Ministru kabineta rīkojums Nr.816

Rīgā 2006.gada 20.oktobrī (prot. Nr.54 26.§)

Par koncepciju "Automaģistrāles būvniecība E77 maršruta valsts galvenā autoceļa A2 posmā Rīgas apvedceļš - Sēnīte"

1. Atbalstīt koncepcijas "Automaģistrāles būvniecība E77 maršruta valsts galvenā autoceļa A2 posmā Rīgas apvedceļš-Sēnīte" kopsavilkumā ietverto Satiksmes ministrijas priekšlikumu par automaģistrāles būvniecību pēc valsts un privātās partnerības modeļa, nododot privātajam partnerim projektēšanas, būvdarbu, finansēšanas un uzturēšanas darbus.

2. Satiksmes ministrijai:

2.1. uzsākt iepirkuma dokumentācijas izstrādi un iesniegt Ministru kabinetā detalizētu informāciju par iepirkuma dokumentāciju un līguma projekta nosacījumiem, lai Ministru kabinets varētu lemt par iepirkuma procedūras uzsākšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 67.panta trešo daļu;

2.2. finansējumu, kas nepieciešams projekta sagatavošanai, iepirkuma procedūrai un ilgtermiņa saistību izpildei, paredzēt Valsts autoceļa fonda programmas ietvaros;

2.3. ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu vietējas nozīmes autoceļu sakārtošanai un nekustamā īpašuma atsavināšanai, lai īstenotu šī rīkojuma 1.punktā minēto projektu, izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidenta vietā - finanšu ministrs O.Spurdziņš

Satiksmes ministrs K.Peters

(Ministru kabineta

2006.gada 20.oktobra rīkojums Nr.816)

Koncepcijas "Automaģistrāles būvniecība E77 maršruta valsts galvenā autoceļa A2 posmā Rīgas apvedceļš-Sēnīte"

kopsavilkums

Līdzšinējie ierobežotie valsts budžeta līdzekļi un pieejamais Eiropas Savienības līdzfinansējums nav bijis pietiekams, lai veiktu nepieciešamos darbus uz valsts galvenajiem autoceļiem. Līdz ar to braukšanas kvalitāte turpina pazemināties un pieaug braukšanas izmaksas.

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" 2005.gadā veiktās valsts galveno autoceļu apsekošanas rezultāti liecina, ka sabrukuma stāvoklī atrodas 446 km jeb 27,5 % no galveno autoceļu asfaltētajām segām, un tās nepieciešams nekavējoties rekonstruēt.

Lai iespējami īsākā laikā radikāli uzlabotu situāciju valsts galveno autoceļu tīklā, Satiksmes ministrija par prioritāti atzinusi valsts galveno autoceļu sakārtošanu līdz 2013.gadam un ir izstrādājusi programmu šī mērķa sasniegšanai. Programma aptver valsts galveno autoceļu tehniskā stāvokļa izvērtējumu, nepieciešamos pasākumus to sakārtošanai un finanšu resursu piesaisti. Programma paredz veikt automaģistrāļu un ātrgaitas ceļu izbūvi, esošo galveno autoceļu posmu un ceļu segu rekonstrukciju un adekvātu rekonstruēto posmu uzturēšanu.

Kopīgais apzinātais nepieciešamo finanšu resursu apjoms valsts galveno autoceļu sakārtošanai sasniedz 1,1 miljardu latu.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu līdz 2013.gadam iespējams īstenot projektus par aptuveni 170 milj. latu, bet no valsts budžeta - par 160 milj. latu, kas kopā ir 30 % no aprēķinātā nepieciešamā finansējuma.

Satiksmes ministrija aprēķinājusi, ka valsts galvenajiem autoceļiem vēl papildus katru gadu no valsts budžeta varētu piesaistīt ne vairāk kā 20 milj. latu, kas tradicionālā iepirkuma ceļā dotu iespēju sakārtot aptuveni 10 kilometrus ceļa gadā. Ņemot vērā, ka rekonstrukcijas darbus vien nepieciešams veikt aptuveni 1250 kilometros valsts galveno autoceļu, jāmeklē jauni risinājumi, kā paātrināt Eiropas Savienības prasībām atbilstošas un autobraucējiem drošas autoceļu infrastruktūras nodrošināšanu jau tuvākajā nākotnē.

Atsaucoties uz valdības aicinājumu veicināt privātā sektora līdzfinansējumu publisko pakalpojumu nodrošināšanā, Satiksmes ministrija pieņēmusi lēmumu par jaunas ini­ciatīvas uzsākšanu, valsts galveno autoceļu sakārtošanā īstenojot valsts un privātās partnerības projektus.

Prognozējot Valsts autoceļu fonda finansējuma izlietojumu līdz 2013.gadam, valsts un privātās partnerības projektu atmaksai iespējams paredzēt aptuveni 19 milj. latu gadā.

Satiksmes ministrija ierosina ar privātā finansējuma palīdzību izbūvēt Latvijā pirmo automaģistrāli E77 maršruta valsts galvenā autoceļa A2 posmā Rīgas apvedceļš - Sēnīte.

Autoceļa posms nav plānots kā maksas ceļš, un arī valsts sektora maksājumi nebūs saistīti ar faktisko transporta plūsmu. Līdz ar to privātais sektors neuzņemas tirgus pieprasījuma risku. Līgumattiecības starp Satiksmes ministriju un privātā sektora uzņēmumu ietvers valsts sektora ilgtermiņa saistības, pēc objekta pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā 20 gadu ilgā laikposmā katru gadu veicot maksājumus.

Maksājums sastāv no līgumā fiksētās daļas atbilstoši piedāvājumā minētajam maksājuma grafikam un ikgadējā maksājuma precizējuma, kas atkarīgs no sniegtā pakalpojuma pieejamības, atbilstības skaidri noteiktām kvalitātes prasībām, kā arī atsevišķu līguma izdevumu pozīciju indeksēšanas (Ekonomikas ministrijas noteiktā gada vidējā inflācija attiecībā uz uzturēšanas izdevumiem, objekta apgaismošanā izmantotās elektrības sadārdzinājums, uzturēšanas izdevumi atkarībā no satiksmes intensitātes pieauguma, ja tas pārsniedz pasūtītāja prognozēto gada vidējo satiksmes intensitāti līguma darbības periodā attiecīgajā gadā). Līgumā definētās autoceļa kvalitātes jeb pieejamības prasības ietvers, piemēram, seguma līdzenumu, saķeri, ceļa zīmju un marķējuma atstarošanas spēju, atbilstību ziemas uzturēšanas prasībām.

Satiksmes ministrija kā pasūtītājs veiks projekta sagatavošanas darbus, nekustamā īpašuma atsavināšanu un organizēs iepirkuma konkursu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Pēc konkursa ar darbu izpildei izvēlēto projekta mērķa uzņēmumu tiks slēgts līgums par E77 maršruta valsts galvenā autoceļa A2 posma Rīgas apvedceļš-Sēnīte projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un finansēšanu. Mērķa uzņēmums būs atbildīgs par darba uzdevuma izpildei nepieciešamā finansējuma piesaisti un pakārtotajiem projektēšanas, būvniecības, uzturēšanas un citiem projekta īstenošanai nepieciešamajiem līgumiem.

Aprēķinātās projekta būvniecības izmaksas ir aptuveni 100-110 milj. latu, bet valsts un privātās partnerības līguma īstenošana valsts budžeta deficītu varētu ietekmēt tikai ikgadējo pieejamības maksājumu apjomā pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, kas ir aptuveni 12 milj. latu gadā.

Valsts un privātās partnerības projektu īstenošana Latvijai paver plašāku iespēju piesaistīt TEN-T (Transeiropas transporta tīkls) budžeta finansējumu. Ņemot vērā šī budžeta niecīgo atbalsta intensitāti (līdz 10 % no projekta kopējām izmaksām un tikai prioritārajiem projektiem līdz 20 %), citu veidu projektiem ir grūti nodrošināt nepieciešamo 90 % vai 80 % nacionālo līdzfinansējumu. Lai arī Latvija teorētiski var saņemt šī budžeta līdzekļus, bez valsts un privātās partnerības projektiem to ir ļoti grūti izdarīt, un iespēja paliek neizmantota (TEN-T budžets nav sadalīts pa valstīm - katra dalībvalsts ar saviem projektiem var piedalīties konkursā).

Satiksmes ministrs K.Peters