1. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nepieciešamība, mērķis un uzdevumi

2. Politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam

2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam

2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

3. Vispārīgā informācija par Ventspils reģionu

3.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotāji

3.2. Demogrāfiskā attīstība

3.2.1. Patreizējais stāvoklis

3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam

3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

3.3.1. Makroekonomiskā attīstība

3.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas

3.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja

3.4. Ražošanas attīstība

3.4.1. Uzņēmumu raksturojums

3.5. Reģiona esošā infrastruktūra

3.5.1. Dzīvojamais fonds

3.5.2. Izglītība

3.5.3. Veselības aprūpe

3.5.4. Ceļu tīkls

3.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats

4. Ventspils reģiona atkritumu saimniecības raksturojums

4.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2005. gadā

4.1.1. Savākto atkritumu apjomi

4.1.2. Atkritumu plūsmas morfoloģiskais sastāvs

4.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums

4.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2004.gadā

4.3. Kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu apsaimniekošana

4.4. Sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

4.5. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana

4.6. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

4.7. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

4.8. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

4.8.1. Atkritumu savākšanas sistēma

4.8.2. Atkritumu dalītā vākšana

4.8.3. Atkritumu noglabāšana

4.9. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

5. Atkritumu apjoma un sastāva prognoze līdz 2013. gadam

5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

5.2. Atkritumu daudzuma prognoze

6. Ventspils apsaimniekošanas alternatīie risinājumi

6.1. Atkritumu apsaimniekošanas programma

6.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā

6.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā

6.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā "Pentuļi"

6.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide

6.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana

6.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana

6.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

6.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

6.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma

6.1.10. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa

7. Programma darbam ar sabiedrību

7.1. Īss problēmas raksturojums

7.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

7.3. Mērķa grupas

7.4. Vispārējā informācija

7.5. Specifiskā informācija un pasākumi

7.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā

8. Plāna realizācijas aktivitāšu plāns

8.1. Plāna realizācijas termiņi

8.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings un pārskatīšana

9. Nepieciešamais finansējums

9.1. Potenciālie finansējuma avoti

9.1.1. Privātā sektora līdzdalība

9.2. Ekspluatācijas izmaksas

9.3. Plāna prognozētais tarifu līmenis

10. Plāna sabiedriskā apspriešana

Pielikumi

1. Ventspils reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003

2. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ventspils reģionā 2005. gada sākumā

3. Spēkā esošo normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums

4. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze 2006. - 2013.gadam

Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā - AAP) nepieciešamību nosaka "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" III nodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība. Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:

1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;

2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;

3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;

4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;

5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;

6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;

7) iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;

8) pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi;

9) pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj informāciju par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.

AAP mērķi ir:

• Samazināt atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu;

Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka:

• atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai;

• lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā;

• apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā;

• atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.

Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā:

1. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas;

2. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība;

3. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija;

4. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta;

5. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.

AAP paredzēts laika posmam no 2006. gada līdz 2013. gadam ieskaitot.

2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam

1998. gadā LR Ministru kabinets apstiprinājis "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 1998.-2010. gadam". Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu.

2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam

Ministru kabinets 2005. gada 29.decembrī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam (rīkojums Nr. 860), kurā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām.

1.tabula. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām

2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir izveidota normatīvo dokumentu bāze, lai novērstu nekontrolētu atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas kontroli. Jaunākie normatīvie akti atbilst starptautiskajiem un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) principiem un nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Latvijas normatīvo aktu saraksts atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ietverts plāna 3.pielikumā.

3. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR VENTSPILS REĢIONU

Šajā ziņojuma nodaļā sniegta informācija par Ventspils reģiona teritoriju un iedzīvotāju skaitu, raksturots patreizējais demogrāfiskais stāvoklis un sagatavota demogrāfiskā prognoze līdz 2013. gadam, kā arī aprakstīta sociāli ekonomiskā situācija reģionā. Sniegti dati par ražošanas attīstību un esošo infrastruktūru reģionā. Sniegts reģiona pašvaldību budžeta apskats.

3.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotāji

Ventspils sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģions ietver Ventspils rajonu. Reģions kopumā iekļauj sevī 13 pašvaldības: Ventspils pilsētu un 12 Ventspils rajona pašvaldības. Raksturojot reģiona administratīvo iedalījumu, jāmin, ka reģionā bez Ventspils pilsētas ir arī Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju.

Reģiona kopēja platība ir 2517,7 km² vai 3,89 % no valsts kopējās teritorijas. Ventspils rajona teritorija aizņem 2462,3 km² jeb 97,8% no reģiona kopplatības, Ventspils pilsētas teritorija aizņem tikai 55,4 km² jeb 2,2 % no reģiona kopplatības. Kopējā pilsētu teritorija ir 69,9 km² jeb 2,77% no visas reģiona teritorijas, bet kopējā lauku teritorija aizņem 2447,8 km² jeb 97,2%.

Ventspils reģiona iedzīvotāju skaits 2005. gadā ir 58410, kas ir 2.5% no kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits ir 45089 un 13051 attiecīgi, jeb procentuāli - 77,6% un 22,4 % no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju blīvums Ventspils pilsētā ir 794,5 iedzīvotāju/km² un Ventspils rajonā vidēji 5,7 iedzīvotāju/km².

Ventspils reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot Ventspils pilsētas un Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju datus par vidējo pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu 2005. gadā, sniegts 2. tabulā.

2. tabula. Ventspils reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2005.gadā

Detalizētāka informācija par iedzīvotājiem un to blīvumu Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegta 1. pielikumā.

Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 3. tabulā un detalizēti - 2. pielikumā.

3. tabula. Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums

Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2005. gada sākumā atspoguļots 4.tabulā.

4. tabula. Ventspils reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis

Salīdzinot 4.tabulā atspoguļotajiem rādītājiem ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam ir 14,8%, virs darbaspējas vecuma - 21,3% un darbaspējas vecumā - 63,9% no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecuma Ventspils reģionā ir par 1,1% lielāks nekā vidēji valstī, pensionāru skaits ir par 1,6 % mazāks. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir par 0,5% lielāks kā vidēji valstī. Ņemot to vērā, demogrāfiskā slodze ir zemāka nekā vidēji valstī (demogrāfiska slodze valstī ir 565).

3.2. Demogrāfiskā attīstība

3.2.1. Patreizējais stāvoklis

Reģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem. Demogrāfiskie indikatori ir atspoguļoti 5.tabulā.

5. tabula. Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums (%)

5. tabulas dati norāda, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums Ventspils reģionā 2004. gadā salīdzinot ar 2003. gadu ir samazinājies. Vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums reģionā bija negatīvs gan 2003. gadā, gan 2004. gadā, kas norāda uz depopulācijas tendencēm Ventspils reģionā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā laika posmā no 2000. gada līdz 2005. gadam ir atspoguļotas 6.tabulā.

6. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2000 - 2005.gadā

Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu iedzīvotāju daļa no 2005. gadā salīdzinot ar 2000. gadu ir samazinājusies par 300 iedzīvotājiem jeb 2,25%, tajā pašā laikā lauku iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 500 iedzīvotājiem jeb 3,9%. Kopumā reģionā vērojama iedzīvotāju skaita nenozīmīga palielināšanās (par 0,5 %).

3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam

Sagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Ventspils reģionam, tika izmantoti Latvijas universitātes Demogrāfijas centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām līdz 2020. gadam ieskaitot.

Ņemot vērā Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2005. gada līdz 2025. gadam un faktisko iedzīvotāju skaitu reģionā 2005. gadā, var secināt, ka iedzīvotāju skaits Ventspils reģionā no 2005. gada līdz 2025. gadam samazinās par 1 117 iedzīvotājiem vai 1,9%. Dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Ventspils reģionā sniegti 7. tabulā.

7. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2005 - 2025.gadā

Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Ventspils reģiona rajonos raksturotas 8. tabulā.

8. tabula. Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences

Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2006. līdz 2013. gadam pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un laukos.

Ņemot vērā iepriekšminēto, sagatavota demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2006. līdz 2013. gadam ieskaitot un tā sniegta 9. tabulā.

9. tabula. Demogrāfiskā prognoze Ventspils reģionam, 2006. - 2013.gadam

Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz 2013. gadam. Šis fakts tiks ņemts vērā, izstrādājot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, t.sk. sagatavojot saražoto un savākto atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz 2013. gadam.

3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

Gatavojot informāciju par Ventspils reģiona ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem, izmantota Valsts centrālas statistikas pārvaldes dati - Latvijas statistikas gada grāmata, 2005 un Latvijas reģioni skaitļos, 2005.

Nodaļā sniegti dati par Ventspils pilsētas un Ventspils rajona sociāli - ekonomiskajiem apstākļiem 2004. gadā.

Analizējot reģiona sociāli - ekonomisko attīstību, ir ņemta vērā informācija par iekšzemes kopproduktu (turpmāk - IKP) un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju (1999. - 2003. gadā), esošo uzņēmumu skaitu pēc to darbības nozares.

3.3.1. Makroekonomiskā attīstība

Parasti, raksturojot ekonomisko situāciju, izmanto IKP rādītāju un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju. Dati par šiem rādītājiem Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegti 10. un 11. tabulās.

10. tabula. Iekšzemes kopprodukts, latos

Tabulas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka IKP apjoms reģionā kopumā (rēķinot 2000. gada vidējās cenās) no 2000. gada līdz 2003. gadam ieskaitot ir samazinājies.

11. tabula. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latos

* - Maksimālā IKP vērtība valstī 1999. - 2003. gadā - Ventspils pilsētā, 2002. gadā - Rīgas pilsētā

** - Minimālā vērtība 1999. - 2003.gadā - Rēzeknes rajonā

Raksturojot makroekonomisko attīstību Ventspils reģionā, it īpaši Ventspils pilsētas ekonomisko attīstību, ir jāatzīmē ka lielā nozīme ir Ventspils ostas darbībai. Tomēr 2003. gadā kravas apgrozība Ventspils ostā būtiski samazinājies, salīdzinot ar 2000. gadu: 2003. gadā nosūtītu un saņemtu kravu apjoms Ventspils ostā bija 27,3 miljonu tonnu, savukārt, 2000. gadā - 34,8 miljonu tonnu. Galvenokārt, šo samazinājumu ietekmēja pārkrauta naftas un naftas produktu apjoma samazināšana no 26,4 miljonu tonnu 2000. gadā līdz 17,5 miljonu tonnu 2003. gadā (apmēram par 30%), kas saistīts ar to, ka kopš 2003. janvāra atbilstoši Krievijas naftas cauruļvadu kompānijas Transneftj lēmumam, nafta pa cauruļvadu Ventspils virzienā vairs netiek eksportēta. Šis fakts būtiski ietekmēja SIA "Ventspils nafta" saimniecisko darbību, kuras viens no pieprasītākajiem pakalpojuma veidiem bija naftas pārkraušana pa cauruļvadu. Tādēļ uzņēmums 2002. gada nogalē uzsāka naftas pieņemšanu un pārkraušanu no dzelzceļa.

3.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien militārajā dienestā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) Kurzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Ventspils pilsētu un rajonu, 2004. gadā bija 62,9%. Jāatzīmē, ka šis rādītājs pēdējā gada laikā palielinājies par 2,2%.

Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem Ventspils reģionā raksturots 12. tabulā.

12. tabula. Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem, gada beigās

12. tabula rāda, ka gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils rajonā lielākā daļa strādājošo iesaistīta privātajā sektorā, un ievērojama tendence privātajā sektorā iesaistīto strādājošo skaita palielināšanai.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrēta bezdarba līmenis 2004. gadā, kā arī brīvo darba vietu skaits sniegts 13.tabulā.

13. tabula. Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Ventspils reģionā, 2004. gadā

* - Ventspils pilsēta ieskaitīta rajonā

Analizējot 13. tabulas datus, jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no bezdarbnieku kopskaita Ventspils reģionā ir ievērojami mazāks nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs 2004. gada beigās bija 25,6%. Reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā ir par 0,7% mazāks nekā vidēji valstī (2003. gadā - 8,7%). Savukārt Ventspils rajonā bezdarba līmenis ir par 0,1% mazāks nekā vidēji valstī.

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā Kurzemes statistiskajā reģionā, kurā ietilpst arī Ventspils pilsēta un rajons, 2004. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 186,10 latu.

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā privātajā sektorā Kurzemes statistiskajā reģionā 2004. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 172,88 latu, bet sabiedriskajā sektorā - 208,95 latu. Ventspils pilsētā bruto darba samaksa pamatdarbā sabiedriskajā sektorā 2003. gadā ir bijusi 261,93 latu un rajonā - 188,20 latu.

Ņemot vērā Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka Ventspils pilsētā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 36.2 % iedzīvotāju, pensijas - 21,9% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c. Ventspils rajonā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 28.78 % iedzīvotāju, pensijas - 21,36% iedzīvotāju. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.

3.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī uz vienu mājsaimniecības locekli 2004. gadā bija 114,08 latu mēnesī. Mājsaimniecību izdevumi palielinājušies gan pilsētās, gan laukos. Patēriņa izdevumi vidēji Latvijā 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu ir palielinājušies par 12,1% jeb 13,7 latiem mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī, republikas lielākajās pilsētās un Ventspils reģionā 2003. gadā atspoguļota 14. tabulā.

14. tabula. Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 2004. gadā

Kā redzams no 14. tabulas galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un izdevumiem mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt, izdevumi uzturam Kurzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāko līmeni. Savukārt, 7 lielākajās Latvijas pilsētās, kur ietilpst arī Ventspils, izdevumi uzturam procentuāli ir mazāki nekā reģionā un valstī kopumā. Vēl viena patēriņa prioritāte ir izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem, kas pilsētās ir 14,1%, bet Kurzemes reģionā - 12,7% no izdevumiem, t.sk. izdevumi atkritumu izvešanai no 1 līdz 2 % (no izdevumiem komunālajiem pakalpojumiem) atkarībā no mājsaimniecības un mājokļa tipa, kā arī atkritumu apsaimniekošanas tarifa lieluma konkrētajā reģiona pilsētā vai pagastā. Trešā prioritāte ir augošs izdevumu postenis - transporta izmaksas (~ 20%).

Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībā vidēji 2004.gadā bija 98,78 lati mēnesī, savukārt 2005.gadā - 105,48 lati.

3.4. Ražošanas attīstība

3.4.1. Uzņēmumu raksturojums

Uzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka 2005. gadā reģionā tika reģistrēti 189 uzņēmumi.

Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 1995. gada līdz 2005. gadam ieskaitot Ventspils reģionā tika nodibināti 2208 uzņēmumi, bet 858 tika likvidēti (skatīt 15. tabulu).

15. tabula. Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Ventspils reģionā 1995.-2005. gados

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (bez zemnieku saimniecībām) raksturotas 16. tabulā. Šī informācija ir sniegta atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai, un vairāki no tiem var veikt savu saimniecisko darbību vairākos rajonos vienlaicīgi.

16. tabula. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Ventspils reģionā

Redzams, ka reģionā pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar nodarbināto skaitu līdz 50. Lielie uzņēmumi, ar nodarbināto skaitu virs 250, ir tikai 9.

Turpmāk sniegta informācija par ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās darbības veida Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā 2004. gada beigās (skatīt 17. tabulu).

17. tabula. Ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits 2004. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības veida

2004 gada beigās Ventspils reģionā lielākā daļa uzņēmumu - 394 vai 37,7% savu saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un remonta pakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 96 vai 9,2% no kopējā uzņēmumu skaita rūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 88 apstrādes rūpniecības uzņēmumi, un 100 būvniecības uzņēmumi -9,5% u.c.

3.5. Reģiona esošā infrastruktūra

Šī nodaļa sniedz informāciju par dzīvojamo fondu, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām, izglītības iestādēm un audzēkņu skaitu, veselības aprūpes iestādēm, t.sk. slimnīcām, un par ceļu tīklu reģionā.

3.5.1. Dzīvojamais fonds

18. tabulā sniegti dati par kopējo dzīvojamo platību reģionā un vidējo kopējo platību uz vienu iedzīvotāju, kā arī par dzīvojamo platību pa īpašuma veidiem.

18. tabula. Dzīvojamā kopplatība Ventspils reģionā 2004. gada beigās

Ventspils reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000. gadā, ņemot vērā Latvijas tautas skaitīšanas rezultātus, sniegts 19.tabulā.

19. tabula. Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Ventspils reģionā

Atbilstoši tabulā sniegtajai informācijai, redzams, ka ne visi reģiona iedzīvotāji ir piedalījušies aptaujā un ne visi ir snieguši atbildes, tādēļ 19. tabulā sniegtie dati atšķiras no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā 2000. gadā.

3.5.2. Izglītība

Dati par izglītības iestādēm un iesaistīto audzēkņu skaitu Ventspils reģionā 2004. gada 1. septembrī sniegti 20. tabulā.

20. tabula. Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Ventspils reģionā 2004. gada 1. septembrī

3.5.3. Veselības aprūpe

Ventspils reģiona slimnīcu skaits un to darbības rādītāji 2004. gadā sniegti 21.tabulā.

21. tabula. Slimnīcu skaits un to darbība Ventspils reģionā 2004. gadā

* - neieskaitot īstermiņa sociālās aprūpes gultas

** - izrakstīto un mirušo kopskaits attiecība pret vidējo gultu skaitu (neieskaitot īslaicīgo sociālo aprūpi)

*** - neskaitot īstermiņa sociālo aprūpi

3.5.4. Ceļu tīkls

Ventspils reģionā ir samērā labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējo garums ir apmēram 1 396 km, no tiem 48,6% valsts un 51,4% pašvaldību ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar cieto segumu) garums ir 166 km, II šķiras ceļu garums ir 465 km, kuru kvalitāte ir apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 717 km.

Reģiona ceļu tīkla raksturojums par 2004.gadu sniegts 22. tabulā.

22. tabula. Esošā ceļu tīkla raksturojums 2004. gada beigās (km)

Ventspils reģiona tiltu raksturojums sniegts 23. un 24. tabulās:

23. tabula. Tilti Ventspils reģiona autoceļos

24. tabula. Tiltu izvietojums Ventspils reģiona autoceļos

3.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats

Ventspils reģiona pašvaldību kopbudžeti 2004. gadā sniegti 25. tabulā.

25. tabula. Pašvaldību kopbudžeti 2004. gadā

Ventspils reģionā ir konstatēts budžeta fiskālais deficīts 339 tūkstošu latu apmērā. Lielākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju - 480 latu apmērā - 2004. gadā bijā Ventspils pilsētā. Ventspils rajonā tie bija 386 latu uz vienu iedzīvotāju.

4. VENTSPILS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekta ietvaros 2004. gada oktobrī - novembrī Ventspils reģiona pašvaldībās notika aptauja par atkritumu saimniecību. Aptaujas mērķis bija informācijas iegūšana un precizēšana par savākto un apglabāto atkritumu apjomu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaitu, atkritumu savākšanas un transportēšanas iespējām (t.sk. atkritumu savākšanas biežums, transportlīdzekļu un konteineru raksturojums), esošo izgāztuvju stāvokli, atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

Papildus veikta reģionā strādājoša atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma - pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" aptauja par tā darbību Ventspils reģionā.

Šajā nodaļā atspoguļoti aptaujas rezultāti par savākto sadzīves atkritumu apjomu un sastāvu, raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

4.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2005. gadā

4.1.1. Savākto atkritumu apjomi

Sadaļā tiek izmantota informācija, kas saņemta no pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" (turpmāk tekstā, kur tas pieļaujams izejot no konteksta - atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums). Iegūto datu apkopojums sniegts 26. tabulā.

26. tabula. Savākto sadzīves atkritumu apjoms un sastāvs Ventspils reģionā 2005. gadā

* - veselības aprūpes atkritumi, kas pielīdzināmi sadzīves atkritumiem

Tādējādi kopējais savākto sadzīves atkritumu apjoms Ventspils reģionā 2005. gadā bija 134 011 m³, no tiem sadzīves atkritumi - 69 905 m³ vai 52,2% no kopēja atkritumu apjoma.

Saskaņā ar 26. tabulas datiem Ventspils reģiona atkritumu sastāvu var raksturot sekojoši:

Sadzīves atkritumi: 69 905 m³ vai 52,2% no kopējā apjoma.

Komerciālie un institucionālie atkritumi: 24 960 m³ vai 18,6%.

Nebīstamie rūpniecības atkritumi: 1 295 m³ vai 1,0%.

Veselības aprūpes atkritumi: 1 031 m³ vai 0,8%.

Parku un dārzu atkritumi: 4 850 m³ vai 3,6%.

Ielu tīrīšanas atkritumi: 1 350 m³ vai 1,0%.

Celtniecības atkritumi: 4 620 m³ vai 3,4%.

Dažādi inertie atkritumi: 26 000 m³ vai 19,4%.

Tādējādi, kopējā savākto atkritumu apjomā dominē sadzīves atkritumi un tiem pielīdzināmie komerciālie un institucionālie atkritumi. Lielu apjomu kopējā atkritumu plūsmā veido dažādi inertie atkritumi. Šajos atkritumos ietilpst ceļu būves atkritumi, grunts, kas tiek izņemta no ūdensvada un kanalizācijas tranšejām būvdarbu laikā, kā arī smilts un smilšmāls Ventas upes gultnes padziļināšanas laikā. Inertie atkritumi tiek izmantoti slēpošanas kalna uzbēršanai, tādejādi nav nepieciešams šos atkritumus noglabāt sadzīves atkritumu poligonā. Pašlaik plānots, ka inertos atkritumus slēpošanas kalna uzbēršanai izmantos līdz 2009.gadam ieskaitot, turpmāk attīstot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu plānota celtniecības atkritumu pārstrādes jaudu attīstīšana, kā arī celtniecības darbu laikā izņemtās grunts izmantošana degradētu ainavu atjaunošanai.

4.1.2. Atkritumu plūsmas morfoloģiskais sastāvs

Sadzīves atkritumu un komerciālo un institucionālie atkritumu morfoloģiskā sastāva novērtējums, ņemot vērā pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" sniegtos datus, atspoguļots 27.tabulā, kā arī vidējos datus, kas tika iegūti veicot atkritumu šķirošanu 2004.gada oktobrī un 2005.gada maijā.

27. tabula. Atkritumu morfoloģiskais sastāvs

Sadzīves atkritumos dominē pārtikas atkritumi un iepakojuma materiāli (t.sk. stikls, plastmasa, papīrs/kartons un citi). Komerciālajos un institucionālajos atkritumos dominē papīra / kartona atkritumi.

Atkritumu šķirošanas/kontrolsvēršanas darba metodika bija sekojoša:

- atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu saskaņošana ar pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, izvēloties tās tādējādi, lai tiktu aptverti apbūves gabali ar daudzdzīvokļu ēkām un privātmājām;

- informācijas ievākšana par izvēlētajā iecirknī apkalpojamo iedzīvotāju skaitu;

- atkritumu apjoms (m³) un konteineru aizpildījuma procenta noteikšana, atkritumu šķirošana un svēršana, nosakot sekojošas frakcijas: papīrs/kartons, pārtikas atkritumi, stikls, plastmasas, atsevišķi PET pudeles, melnie metāli, krāsainie metāli, kokmateriāli, celtniecības atkritumi (izņemot koksni un bīstamos atkritumus, piem. krāsu bundžas u. tml.), dārzu atkritumi, gumija un āda, tekstilijas, bīstamie sadzīves atkritumi, smalksne mazāka par 4 cm;

- atkritumu blīvuma noteikšana (kopējais svars dalīts ar kopējo m³ skaitu, kg/m³);

- 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītā atkritumu daudzuma noteikšana (atkritumu daudzums dalīts ar savākšanas ilgumu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, kg/dienā/iedzīvotāju un kg/gadā/iedzīvotāju);

- atkritumu morfoloģiskā sastāva noteikšana (svara %-os no kopēja daudzuma).

Kontrolsvēršanas rezultātā tika noteikts, ka 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) atkritumu daudzums ir:

- Ventspils pilsētā:

a) privātmājās - 0,40-0,94 m³ vai 90-247 kg uz vienu iedzīvotāju gadā;

b) daudzdzīvokļu mājās - 1,03-2,31 m³ vai 201-275 kg uz vienu iedzīvotāju gadā,

- Piltenes pilsētā: 0,96 m³ vai 136 kg uz vienu iedzīvotāju gadā,

- Tārgalē - 0,76 m³ vai 111 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.

4.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radītiem atkritumiem 2005. gadā (skatīt 29. tabulu).

29. tabula. Ventspils reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2005. gadā, tonnās

Saskaņā ar Latvijas vides un ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, Ventspils reģionā uzņēmumu un organizāciju radītais atkritumu apjoms 96,9 tūkstoši tonnu. Lielāko apjomu no kopējā atkritumu daudzuma veido kokapstrādes un mēbeļu ražošanas atkritumi - kopā 92 000 tonnas. Analizējot atkritumu ražošanas tendences un atkritumu morfoloģisko sastāvu, jāsecina, ka šie skaitļi neatbilst patiesajai situācijai un nav reāli, jo, tajā pašā laikā, tādas atkritumu grupas kā sadzīves atkritumi veido nepilnus divus procentus un būvniecības atkritumi nepilnus 3% no kopējā atkritumu daudzuma. Visi pārējie atkritumi kopā veido aptuveni vienu procentu no kopējā atkritumu daudzuma.

4.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2004. gadā

Šīs sadaļas sagatavošanai izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par notekūdeņu dūņu ražošanu un izmantošanu Ventspils rajonā 2004. gadā (skatīt 28. tabulu).

28. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Ventspils reģionā 2004. gadā

*-notekūdeņu dūņas Ventspils reģionā 2004.gadā tika uzglabātas

Saskaņā ar pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" sniegtajiem datiem, notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos dūņu daudzums 2005.gadā sastāda 14 tonnas dūņu diennaktī jeb 5,1 tūkstotis tonnu gadā. Dūņas uz doto brīdi tiek uzkrātas, bet ņemot vērā salīdzinoši lielo saražoto apjomu, nākotnē nepieciešams attīstīt infrastruktūru dūņu pārstrādei. Iespējamie izmantošanas veidi ir izmantošana lauksaimniecībā, kompostēšana vai degradētu vietu rekultivācija. Optimālais dūņu izmantošanas veids Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir dūņu pārstrāde tās kompostējot. Izveidojot kompostēšanas laukumu iespējams apstrādāt zaļos dārzu un parku atkritumus, kapsētu atkritumus, koksnes pelnus, kā arī kompostējamai masai pievienojot dūņas. Sagatavoto kompostu, atkarībā no tā kvalitātes, iespējams izmantot apzaļumošanā, lauksaimniecībā un degradētu vietu rekultivācijā.

4.3. Kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem par radītajiem atkritumiem 2005.gadā, reģionā tiek radīts 92 tūkstoši tonnu kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu. Salīdzinot šos sniegtos datus ar radīto pārējo atkritumu apjomu, jāsecina, ka uzrādītais apjoms pārsniedz reālajai situācijai atbilstošo. Jāatzīmē, ka Ventspils reģionā darbojas vairāki uzņēmumi, ka koksnes atkritumus izmanto kurināmā ražošanai. Lielākais šāds uzņēmums ir SIA "Kurzemes granulas", kuras plānotie darbības apjomi, koksnes atkritumu pārstrāde, saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošu darbības veikšanai, ir 60 000 tonnu gadā. Pēc pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" datiem, koksnes atkritumi sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā "Pentuļi" netiek noglabāti.

4.4. Sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem par radītajiem atkritumiem 2005.gadā, sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms Ventspils reģionā ir 0,01 t, kas viennozīmīgi neatbilst patiesajai situācijai. Analizējot datus par pašvaldību SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2006.gadā apsaimniekotajiem atkritumu apjomiem, uzņēmums norāda, ka gada pirmajā pusē, savāktais sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms ir aptuveni 1000 tonnu. Pašreiz šis apjoms uzglabāts pirms nodošanas pārstrādei. Līdz šā gada beigām, iepriekšminētais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums plāno noslēgt sadarbības līgumu ar sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas efektīvāk ļautu apsaimniekot šī veida atkritumus.

4.5. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana

Ventspils reģionā 2005.gadā radītais nolietoto transportlīdzekļu atkritumu apjoms, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, ir aptuveni 87 tonnas. Reāli šis apjoms ir lielāks, jo tā pat kā citos Latvijas reģionos, nolietoto transportlīdzekļu atkritumi netiek izdalīti atsevišķi no kopējās atkritumu plūsmas un visbiežāk tiek klasificēti kā melno metālu atkritumi.

4.6. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2005. gadā Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošana atspoguļota 30. tabulā.

30. tabula. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā 2005. gadā, tonnās

Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils reģionā atspoguļota 31. un 32.tabulā. Tabulās uzrādīti lielākie bīstamo atkritumu radītāji un radīto bīstamo atkritumu apjomi pa atkritumu klasēm.

31. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils rajonā 2005. gadā, tonnās

Lielāko daudzumu kopējā bīstamo atkritumu plūsmā veido eļļu atkritumi 23,153 tonnas, kopējais saražotais bīstamo atkritumu apjoms Ventspils rajonā ir 23,849 tonnas. Tā kā dati sniegti tikai par diviem uzņēmumiem, ir pamats uzskatīt, ka patiesais Ventspils rajonā saražotais bīstamo atkritumu apjoms ir lielāks.

32. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils pilsētā 2005. gadā, tonnās

Kopējais Ventspils pilsētas 2005. gadā radītais bīstamo atkritumu apjoms ir 944,1593 tonnas.

4.7. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

Iegūtie inventarizācijas dati par apkalpojamo iedzīvotāju skaitu Ventspils reģiona ļauj secināt, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 60% lauku iedzīvotāju.

Ventspils pilsētā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo privātmāju rajonos, ir ap 70 - 75%. Kas attiecas uz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, jāatzīmē, ka praktiski visi šie iedzīvotāji saņem pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma atkritumu savākšanas pakalpojumus. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita sadalījumu pa dzīvojamiem sektoriem, var secināt, ka kopējais centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistītais iedzīvotāju skaits Ventspils pilsētā ir aptuveni 92%. Piltenes pilsētā apkalpojamo iedzīvotāju skaits ir ap 60%.

Ņemot vērā savākto sadzīves atkritumu daudzumu un apkalpojamo iedzīvotāju skaitu pilsētās un pagastos, var novērtēt viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) radīto atkritumu daudzumu gadā:

- Ventspils pilsētā - ~1,55 m³/uz iedzīvotāju;

- Piltenes pilsētā - ~1,0 m³/uz iedzīvotāju;

- Lauku teritorijā vidēji ~0,92 m³/uz iedzīvotāju.

Prognozējot atkritumu ražošanu nākotnē, aprēķinos izmantoti faktiskie viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītie atkritumu apjomi Ventspils reģiona pilsētās un lauku teritorijās.

4.8. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

Nodaļā sniegti dati par pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbību reģionā, aprakstīta atkritumu savākšanas sistēma, ieskaitot saimniecībā izmantojamus konteinerus un atkritumu savākšanas biežumu.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam un likumam "Par pašvaldībām", vietējās pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem to teritorijā. Šo funkciju pašvaldības var pildīt pašas, var deleģēt kādai pašvaldības iestādei vai pašvaldības uzņēmumam, vai dažādiem privātuzņēmumiem.

Kopš 2004. gada 1. janvāra visas Ventspils reģiona pašvaldības apkalpo pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts".

4.8.1. Atkritumu savākšanas sistēma

Ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 60% lauku teritoriju iedzīvotāji un vidēji 90% pilsētu iedzīvotāji, var secināt, ka atkritumu savākšanas sistēma reģionā kopumā ir pietiekami attīstīta, tomēr ir nepieciešama tās turpmākā attīstība, t.i., iedzīvotāju lielākās daļa iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Reģionā sadzīves atkritumi tiek savākti konteineros. Izmantojamo atkritumu savākšanai konteineru tilpums ir dažāds, tas ir no 0,24 m³ līdz ~7 m³, tādējādi katram atkritumu veidam izmantojot visatbilstošāko konteinera tipu.

Atkritumu savākšanas biežums reģiona Ventspils pilsētā ir 7 reizes nedēļā. Pagastos atkritumu savākšanas biežums svārstās no 1 reizes nedēļā līdz 2 reizēm mēnesī.

Kopumā var teikt, ka atkritumu savākšanas biežumu ietekmē divi faktori:

- līguma nosacījumi, ko konkrēta pašvaldība noslēdz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;

- izmantojamo konteineru tilpums.

Kopējais uzņēmuma rīcībā esošais konteineru skaits ir 8470 konteineri, no kuriem lielākā daļa - 6300 konteineri ar tilpumu 0,24 m³. Šie konteineri galvenokārt tiek izmantoti vienģimeņu privātmāju un nelielu uzņēmumu apkalpošanai. Konteineri ar tilpumu 0,8 - 1,1 m³ tiek izmantoti atkritumu uzkrāšanai daudzdzīvokļu māju rajonos, kā arī lielāku uzņēmumu un sabiedrisko iestāžu apkalpošanai. Lielgabarīta atkritumu, būvgružu uzkrāšanai tiek izmantoti konteineri, kuru tilpums ir 7m³. Kopējais konteineru skaits uzņēmuma rīcībā ir 130. Lielais izmantojamo konteineru skaits nodrošina kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, jo atkritumus ir iespējams uzkrāt konteineros, tādējādi novēršot negatīvu ietekmi uz vidi un tās piegružošanu.

SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika raksturota 33. tabulā.

33. tabula. Atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika

Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" kopumā ir nodarbināts 31 darbinieks, no kuriem 6 - cieto sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā "Pentuļi", 12 - atkritumu savākšanā un pārvadāšanā, 7 - atkritumu dalītajā vākšanā un 6 darbinieki - administratīvajā darbā.

Uzņēmuma materiālā bāze ietver sadzīves atkritumu poligonu "Pentuļi" 15,2 ha platībā, šūna 4,3 ha platībā, tehnikas remonta zona un novietnes (kopumā 4), konteineru un tehnikas mazgāšanas vieta.

Ventspils pilsētā atrodas uzņēmuma apkalpes zona, transporta un mehāniskais cehs, un saiņošanas iecirknis dalīti savākto atkritumu sagatavošanai transportēšanai uz pārstrādes vietām.

4.8.2. Atkritumu dalītā vākšana

SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2005.gadā ir savācis un nodevis pārstrādei 184,576 tonnas otrreiz izmantojamo materiālu - tai skaitā - 134,23 tonnas kartonu, 7,76 tonnas PET pudeles, 40,586 tonnas stiklu. Pārējās otrreiz izmantojamo materiālu komponentes uz šo brīdi netiek vāktas. Atkritumu dalītā vākšana tiek organizēta, uzstādot speciālus konteinerus kopējos sadzīves atkritumu konteineru laukumos, kā arī ar divos speciāli ierīkotos atkritumu dalītās vākšanas laukumos. Gan atsevišķos konteineros, gan dalītās vākšanas laukumos jebkurš atkritumu radītājs bez papildus maksas var izbērt atsevišķi uzkrātos otrreiz izmantojamos materiālus. Kopējais uzstādīto dalītās vākšanas konteineru skaits ir 120, kuru tilpums ir no 1,5 - 3,0 m³.

4.8.3. Atkritumu noglabāšana

2004. gadā tika uzbūvēts sadzīves atkritumu poligons "Pentuļi" Vārves pagastā. Poligons ir pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" īpašumā, bet tas atrodas uz Vārves pagasta īpašumā esošās zemes, kura ir iznomāta pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" uz 99 gadiem.

Atļauja A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam izsniegta līdz 2009. gada 22.augustam.

Sadzīves atkritumu poligona izveides pirmajā kārtā ir izbūvēta atkritumu noglabāšanas šūna 4,48 ha platībā, kuras plānotā ietilpība ir 539 000 m³ atkritumu. Uz 2006.gada 1.augustu sadzīves atkritumu poligonā noglabātais kopējais atkritumu apjoms sastāda 32 000 tonnu. 95% no noglabātā apjoma ir Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā savāktie atkritumi, kur atlikušie 5% ir Kuldīgas rajona pašvaldības savāktie atkritumi. Salīdzinot noglabātā atkritumu apjoma izmaiņas 2005. un 2006.gadā, redzams, ka vidēji mēnesī noglabātais apjoms ir pieaudzis par 20% jeb attiecīgi 1 170 t 2005.gadā un 1 400 t 2006.gadā. Plānotais šūnas darbības laiks ir 15 gadi. Pie patreizējiem darbības apjomiem šūnā plānotais noglabājamais apjoms gadā netiek pārsniegts, tomēr ņemot vērā nākotnē plānoto atkritumu apjoma pieaugumu, jāizskata iespējas noglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu. Līdz ar to, sadzīves atkritumu poligona turpmākajai attīstībai nepieciešams izveidot dalīti vākto atkritumu priekšapstrādes infrastruktūru, kā arī vietējās infiltrāta attīrīšanas iekārtas.

4.9. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

Saskaņā ar Ventspils pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumu ir noteikti sekojoši apsaimniekošanas tarifi:

- Daudzstāvu dzīvojamo māju iedzīvotājiem - 4,93 lati/m³.

- Privātmāju iedzīvotājiem - 4,98 lati/m³.

- Juridiskām personām - 6,02 lati/m³.

- Atkritumu apglabāšanai - 1,99 lati/m³.

- Lielgabarīta atkritumiem - 4,32 lati/m³.

Tarifu iekasēšanas mehānisms ir sekojošs:

• atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz tiešos līgumus ar atkritumu radītājiem, kas maksā par radīto atkritumu apsaimniekošanu (lati/m³),

• atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumu apmaksāšanu.

5. ATKRITUMU APJOMA UN SASTĀVA PROGNOZE LĪDZ 2013.GADAM

Nodaļā sniegta atkritumu daudzuma prognoze laika periodam no 2006. līdz 2013. gadam, izmantojot 2005.gada datus.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) daudzuma prognoze sagatavota, ņemot vērā demogrāfisko prognozi Ventspils reģionam (skatīt 3.2. sadaļu), pieņemto viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) saražoto atkritumu daudzumu gadā. Sagatavojot pārējo atkritumu (komerciālie un institucionālie atkritumi, nebīstamie rūpniecības atkritumi, celtniecības atkritumi, veselības aprūpes atkritumi, parku un dārzu atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi) daudzuma prognozi, ņemti vērā pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma un pašvaldību sniegtie dati par tiem (skatīt 5.1. sadaļu) un iespējamas Latvijas IKP izmaiņas.

5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

Sagatavojot prognozi par saražoto un savākto atkritumu daudzumu Ventspils reģionā, ņemta vērā demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam un izdarīti sekojoši pieņēmumi:

1) IKP pieaugums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu:

• sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) apjoms palielināsies par 1/3 no IKP pieauguma;

• pārējo atkritumu apjoms palielināsies par 1/6 no IKP pieauguma.

2) Ielu tīrīšanas, parku un dārzu atkritumu apjoms paliks nemainīgs līdz 2025. gadam.

3) 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radīto atkritumu daudzums 2005. gadā bija:

1. 1,55 m³ vai 0,31 tonnas Ventspils pilsētā;

2. 1,0 m³ vai 0,2 tonnas Piltenes pilsētā;

• 0,92 m³ vai 0,18 tonnas lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemos

• Atbilstoši "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai Latvijai, 1998-2010" apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2006. gadā pilsētās sasniegs 100% un lauku teritorijās - 75% (2005. gadā pilsētās - 100%, laukos - 70%).

5.2. Atkritumu daudzuma prognoze

Bāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi no 2006.gada līdz 2013. gadam (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem) būs 6,5%;

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) pārstrāde palielināsies no 7% 2006. gadā līdz 19% 2013. gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 4% no kopējā apjoma 2013. gadā.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013. gadam sniegta 34. tabulā.

34. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnās

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013. gadam ir 142 tūkstoši tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 35. tabulā.

35. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnās

Pieņemot, ka 2006. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006. - 2013. gadam būs 137 tūkstoši tonnu (skatīt 36. tabulu).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecību atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs 203 tūkstoši tonnu (skatīt 36. tabulu).

36. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnās

6. VENTSPILS APSAIMNIEKOŠANAS ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

6.1. Atkritumu apsaimniekošanas programma

Ventspils atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija, kā tas bija paredzēts, pabeigta 2004. gada septembrī. Svarīgākie pasākumi atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros ir sekojoši:

- uzbūvēts sadzīves atkritumu poligons "Pentuļi", kas ļauj veikt atkritumu pieņemšanu un noglabāšanu jaunajā poligonā,

- rekultivētas visas reģiona slēgtās izgāztuves,

- Ventspils pilsētā izbūvētas divas stacijas šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem, kas atrodas Jēkaba un Siguldas ielās,

- iepirkta tehnika atkritumu apsaimniekošanas vajadzībām, t.sk. arī konteineri atkritumu dalītajai vākšanai.

Vienlaicīgi reģionā tiek veidota infrastruktūra, kas nepieciešama dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Ņemot vērā augstākminēto, var skaidri formulēt programmas mērķus:

1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide visā Ventspils reģionā;

2. Dalīti savākto atkritumu pāršķirošanas centra izveide esošajā sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi";

3. Atkritumu kompostēšanas ierīkošana;

4. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu uzbūve sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" notekūdeņu attīrīšanai;

5. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide Ventspils pilsētā;

6. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā;

7. Sabiedrības informēšanas / izglītošanas kampaņa, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu un kompostēšanu.

6.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā

Dalītajai atkritumu savākšanas sistēmai būtu jāietver sekojošu frakciju savākšana: papīrs / kartons, stikls, PET pudeles, metāls (t.sk. skārda bundžas), atlikusī atkritumu frakcija.

Darbu šādas sistēmas izveide Ventspils pilsētā jau ir uzsācis pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Šis pasākums jāorganizē arī otrā reģiona pilsētā - Piltenē, kā arī reģiona 13 lielākajos ciematos.

Kopumā ņemot, atkritumu dalītās vākšanas punkti būtu jānodrošina vidēji viens uz katriem 300 iedzīvotājiem pilsētās un, kā minimums, 1 šāds punkts visos lauku ciematos, kur ir 300 un vairāk iedzīvotāji. Reģionā ir 11 šādi ciemati (skatīt 2. pielikumu), bet ņemot vērā, ka Jūrkalnē un Zlēkās ir attiecīgi 298 un 290 iedzīvotāji, arī šie ciemati ietverti to skaitā, kur izveidojami dalītās atkritumu vākšanas punkti.

Tādējādi, nepieciešamais šādu punktu daudzums būtu:

- Ventspils pilsētā - 146,

- Piltenē - 4,

- lielajos ciematos - 13.

Kopumā būtu jāierīko 163 šādi punkti. Katrā no tiem būtu jābūt 5 konteineriem: 4 atkritumu dalītajai vākšanai un 1 - atlikušajai atkritumu daļai. Tomēr, ņemot vērā, ka Ventspils pilsētā jau ir izveidotas 2 stacijas atkritumu dalītajai vākšanai, punktu skaits Ventspils pilsētā tiek samazināts līdz 65. Savukārt, Piltenes pilsētā, ņemot vērā tās nelielo platību, tiek paredzēta nevis 4, bet 2 punktu ierīkošana. Tādējādi, kopējais punktu daudzums, kas īstermiņa programmas ietvaros tiek paredzēts atkritumu dalītajai vākšanai ir 80, tajā skaitā:

- Ventspils pilsētā - 65,

- Piltenē - 2,

- lielajos ciematos - 13.

Šī programmas sadaļa būtu realizējama laika posmā no 2006. gadam līdz 2013. gadam ieskaitot. Ievērojami sarežģītāk ir noteikt, kas būs atbildīgs par tās ieviešanu un finansēšanu. Šī shēma varētu būt sekojoša:

1) organizējot atkritumu apsaimniekošanas konkursus, pašvaldības paredz, ka līguma ietvaros ir jānodrošina atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana. Neapšaubāmi, ka tam, pirmkārt, jāparedz līdzekļi, kas jāsedz atkritumu radītājam. Sabiedrisko pakalpojumu regulators neparedz dalīto atkritumu vākšanu un tarifa ietvaros neakceptē izdevumus, kas nepieciešami šādas sistēmas izveidei. Otrkārt, šādas sistēmas izveidi var nodrošināt arī konkursā uzvarējusī firma, ja tiek slēgts ilgtermiņa (7 gadi vai vairāk) līgums par atkritumu apsaimniekošanu;

2) nodokļu atvieglojumus (kas tiek piešķirti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu", kas ir spēkā līdz 206.gada 31.decembrim) no Latvijas vides aizsardzības fonda par atkritumu dalīto vākšanu saņem divas organizācijas: A/S "Zaļais punkts" un SIA "Zaļā josta". Pirmajai organizācijai jau šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar atkritumu apsaimniekotājiem, savukārt daļa no ieekonomētajiem līdzekļiem tiek novirzīta konteineru iegādei atkritumu dalītajai vākšanai. Šis finansēšanas avots, protams, nevar kalpot kā galvenais, bet var sniegt jūtamu atbalstu it īpaši sistēmas izveidošanas sākotnējā posmā;

3) viena no prioritātēm, kas noteiktas līdzekļu saņemšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā no Eiropas reģionālā attīstības fonda (turpmāk - ERAF), ir atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide. Tādējādi, šis fonds varētu kalpot kā viens no finansējuma avotiem dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanas mehānisms varētu tikt formulēts sekojoši:

1) atbildīgas par atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi savās administratīvajās teritorijās ir pašvaldības, kas šo prasību iestrādā konkursa (pēc tam arī - līguma) noteikumos atkritumu apsaimniekošanai;

2) prasības praktiskais izpildītājs ir konkursā uzvarējusī firma, kuras līgumā noteikts kādā veidā un termiņos pašvaldības administratīvajā teritorijā ieviešama atkritumu dalītā vākšana un kādi būs realizācijai nepieciešamie finanšu līdzekļi un avoti;

3) vadoties no principa "piesārņotājs maksā" - izdevumi par atkritumu dalīto vākšanu (mīnus ienākuma daļa, kas saņemta par otrreizēji pārstrādājamajām / izmantojamajām izejvielām) pilnībā būtu jāsedz atkritumu radītājam. Tomēr, ņemot vērā esošo situāciju - to, ka atkritumu dalītās savākšanas sistēma, pēc būtības, nav izveidota - sākotnējo investīciju apjoms ir pārāk liels, lai tās (caur tarifu) varētu nosegt atkritumu radītājs. Tāpēc, vismaz sistēmas izveides pirmajos 3 gados, jāplāno papildus līdzekļi, kas varētu nākt no Eiropas Savienības puses (piemēram, ERAF), atkritumu apsaimniekotāja puses (noteikums, kas iestrādāts ilgtermiņa līgumā) un arī, kā minimums, no to pašvaldību puses, kas saņem daļu no dabas resursu nodokļa.

Sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi" tiek paredzēta atkritumu šķirošanas stacijas izveide. Tajā tiks pāršķiroti savāktie šķirotie atkritumi (papīrs, kartons, PET u.c.). Atkritumu šķirošanas stacija ietvers šādu nepieciešamo infrastruktūru, aprīkojumu un tehniku:

- atkritumu šķirošanas staciju, t.sk. angāru un pamatni angāram, atkritumu šķirošanas līniju;

- elektroapgādes sistēmu, ieskaitot sadales skapi;

- lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kas tiks pieslēgta jau poligonā eksistējošajai sistēmai;

- teritorijas apgaismošanas sistēmu (iekšējā un ārējā);

- ugunsdzēšanas aprīkojumu;

- tehniku šķirošanas stacijai: universālais iekrāvējs, dakšveida iekrāvējs (saķīpotā materiāla transportam), prese;

Atkritumu šķirošanas stacijas jauda - līdz 7,5 tūkstošu tonnu/gadā, izvietošanai nepieciešamā platība - apmēram 0,5 ha.

Orientējošie izpildes termiņi:

- atkritumu dalītās vākšanas punkti līdz 2010. gadam;

- atkritumu šķirošanas stacija līdz 2008. gadam.

6.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā

Atkritumu kompostēšanas nepieciešamību nosaka kā normatīvo aktu prasības, tā resursu taupības princips. Papildus, pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" veic arī pilsētas apzaļumošanu, tādejādi arī radot tirgu lietderīgai komposta izmantošanai.

Vadoties no aprēķiniem, tiek pieņemts, ka sākotnēji Ventspils pilsētā uz kompostēšanu varētu novirzīt apmēram 3500 m³ atkritumu (pārtikas atkritumi no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, parku - dārzu atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi). Pēc kompostēšanas procesa pabeigšanas komposts būtu izmantojams, galvenokārt, Ventspils pilsētas apzaļumošanas vajadzībām.

Atbildīgais par kompostēšanas laukuma izveidi būtu pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas jau šobrīd veic esošā kompostēšanas laukuma, kas atrodas Ventspils pilsētā, Jēkaba ielā 29, apsaimniekošanu. Jaunais kompostēšanas laukums būtu veidojams vai pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai kādā citā vietā, kas noteiktas Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 365 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli". Pēc būtības, minētais dokuments attiecas tikai uz notekūdeņu dūņu, bet ne atkritumu kompostēšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd nav noteikumi, kas reglamentētu atkritumu kompostēšanu, šis ir vienīgais dokuments, kas varētu tikt piemērots konkrētajā gadījumā.

Finansēšanas avoti varētu būt dažādi: Eiropas Savienības fondi, kas izmantojami atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai, Ventspils pilsētas dome, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, t.i. pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts".

Šāds kompostēšanas laukums būtu jāierīko pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu organisko atkritumu daļu, kas tiek noglabāta sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi". Orientējošais izpildes termiņš - 2006. gads.

6.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā "Pentuļi"

Infiltrāta attīrīšanai nepieciešams uzstādīt speciālas iekārtas, kuru jaudai jābūt līdz 50 m³/dnn. Ir veikts dažādu iespējamo attīrīšanas tehnoloģiju izvērtējums un konstatēts, ka pie nepatstāvīga attīrāmā ūdens daudzuma un ārkārtīgi mainīgā ūdens ķīmiskā sastāva, optimālais variants ir reversās osmozes attīrīšanas metodes izmantošana.

Orientējošais būvniecības termiņš - 2007. - 2008. gads.

6.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide

Līdzīgi kā kompostēšanai nepieciešama arī inerto, galvenokārt, ēku nojaukšanas, remonta un celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide. Saskaņā ar esošo statistiku Ventspils pilsētā 2003. gadā bija 2280 m³ celtniecības atkritumu, kurus pārstrādājot varētu tikt iegūts materiāls, kas nepieciešams teritoriju uzbēršanai, izmantojams ceļu būvei u.t.t.

Patreiz Ventspilī jau darbojas SIA "Stalkers K" apsaimniekotais būvgružu pieņemšanas laukums "Mauri", kurā notiek ne tikai būvgružu pieņemšana, bet arī šķirošana un apstrāde.

Ņemot vērā to, ka celtniecības / būvgružu atkritumu pārstrāde ir ekonomiski izdevīgs pasākums, īstermiņas programmas ietvaros līdzekļi centra izveidei netiek paredzēti, pieņemot, ka nepieciešamās investīcijas veiks privātie uzņēmumi, kas ieinteresēti šī biznesa attīstībā.

6.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana

Lielgabarīta atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai nu pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai Ventspils pilsētā. Lielgabarīta atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram 2000 m² liels asfaltēts laukums.

6.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana

Veselības aprūpes atkritumi tiek iedalīti divās grupās:

- sadzīves atkritumi;

- bīstamie atkritumi.

Sadzīves atkritumi, kas veidojas slimnīcās, iedalāmi sekojošās 2 galvenajās grupās:

- atkritumi līdzīgi mājsaimniecību saražotiem atkritumiem, piemēram, dažādi iepakojuma materiāli (papīrs, kartons u.c.), pārtikas atkritumi u.c.;

- pārtikas atkritumi, kas nāk no slimnīcu ēdnīcām un kafejnīcām.

Bīstamie veselības aprūpes atkritumi, savukārt, iedalāmi sekojošās kategorijās:

1. bioloģiskais materiāls (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.);

2. radioaktīvie atkritumi;

3. ķīmiskie atkritumi (atkritumu atlikumi no tīrīšanas un dezinficēšanas);

4. infekciozie atkritumi (visi atkritumi, kas var izraisīt saslimšanu, atkritumi no laboratorijām, hemodialīzes procesa, šļirces u.c.);

5. lietotie asie medicīniskie instrumenti (adatas, skalpeļi, sasisti termometri u.c.);

6. farmaceitiskie atkritumi (dažādi farmaceitiski produkti, zāles u.c., kuru turpmāka lietošana nav iespējama).

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, veselības aprūpes atkritumi, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" prasībām, veselības aprūpes atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem, ja tiem piemīt vismaz viena no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām īpašībām un to sastāvā ir:

- atkritumi, kas radušies, veicot ārstniecisku darbību;

- medikamenti, kā arī medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamas ķīmiskas vielas, mikrobioloģiskie preparāti un to toksīni.

Šādi bīstamie veselības aprūpes atkritumi ir jāvāc, jātransportē, jāuzglabā un jāutilizē atsevišķi no sadzīves atkritumiem, kas nozīmē, ka šo atkritumu nonākšana uz sadzīves atkritumu poligonu ir aizliegta. Tomēr šobrīd parastie slimnīcu atkritumi tiek vākti kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.

Tomēr šobrīd parastie slimnīcu atkritumi tiek vākti kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.

Bīstamo veselības aprūpes atkritumu utilizācija norisinās sekojošā veidā:

- bioloģisko materiālu (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.) apsaimnieko SIA "Lautus",

- šķidrumus, ko izmanto rentgenuzņēmumu attīstīšanai un fiksēšanai savāc SIA "Orelat" un SIA "Flera" (100% apjomā);

- medicīniskus instrumentus - SIA "Arnika".

Pēc Starptautiskās cieto atkritumu asociācijas (ISWA) datiem veselības aprūpes atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā svārstās no 0,6 kg Spānijā līdz 2,6 kg Īrijā.

6.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

Tiek pieņemts, ka nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīgs bizness. Tāpēc šajā plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi problēmas risinājumam, ņemot vērā, ka šo darbu organizēs un veiks speciāli uzņēmumi.

6.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai Ventspils pilsētā. Šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram 5000 m² liels ūdensnecaurlaidīgs laukums aprīkots ar lietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanas sistēmu, kā arī jāizbūvē angārs šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai pirms to nodošanas demontāžai. Laukuma apkalpošanai nepieciešami 2 riteņtraktori.

6.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma

Tiek plānots, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide tiks pabeigta orientējoši 2010. gadā. Šī sistēma ietvers:

atkritumu savākšanas stacijas (kopā valstī - 7) un bīstamo atkritumu savākšanas punktus katrā no rajonu centriem un valsts nozīmes pilsētām, kur nav paredzēta staciju izveide,

bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonu Dobeles rajona Zebrenes pagastā. Pie poligona būs arī bīstamo atkritumu fizikāli - ķīmiskās apstrādes centrs,

azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas poligonu Saldus rajona Brocēnu novada "Dūmiņos".

bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta Olainē, kas pēc tehnisko sarežģījumu novēršanas, nodrošina šo atkritumu utilizāciju tos sadedzinot,

dažādu atstrādāto eļļu un riepu utilizāciju kas, kā tas norisinās arī šobrīd, tiks veikta Brocēnu šīfera rūpnīcā,

dzīvsudrabu saturošo lampu utilizāciju, kas arī turpmāk tiks veikta Liepājā, Demerkurizācijas centrā,

akumulatoru savākšanu un utilizāciju, ko arī turpmāk veiks šajā jomā strādājošās specializētās firmas.

Valsts sistēmas ietvaros paredzēta bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveide Ventspils pilsētā. Šajā stacijā tiks savākti bīstamie rūpniecības un bīstamie sadzīves atkritumi, kā arī bezsaimnieka bīstamie atkritumi un avāriju rezultātā (t.sk. transporta avārijas) radušies bīstamie atkritumi

Visticamāk, ka bīstamie atkritumi uz to utilizācijas / apglabāšanas vietām no bīstamo atkritumu savākšanas stacijas Ventspilī tiks nogādāti centralizēti. Tādējādi, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma uzdevums būs savākto bīstamo atkritumu nogāde uz bīstamo atkritumu savākšanas staciju Ventspilī.

Paredzams, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija orientējoši varētu sākties 2007. gadā. Dominē 3 alternatīvas šo atkritumu apsaimniekošanai:

- bīstamo sadzīves atkritumu pieņemšana, īslaicīga uzglabāšana divās Ventspils pilsētas šķiroto atkritumu savākšanas stacijā vai tieši Bīstamo atkritumu savākšanas stacija, un atkritumu nodošana utilizācijai, kad būs izveidota nepieciešamā infrastruktūra,

- bīstamo sadzīves atkritumu atšķirošana no kopējās atkritumu plūsmas sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi",

- speciālas sistēmas izveide sadzīves bīstamo atkritumu savākšanai, ņemot vērā tās aktivitātes, kas tiek konkrēti paredzētas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas Valsts sistēmā.

Visticamāk, ka līdz ar bīstamo atkritumu Valsts apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu būs nepieciešama augšminēto 3 alternatīvu kombinācija. Izdevumi (investīciju un ekspluatācijas) par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu jāietver tarifā par atkritumu apsaimniekošanu.

6.1.10. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa

Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņas pasākumi izskatīti 7. nodaļā.

7. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU

Ikviena projekta, it īpaši ja tas saistās ar vides un sadzīves aspektiem, realizācija ir iespējama, pēc būtības, ja ir ievēroti divi priekšnoteikumi:

1) problēmas risināšanai nepieciešamā infrastruktūra un finansiālie līdzekļi;

2) ja procesā iesaistītā sabiedrības daļa vai sabiedrība kopumā izprot problēmas risināšanas nepieciešamību un sniedz atbalstu, kas nepieciešamas noteiktā mērķa vai uzdevumu sasniegšanai.

Iepriekšējās plāna nodaļās izskatīti dažādi juridiskie, tehniskie un ekonomiski - finansiālie aspekti, bet šī nodaļa veltīta tieši iepriekš minētā 2. priekšnoteikuma realizācijas nodrošināšanai.

Sabiedrībai, kopumā ņemot, un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams noteikts izglītības līmenis un sapratne par vides problēmām, it īpaši attiecībā uz tik komplicētu procesu kā atkritumu apsaimniekošana, kas - no vienas puses - ietver izlietoto materiālu utilizāciju, bet - no otras puses - materiālu saudzēšanu, kas tiek panākts caur rodošos atkritumu daudzuma samazināšanu un materiālu otrreizēju izmantošanu / pārstrādi. Vienlaicīgi šīs problēmas risinājums cieši saistās ar vides saudzēšanas un saglabāšanas jautājumiem, nepieļaujot (samazinot) tās piesārņošanu un nodrošinot dabas resursu saglabāšanu.

7.1. Īss problēmas raksturojums

Šobrīd Latvijā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē tiek ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi, bet šīs sistēmas sekmīga darbība iespējama tikai tajā gadījumā, ja plaša sabiedrība izprot sistēmas darbības principus un uzdevumus, kas izvirzīti mērķa sasniegšanai. Tāpēc ļoti būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa ir programma iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai.

1998. gadā Latvija parakstīja Orhusas konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un vides jautājumu izskatīšanu tiesas ceļā", kas norāda, ka sabiedrība ir jāiesaista programmu un plānu izpildīšanā, un tai savlaicīgi jāsniedz visa vides informācija sabiedrībai saprotamā formā. Arī Latvijas normatīvie akti nosaka, ka valsts un pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību par visiem jautājumiem un notikumiem, kas saistīti ar vidi.

Katrs pašvaldības iedzīvotājs ietekmē atkritumu pārvaldības sekmīgu ieviešanu, jo - lielākā vai mazākā mērā - tam ikdienā ir saskare ar atkritumiem, pie tam katrs iedzīvotājs ir saistīts ar vairāk kā vienu no atkritumu radīšanas vietām. Šajā sakarībā ikvienu iedzīvotāju var aplūkot kā atkritumu pārvaldības darbinieku dažādos sektoros.

Lai reģiona iedzīvotāji pēc iespējas vairāk tiktu iesaistīti jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un tiktu veicināta tās darbība, projekta ietvaros ir izstrādāta programma darbam ar sabiedrību.

7.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

Plāna sabiedrības izglītošanas programmas mērķis ir popularizēt jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās ieviešanu. Lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu nepieciešama sekojošu uzdevumu realizācija:

Paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni vides aizsardzības, īpaši atkritumu pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu daudzuma samazināšanās un resursu taupības jautājumiem;

Popularizēt dalīto atkritumu savākšanas sistēmas nepieciešamību un tās nozīmību, vienlaicīgi sniedzot īsu un skaidru informāciju par šīs sistēmas ietvaros veicamajām darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem;

Paaugstināt iedzīvotāju izpratni un, attiecīgi, atbildības sajūtu par apkārtējās vides aizsardzību un taupīgu resursu izmantošanu;

Radīt pozitīvu attieksmi iedzīvotāju vidū pret jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu;

Maksimāli veicināt iedzīvotāju brīvprātīgu iesaistīšanos kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

7.3. Mērķa grupas

Informācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju mērķu grupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, ražošanas uzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas. Informācijas - izglītošanas programmai ir jāietver vispārējā informācija, kas ir, lielā mērā, kopīga visām mērķa grupām un specifiskā informācija katrai no mērķa grupām.

7.4. Vispārējā informācija

Šo informācijas bloku var iedalīt trijās galvenajās sastāvdaļās:

1) vispārēja informācija par projektu, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas, skaidrojot tā mērķi, uzdevumus un realizācijas nepieciešamību;

2) regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas ietvaros sasniegtajiem rezultātiem;

3) skaidrojums par ieguvumiem sabiedrībai un videi, kas veidojas projekta realizācijas gadījumā.

Šī informācija, galvenokārt, regulāri jāsniedz masu mēdijos, kā arī jāsagalvo publiskais apskats, kas sniedz skaidrojumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā un tās realizācijas gaitu.

7.5. Specifiskā informācija un pasākumi

Kā jau minēts iepriekš, ir jāizdala virkne atsevišķu mērķa grupu, tajā skaitā:

- mājsaimniecības;

- zemes un nekustamā īpašuma apsaimniekotāji;

- Valsts un pašvaldību iestādes;

- bērni un skolu jaunatne;

- ražošanas uzņēmumi;

- sabiedriskās un / vai nevalstiskās organizācijas.

Ja atkritumu radītājs ir mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, tad informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, stikla pudeļu, papīra, PET, bioloģisko, lielizmēra atkritumu (arī celtniecības), dārza u.c. atkritumu šķirošanu un nodošanu jāpiegādā tieši konkrētajam atkritumu radītājiem. Informācijas pasniegšanas veidi var būt ļoti dažādi, tajā skaitā:

1. Pašvaldību priekšrakstu un saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu publicēšana vietējos laikrakstos, lai sabiedrība varētu brīvi iepazīties ar prasībām, kas noteiktas atkritumu apsaimniekošanas jomā;

2. Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās, norādot adresātu (elektronisko pastu, tālruni u.tml.), kur iespējams, ja nepieciešams, saņemt papildus informāciju;

3. Regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas aktuālajiem jautājumiem vietējās avīzēs, TV un radio;

4. Speciālu bukletu (informācijas lapu) sagatavošana par atkritumu dalīto vākšanu: kā un ko šķirot, kam vai kur nodot u.tml;

5. Pašvaldību rīkotas akcijas un konkursi, t.sk. talkas u.c;

6. Īpašas atšķirības zīmes - dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, sabiedriskām ēkām un vietām, kas apliecina iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā;

7. Speciāli pasākumi: informācijas un skaidrojumu sniegšana, ko nodrošina pašvaldības vai to konsultanti atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldībā strādājošie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas u.c;

8. "Karstās" telefonu līnijas ātru atbilžu sniegšanai vai sūdzību izskatīšanai;

9. Iedzīvotāju apmeklējumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem speciāli tam paredzētos laikos.

Uzņēmumiem ir nepieciešama specifiskāka informācija, jo šajā gadījumā jāinformē arī par normatīvajiem aktiem kontroles sfērā un iespējamajiem juridiskajiem sodiem trūkumu gadījumā. Ražojošā sektora informēšanai būtu jāizmanto īpaši ražošanas atkritumu konsultanti, speciāla telefonu "karstā līnija" un specifiski bukleti dažādām rūpniecības nozarēm. Nepieciešamības gadījumā atkritumu konsultantiem jāapmeklē uzņēmumi, lai kopā ar uzņēmuma darbiniekiem un vadību izstrādātu uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas plānu.

Īpaša nozīme ir darbam ar bērniem un skolu jaunatni. Skolās un pirmsskolas vecuma iestādēs, kur veidojamas īpašas mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt bērnu izpratni ekoloģijas jautājumos, radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi un dalītās atkritumu vākšanas principu ieviešanu gan bērnu un skolotāju, gan bērnu vecāku (bērns kā skolotājs) ikdienā. Kā piemēru varētu minēt - "Zaļā punkta skola".

Klubu vai citu sabiedrisku, nevalstisko organizāciju veidošanai, kurās var apvienoties cilvēki, kas brīvprātīgi un atbilstoši savām spējām vēlas iesaistīties savas apkārtējās vides sakopšanā, ir būtiska nozīme. Šīs organizācijas ir kā starpnieki starp valsts un pašvaldību veidoto politiku un atsevišķu cilvēku dzīvi, tās var efektīvi veicināt iedzīvotāju dalību dažādās norisēs.

Pašvaldību uzdevums ir sniegt precīzu informāciju par lēmumiem, kādi ir pašlaik un turpmāk tiks pieņemti atkritumu pārvaldības jomā, to tehniskiem un ekonomiskiem risinājumiem, kā arī noteikumiem, kuru ieviešana tieši ietekmēs pilsoņu ikdienas dzīvi.

7.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā

Veicamie pasākumi, atbildīgie par to izpildi un aptuvenās izmaksas apkopotas 37. tabulā. Ikgadējās kopējās izmaksas nepieciešamas sabiedrības informēšanai un izglītošanai tiek vērtētas aptuveni 8 tūkstošu latu, t.i. 8 gadu laikā - 64 tūkstošu latu.

Tiek paredzēts, ka informācijas - izglītošanas kampaņu veiks Ventspils pilsētas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums (lasīt: SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts").

37. tabula. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņas pasākumi

Darbības indikatori - gala rezultāts:

Līdz 2008. un 2010. gadiem atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi 100% pilsētu iedzīvotāju un līdz 75% un lauku teritoriju iedzīvotāju.

Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010. gadā līdz 75% apjomam no 1995. gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013. gadā - līdz 50%.

8. PLĀNA REALIZĀCIJAS AKTIVITĀŠU PLĀNS

8.1. Plāna realizācijas termiņi

Plānā ietverto pasākumu realizācijas termiņi un atbildīgās institūcijas/organizācijas raksturoti 38. tabulā.

38. tabula. Plāna realizācija.

8.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings un pārskatīšana

Pašvaldībām, sadarbībā ar pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, regulāri jāizskata plāna attīstības gaita. Tas jādara vismaz reizi gadā, lai novērtētu plāni izpildi un noteikto prioritāros pasākumus, kas realizējami nekavējoties, kā arī vienotos par šo pasākumu finansēšanas avotiem un shēmu. Papildus, reizi trijos gados ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāmaina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktie uzdevumi un to izpildes termiņi, jo atkritumu saimniecība ir nozare, kas attīstās ļoti dinamiski.

Svarīga nozīme ir precīzas informācijas nodrošināšanai par atkritumu daudzumu un sastāvu, kā arī dažādu atkritumu apsaimniekošanas veidiem. Bez šīs informācijas atkritumu apsaimniekošanas plāna veiksmīga realizācija nav iedomājama, jo tad iztrūkst informācija, kas ir pamats sasniegtā un veicamā izvērtēšanai.

Regulāri jāveic iedzīvotāju aptaujas, lai novērtētu to apmierinātību (neapmierinātību) ar atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību. Salīdzināt iegūtos aptauju rezultātus ar iepriekšējiem un izvērtēt izmaiņas tajās un izvēlēties tālākās sabiedrības informēšanas un izglītošanas metodes, lai nodrošinātu programmas mērķu realizāciju.

Šī plāna sadaļa pamatā būtu realizējama laika posmā līdz 2013. gadam beigām un turpināma arī turpmāk. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs ir veicams ļoti sistemātiski, mainot informēšanas formas un metodes, veidojot sabiedrības izpratni ekoloģijas jautājumos un radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi.

9. NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS

Plāna realizācijai nepieciešamais finansējums atspoguļotas 39. tabulā. Tā sadalījums pa gadiem raksturots 40. tabulā. Cenu līmenis atbilst tām, kas bija spēkā 2005. gada maijā. Ņemot vērā to, ka sniegtās izmaksas ir indikatīvas, tajās nav ietverti neparedzētie izdevumi.

39. tabula. Plāna realizācijas izmaksas

Aprēķinu vienkāršošanai tā finansējuma daļa, ko ietver tarifs par atkritumu apsaimniekošanu, konkrēti:

- sabiedrības - izglītošanas kampaņa,

- slēgtās izgāztuves "Platene" monitorings,

- tehnikas un konteineru amortizācija, attiecināta uz ekspluatācijas izmaksām.

40. tabula. Finansējuma sadalījums, latos

Kopējais finansējuma apjoms, kas raksturots 40. tabulā ir 2 117 967 latu. Veicot aprēķinus pieņemts, ka 50% finansējums atkritumu šķirošanas stacijas un infiltrāta attīrīšanas iekārtām sadzīves atkritumu poligonam "Pentuļi" tiks saņemtas kā neatmaksājamā palīdzība no Eiropas Savienības fondiem, t.i., no Kohēzijas fonda un ERAF.

9.1. Potenciālie finansējuma avoti

Plāna tālākai attīstībai būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas iedalāmi sekojošos virzienos :

- investīciju jeb kapitālieguldījumu projekti atkritumu apsaimniekošana sistēmas izveidei;

- atkritumu apsaimniekošanas sistēmu papildinošie uzlabojumi un papildinājumi;

- papildus izdevumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas administrēšanai un atkritumu radītāju informēšanai un izglītošanai;

- pašvaldību atbalsta programmas īstenošana sociālai palīdzībai trūcīgajām reģiona mājsaimniecībām pieaugošo izmaksu ietekmes mazināšanai, paredzot subsīdijas no pašvaldībām trūcīgo atbalstam (tiem, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma).

Kapitālieguldījumu investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai var tikt iegūtas no sekojošiem avotiem:

- pašvaldību un pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu līdzekļi,

- ilgtermiņa aizņēmuma kapitāls no starptautiskām finanšu institūcijām, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka,

- Eiropas Savienības finanšu palīdzība.

Tomēr, par nozīmīgāko finanšu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai uzskatāms Eiropas Savienības Kohēzijas fonds un ERAF, kas klasificējami kā kapitāla dāvinājumi. No ERAF paredzēts finansēt dalītās atkritumu vākšanas punktu izveidi un atkritumu šķirošanas stacijas izbūvi. Savukārt, no Kohēzijas fonda paredzēts finansēt jau esošā kompostēšanas laukuma turpmāko attīstību un tehnikas iegādi tā apsaimniekošanai.

Lai šos finanšu līdzekļus apgūtu, reģionā ir nepieciešams vismaz viens pastāvīgi nodarbināts augsti kvalificēts projektu sagatavošanas speciālists. Ļoti būtisks ir arī kvalificēts atbalsts Eiropas Savienības programmas LIFE līdzekļu piesaistē uzņēmumiem, kas ievieš vai attīsta otrreizējo izejvielu pārstādi.

9.1.1. Privātā sektora līdzdalība

Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs privātā sektora organizācijas ir galvenā atkritumu apsaimniekošanas interešu grupa.

Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, arī privātais sektors ir iesaistīts šo funkciju īstenošanā, nesot par to atbildību. Privātā sektora līdzdalība var tikt paredzēta, pamatojoties uz atbildības sadalījumu starp pašvaldību un privāto sektoru tādos jautājumos kā pamatlīdzekļu īpašumtiesības un investīciju kapitāla nodrošināšana. Var tikt izveidoti arī citi sadarbības modeļi, kas atbilstu konkrētā projekta, institūcijas vai privātā sektora kompānijas prasībām.

Tiek paredzēts, ka izmantojot privātā sektora līdzekļus, Ventspils reģionā varētu tikt atrisināta celtniecības atkritumu pārstrāde.

9.2. Ekspluatācijas izmaksas

Patreizējās atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas, kas netiek ietvertas plāna realizācijai nepieciešamā finansējuma sadalījumā, noteiktas ņemot vērā izmaksu līmeni uz 2005. gada 1. aprīli. Tās kopumā var tikt iedalītas 2 grupās:

- izmaksas par atkritumu savākšanu un transportēšanu;

- izmaksas par atkritumu apglabāšanu.

Šīs izmaksas, atkarībā no atkritumu apsaimniekošanas veida, Ventspils reģiona pašvaldībās atšķiras nebūtiski. Tāpēc, nosakot ekspluatācijas izmaksas pieņemts, ka:

- atkritumi tiks apglabāti sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi",

- pašvaldības nepiedalīsies kredīta apmaksā par sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi,

- atkritumu savākšanas un transportēšanas izmaksas būtiski nemainīsies.

Tādējādi, noteikts, ka patreizējās ekspluatācijas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu reģionā, ieskaitot Ventspils atkritumu apsaimniekošanas projektā jau ieguldīto kredītu atmaksāšanu, ir 4,32 latu/m³. Pieņemot, ka 1 m³ atkritumu svars ir vidēji ap 200 kg, 1 tonna atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas ir 21,60 latu. Papildus jāņem vērā, ka būs nepieciešama sadzīves bīstamo atkritumu savākšana, kas maksās ap 0,20 latu/m³ vai 1,00 latu/tonnā. Līdz ar to, kopējās atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas ir noteiktas 4,52 latu apmērā par m³ vai 22,60 latu apmērā par tonnu.

Uzsākot jaunu objektu ekspluatāciju, atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas pieaugs. Turpmākā ekspluatācijas izmaksu prognoze noteikta:

- ņemot vērā patreizējo izmaksu līmeni;

- neņemot vērā inflācijas līmeni, bet pieņemot, ka tas nebūs straujāks par vidējo algas pieaugumu (pašreiz Latvijā šie lielumi vidēji ir attiecīgi 3,0% un 4,4% gadā);

- ņemot vērā jauno objektu ekspluatācijas izmaksas (2005. gada sākuma cenās). Tās sadalītas proporcionāli uz saražoto atkritumu daudzumu, kas raksturots 41. tabulā.

41. tabula. Plāna ietvaros saražotais atkritumu daudzums

Papildus esošajām ekspluatācijas izmaksām tiek pieņemtas sekojošas izmaksas:

- atkritumu šķirošanas stacijai - 80 000 latu/gadā,

- kompostēšanas laukumam - 30 000 latu/gadā,

- veco izgāztuvju monitoringam - 3 000 latu/gadā;

- jauno infiltrāta attīrīšanas iekārtu apsaimniekošanai - 22 000 latu/gadā.

Papildus izmaksas, realizējot Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, raksturotas 42. tabulā.

42. tabula. Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas papildus izmaksas

Kopsavilkums par ekspluatācijas izmaksām sniegts 43. tabulā.

43. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna ietvaros (2005. gada sākuma cenas)

9.3. Plāna prognozētais tarifu līmenis

Prognozētais tarifu līmenis sniegts 44 .tabulā.

44. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņas

Tādējādi, sagaidāmais tarifa pieaugums, ko noteiks plānā paredzēto pasākumu realizācija, būs līdz 46,39 latu/tonnā vai apmēram 11,60 latu/m³.

Vidējā bruto alga Ventspils pilsētā un rajonā ir attiecīgi:

- pilsētā - 278,19 latu/mēnesī,

- rajonā - 169,13 latu/mēnesī.

Pieņemot, ka 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) gada laikā radītais atkritumu apjoms (skatīt 5. nodaļu) ir:

- Ventspils pilsētā -2,31 m³,

- Ventspils rajonā - 0,96 m³,

iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, plāna realizācijas gadījumā, būs jāmaksā sekojošs procents no bruto ienākumiem 2004. gadā:

- Ventspils pilsētā - 0,80%,

- Ventspils rajonā - 0,55%,

kas ir apmierinoši no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa, jo izdevumi par atkritumu apsaimniekošanu būs mazāki kā 1% no kopējiem ienākumiem. Turklāt, var pieļaut, ka darba algas pieaugums būs straujāks nekā inflācija, kas samazinās maksājuma īpatsvaru par atkritumu apsaimniekošanu kopējā iedzīvotāju budžetā.

10. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna sabiedriskā apspriešana tika izsludināta 2005. gada 23. martā un ilga līdz 2005. gada 22. aprīlim.

Ar dokumentu varēja iepazīties:

- SIA "Geo Consultants" telpās;

- Ventspils rajona padomē;

- Ventspils pilsētas domē;

- SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" telpās;

- kā arī Vides ministrija mājas lapā.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika iekļauti Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna gala versijā.

Papildus sabiedriskajai apspriešanai Ventspils reģionā tika rīkoti divi semināri:

- 1. seminārs - 2004. gada 16. novembrī, semināra programma bija sekojoša:

- Ventspils atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekts;

- Esošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas raksturojums un analīze;

- Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasības atkritumu apsaimniekošanas sistēmas veidošanā, t.sk. vietējie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi;

- Atkritumu šķirošanas sistēmas nozīme un attīstība reģionā.

- 2. seminārs - 2005. gada 22. aprīlī, semināra programma bija sekojoša:

- Atkritumu apsaimniekošanas plāna prezentācija;

- Dažādu finansiālo avotu izmantošanas iespējas atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijā.

Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2. semināra apmeklētājiem bija noorganizējis apmeklējumu uz sadzīves atkritumu poligonu "Pentuļi".

SIA "Geo Consultants" izsaka pateicību pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" par ciešo sadarbību Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes laikā.

PIELIKUMI

1. Ventspils reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003

2. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ventspils reģionā 2005. gada sākumā

3.pielikums. Spēkā esošo normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums

Likumi

Atkritumu apsaimniekošanas likums

Likums "Par vides aizsardzību"

Dabas resursu nodokļa likums

Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

Iepakojuma likums

Likums "Par piesārņojumu"

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums.

Ministru kabineta noteikumi

Ministru kabineta 2001.gada17.jūlija noteikumi Nr. 323 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai";

Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr. 294 " Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";

Ministru kabineta 2001. gada 18.decembra noteikumi Nr.529 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība";

Ministru kabineta 2002. gada 23.jūlija noteikumi Nr.319 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība";

Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.371 "Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu";

Ministru kabineta 2004.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.316 "Kārtība, kādā atkritumus ieved pārstrādei Latvijas teritorijā, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtība";

Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem";

Ministru kabineta 2004. gada 27.jūlija noteikumi Nr.624 "Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām";

Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumi Nr.723 "Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās";

Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.736 "Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības";

Ministru kabineta 2004.gada 11.novembra noteikumi Nr.923 "Prasības elektrisko un elekronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanai";

Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.241 "Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība";

Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.242 "Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus";

Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.243 "Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem";

Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.748 "Noteikumi par nolietotu transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un kārtību, kādā atmestus nolietotus transportlīdzekļus nodod apstrādes uzņēmumam";

Ministru kabineta 2002.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi";

Ministru kabineta 2003.gada 23.jūlija noteikumi Nr.414 "Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkāroti lietojamam iepakojumam";

Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr.953 "Noteikumi par izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā, visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālajiem apjomiem (īpatsvariem) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu";

Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.985 "Par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritums bīstamus";

Ministru kabineta 2006.gada 23.maija noteikumi Nr.413 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība";

Ministru kabineta 2006. gada 14.februāra noteikumi Nr.139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgu preču sarakstu";

Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.474 "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi";

Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem";

Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība".

4.pielikums. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze 2006. - 2013.gadam

Atkritumu daudzuma prognozes 2.scenārijs (optimistiskā prognoze)

Optimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi no 2006.gada līdz 2013. gadam (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem) būs 7,5%;

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) pārstrāde palielināsies no 7% 2006. gadā līdz 19% 2013. gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 4% no kopējā apjoma 2013. gadā.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013. gadam sniegta 1. tabulā.

1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnās (optimistiskā prognoze)

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013. gadam ir 143 tūkstoši tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma optimistiskā prognoze atspoguļota 2. tabulā.

2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnās (optimistiskā prognoze)