1. Noteikumi nosaka veselības aprūpes pakalpojumu apjomu apcietinātajam vai notiesātajam (turpmāk - ieslodzītais) un kārtību, kādā šie pakalpojumi tiek sniegti izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs (turpmāk - cietums).

2. Ieslodzītais cietumā bez maksas saņem:

2.1. primāro veselības aprūpi, izņemot plānveida stomatoloģisko palīdzību;

2.2. neatliekamo stomatoloģisko palīdzību;

2.3. sekundāro veselības aprūpi, kura sniedzama neatliekamā kārtā, kā arī sekundāro veselības aprūpi, kuru sniedz cietuma ārsti atbilstoši specialitātei;

2.4. efektīvākās un izmaksas ziņā lētākās zāles, kuras izrakstījusi cietuma ārstniecības persona.

3. Ieslodzītā ambulatoro veselības aprūpi nodrošina cietuma medicīnas daļā, bet stacionāro aprūpi - Latvijas Cietumu slimnīcā.

4. Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc ieslodzītā uzņemšanas cietumā ārstniecības persona veic ieslodzītā veselības pārbaudi.

5. Ieslodzītā veselības profilaktisko pārbaudi veic vienu reizi gadā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks katru gadu nosaka profilaktiskās pārbaudes veidus.

6. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītajam sniedz cietuma medicīnas daļā vai ieslodzītā atrašanās vietā. Plānveida primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz cietuma dienas kārtībā noteiktajā pacientu pieņemšanas laikā.

7. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītais saņem:

7.1. pēc paša iniciatīvas vēršoties pie cietuma ārsta, ārsta palīga vai zob­ārsta;

7.2. pēc cietuma ārsta vai ārsta palīga uzaicinājuma.

8. Cietuma ārsts izvērtē ieslodzītā veselības stāvokli un, ja nepieciešams, nosūta to sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pie cita speciālista cietuma medicīnas daļā vai uz Latvijas Cietumu slimnīcu.

9. Sekundāros veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītais saņem atbilsto­ši cietuma ārsta vai ārsta palīga norīkojumam vai pēc savas iniciatīvas vēršoties pie cietuma ārstiem - speciālistiem.

10. Ieslodzīto, kas slimo ar slimību akūtā stadijā un nav pabeidzis ārstēša­nās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu, aizliegts nosūtīt uz citu cietumu vai konvojēt kriminālprocesuālo darbību veikšanai.

11. Ieslodzītais medikamentus lieto tikai cietuma personāla klātbūtnē, izņemot gadījumu, ja saņemts cietuma ārsta īpašs norādījums.

12. Ja ieslodzītais guvis traumu vai saindējies un ir aizdomas par iespē­jamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ārsts, ārsta palīgs vai medicīnas māsa pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas par notikušo rakstiski ziņo cietuma administrācijai.

13. Ieslodzīto uz Latvijas Cietumu slimnīcu stacionārai ārstēšanai nosūta atbilstoši medicīniskajām indikācijām ar cietuma ārsta nosūtījumu un Ieslodzī­juma vietu pārvaldes norīkojumu.

14. Ja cietumā nav iespējams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ieslodzīto, nodrošinot apsardzi, var nosūtīt uz ārstniecības iestādi, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas.

15. Ja saņemts ieslodzītā iesniegums, kas rakstiski saskaņots ar cietuma ārstu, cietuma administrācija par ieslodzītā konsultēšanu un ārstēšanu var vienoties ar tādas ārstniecības iestādes vadību, kura atrodas ārpus ieslodzījuma vietas. Ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus, kā arī transporta un apsardzes izdevumus sedz no ieslodzītā līdzekļiem.

16. Ilgstošu vai pastāvīgu fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma gadījumos cietuma ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, nosūta ieslodzīto uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju invaliditātes ekspertīzes veikšanai.

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumus Nr.358 "Noteikumi par medicīnisko palīdzību notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 348.nr.).