā tiek izveidota Šķīrējtiesa. Tā izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Institūta Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem, strīdus starp Institūta amatpersonām attiecībā uz to pilnvaru izlietošanu, kā arī starp struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

5.15. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija.

5.16. Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēl Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt Institūta administratīvā personāla pārstāvji.

5.17. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

6. Institūta struktūrvienības

6.1. Institūta struktūru nosaka šī Satversme un Senāta lēmumi. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Institūta galvenās struktūrvienības var būt katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, fakultātes (nodaļas). Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai Institūtam ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.

6.2. Institūta struktūrvienības dibina, likvidē un reorganizē, to uzdevumus, funkcijas un darbības pamatprincipus nosaka Senāts, apstiprinot jaundibināmo struktūru nolikumus.

6.3. Institūta struktūrvienībām var būt juridiskās personas statuss. Tas tiek noteikts, dibinot šādu struktūrvienību.

6.4. To Institūta struktūrvienību tiesības, kurām nav juridiskās personas statusa, tiek noteiktas ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Tām ir tiesības atvērt subkontus. Subkontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē Institūta Senāta apstiprināti noteikumi un spēkā esošie normatīvie akti.

6.5. Institūtā var tikt izveidotas fakultātes. Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības viena zinātnes vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti vada dekāns. To ievēlē fakultātes dome uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

6.6. Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.

6.7. Institūta pakļautībā profesionālās izglītības apgūšanai var izveidot tā struktūrvienības - augstskolas koledžas, kurās mācību laiks ir 2-3 gadi. To studiju programmas nodrošina profesionālās izglītības iegūšanu personām ar vidējo izglītību. Augstskolas koledžas studiju programmas apguve noslēdzas ar profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu. Koledžas ir dibināmas kā i/u "RIMPAK Livonijas" struktūrvienības, to organizatoriskā forma, vadība, izveidošana un likvidācija notiek atbilstoši Satversmei u.c. koledžas darbību noteicošajiem normatīvajiem aktiem.

7. Studijas Institūtā

7.1. Bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai Institūts piedāvā bakalaura un maģistra programmas attiecīgajā zinātnes nozarē vai tās apakšnozarē.

Lai iegūtu maģistra grādu, bakalaura grādu ieguvušās personas var turpināt studijas maģistratūrā. Personas, kurām ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds, var turpināt studijas doktorantūrā, kas paredzēta doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

7.2. Bakalaura un maģistra studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba aizstāvēšana. Institūta piedāvātajās profesionālajās studiju programmās studijas beidzas ar pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa var būt diplomdarba vai diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana. Pārbaudījumi noris kompleksi.

7.3. Atbilstoši studiju programmai Institūtā var apgūt akadēmisko izglītību, iegūstot bakalaura grādu (akadēmiskais grāds), maģistra grādu (akadēmiskais grāds) un doktora grādu (zinātniskais grāds), kā arī iegūt augstāko profesionālo izglītību.

Zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu Institūtā nosaka Latvijas Republikas likums "Par zinātnisko darbību".

8. Institūta iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība

8.1. Institūta iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Institūra rektors.

8.2. Institūta struktūrvienību iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina struktūrvienības vadītājs saskaņā ar Struktūrvienības nolikumu, bet, ja šajā nolikumā nav noteiktas šādas tiesības, struktūrvienības iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus apstiprina Institūta rektors.

8.3. Noteikumus par jautājumiem, kuru regulēšana ir ārpus rektora kompetences, apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma, bet, ja šie jautājumi ietilpst vienīgi Satversmes sapulces kompetencē, tos apstiprina Satversmes sapulce.

9. Institūta personāls

9.1. Institūta personālu veido normatīvajos aktos paredzētās strādājošo grupas un studējošie.

9.2. Institūta personāla pienākumus un tiesības nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti, BIRL Satversme un citi iekšējās kārtības dokumenti.

9.3. Studējošie var apvienoties BIRL Studentu Pašpārvaldē (SPP). BIRL SPP patstāvīgi nosaka savu organizatorisko formu, struktūru un darbības formas.

10. Institūta īpašums un saimnieciskā darbība

10.1. Institūta īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

10.2. Institūta īpašumu veido zeme, kuru tas iegādājies par tā iegūtajiem līdzekļiem vai saņēmis kā dāvinājumu vai citādā likumīgā veidā, intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām", kā arī Institūta īpašumā nodotais dibinātāja īpašums. Dibinātājs var nodot daļu no sava īpašuma arī Institūta valdījumā.

10.3. Institūtam ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu šajā Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

10.4. Institūta darbība tiek finansēta no maksas par studējošo mācībām Institūtā, no fizisko un juridisko personu ziedojumiem Institūtam vai atsevišķām tā īstenotajām programmām. Institūts savā darbībā izmanto dibinātāja bankas rēķinus un grāmatvedību.

10.5. Institūta ikgadējā budžeta sastādīšanu vada Institūta Rektors, bet budžetu apstiprina Dibinātājs. Institūta budžeta gads sākas līdz ar mācību gada sākumu. Par budžeta izpildi Institūta rektors sniedz atskaiti dibinātājam.

10.6. Institūts var slēgt līgumus ar valsts iestādēm, organizācijām un citām juridiskām personām par speciālistu sagatavošanu valsts vai attiecīgo organizāciju vajadzībām un pretendēt uz līdzekļu saņemšanu no valsts budžeta saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

10.7. Institūtam ir tiesības uz tādu nodokļu atlaižu saņemšanu, kādas Latvijas Republikas likumos ir noteiktas bezpeļņas organizācijām.

10.8. Institūtā studējošajām personām ir tiesības saņemt kredītu no valsts studiju kreditēšanas fondiem likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

10.9. Institūtam ir tiesības atvērt savas nodaļas, filiāles un pārstāvniecības Latvijas Republikā un ārvalstīs, slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu saskaņā ar likumiem, veikt uzņēmējdarbību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, gūto peļņu ieskaitot Institūta ieņēmumos un izlietojot saskaņā ar Institūta darbības mērķiem.

Satversmes sapulces priekšsēdētājs Dr. iur. A.Krasiļņikovs

1999. gada 14. jūlijā