Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.198

Rīgā 2007.gada 20.martā (prot. Nr.19 49.§)
Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.2 panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka metodiku, kādā aprēķina maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam (turpmāk - maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms) un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam (turpmāk - maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijām).

2. Finanšu ministrija maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām aprēķina divas reizes gadā:

2.1. līdz kārtējā saimnieciskā gada (turpmāk - n-tais gads) 15.aprīlim aprēķina sākotnējo novērtējumu un iesniedz Ministru kabinetā dokumentu "Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars";

2.2. līdz n-tā gada 1.septembrim aprēķina precizēto apjomu un iesniedz Ministru kabinetā precizēto dokumentu "Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars".

3. Lai aprēķinātu precizēto maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām, sākotnējo novērtējumu precizē:

3.1. atbilstoši grozījumiem likumā par valsts budžetu n-tajā gadā;

3.2. atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem par vidēja termiņa budžeta prioritāšu papildu finansēšanu, ja līdz n-tā gada 1.augustam tiek precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes vidējam termiņam.

II. Maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma noteikšana

4. Maksimāli pieļaujamo izdevumu kop­apjomu valsts budžeta vidēja termiņa plānošanas periodam (turpmāk - n+1, n+2 un n+3 gadi) aprēķina, pamatojoties uz prognozēm par makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas attīstības perspektīvām, valsts budžeta ieņēmumu prognozēm un Latvijas Konverģences programmā noteiktajiem kritērijiem.

5. Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms pamatbudžetam vidējam termiņam ietver:

5.1. kopējo starpību starp pamatbudžeta bāzi un budžeta programmu un (vai) apakšprogrammu samazināšanas rezultātā iegūto līdzekļu ekonomiju (turpmāk - samazinātā pamatbudžeta bāze) sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem;

5.2. kopējo valsts pamatbudžeta līdzekļu daļu, kas paredzēta vidēja termiņa budžeta prioritāšu finansēšanai, ieskaitot budžeta programmu vai apakšprogrammu samazināšanas rezultātā iegūto līdzekļu ekonomiju (turpmāk - pamatbudžeta attīstības daļa), sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem;

6. Maksimāli pieļaujamais izdevumu kopapjoms speciālajam budžetam vidējam termiņam ietver:

6.1. kopējo starpību starp speciālā budžeta bāzi un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta samazināšanas rezultātā iegūto līdzekļu ekonomiju (turpmāk - samazinātā speciālā budžeta bāze) sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem;

6.2. kopējo valsts speciālā budžeta līdzekļu daļu, kas paredzēta vidēja termiņa budžeta prioritāšu finansēšanai, ieskaitot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta samazināšanas rezultātā iegūto līdzekļu ekonomiju (turpmāk - speciālā budžeta attīstības daļa), sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem;

7. Samazinātā pamatbudžeta un speciālā budžeta bāze veido samazināto budžeta bāzi, savukārt pamatbudžeta un speciālā budžeta attīstības daļa veido budžeta attīstības daļu.

III. Pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes noteikšana

8. Valsts pamatbudžeta līdzekļu daļu, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī (turpmāk - pamatbudžeta bāze), sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem aprēķina, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu n-tajam gadam atbilstoši prognozējamām izmaiņām ieņēmumos par sniegtajiem maksas pakalpojumiem n+1, n+2 un n+3 gadā salīdzinājumā ar n-tajam gadam plānotajiem ieņēmumiem un atbilstoši prognozētajiem ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumiem.

9. Ministriju pamatbudžeta bāzi sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem pārrēķina šādās izdevumu kategorijās:

9.1. samazina par izdevumiem, kas paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai, - kapitālās iegādes, kapitālie remonti, vienreizēji īstenojamās programmas (pasākumi) vai programmas, par kuru īstenošanas apjomiem vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav Ministru kabineta lēmuma;

9.2. samazina vai palielina atbilstoši n+1, n+2 un n+3 gada valsts saistību limitiem izdevumus, kuru apjoms katru gadu mainās atkarībā no plānotajām saistībām:

9.2.1. no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem segtos izdevumus;

9.2.2. no līdzfinansējuma ārvalstu finanšu palīdzībai segtos izdevumus;

9.2.3. pārējās valsts ilgtermiņa saistības;

9.3. precizē valsts ilgtermiņa saistības tiesību aktos noteiktajos gadījumos;

9.4. precizē no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētās valsts ilgtermiņa saistības atbilstoši precizētajiem darba grafikiem un naudas plūsmām;

9.5. tiesību aktos noteiktajos gadījumos palielina izdevumus pasākumiem, kuriem n-tajā gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu;

9.6. palielina par uzturēšanas izdevumiem, kas rodas no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

9.7. palielina par uzturēšanas izdevumiem no valsts budžeta līdzekļiem veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem;

9.8. palielina vai samazina, ņemot vērā prognozējamās izmaiņas ieņēmumos par maksas pakalpojumiem;

9.9. palielina, ņemot vērā precizētos izdevumus izdienas pensiju izmaksai;

9.10. palielina, ņemot vērā prognozējamās sociālo pabalstu saņēmēju kontingenta izmaiņas.

10. Valsts speciālā budžeta līdzekļu daļu, kas nodrošina valsts sociālās apdrošināšanas funkciju izpildi atbilstoši normatīviem aktiem (turpmāk - speciālā budžeta bāze), sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem aprēķina, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu n-tajam gadam, ņemot vērā:

10.1. aizņēmumus no valsts pamatbudžeta;

10.2. aizņēmumu atmaksu valsts pamatbudžetā;

10.3. speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu (uz n+1, n+2 un n+3 gada 1.janvāri), kuru neplāno izlietot n+1, n+2 un n+3 gadā.

11. Speciālā budžeta bāzi aprēķina:

11.1. veicot korekcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem;

11.2. veicot korekcijas atbilstoši ieņēmumu prognozei sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem;

11.3. veicot korekcijas atbilstoši nepieciešamo izdevumu apmēram, kas paredzēti procentu maksājumiem par aizņēmumiem;

11.4. veicot korekcijas atbilstoši likumā par valsts budžetu n-tajam gadam noteiktajam ilgtermiņa saistību apjomam sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem;

11.5. samazinot par izdevumiem, kas paredzēti vienreizējo pasākumu veikšanai - kapitālās iegādes, kapitālie remonti, vienreizēji īstenojamās programmas (pasākumi) vai programmas, par kuru īstenošanas apjomiem vidējā termiņā vai ilgtermiņā nav Ministru kabineta lēmuma;

11.6. tiesību aktos noteiktajos gadījumos precizējot valsts ilgtermiņa saistības;

11.7. tiesību aktos noteiktajos gadījumos palielinot izdevumus pasākumiem, kuriem n-tajā gadā paredzēts finansējums nepilnam gadam, bet kuri turpmāk jāfinansē pilnā apjomā visu gadu;

11.8. ņemot vērā prognozējamās sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta izmaiņas.

12. Finanšu ministrija līdz n-tā gada 1.februārim nosūta Labklājības ministrijai veidlapas, kas paredzētas, lai sagatavotu speciālā budžeta bāzes projektu n+1, n+2 un n+3 gadiem, kā arī prognozes n+1, n+2 un n+3 gadiem par:

12.1. valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām;

12.2. tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu latos, tās pieaugumu faktiskajās un salīdzināmajās cenās procentos salīdzinājumā ar iepriek­šējo periodu;

12.3. patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, norādot patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu indeksu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un patēriņa cenu indeksu par gadu salīdzinājumā ar iepriek­šējo gadu.

13. Labklājības ministrija, ņemot vērā šo noteikumu 10., 11. un 12.punktā noteiktās prasības, sagatavo un līdz n-tā gada 20.martam iesniedz Finanšu ministrijā:

13.1. speciālā budžeta bāzes projektu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem:

13.1.1. apakšprogrammai "Valsts pensiju speciālais budžets";

13.1.2. apakšprogrammai "Nodarbinātības speciālais budžets";

13.1.3. apakšprogrammai "Darba negadījumu speciālais budžets";

13.1.4. apakšprogrammai "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets";

13.1.5. apakšprogrammai "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets";

13.2. speciālā budžeta bāzes projekta izmaiņas programmai kopā un sadalījumā pa apakšprogrammām;

13.3. informāciju par plānotajiem izdevumiem pensiju indeksācijām sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem.

14. Finanšu ministrija budžeta bāzes aprēķinus ministrijām nosūta līdz n-tā gada 6.martam un līdz n-tā gada 20.martam saskaņo budžeta bāzi sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem. Tās ministrijas, kas atbilstoši normatīvo aktu prasībām administrē pašvaldībām paredzēto dotāciju un mērķdotāciju apropriācijas aprēķināšanu un pārdalīšanu, iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgos budžeta bāzes projektus sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem. Ja ministrija nepiekrīt budžeta bāzes aprēķiniem, tad pēc motivētu iebildumu saņemšanas finanšu ministrs piecu darbdienu laikā vienojas ar attiecīgo ministriju. Ja vienošanās netiek panākta, jautājumu nodod izlemšanai Ministru kabinetam.

IV. Budžeta izdevumu samazināšana

15. Ministrijas līdz n-tā gada 25.martam iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumus par budžeta bāzes samazināšanas iespējām atbilstoši n-tā gada budžeta likuma struktūrai.

16. Finanšu ministrija samazināto budžeta bāzi ministrijām sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem aprēķina, izslēdzot samazinātos izdevumus no ministriju budžeta bāzes n+1, n+2 un n+3 gadam.

17. Finanšu ministrija, ievērojot šo noteikumu IV un V nodaļas nosacījumus, aprēķina ministrijas samazināto budžeta bāzi sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem un kopējo budžeta attīstības daļu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem.

V. Budžeta attīstības daļas noteikšana

18. Kopējo budžeta attīstības daļu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem iegūst, no maksimāli pieļaujamā izdevumu kopapjoma sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem atņemot kopējo samazināto budžeta bāzi sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem.

19. Ministriju budžeta attīstības daļu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par atbalstāmajām vidēja termiņa prioritātēm, kas izriet no ministriju darbības stratēģijās izvirzītajām jaunajām politikas iniciatīvām.

20. Centrālās valsts iestādes, kurām nav jāizstrādā darbības stratēģija, iesniedz Finanšu ministrijā informāciju par plānotajām jaunajām politikas iniciatīvām atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izstrādājama, aktualizējama un izvērtējama institūciju darbības stratēģija.

21. Finanšu ministrija, Valsts kanceleja un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šo noteikumu VII nodaļā paredzētajā kārtībā, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā sarakstu, kurā atbilstoši šo noteikumu 25.punktā noteiktajiem kritērijiem ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas ir apkopotas un sakārtotas prioritārā secībā sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem.

VI. Maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms ministrijām

22. Maksimāli pieļaujamais izdevumu apjoms katrai ministrijai vidējam termiņam ietver:

22.1. ministrijas samazināto budžeta bāzi sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem;

22.2. ministrijas budžeta attīstības daļu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem.

23. Finanšu ministrija atbilstoši šo noteikumu II nodaļas prasībām aprēķina maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu sadalījumā pa n+1, n+2 un n+3 gadiem.

VII. Ministriju jauno politikas iniciatīvu izvērtēšanas kārtība

24. Priekšroka ir tām jaunajām politikas iniciatīvām, kam nav piešķirts finansējums no Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzība.

25. Ministriju jaunās politikas iniciatīvas vērtē pēc šādiem kritērijiem:

25.1. atbilstība normatīvajam aktam par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

25.2. jaunās politikas iniciatīvas pamatojums un atbilstība pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem;

25.3. atbilstība virzieniem, kas noteikti Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību nodaļā "Neatliekamie uzdevumi";

25.4. saistība ar attiecīgās institūcijas vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajiem politikas un darbības rezultātiem;

25.5. nozīmīgums saskaņā ar nozares jauno politikas iniciatīvu prioritāro sarakstu.

26. Jaunā politikas iniciatīva kļūst par vidēja termiņa prioritāti un tiek iekļauta attiecīgās ministrijas budžeta bāzes daļā pēc atsevišķa Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas.

VIII. Noslēguma jautājumi

27. Noteikumu 13.punktā minēto informāciju par speciālā budžeta bāzes projektu sadalījumā pa 2008., 2009. un 2010.gadu Labklājības ministrija iesniedz līdz 2007.gada 30.martam.

28. Noteikumu 14.punktā noteikto informāciju par pamatbudžeta bāzes projektu sadalījumā pa 2008., 2009. un 2010.gadu ministrijas iesniedz līdz 2007.gada 28.martam. Ja ministrija nepiekrīt budžeta bāzes aprēķiniem, Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā vienojas ar attiecīgo ministriju. Triju darbdienu laikā pēc pamatbudžeta bāzes saskaņošanas ministrijas iesniedz Finanšu ministrijā priekšlikumus pamatbudžeta bāzes samazināšanai.

29. Ministrijas, kuru darbības stratēģijas nav apstiprinātas Ministru kabinetā un nav aktualizētas, informāciju par 2008., 2009. un 2010.gadā plānotajām jaunajām politikas iniciatīvām iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 20.punkta nosacījumiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 198Pieņemts: 20.03.2007.Stājas spēkā: 28.03.2007.Zaudē spēku: 01.10.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 51, 27.03.2007.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
154963
28.03.2007
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva