Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.871

Rīgā 2006.gada 24.oktobrī (prot. Nr.55 34.§)
Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 10.1panta trešo daļu

1. Noteikumi apstiprina Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam (pielikums).

2. Par šo noteikumu 1.punktā minētā plāna izpildi atbildīgā institūcija ir Vides ministrija.

Ministru prezidenta vietā — aizsardzības ministrs A.Slakteris

Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā
(Ministru kabineta
2006.gada 24.oktobra noteikumi Nr.871)
Ventspils reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.-2013.gadam

Satura rādītājs

1. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna nepieciešamība, mērķis un uzdevumi

2. Politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam

2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam

2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

3. Vispārīgā informācija par Ventspils reģionu

3.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotāji

3.2. Demogrāfiskā attīstība

3.2.1. Patreizējais stāvoklis

3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam

3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

3.3.1. Makroekonomiskā attīstība

3.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas

3.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja

3.4. Ražošanas attīstība

3.4.1. Uzņēmumu raksturojums

3.5. Reģiona esošā infrastruktūra

3.5.1. Dzīvojamais fonds

3.5.2. Izglītība

3.5.3. Veselības aprūpe

3.5.4. Ceļu tīkls

3.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats

4. Ventspils reģiona atkritumu saimniecības raksturojums

4.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2005. gadā

4.1.1. Savākto atkritumu apjomi

4.1.2. Atkritumu plūsmas morfoloģiskais sastāvs

4.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums

4.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2004.gadā

4.3. Kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu apsaimniekošana

4.4. Sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

4.5. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana

4.6. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

4.7. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

4.8. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

4.8.1. Atkritumu savākšanas sistēma

4.8.2. Atkritumu dalītā vākšana

4.8.3. Atkritumu noglabāšana

4.9. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

5. Atkritumu apjoma un sastāva prognoze līdz 2013. gadam

5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

5.2. Atkritumu daudzuma prognoze

6. Ventspils apsaimniekošanas alternatīie risinājumi

6.1. Atkritumu apsaimniekošanas programma

6.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā

6.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā

6.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā "Pentuļi"

6.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide

6.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana

6.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana

6.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

6.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

6.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma

6.1.10. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa

7. Programma darbam ar sabiedrību

7.1. Īss problēmas raksturojums

7.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

7.3. Mērķa grupas

7.4. Vispārējā informācija

7.5. Specifiskā informācija un pasākumi

7.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā

8. Plāna realizācijas aktivitāšu plāns

8.1. Plāna realizācijas termiņi

8.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings un pārskatīšana

9. Nepieciešamais finansējums

9.1. Potenciālie finansējuma avoti

9.1.1. Privātā sektora līdzdalība

9.2. Ekspluatācijas izmaksas

9.3. Plāna prognozētais tarifu līmenis

10. Plāna sabiedriskā apspriešana

Pielikumi

1. Ventspils reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003

2. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ventspils reģionā 2005. gada sākumā

3. Spēkā esošo normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums

4. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze 2006. - 2013.gadam

1. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA NEPIECIEŠAMĪBA, MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā - AAP) nepieciešamību nosaka "Atkritumu apsaimniekošanas likuma" III nodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība. Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:

1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;

2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;

3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;

4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;

5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;

6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;

7) iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;

8) pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi;

9) pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj informāciju par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.

AAP mērķi ir:

• Samazināt atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, un nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu;

Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka:

• atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai;

• lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā;

• apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā;

• atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām.

Organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, jāievēro šādas prasības minētajā prioritārajā secībā:

1. jānovērš atkritumu rašanās cēloņi, tai skaitā jāattīsta tīrās tehnoloģijas;

2. jāsamazina atkritumu daudzums (apjoms) un bīstamība;

3. atkritumi jāpārstrādā, jāiegūst atkārtoti izmantojami materiāli un enerģija;

4. atkritumi jāapglabā tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vide, kā arī personu manta;

5. jāslēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.

AAP paredzēts laika posmam no 2006. gada līdz 2013. gadam ieskaitot.

2. POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN NORMATĪVIE AKTI ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ

2.1. Politikas plānošanas dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā

2.1.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 1998. - 2010. gadam

1998. gadā LR Ministru kabinets apstiprinājis "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju 1998.-2010. gadam". Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniski samazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu.

2.1.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. - 2012. gadam

Ministru kabinets 2005. gada 29.decembrī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam (rīkojums Nr. 860), kurā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām.

1.tabula. Sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām

Atkritumu veids/plūsma

Rezultāts

Jāsasniedz līdz:

Atkritumu poligonos un izgāztuvēs apglabājamie bioloģiski noārdāmie atkritumi

Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 75% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma

2010.gada 16.jūlijam

Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 50% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma

2013.gada 16.jūlijam

Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 35 % no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma

2020.gada 16.jūlijam

Izlietotais iepakojums

Izlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā no saimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma

2007.gada 31.decembrim

Atkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde ne mazāk kā 15% apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs, plastmasa, metāls)

2007.gada 31.decembrim

Nodrošināt, ka tiek reģenerēti 60% no izlietotā iepakojuma un ka tiek sasniegti šādi minimāli pārstrādes mērķi:

- 60% pēc svara stiklam;

- 60% pēc svara papīram un kartonam;

- 50% pēc svara metāliem;

- 22.5% pēc svara plastmasām, uzskaitot tikai tādus materiālus, kas pārstrādāti plastmasā;

- 15% pēc svara kokam.

2015.gada 31.decembrim

Polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu (turpmāk- PHB/PHT) atkritumi

Inventarizēto PHB/PHT saturošo iekārtu un to atkritumu iznīcināšana

2010.gada 31.decembrim

Visu nolietoto transportlīdzekļu un materiālu otrreizēja izmantošana un pārstrāde gadā vismaz 95% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas;

Visu nolietoto transportlīdzekļu sastāvdaļu un materiālu otrreizēja izmantošana un reģenerācija gadā vismaz 85% apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas.

2015.gada 1.janvārim

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

Nodrošināt, ka gadā uz vienu iedzīvotāju tiek savākti 4 kg mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk - EEIA).

2009.gada 1.janvārim

Pārstrādāt vismaz 80% no 1.kategorijas (lielās mājsaimniecības iekārtas) un 10.kategorijas (tirdzniecības automāti) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 75% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju

2009.gada 1.janvārim

Pārstrādāt vismaz 75% no 3.kategorijas (informācijas tehnoloģijas un elektrosakaru iekārtas) un 4.kategorijas (patērētāju iekārtas) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 65% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju;

2009.gada 1.janvārim

Pārstrādāt vismaz 70% no 2.kategorijas (mazās mājsaimniecības iekārtas), 5.kategorijas (apgaismošanas iekārtas), 6.kategorijas (elektriskie un elektroniskie instrumenti, izņemot liela izmēra stacionāras iekārtas), 7.kategorijas (rotaļlietas, atpūtas un sporta iekārtas) un 9.kategorijas (monitoringa un kontroles instrumenti) elektrisko un elektronisko iekārtu vidējās masas, ieskaitot vismaz 50% šo atkritumu sastāvdaļu, materiālu un vielu atkārtotu izmantošanu un reģenerāciju;

2009.gada 1.janvārim

Atkārtoti izmantot un reģenerēt vismaz 80% no gāzu izlādes spuldzēs esošajām sastāvdaļām, materiāliem un vielām.

2009.gada 1.janvārim

2.2. Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir izveidota normatīvo dokumentu bāze, lai novērstu nekontrolētu atkritumu apglabāšanu un nodrošinātu atkritumu pārstrādes un apglabāšanas kontroli. Jaunākie normatīvie akti atbilst starptautiskajiem un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) principiem un nosacījumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Latvijas normatīvo aktu saraksts atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ietverts plāna 3.pielikumā.

3. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA PAR VENTSPILS REĢIONU

Šajā ziņojuma nodaļā sniegta informācija par Ventspils reģiona teritoriju un iedzīvotāju skaitu, raksturots patreizējais demogrāfiskais stāvoklis un sagatavota demogrāfiskā prognoze līdz 2013. gadam, kā arī aprakstīta sociāli ekonomiskā situācija reģionā. Sniegti dati par ražošanas attīstību un esošo infrastruktūru reģionā. Sniegts reģiona pašvaldību budžeta apskats.

3.1. Ventspils reģiona teritorija un iedzīvotāji

Ventspils sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģions ietver Ventspils rajonu. Reģions kopumā iekļauj sevī 13 pašvaldības: Ventspils pilsētu un 12 Ventspils rajona pašvaldības. Raksturojot reģiona administratīvo iedalījumu, jāmin, ka reģionā bez Ventspils pilsētas ir arī Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju.

Reģiona kopēja platība ir 2517,7 km2 vai 3,89 % no valsts kopējās teritorijas. Ventspils rajona teritorija aizņem 2462,3 km2 jeb 97,8% no reģiona kopplatības, Ventspils pilsētas teritorija aizņem tikai 55,4 km2 jeb 2,2 % no reģiona kopplatības. Kopējā pilsētu teritorija ir 69,9 km2 jeb 2,77% no visas reģiona teritorijas, bet kopējā lauku teritorija aizņem 2447,8 km2 jeb 97,2%.

Ventspils reģiona iedzīvotāju skaits 2005. gadā ir 58410, kas ir 2.5% no kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits ir 45089 un 13051 attiecīgi, jeb procentuāli - 77,6% un 22,4 % no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju blīvums Ventspils pilsētā ir 794,5 iedzīvotāju/km2 un Ventspils rajonā vidēji 5,7 iedzīvotāju/km2.

Ventspils reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot Ventspils pilsētas un Piltenes pilsētas ar lauku teritoriju datus par vidējo pilsētu un lauku iedzīvotāju skaitu 2005. gadā, sniegts 2. tabulā.

2. tabula. Ventspils reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2005.gadā

Administratīva vienība

Pašvaldību skaits

Iedzīvotāju skaits

Platība,
km2

Pilsētās

Laukos

Ventspils

1

44 017

55,4

Piltene un lauku teritorija

1

1 072

666

202,06

Ances pagasts

1

780

397,78

Jūrkalnes pagasts

1

425

99,6

Popes pagasts

1

1 132

167,74

Puzes pagasts

1

1 068

207,28

Tārgales pagasts

1

1 950

364,2

Ugāles pagasts

1

2 581

292,24

Usmas pagasts

1

648

219,5

Užavas pagasts

1

619

125,5

Vārves pagasts

1

2 025

125,44

Ziru pagasts

1

581

153,8

Zlēku pagasts

1

576

107,16

Reģionā kopā

13

45 089

13 051

2517,7

Detalizētāka informācija par iedzīvotājiem un to blīvumu Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegta 1. pielikumā.

Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 3. tabulā un detalizēti - 2. pielikumā.

3. tabula. Ventspils reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums

Rajons

Apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu:

>2000

1000 - 2000

500 - 1000

100 - 500

< 100

skaits

iedz.

skaits

iedz.

skaits

iedz.

skaits

iedz.

skaits

iedz.

Ventspils rajons

1

2 340

-

-

5

3 534

17

4 115

66

2 547

Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis 2005. gada sākumā atspoguļots 4.tabulā.

4. tabula. Ventspils reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas un demogrāfiskās slodzes līmenis

Rajons

Iedzīvotāju skaits procentos %

Demogrāfiskā slodze

Līdz darbaspējas vecumam

Darbaspējas vecumā

Virs darbaspējas vecuma

Ventspils pilsēta

14,7

64,9

20,4

540

Ventspils rajons

17,0

63,9

19,1

565

Kopā reģionā:

15,9

64,4

19,7

546

Salīdzinot 4.tabulā atspoguļotajiem rādītājiem ar vidējiem rādītājiem valstī, kur iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecumam ir 14,8%, virs darbaspējas vecuma - 21,3% un darbaspējas vecumā - 63,9% no kopēja iedzīvotāja skaita, ir jāsecina, ka iedzīvotāju skaits līdz darbaspējas vecuma Ventspils reģionā ir par 1,1% lielāks nekā vidēji valstī, pensionāru skaits ir par 1,6 % mazāks. Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir par 0,5% lielāks kā vidēji valstī. Ņemot to vērā, demogrāfiskā slodze ir zemāka nekā vidēji valstī (demogrāfiska slodze valstī ir 565).

3.2. Demogrāfiskā attīstība

3.2.1. Patreizējais stāvoklis

Reģiona demogrāfiskā situācija tiek raksturota ar iedzīvotāju dzimšanas, miršanas statistiskiem lielumiem un dabiskā iedzīvotāju skaita palielinājumu: iedzīvotāju dzimšanas un nāves gadījumu skaits, gada vidējā dabiskā pieauguma rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem. Demogrāfiskie indikatori ir atspoguļoti 5.tabulā.

5. tabula. Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums (%)

Administratīvā vienība

Dzimstība

Mirstība

Dabiskais pieaugums

2003.

2004.

2003.

2004.

2003.

2004.

Ventspils pilsēta

9,1

8,5

14,3

12,2

-5,2

-3,7

Ventspils rajons

8,7

9,9

13,5

12,3

-4,8

-2,4

Reģionā vidēji:

8,9

9,2

14,1

12,3

-5,1

-3,1

5. tabulas dati norāda, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums Ventspils reģionā 2004. gadā salīdzinot ar 2003. gadu ir samazinājies. Vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums reģionā bija negatīvs gan 2003. gadā, gan 2004. gadā, kas norāda uz depopulācijas tendencēm Ventspils reģionā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā laika posmā no 2000. gada līdz 2005. gadam ir atspoguļotas 6.tabulā.

6. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2000 - 2005.gadā

Administratīvā vienība

Gads

2000.

2001.

2002.

2003.

2004.

2005.

Ventspils pilsēta

pilsētās

43 849

43 854

44 004

44 010

44 130

44 017

%

100%

100,01%

100,35%

100,37%

100,64%

100,38%

kopā:

43 849

43 854

44 004

44 010

44 130

44 070

Ventspils rajonā

pilsētās

1 231

1 069

1 051

1 042

1 043

1 072

%

100,00%

86,84%

85,38%

84,65%

84,73%

87,08%

laukos

13 351

13 525

13 478

13 429

13 179

13 051

%

100,00%

101,30%

100,95%

100,58%

98,71%

97,75%

kopā:

14 582

14 594

14 529

14 471

14 222

14 123

Kopā reģionā:

pilsētās

45 080

44 923

45 055

45 052

45 173

45 089

%

100,00%

99,65%

99,94%

99,94%

100,21%

100,02%

laukos

13 351

13 525

13 478

13 429

13 179

13 051

%

100,00%

101,30%

100,95%

100,58%

98,71%

97,75%

kopā:

58 431

58 448

58 533

58 481

58 352

58 140

%

100,00%

100,03%

100,17%

100,09%

99,86%

99,50 %

Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģiona pilsētu iedzīvotāju daļa no 2005. gadā salīdzinot ar 2000. gadu ir samazinājusies par 300 iedzīvotājiem jeb 2,25%, tajā pašā laikā lauku iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 500 iedzīvotājiem jeb 3,9%. Kopumā reģionā vērojama iedzīvotāju skaita nenozīmīga palielināšanās (par 0,5 %).

3.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam

Sagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Ventspils reģionam, tika izmantoti Latvijas universitātes Demogrāfijas centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām līdz 2020. gadam ieskaitot.

Ņemot vērā Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2005. gada līdz 2025. gadam un faktisko iedzīvotāju skaitu reģionā 2005. gadā, var secināt, ka iedzīvotāju skaits Ventspils reģionā no 2005. gada līdz 2025. gadam samazinās par 1 117 iedzīvotājiem vai 1,9%. Dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Ventspils reģionā sniegti 7. tabulā.

7. tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ventspils reģionā, 2005 - 2025.gadā

2005

2010

2020

2025

Ventspils pilsēta

44 017

43 929

43 752

43 664

100,0%

99,8%

99,4%

99,2%

Ventspils rajons

14 123

13 936

13 547

13 359

100,0%

98,7%

95,9%

94,6%

Kopā reģionā:

58 140

57 864

57 299

57 023

100,0%

99,5%

98,6%

98,1%

Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Ventspils reģiona rajonos raksturotas 8. tabulā.

8. tabula. Ventspils reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences

2006.-2010.

2011.-2020.

2021.-2025.

Ventspils pilsēta

-0,04%

-0,04%

-0,04%

Ventspils rajons

-0,27%

-0,28%

-0,27%

Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2006. līdz 2013. gadam pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās un laukos.

Ņemot vērā iepriekšminēto, sagatavota demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2006. līdz 2013. gadam ieskaitot un tā sniegta 9. tabulā.

9. tabula. Demogrāfiskā prognoze Ventspils reģionam, 2006. - 2013.gadam

Gads

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā reģionā

Pilsētās

Laukos

2006

43 999

1 069

13 016

58 084

2007

43 982

1 066

12 982

58 030

2008

43 964

1 063

12 947

57 974

2009

43 946

1 061

12 912

57 919

2010

43 929

1 058

12 878

57 865

2011

43 911

1 055

12 842

57 808

2012

43 893

1 052

12 806

57 751

2013

43 876

1 049

12 770

57 695

Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz 2013. gadam. Šis fakts tiks ņemts vērā, izstrādājot reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, t.sk. sagatavojot saražoto un savākto atkritumu apjoma prognozi laika periodam līdz 2013. gadam.

3.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstība

Gatavojot informāciju par Ventspils reģiona ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem, izmantota Valsts centrālas statistikas pārvaldes dati - Latvijas statistikas gada grāmata, 2005 un Latvijas reģioni skaitļos, 2005.

Nodaļā sniegti dati par Ventspils pilsētas un Ventspils rajona sociāli - ekonomiskajiem apstākļiem 2004. gadā.

Analizējot reģiona sociāli - ekonomisko attīstību, ir ņemta vērā informācija par iekšzemes kopproduktu (turpmāk - IKP) un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju (1999. - 2003. gadā), esošo uzņēmumu skaitu pēc to darbības nozares.

3.3.1. Makroekonomiskā attīstība

Parasti, raksturojot ekonomisko situāciju, izmanto IKP rādītāju un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju. Dati par šiem rādītājiem Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā sniegti 10. un 11. tabulās.

10. tabula. Iekšzemes kopprodukts, latos

Administratīvā vienība

Gads

Faktiskajās cenās, latos

Īpatsvars reģionā, %

Īpatsvars valstī, %

2000. gada vidējās cenās,
latos

Reģionā

1999

215 498

100

5,1

222 943

2000

256 874

100

5,5

256 874

2001

236 540

100

4,5

224 676

2002

204 774

100

3,6

188 039

2003

237 246

100

3,8

209 184

Ventspils

1999

205 331

95,3

4,9

212 120

2000

245 120

95,42

5,2

245 120

2001

215 736

91,20

4,1

204 395

2002

183 262

89,49

3,2

167 497

2003

220 959

93,13

3,5

194 326

Ventspils rajons

1999

10 167

4,7

0,2

10 823

2000

11 754

4,58

0,3

11 754

2001

20 804

8,8

0,4

20 281

2002

21 512

10,51

0,4

20 542

2003

16 287

6,87

0,3

14 858

Tabulas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka IKP apjoms reģionā kopumā (rēķinot 2000. gada vidējās cenās) no 2000. gada līdz 2003. gadam ieskaitot ir samazinājies.

11. tabula. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, latos

Administratīvā vienība

Gads

Faktiskajās cenās

% pret vidējo valstī

% pret maksimālo
vērtību valstī *

% pret minimālo
vērtību valstī**

Ventspils

1999

4 662

263,8

100

1 034,40

2000

5 583

278,9

100

1 072,50

2001

4 911

221,6

100

857,10

2002

4 164

169,1

93,2

667

2003

5 014

182,4

100

625,6

Ventspils rajons

1999

694

39,3

14,9

155,4

2000

804

40,2

14,4

154,5

2001

1 429

64,5

29,1

249,3

2002

1 484

60,3

33,2

237,6

2003

1 135

41,3

22,6

141,6

* - Maksimālā IKP vērtība valstī 1999. - 2003. gadā - Ventspils pilsētā, 2002. gadā - Rīgas pilsētā

** - Minimālā vērtība 1999. - 2003.gadā - Rēzeknes rajonā

Raksturojot makroekonomisko attīstību Ventspils reģionā, it īpaši Ventspils pilsētas ekonomisko attīstību, ir jāatzīmē ka lielā nozīme ir Ventspils ostas darbībai. Tomēr 2003. gadā kravas apgrozība Ventspils ostā būtiski samazinājies, salīdzinot ar 2000. gadu: 2003. gadā nosūtītu un saņemtu kravu apjoms Ventspils ostā bija 27,3 miljonu tonnu, savukārt, 2000. gadā - 34,8 miljonu tonnu. Galvenokārt, šo samazinājumu ietekmēja pārkrauta naftas un naftas produktu apjoma samazināšana no 26,4 miljonu tonnu 2000. gadā līdz 17,5 miljonu tonnu 2003. gadā (apmēram par 30%), kas saistīts ar to, ka kopš 2003. janvāra atbilstoši Krievijas naftas cauruļvadu kompānijas Transneftj lēmumam, nafta pa cauruļvadu Ventspils virzienā vairs netiek eksportēta. Šis fakts būtiski ietekmēja SIA "Ventspils nafta" saimniecisko darbību, kuras viens no pieprasītākajiem pakalpojuma veidiem bija naftas pārkraušana pa cauruļvadu. Tādēļ uzņēmums 2002. gada nogalē uzsāka naftas pieņemšanu un pārkraušanu no dzelzceļa.

3.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien militārajā dienestā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātājiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētie Nodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā) Kurzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Ventspils pilsētu un rajonu, 2004. gadā bija 62,9%. Jāatzīmē, ka šis rādītājs pēdējā gada laikā palielinājies par 2,2%.

Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem Ventspils reģionā raksturots 12. tabulā.

12. tabula. Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem, gada beigās

Administratīvā vienība

Strādājošo skaits pamatdarbā, tūkstošos cilvēku

Procentos no kopskaita

Sabiedriskajā sektorā

Privātajā sektorā

2002

2003

2004

2002

2003

2004

2002

2003

2004

Ventspils pilsēta

16,1

15,9

16,6

38,7

34,8

33,5

61,3

65,2

66,5

Ventspils rajons

2,4

2,6

2,7

44,1

40,4

40,4

55,9

59,6

59,6

12. tabula rāda, ka gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils rajonā lielākā daļa strādājošo iesaistīta privātajā sektorā, un ievērojama tendence privātajā sektorā iesaistīto strādājošo skaita palielināšanai.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrēta bezdarba līmenis 2004. gadā, kā arī brīvo darba vietu skaits sniegts 13.tabulā.

13. tabula. Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Ventspils reģionā, 2004. gadā

Administratīvā vienība

Reģistrēto bezdarbnieku skaits, gada beigās

Procentos no kopskaita

Brīvo darba vietu skaits gada beigās

Reģistrēta bezdarba līmenis vidēji gadā

Ilgstošie bezdarbnieki gada beigās

Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits vidēji gadā

Ventspils pilsēta

1 483

11,8

*

-

8,1

Ventspils rajons

500

13,4

50,1

-

8,8

* - Ventspils pilsēta ieskaitīta rajonā

Analizējot 13. tabulas datus, jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no bezdarbnieku kopskaita Ventspils reģionā ir ievērojami mazāks nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs 2004. gada beigās bija 25,6%. Reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā ir par 0,7% mazāks nekā vidēji valstī (2003. gadā - 8,7%). Savukārt Ventspils rajonā bezdarba līmenis ir par 0,1% mazāks nekā vidēji valstī.

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā Kurzemes statistiskajā reģionā, kurā ietilpst arī Ventspils pilsēta un rajons, 2004. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 186,10 latu.

Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā privātajā sektorā Kurzemes statistiskajā reģionā 2004. gadā vidēji mēnesī ir bijusi 172,88 latu, bet sabiedriskajā sektorā - 208,95 latu. Ventspils pilsētā bruto darba samaksa pamatdarbā sabiedriskajā sektorā 2003. gadā ir bijusi 261,93 latu un rajonā - 188,20 latu.

Ņemot vērā Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka Ventspils pilsētā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 36.2 % iedzīvotāju, pensijas - 21,9% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c. Ventspils rajonā ekonomiskās aktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 28.78 % iedzīvotāju, pensijas - 21,36% iedzīvotāju. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veida finansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.

3.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī uz vienu mājsaimniecības locekli 2004. gadā bija 114,08 latu mēnesī. Mājsaimniecību izdevumi palielinājušies gan pilsētās, gan laukos. Patēriņa izdevumi vidēji Latvijā 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu ir palielinājušies par 12,1% jeb 13,7 latiem mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī, republikas lielākajās pilsētās un Ventspils reģionā 2003. gadā atspoguļota 14. tabulā.

14. tabula. Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 2004. gadā

Vidēji valstī

7 republikas pilsētas

Kurzemes reģionā

Patēriņa izdevumi, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos

114,,08

137,16

103,64

Patēriņa izdevumu struktūra, %

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

30,6

26,9

31,5

Alkoholiskie dzērieni, tabaka

3,5

3,5

3,5

Apģērbi un apavi

7,2

7,7

6,8

Mājokļa uzturēšana

12,6

14,1

12,7

Mājokļa uzkopšana

5,1

5,2

59

Veselība

3,9

4,0

4,1

Transports

11,9

11,3

11,9

Sakari

6,6

6,9

6,3

Atpūta un kultūra

6,2

6,9

6,2

Izglītība

1,8

2,0

1,9

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas

5,3

5,8

4,1

Dažādas preces un pakalpojumi

5,2

5,6

5,2

Kā redzams no 14. tabulas galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam un izdevumiem mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt, izdevumi uzturam Kurzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāko līmeni. Savukārt, 7 lielākajās Latvijas pilsētās, kur ietilpst arī Ventspils, izdevumi uzturam procentuāli ir mazāki nekā reģionā un valstī kopumā. Vēl viena patēriņa prioritāte ir izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem, kas pilsētās ir 14,1%, bet Kurzemes reģionā - 12,7% no izdevumiem, t.sk. izdevumi atkritumu izvešanai no 1 līdz 2 % (no izdevumiem komunālajiem pakalpojumiem) atkarībā no mājsaimniecības un mājokļa tipa, kā arī atkritumu apsaimniekošanas tarifa lieluma konkrētajā reģiona pilsētā vai pagastā. Trešā prioritāte ir augošs izdevumu postenis - transporta izmaksas (~ 20%).

Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībā vidēji 2004.gadā bija 98,78 lati mēnesī, savukārt 2005.gadā - 105,48 lati.

3.4. Ražošanas attīstība

3.4.1. Uzņēmumu raksturojums

Uzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka 2005. gadā reģionā tika reģistrēti 189 uzņēmumi.

Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 1995. gada līdz 2005. gadam ieskaitot Ventspils reģionā tika nodibināti 2208 uzņēmumi, bet 858 tika likvidēti (skatīt 15. tabulu).

15. tabula. Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Ventspils reģionā 1995.-2005. gados

gads

reģistrētie

likvidētie

1995

334

40

2003

149

55

2004

185

88

2005

189

237

kopā 1995-2005 gadā

2 208

858

Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (bez zemnieku saimniecībām) raksturotas 16. tabulā. Šī informācija ir sniegta atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai, un vairāki no tiem var veikt savu saimniecisko darbību vairākos rajonos vienlaicīgi.

16. tabula. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Ventspils reģionā

Administratīvā vienība

Uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību skaits

No tiem ar nodarbināto skaitu

<49

50 - 249

>250

Ventspils pilsēta

826

784

33

9

Ventspils rajons

123

118

5

0

Reģionā:

949

902

38

9

Redzams, ka reģionā pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar nodarbināto skaitu līdz 50. Lielie uzņēmumi, ar nodarbināto skaitu virs 250, ir tikai 9.

Turpmāk sniegta informācija par ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskās darbības veida Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā 2004. gada beigās (skatīt 17. tabulu).

17. tabula. Ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits 2004. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības veida

Administratīvā vienība

Lauksaimniecība, medības un mežsaimniecība

Rūpniecība (ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde)

Tai skaitā - apstrādes rūpniecība

Būvniecība

Vairumtirdzniecība, remonta pakalpojumi

Viesnīcas un restorāni

Transports, noliktavas un komunikācijas

Operācijas ar nekustāmo īpašumu un noma

Citi ekonomiskās darbības veidi

Ventspils pilsēta

28

62

55

93

343

47

103

151

63

Ventspils rajons

28

34

33

7

51

9

16

7

2

Reģionā

56

96

88

82

394

56

119

158

65

2004 gada beigās Ventspils reģionā lielākā daļa uzņēmumu - 394 vai 37,7% savu saimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un remonta pakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 96 vai 9,2% no kopējā uzņēmumu skaita rūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 88 apstrādes rūpniecības uzņēmumi, un 100 būvniecības uzņēmumi -9,5% u.c.

3.5. Reģiona esošā infrastruktūra

Šī nodaļa sniedz informāciju par dzīvojamo fondu, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām, izglītības iestādēm un audzēkņu skaitu, veselības aprūpes iestādēm, t.sk. slimnīcām, un par ceļu tīklu reģionā.

3.5.1. Dzīvojamais fonds

18. tabulā sniegti dati par kopējo dzīvojamo platību reģionā un vidējo kopējo platību uz vienu iedzīvotāju, kā arī par dzīvojamo platību pa īpašuma veidiem.

18. tabula. Dzīvojamā kopplatība Ventspils reģionā 2004. gada beigās

Dzīvokļu skaits

Kopējā platība, tūkstošos m2

Vidēji uz 1 pastāvīgi dzīvojošo, m2

Ventspils pilsēta

19 611

1 042,5

23,7

Ventspils rajons

6 737

403,1

28,5

Reģionā:

26 348

1 445,6

26,1

Ventspils reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000. gadā, ņemot vērā Latvijas tautas skaitīšanas rezultātus, sniegts 19.tabulā.

19. tabula. Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Ventspils reģionā

Administratīvā vienība

Kopā:

No tiem pēc mājokļa tipa

Individuāla māja

Individuālas mājas daļa

Atsevišķs dzīvoklis

Komunālais dzīvoklis

Istaba dienesta viesnīcā

Īrēta istaba vai cits tips

Nav norādīts

Ventspils pilsētā

Mājsaimniecību skaits

16 153

2 293

573

13 200

27

14

45

1

Personu skaits

40 208

7 032

1 384

31 608

77

28

77

2

Ventspils rajons

Mājsaimniecību skaits

4 840

2 176

130

2 459

13

7

53

2

Personu skaits

13 799

7 050

345

6 241

32

9

111

11

Ventspils reģions

Mājsaimniecību skaits

20 993

4 469

703

15 659

40

21

98

3

Personu skaits

54 007

14 082

1 729

37 849

109

37

188

13

Atbilstoši tabulā sniegtajai informācijai, redzams, ka ne visi reģiona iedzīvotāji ir piedalījušies aptaujā un ne visi ir snieguši atbildes, tādēļ 19. tabulā sniegtie dati atšķiras no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā 2000. gadā.

3.5.2. Izglītība

Dati par izglītības iestādēm un iesaistīto audzēkņu skaitu Ventspils reģionā 2004. gada 1. septembrī sniegti 20. tabulā.

20. tabula. Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Ventspils reģionā 2004. gada 1. septembrī

Raksturojums

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā

Pirmsskolas iestādes

9

5

14

Audzēkņu skaits

1 596

367

1 963

Vispārizglītojošās pilna laika skolas

9

13

22

Audzēkņu skaits

5 860

1 828

7 688

Profesionālās izglītības iestādes

3

-

3

Audzēkņu skaits

743

-

743

Augstskolas

1

-

1

Studentu skaits

862

-

862

3.5.3. Veselības aprūpe

Ventspils reģiona slimnīcu skaits un to darbības rādītāji 2004. gadā sniegti 21.tabulā.

21. tabula. Slimnīcu skaits un to darbība Ventspils reģionā 2004. gadā

Administratīvā vienība

Slimnīcu skaits gada beigās

Gultu skaits gada beigās*

Gultu fonda izmantošana (gultas aprite)**

Hospitalizāciju skaits***

Pavadīto gultdienu skaits

Ventspils pilsēta

1

241

34,38

8 248

58 692

Ventspils rajons

1

19

21,74

422

6 955

Kopā

2

260

56,12

8 670

65 647

* - neieskaitot īstermiņa sociālās aprūpes gultas

** - izrakstīto un mirušo kopskaits attiecība pret vidējo gultu skaitu (neieskaitot īslaicīgo sociālo aprūpi)

*** - neskaitot īstermiņa sociālo aprūpi

3.5.4. Ceļu tīkls

Ventspils reģionā ir samērā labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējo garums ir apmēram 1 396 km, no tiem 48,6% valsts un 51,4% pašvaldību ceļi. Reģiona kopējais I šķiras ceļu (ar cieto segumu) garums ir 166 km, II šķiras ceļu garums ir 465 km, kuru kvalitāte ir apmierinoša un ko var izmantot atkritumu transportēšanai. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 717 km.

Reģiona ceļu tīkla raksturojums par 2004.gadu sniegts 22. tabulā.

22. tabula. Esošā ceļu tīkla raksturojums 2004. gada beigās (km)

Administratīvā vienība

Valsts ceļu garums

Tai skaitā pa autoceļu grupām

No visiem valsts autoceļiem

Pašvaldību autoceļu

garums

Galvenie ceļi

I šķiras ceļi

II šķiras ceļi

ar cieto segumu

no tiem uzlabotie

Ventspils rajons

679

48

166

465

679

299

717

Ventspils reģiona tiltu raksturojums sniegts 23. un 24. tabulās:

23. tabula. Tilti Ventspils reģiona autoceļos

Rajons

Tilti kopā

Dzelzsbetona

Akmens

Metāla

Koka

skaits

m

skaits

m

skaits

m

skaits

m

skaits

m

Ventspils rajons

35

1 215,62

34

1 191,62

1

24,0

-

-

-

-

24. tabula. Tiltu izvietojums Ventspils reģiona autoceļos

Rajons

Tilti kopā

Galvenajos

1. šķiras

2. šķiras

skaits

m

Skaits

m

skaits

m

skaits

m

Ventspils rajons

35

1 215,62

4

89,92

7

421,32

24

704,38

3.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskats

Ventspils reģiona pašvaldību kopbudžeti 2004. gadā sniegti 25. tabulā.

25. tabula. Pašvaldību kopbudžeti 2004. gadā

Rajons

Ieņēmumi

Izdevumi

Fiskālais pārpalikums vai deficīts

Finansēšana

Izdevumi uz vienu iedzīvotāju, latos

Iekšējā finansēšana

Ārējā finansēšana

Ventspils pilsēta

20 914

21 175

-261 000

261 000

-

480

Ventspils rajons

5 396

5 474

-78 000

78 000

-

386

Kopā reģions:

26 310

26 649

-339 000

339 000

-

433

Ventspils reģionā ir konstatēts budžeta fiskālais deficīts 339 tūkstošu latu apmērā. Lielākie izdevumi uz vienu iedzīvotāju - 480 latu apmērā - 2004. gadā bijā Ventspils pilsētā. Ventspils rajonā tie bija 386 latu uz vienu iedzīvotāju.

4. VENTSPILS REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekta ietvaros 2004. gada oktobrī - novembrī Ventspils reģiona pašvaldībās notika aptauja par atkritumu saimniecību. Aptaujas mērķis bija informācijas iegūšana un precizēšana par savākto un apglabāto atkritumu apjomu, atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaitu, atkritumu savākšanas un transportēšanas iespējām (t.sk. atkritumu savākšanas biežums, transportlīdzekļu un konteineru raksturojums), esošo izgāztuvju stāvokli, atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

Papildus veikta reģionā strādājoša atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma - pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" aptauja par tā darbību Ventspils reģionā.

Šajā nodaļā atspoguļoti aptaujas rezultāti par savākto sadzīves atkritumu apjomu un sastāvu, raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumu apsaimniekošanas tarifiem.

4.1. Sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs 2005. gadā

4.1.1. Savākto atkritumu apjomi

Sadaļā tiek izmantota informācija, kas saņemta no pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" (turpmāk tekstā, kur tas pieļaujams izejot no konteksta - atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums). Iegūto datu apkopojums sniegts 26. tabulā.

26. tabula. Savākto sadzīves atkritumu apjoms un sastāvs Ventspils reģionā 2005. gadā

Sadzīves atkritumi (mājsaimniecību), m3

Komerciālie un institucionālie atkritumi, m3

Nebīstamie rūpniecības atkritumi, m3

Veselības aprūpes atkritumi *, m3

Parku un dārzu atkritumi,m3/ ielu tīrīšanas atkritumi, m3

Celtniecības atkritumi, m3

Dažādi inertie atkritumi, m3

Kopējais atkritumu apjoms, m3

Ventspils pilsēta

62 108

23 450

1 295

1 000

4 500/
1 300

4 000

26 000

123 653

Ventspils rajona pilsētas

831

160

0

0

300/
50

140

0

1 418

Ventspils rajona lauku teritorijas

6 966

1 350

0

31

50/
0

480

0

8 877

Kopā:

69 905

24 960

1 295

1 031

4 850/
1 350

4 620

26 000

134 011

Procentos no kopējā atkritumu apjoma

52,2 %

18,6%

1,0%

0,8%

3,6%/
1,0%

3,4%

19,4%

100,00%

* - veselības aprūpes atkritumi, kas pielīdzināmi sadzīves atkritumiem

Tādējādi kopējais savākto sadzīves atkritumu apjoms Ventspils reģionā 2005. gadā bija 134 011 m3, no tiem sadzīves atkritumi - 69 905 m3 vai 52,2% no kopēja atkritumu apjoma.

Saskaņā ar 26. tabulas datiem Ventspils reģiona atkritumu sastāvu var raksturot sekojoši:

Sadzīves atkritumi: 69 905 m3 vai 52,2% no kopējā apjoma.

Komerciālie un institucionālie atkritumi: 24 960 m3 vai 18,6%.

Nebīstamie rūpniecības atkritumi: 1 295 m3 vai 1,0%.

Veselības aprūpes atkritumi: 1 031 m3 vai 0,8%.

Parku un dārzu atkritumi: 4 850 m3 vai 3,6%.

Ielu tīrīšanas atkritumi: 1 350 m3 vai 1,0%.

Celtniecības atkritumi: 4 620 m3 vai 3,4%.

Dažādi inertie atkritumi: 26 000 m3 vai 19,4%.

Tādējādi, kopējā savākto atkritumu apjomā dominē sadzīves atkritumi un tiem pielīdzināmie komerciālie un institucionālie atkritumi. Lielu apjomu kopējā atkritumu plūsmā veido dažādi inertie atkritumi. Šajos atkritumos ietilpst ceļu būves atkritumi, grunts, kas tiek izņemta no ūdensvada un kanalizācijas tranšejām būvdarbu laikā, kā arī smilts un smilšmāls Ventas upes gultnes padziļināšanas laikā. Inertie atkritumi tiek izmantoti slēpošanas kalna uzbēršanai, tādejādi nav nepieciešams šos atkritumus noglabāt sadzīves atkritumu poligonā. Pašlaik plānots, ka inertos atkritumus slēpošanas kalna uzbēršanai izmantos līdz 2009.gadam ieskaitot, turpmāk attīstot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu plānota celtniecības atkritumu pārstrādes jaudu attīstīšana, kā arī celtniecības darbu laikā izņemtās grunts izmantošana degradētu ainavu atjaunošanai.

4.1.2. Atkritumu plūsmas morfoloģiskais sastāvs

Sadzīves atkritumu un komerciālo un institucionālie atkritumu morfoloģiskā sastāva novērtējums, ņemot vērā pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" sniegtos datus, atspoguļots 27.tabulā, kā arī vidējos datus, kas tika iegūti veicot atkritumu šķirošanu 2004.gada oktobrī un 2005.gada maijā.

27. tabula. Atkritumu morfoloģiskais sastāvs

Atkritumu sastāvs

Sadzīves atkritumi, tilpuma %

Komerciālie un institucionālie, tilpuma %

Šķirošanas rezultāti, svara %
(Ventspilī - privātmājas / daudzdzīvokļu mājas)

Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma dati

Ventspils pilsēta

Piltenes pilsēta

Tārgale

pārtikas atkritumi

25%

30%

27,83%
23,73%

11,19%

12,63%

stikls

15%

10%

9,92%
4,85%

18,03%

18,45%

plastmasa

10%

-

8,36%
7,13%

11,32%

5,09%

papīrs/kartons

15%

40%

4,46%
14,37%

10,33%

12,55%

citi iepakojuma materiāli

5%

-

tetrapakas, koks
1,10%
2,05%

0,36%

0,27%

PET pudeles

15%

10%

1,66%
1,67%

2,78%

2,95%

metāls

5%

10%

melnie metāli
5,34%
0,00%

0,66%

5,89%

krāsainie metāli

bundžas
2,34%
1,04%

2,92%

3,86%

remonta darbu atkritumi

5%

-

5,82%
4,16%

7,48%

14,07%

bīstamie SA

5%

-

0,33%
2,41%

3,80%

4,63%

dārzu atkritumi

14,12%
5,76%

12,73%

0,00%

gumija, āda

2,11%
2,11%

3,73%

4,34%

tekstilijas

0,89%
1,96%

2,24%

2,32%

keramika

0,21%
0,00%

0,00%

1,01%

smalksnes (<4 cm)

15,43%
28,76%

12,43%

11,13%

100%

100%

100%
100%

100%

100%

Sadzīves atkritumos dominē pārtikas atkritumi un iepakojuma materiāli (t.sk. stikls, plastmasa, papīrs/kartons un citi). Komerciālajos un institucionālajos atkritumos dominē papīra / kartona atkritumi.

Atkritumu šķirošanas/kontrolsvēršanas darba metodika bija sekojoša:

- atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu saskaņošana ar pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, izvēloties tās tādējādi, lai tiktu aptverti apbūves gabali ar daudzdzīvokļu ēkām un privātmājām;

- informācijas ievākšana par izvēlētajā iecirknī apkalpojamo iedzīvotāju skaitu;

- atkritumu apjoms (m3) un konteineru aizpildījuma procenta noteikšana, atkritumu šķirošana un svēršana, nosakot sekojošas frakcijas: papīrs/kartons, pārtikas atkritumi, stikls, plastmasas, atsevišķi PET pudeles, melnie metāli, krāsainie metāli, kokmateriāli, celtniecības atkritumi (izņemot koksni un bīstamos atkritumus, piem. krāsu bundžas u. tml.), dārzu atkritumi, gumija un āda, tekstilijas, bīstamie sadzīves atkritumi, smalksne mazāka par 4 cm;

- atkritumu blīvuma noteikšana (kopējais svars dalīts ar kopējo m3 skaitu, kg/m3);

- 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītā atkritumu daudzuma noteikšana (atkritumu daudzums dalīts ar savākšanas ilgumu un apkalpoto iedzīvotāju skaitu, kg/dienā/iedzīvotāju un kg/gadā/iedzīvotāju);

- atkritumu morfoloģiskā sastāva noteikšana (svara %-os no kopēja daudzuma).

Kontrolsvēršanas rezultātā tika noteikts, ka 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) atkritumu daudzums ir:

- Ventspils pilsētā:

a) privātmājās - 0,40-0,94 m3 vai 90-247 kg uz vienu iedzīvotāju gadā;

b) daudzdzīvokļu mājās - 1,03-2,31 m3 vai 201-275 kg uz vienu iedzīvotāju gadā,

- Piltenes pilsētā: 0,96 m3 vai 136 kg uz vienu iedzīvotāju gadā,

- Tārgalē - 0,76 m3 vai 111 kg uz vienu iedzīvotāju gadā.

4.1.3. Uzņēmumu un organizāciju radīto atkritumu daudzums

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radītiem atkritumiem 2005. gadā (skatīt 29. tabulu).

29. tabula. Ventspils reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2005. gadā, tonnās

Atkritumu veida nosaukums

Atkritumu kods

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā reģionā

0202 Gaļas, zivju un citu dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktu apstrādes un ražošanas atkritumi

Notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas

020204

120,52

120,52

Dzīvnieku audu atkritumi

020202

14,74

14,74

Patēriņam vai pārstrādei nederīgi materiāli

020203

23,80

23,80

Citi šīs grupas atkritumi

020299

4,40

4,40

0301 Kokapstrādes, plākšņu un mēbeļu ražošanas atkritumi

Mizu un korķa atkritumi

030101

30000,00

30000,00

Zāģskaidas, koksnes atgriezumi, sabojāta koksne un koksnes daļas, kuras neatbilst 030104 klasei

030105

62000,00

62000,00

1001 Spēkstaciju un citu termocentrāļu atkritumi

Kurtuvju pelni

100101

22,10

0,07

22,17

1201 Formēšanas (arī kalšanas, metināšanas, presēšanas, stiepšanas, liekšanas, griešanas un pulēšanas) procesu atkritumi 1201

Melno metālu putekļi un cietās daļas

120102

3,00

3,00

Metināšanas atkritumi

120113

0,21

0,21

Metālapstrādes atkritumi, kuri neatbilst 120114 klasei

120115

162,14

162,14

1501 Iepakojums

Papīrs un kartons

150101

2,07

0,24

2,31

Plastmasa

150102

0,53

0,53

Koka iepakojums

150103

0,70

0,70

Metāla iepakojums

150104

0,05

0,05

1601 Nolietoti transporta līdzekļi, arī satiksmē neizmantojamie transportlīdzekļi, to sadalīšanas atkritumi, transportlīdzekļu apkopes atkritumi

Nolietotas riepas

160103

27,79

11,23

39,02

Automašīnu vraki, kuri nesatur šķidrumus un citus bīstamus komponentus

160106

27,90

27,90

Melnie metāli

160117

21,32

21,32

Citi šīs grupas atkritumi

160199

0,26

0,26

1602 Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

Nederīgas iekārtas, kuras neatbilst 160209, 160210, 160211, 160212 un 160213 klasei

160214

0,01

0,01

1606 Baterijas un akumulatori

Citas baterijas un akumulatori

160605

0,04

0,04

Ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kurus attīrīt ārpus uzņēmuma

Ūdeni saturoši atkritumi, kuri neatbilst 161001 klasei

161002

12,00

12,00

1701 Betons, ķieģeļi, flīzes, keramika un ģipša materiāli

Ķieģeļi

170102

2782,00

2782,00

1709 Citi būvniecības atkritumi

Būvniecības atkritumi, kuri neatbilst 170901, 170902, 170903 klasei

170904

253,44

253,44

1801 Atkritumi, kuri rodas cilvēku dzemdību, veselības diagnostikas, ārstēšanas vai profilakses procesā

Atkritumi, kuri savākšanai un apglabāšanai nav nepieciešami infekcijas novēršanas pasākumi (piemēram, veļa, vienreizējas lietošanas apģērbs, autiņi, autiņbiksītes)

180104

0,02

0,02

1908 Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu citi atkritumi

Atkritumi no smilšu uztvērējiem

190802

17,55

17,55

Sadzīves notekūdeņu attīrīšanas dūņas

190805

24,00

24,00

1912 Atkritumu mehāniskās apstrādes (piemēram, šķirošana, sasmalcināšana, sablīvēšana, iepakošana) atkritumi

Krāsainie metāli

191203

0,48

0,48

2001 Atsevišķi savāktie atkritumu veidi

Stikls

200102

0,19

0,19

Plastmasa

200139

8,66

8,66

Metāli

200140

3,32

3,32

2003 Citi sadzīves atkritumi

Nešķiroti sadzīves atkritumi

200301

949,56

66,81

1016,46

Kanalizācijas sistēmas tīrīšanas atkritumi

200306

74,00

74,00

Liela izmēra atkritumi

200307

268,40

268,40

KOPĀ

4717,24

92186,39

96903,63

Saskaņā ar Latvijas vides un ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, Ventspils reģionā uzņēmumu un organizāciju radītais atkritumu apjoms 96,9 tūkstoši tonnu. Lielāko apjomu no kopējā atkritumu daudzuma veido kokapstrādes un mēbeļu ražošanas atkritumi - kopā 92 000 tonnas. Analizējot atkritumu ražošanas tendences un atkritumu morfoloģisko sastāvu, jāsecina, ka šie skaitļi neatbilst patiesajai situācijai un nav reāli, jo, tajā pašā laikā, tādas atkritumu grupas kā sadzīves atkritumi veido nepilnus divus procentus un būvniecības atkritumi nepilnus 3% no kopējā atkritumu daudzuma. Visi pārējie atkritumi kopā veido aptuveni vienu procentu no kopējā atkritumu daudzuma.

4.2. Notekūdeņu dūņu daudzums 2004. gadā

Šīs sadaļas sagatavošanai izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par notekūdeņu dūņu ražošanu un izmantošanu Ventspils rajonā 2004. gadā (skatīt 28. tabulu).

28. tabula. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana Ventspils reģionā 2004. gadā

Nosaukums

Saražoto dūņu daudzums, tonnas/gadā

tai skaitā, tonnas/gadā

Izmantoto dūņu daudzums*, tonnas/gadā

Apstrādātas

Neapstrādātas

Ventspils

5225,55

3901,5

1324,05

4269,5

Ventspils rajons

41,0

0,0

41,0

41,0

Kopā reģionā:

5266,55

3901,0

1365,05

4310.5

*-notekūdeņu dūņas Ventspils reģionā 2004.gadā tika uzglabātas

Saskaņā ar pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" sniegtajiem datiem, notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos dūņu daudzums 2005.gadā sastāda 14 tonnas dūņu diennaktī jeb 5,1 tūkstotis tonnu gadā. Dūņas uz doto brīdi tiek uzkrātas, bet ņemot vērā salīdzinoši lielo saražoto apjomu, nākotnē nepieciešams attīstīt infrastruktūru dūņu pārstrādei. Iespējamie izmantošanas veidi ir izmantošana lauksaimniecībā, kompostēšana vai degradētu vietu rekultivācija. Optimālais dūņu izmantošanas veids Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā ir dūņu pārstrāde tās kompostējot. Izveidojot kompostēšanas laukumu iespējams apstrādāt zaļos dārzu un parku atkritumus, kapsētu atkritumus, koksnes pelnus, kā arī kompostējamai masai pievienojot dūņas. Sagatavoto kompostu, atkarībā no tā kvalitātes, iespējams izmantot apzaļumošanā, lauksaimniecībā un degradētu vietu rekultivācijā.

4.3. Kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem par radītajiem atkritumiem 2005.gadā, reģionā tiek radīts 92 tūkstoši tonnu kokapstrādes atkritumu un zāģskaidu atkritumu. Salīdzinot šos sniegtos datus ar radīto pārējo atkritumu apjomu, jāsecina, ka uzrādītais apjoms pārsniedz reālajai situācijai atbilstošo. Jāatzīmē, ka Ventspils reģionā darbojas vairāki uzņēmumi, ka koksnes atkritumus izmanto kurināmā ražošanai. Lielākais šāds uzņēmums ir SIA "Kurzemes granulas", kuras plānotie darbības apjomi, koksnes atkritumu pārstrāde, saskaņā ar pieteikumu atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošu darbības veikšanai, ir 60 000 tonnu gadā. Pēc pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" datiem, koksnes atkritumi sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā "Pentuļi" netiek noglabāti.

4.4. Sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas datiem par radītajiem atkritumiem 2005.gadā, sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms Ventspils reģionā ir 0,01 t, kas viennozīmīgi neatbilst patiesajai situācijai. Analizējot datus par pašvaldību SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2006.gadā apsaimniekotajiem atkritumu apjomiem, uzņēmums norāda, ka gada pirmajā pusē, savāktais sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms ir aptuveni 1000 tonnu. Pašreiz šis apjoms uzglabāts pirms nodošanas pārstrādei. Līdz šā gada beigām, iepriekšminētais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums plāno noslēgt sadarbības līgumu ar sadzīves elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas efektīvāk ļautu apsaimniekot šī veida atkritumus.

4.5. Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošana

Ventspils reģionā 2005.gadā radītais nolietoto transportlīdzekļu atkritumu apjoms, saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, ir aptuveni 87 tonnas. Reāli šis apjoms ir lielāks, jo tā pat kā citos Latvijas reģionos, nolietoto transportlīdzekļu atkritumi netiek izdalīti atsevišķi no kopējās atkritumu plūsmas un visbiežāk tiek klasificēti kā melno metālu atkritumi.

4.6. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana

Šīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2005. gadā Ventspils pilsētā un Ventspils rajonā.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošana atspoguļota 30. tabulā.

30. tabula. Bīstamo atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā 2005. gadā, tonnās

Organizācijas nosaukums

Klase

Savākts, tonnās

Nodots citam uzņēmumam, tonnās

Uzkrāts gada beigās, tonnās

SIA "VENT EKO"

190810

10

10

190813

40

40

SIA "DZINTARJŪRA"

130208

38

36,2

1,8

150202

18,436

16,556

1,88

160708

714,4

714,4

Zemnieku saimniecība "STEPNIEKI-II"

161001

360

360

Pašvaldības SIA "VENTSPILS LABIEKĀRTOŠANAS KOMBINĀTS"

200121

0,4

0,44

200133

1

1

SIA "TRANZĪTS TERMINĀLS"

200133

3,57

3,57

KOPĀ:

1185,846

1182,17

3,68

Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils reģionā atspoguļota 31. un 32.tabulā. Tabulās uzrādīti lielākie bīstamo atkritumu radītāji un radīto bīstamo atkritumu apjomi pa atkritumu klasēm.

31. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils rajonā 2005. gadā, tonnās

Nr.

Organizācijas nosaukums un adrese

Atkritumu kods

Atkritumu nosaukums

Atkritumu daudzums

Ventspils rajons

Tārgales pagasts

1.

SIA "KUREKSS"
"Graudupi", Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu un eļļas un smēreļļas

22,9000

160601

Svina akumulatori

0,2400

2.

SIA "MAURI",
"Jaunpornieki", Tārgales pag., Ventspils raj., LV-3621

130208

Citas motoreļļas, citas pārnesumu eļļas un smēreļļas

0,2530

160113

Bremžu šķidrums

0,0260

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus.

0,4300

Tārgales pagastā kopā

23,8490

Ventspils rajonā kopā

23,8490

Lielāko daudzumu kopējā bīstamo atkritumu plūsmā veido eļļu atkritumi 23,153 tonnas, kopējais saražotais bīstamo atkritumu apjoms Ventspils rajonā ir 23,849 tonnas. Tā kā dati sniegti tikai par diviem uzņēmumiem, ir pamats uzskatīt, ka patiesais Ventspils rajonā saražotais bīstamo atkritumu apjoms ir lielāks.

32. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana Ventspils pilsētā 2005. gadā, tonnās

Nr.

Organizācijas nosaukums un adrese

Atkritumu kods

Atkritumu nosaukums

Atkritumu daudzums

Ventspils

1.

SIA "VENTSPILS NAFTA" termināls, Talsu iela 75, Ventspils, LV-3602

130207

Bioloģiski viegli noārdāmas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

400,0000

130899

Citur neklasificēti eļļu atkritumi

3,4600

160506

Laboratoriju ķīmiskās vielas, kuras sastāv no bīstamām vielām vai satur bīstamas vielas, arī laboratoriju ķīmisko vielu maisījumi

0,0040

160708

Naftas produktus saturoši atkritumi

80,0000

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,1160

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,2000

2.

AS "VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA"
Dzirnavu iela 22, Ventspils, LV-3602

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

13,2300

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0394

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,1000

3.

AS VENTAMONJAKS
Dzirnavu iela 66, Ventspils, LV-3602

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

4,900

130802

Citas emulsijas

37,8000

150202

Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām

0,0160

160213

Nederīgas iekārtas, kuras satur citus bīstamus komponentus nekā 160209, 160210 un 160212 klasē minētie

1,0180

160708

Naftas produktus saturoši atkritumi

85,4600

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,2300

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,3600

4.

AS "VENTBUNKERS",
Sanatorijas iela 29, Ventspils, LV-3602

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

0,2300

160213

Nederīgas iekārtas, kuras satur citus bīstamus komponentus nekā 160209, 160210 un 160212 klasē minētie

0,2000

160601

Svina akumulatori

0,1000

160708

Naftas produktus saturoši atkritumi

200,0000

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0825

5.

SIA "VENTSPILS AUTOSERVISS",

Kuldīgas iela 90, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

2,6000

140605

Nogulsnes vai cietie atkritumi, kuri satur citus šķīdinātājus

0,0170

6.

Pašvaldības SIA "Ventspils siltums"
Brīvības iela 38, Ventspils, LV-3601

100113

Degvielai izmantotu emulģētu ogļūdeņražu sodrēji

0,3000

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

0,0500

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0094

7.

AS "VENTSPILS MAIZNIEKS"
Kuldīgas iela 187, Ventspils, LV-3601

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0750

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,2250

8.

Ventspils pilsētas pašvaldības SIA "VENTSPILS REISS"
Brīvības iela 2, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

2,4000

130803

Citi atkritumi

0,6400

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0200

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

1,3500

9.

Kopuzņēmums SIA "VARS",
Dzintaru iela 22, 7.korp., Ventspils, LV-3602

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0018

10.

Pašvaldības SIA "VENTSPILS LABIEKĀRTOŠANAS KOMBINĀTS"
Saules iela 126, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

1,2000

160107

Eļļas filtri

0,0830

11.

SIA "LATVIJA STATOIL",
Rūpniecības iela 4, Ventspils, LV-3601

130507

Eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām

11,7000

150212

Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām

8,1000

12.

Ventspils pilsētas pašvaldības SIA "PĀRVENTAS SILTUMS"
Talsu iela 84, Ventspils, LV-3602

100113

Degvielai izmantotu emulģētu ogļūdeņražu sodrēji

1,0000

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0200

13.

AS "KĀLIJA PARKS",
Dzintaru iela 41, Ventspils, LV-3602

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

4,2800

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0800

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,1000

14.

SIA "LATVIJA STATOIL",
Lāčplēša iela 1, Ventspils, LV-3601

130507

Eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām

12,6000

15.

SIA "LATVIJAS PROPĀNA GĀZE"
Kustes dambis 33, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

0,0520

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,0500

16.

A/S "DCM - Montāža",
Kustes dambis 8/10, Ventspils, LV-3601

080115

Organiskos šķīdinātājus un citas bīstamas vielas saturošu krāsu vai laku ūdeni saturošas nogulsnes

53,5800

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

0,2000

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0027

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,0800

17.

SIA "VENTSPILS ZVEJAS OSTS"
Medņu iela 40, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

4,2400

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0200

18.

AS "VENTSPILS ZIVJU KONSERVU KOMBINĀTS"
Enkuru iela 12, Ventspils, LV-3601

130206

Sintētiskās motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

0,1560

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0025

19.

SIA "NOORD NATIE Ventspils termināls",
Plostu iela 7, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

1,000

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0030

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,0100

20.

I/K "NTPU",
Saules iela 22-5, Ventspils, LV-3602

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

0,0240

200133

Baterijas un akumulatori, kuri ir iekļauti 160601, 160202 vai 160203 klasē, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kuri satur iepriekš minētās baterijas un akumulatorus

0,3500

21.

SIA "VENTRI AC",
Prāmja iela 2, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

1,7200

150212

Adsorbenti, filtru materiāli (tai skaitā citur neminēti eļļu filtri), slaucīšanas materiāls un aizsargtērpi, kuri ir piesārņoti ar bīstamām vielām

0,1720

22.

SIA "BALTIC SUPPLYING GROUP"
Lāčplēša iela 7, Ventspils, LV-3601

200121

Luminiscentās lampas un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi

0,0050

23.

SIA "Venta Motors",
Zvaigžņu iela 11, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

1,8450

160601

Svina akumulatori

1,1200

24.

SIA "AUTOFAVORĪTS",
Zvaigžņu iela 13, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

3,7400

160601

Svina akumulatori

0,9600

25.

SIA "OSTCELTS",
Fabrikas iela 3b, Ventspils, LV-3601

130208

Citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas

0,4000

160107

Eļļas filtri

0,0300

Ventspils pilsētā kopā

944,1593

Kopējais Ventspils pilsētas 2005. gadā radītais bīstamo atkritumu apjoms ir 944,1593 tonnas.

4.7. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju

Iegūtie inventarizācijas dati par apkalpojamo iedzīvotāju skaitu Ventspils reģiona ļauj secināt, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 60% lauku iedzīvotāju.

Ventspils pilsētā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo privātmāju rajonos, ir ap 70 - 75%. Kas attiecas uz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, jāatzīmē, ka praktiski visi šie iedzīvotāji saņem pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma atkritumu savākšanas pakalpojumus. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita sadalījumu pa dzīvojamiem sektoriem, var secināt, ka kopējais centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistītais iedzīvotāju skaits Ventspils pilsētā ir aptuveni 92%. Piltenes pilsētā apkalpojamo iedzīvotāju skaits ir ap 60%.

Ņemot vērā savākto sadzīves atkritumu daudzumu un apkalpojamo iedzīvotāju skaitu pilsētās un pagastos, var novērtēt viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) radīto atkritumu daudzumu gadā:

- Ventspils pilsētā - ~1,55 m3/uz iedzīvotāju;

- Piltenes pilsētā - ~1,0 m3/uz iedzīvotāju;

- Lauku teritorijā vidēji ~0,92 m3/uz iedzīvotāju.

Prognozējot atkritumu ražošanu nākotnē, aprēķinos izmantoti faktiskie viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītie atkritumu apjomi Ventspils reģiona pilsētās un lauku teritorijās.

4.8. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra

Nodaļā sniegti dati par pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbību reģionā, aprakstīta atkritumu savākšanas sistēma, ieskaitot saimniecībā izmantojamus konteinerus un atkritumu savākšanas biežumu.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam un likumam "Par pašvaldībām", vietējās pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem to teritorijā. Šo funkciju pašvaldības var pildīt pašas, var deleģēt kādai pašvaldības iestādei vai pašvaldības uzņēmumam, vai dažādiem privātuzņēmumiem.

Kopš 2004. gada 1. janvāra visas Ventspils reģiona pašvaldības apkalpo pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts".

4.8.1. Atkritumu savākšanas sistēma

Ņemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti ap 60% lauku teritoriju iedzīvotāji un vidēji 90% pilsētu iedzīvotāji, var secināt, ka atkritumu savākšanas sistēma reģionā kopumā ir pietiekami attīstīta, tomēr ir nepieciešama tās turpmākā attīstība, t.i., iedzīvotāju lielākās daļa iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Reģionā sadzīves atkritumi tiek savākti konteineros. Izmantojamo atkritumu savākšanai konteineru tilpums ir dažāds, tas ir no 0,24 m3 līdz ~7 m3, tādējādi katram atkritumu veidam izmantojot visatbilstošāko konteinera tipu.

Atkritumu savākšanas biežums reģiona Ventspils pilsētā ir 7 reizes nedēļā. Pagastos atkritumu savākšanas biežums svārstās no 1 reizes nedēļā līdz 2 reizēm mēnesī.

Kopumā var teikt, ka atkritumu savākšanas biežumu ietekmē divi faktori:

- līguma nosacījumi, ko konkrēta pašvaldība noslēdz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu;

- izmantojamo konteineru tilpums.

Kopējais uzņēmuma rīcībā esošais konteineru skaits ir 8470 konteineri, no kuriem lielākā daļa - 6300 konteineri ar tilpumu 0,24 m3. Šie konteineri galvenokārt tiek izmantoti vienģimeņu privātmāju un nelielu uzņēmumu apkalpošanai. Konteineri ar tilpumu 0,8 - 1,1 m3 tiek izmantoti atkritumu uzkrāšanai daudzdzīvokļu māju rajonos, kā arī lielāku uzņēmumu un sabiedrisko iestāžu apkalpošanai. Lielgabarīta atkritumu, būvgružu uzkrāšanai tiek izmantoti konteineri, kuru tilpums ir 7m3. Kopējais konteineru skaits uzņēmuma rīcībā ir 130. Lielais izmantojamo konteineru skaits nodrošina kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, jo atkritumus ir iespējams uzkrāt konteineros, tādējādi novēršot negatīvu ietekmi uz vidi un tās piegružošanu.

SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika raksturota 33. tabulā.

33. tabula. Atkritumu savākšanai un transportēšanai izmantojama tehnika

Uzņēmums

Transports atkritumu savākšanai

Tips

Izlaides gads

Tilpums, m3

Saspiešanas koeficients

SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts"

Volvo FL 619

1997

16

4

Volvo FL 619

1997

16

4

Volvo FL 6

2003

16

4

Volvo FL 6

2004

16

4

MAN

1991

16

4

MAN

1992

skiploader

-

Volvo

2003

skiploader

-

Volvo FM 9

2004

pašizgāzējs

-

Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas institūts" kopumā ir nodarbināts 31 darbinieks, no kuriem 6 - cieto sadzīves atkritumu noglabāšanas poligonā "Pentuļi", 12 - atkritumu savākšanā un pārvadāšanā, 7 - atkritumu dalītajā vākšanā un 6 darbinieki - administratīvajā darbā.

Uzņēmuma materiālā bāze ietver sadzīves atkritumu poligonu "Pentuļi" 15,2 ha platībā, šūna 4,3 ha platībā, tehnikas remonta zona un novietnes (kopumā 4), konteineru un tehnikas mazgāšanas vieta.

Ventspils pilsētā atrodas uzņēmuma apkalpes zona, transporta un mehāniskais cehs, un saiņošanas iecirknis dalīti savākto atkritumu sagatavošanai transportēšanai uz pārstrādes vietām.

4.8.2. Atkritumu dalītā vākšana

SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2005.gadā ir savācis un nodevis pārstrādei 184,576 tonnas otrreiz izmantojamo materiālu - tai skaitā - 134,23 tonnas kartonu, 7,76 tonnas PET pudeles, 40,586 tonnas stiklu. Pārējās otrreiz izmantojamo materiālu komponentes uz šo brīdi netiek vāktas. Atkritumu dalītā vākšana tiek organizēta, uzstādot speciālus konteinerus kopējos sadzīves atkritumu konteineru laukumos, kā arī ar divos speciāli ierīkotos atkritumu dalītās vākšanas laukumos. Gan atsevišķos konteineros, gan dalītās vākšanas laukumos jebkurš atkritumu radītājs bez papildus maksas var izbērt atsevišķi uzkrātos otrreiz izmantojamos materiālus. Kopējais uzstādīto dalītās vākšanas konteineru skaits ir 120, kuru tilpums ir no 1,5 - 3,0 m3.

4.8.3. Atkritumu noglabāšana

2004. gadā tika uzbūvēts sadzīves atkritumu poligons "Pentuļi" Vārves pagastā. Poligons ir pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" īpašumā, bet tas atrodas uz Vārves pagasta īpašumā esošās zemes, kura ir iznomāta pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" uz 99 gadiem.

Atļauja A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam izsniegta līdz 2009. gada 22.augustam.

Sadzīves atkritumu poligona izveides pirmajā kārtā ir izbūvēta atkritumu noglabāšanas šūna 4,48 ha platībā, kuras plānotā ietilpība ir 539 000 m3 atkritumu. Uz 2006.gada 1.augustu sadzīves atkritumu poligonā noglabātais kopējais atkritumu apjoms sastāda 32 000 tonnu. 95% no noglabātā apjoma ir Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā savāktie atkritumi, kur atlikušie 5% ir Kuldīgas rajona pašvaldības savāktie atkritumi. Salīdzinot noglabātā atkritumu apjoma izmaiņas 2005. un 2006.gadā, redzams, ka vidēji mēnesī noglabātais apjoms ir pieaudzis par 20% jeb attiecīgi 1 170 t 2005.gadā un 1 400 t 2006.gadā. Plānotais šūnas darbības laiks ir 15 gadi. Pie patreizējiem darbības apjomiem šūnā plānotais noglabājamais apjoms gadā netiek pārsniegts, tomēr ņemot vērā nākotnē plānoto atkritumu apjoma pieaugumu, jāizskata iespējas noglabājamā atkritumu apjoma samazināšanu. Līdz ar to, sadzīves atkritumu poligona turpmākajai attīstībai nepieciešams izveidot dalīti vākto atkritumu priekšapstrādes infrastruktūru, kā arī vietējās infiltrāta attīrīšanas iekārtas.

4.9. Atkritumu apsaimniekošanas tarifi

Saskaņā ar Ventspils pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumu ir noteikti sekojoši apsaimniekošanas tarifi:

- Daudzstāvu dzīvojamo māju iedzīvotājiem - 4,93 lati/m3.

- Privātmāju iedzīvotājiem - 4,98 lati/m3.

- Juridiskām personām - 6,02 lati/m3.

- Atkritumu apglabāšanai - 1,99 lati/m3.

- Lielgabarīta atkritumiem - 4,32 lati/m3.

Tarifu iekasēšanas mehānisms ir sekojošs:

• atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz tiešos līgumus ar atkritumu radītājiem, kas maksā par radīto atkritumu apsaimniekošanu (lati/m3),

• atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumu apmaksāšanu.

5. ATKRITUMU APJOMA UN SASTĀVA PROGNOZE LĪDZ 2013.GADAM

Nodaļā sniegta atkritumu daudzuma prognoze laika periodam no 2006. līdz 2013. gadam, izmantojot 2005.gada datus.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) daudzuma prognoze sagatavota, ņemot vērā demogrāfisko prognozi Ventspils reģionam (skatīt 3.2. sadaļu), pieņemto viena atkritumu radītāja (fiziskas personas) saražoto atkritumu daudzumu gadā. Sagatavojot pārējo atkritumu (komerciālie un institucionālie atkritumi, nebīstamie rūpniecības atkritumi, celtniecības atkritumi, veselības aprūpes atkritumi, parku un dārzu atkritumi, ielu tīrīšanas atkritumi) daudzuma prognozi, ņemti vērā pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma un pašvaldību sniegtie dati par tiem (skatīt 5.1. sadaļu) un iespējamas Latvijas IKP izmaiņas.

5.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozei

Sagatavojot prognozi par saražoto un savākto atkritumu daudzumu Ventspils reģionā, ņemta vērā demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam un izdarīti sekojoši pieņēmumi:

1) IKP pieaugums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu:

• sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) apjoms palielināsies par 1/3 no IKP pieauguma;

• pārējo atkritumu apjoms palielināsies par 1/6 no IKP pieauguma.

2) Ielu tīrīšanas, parku un dārzu atkritumu apjoms paliks nemainīgs līdz 2025. gadam.

3) 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radīto atkritumu daudzums 2005. gadā bija:

1. 1,55 m3 vai 0,31 tonnas Ventspils pilsētā;

2. 1,0 m3 vai 0,2 tonnas Piltenes pilsētā;

• 0,92 m3 vai 0,18 tonnas lauku teritorijās, ieskaitot arī ciemos

• Atbilstoši "Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai Latvijai, 1998-2010" apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2006. gadā pilsētās sasniegs 100% un lauku teritorijās - 75% (2005. gadā pilsētās - 100%, laukos - 70%).

5.2. Atkritumu daudzuma prognoze

Bāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi no 2006.gada līdz 2013. gadam (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem) būs 6,5%;

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) pārstrāde palielināsies no 7% 2006. gadā līdz 19% 2013. gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 4% no kopējā apjoma 2013. gadā.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013. gadam sniegta 34. tabulā.

34. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnās

Gads

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā reģionā:

Pilsētās

Laukos

2006

13 897

214

2 385

16 496

2007

14 215

219

2 434

16 868

2008

14 541

223

2 484

17 248

2009

14 875

228

2 535

17 637

2010

15 216

232

2 587

18 035

2011

15 488

236

2 627

18 352

2012

15 766

240

2 668

18 674

2013

16 048

243

2 709

19 001

Kopā: 2006-2013

120 046

1 835

20 429

142 311

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013. gadam ir 142 tūkstoši tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 35. tabulā.

35. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnās

Gads

Pārējie atkritumi

Ielu tīrīšanas atkritumi

Parku un dārzu atkritumi

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

2006

9 256

939

10 195

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2007

9 364

950

10 314

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2008

9 473

961

10 434

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2009

9 583

972

10 556

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2010

9 695

984

10 679

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2011

9 784

993

10 777

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2012

9 874

1 002

10 876

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2013

9 964

1 011

10 975

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

Kopā: 2006-2013

76 993

7 812

84 806

12 480

480

12 960

10 800

840

11 640

Pieņemot, ka 2006. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006. - 2013. gadam būs 137 tūkstoši tonnu (skatīt 36. tabulu).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecību atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs 203 tūkstoši tonnu (skatīt 36. tabulu).

36. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnās

Gads

Savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums

Pārstrādāto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums

Pārējo atkritumu daudzums

Celtniecības atkritumu pārstrāde

Kopā apglabāto atkritumu daudzums

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā reģionā

Pilsētās

Laukos

%

tonnas

tonnas

%

tonnas

2006

13 897

214

1 789

15 900

7%

1 073

10 195

0,5%

23

24 998

2007

14 215

219

1 825

16 259

9%

1 382

10 314

1,0%

47

25 144

2008

14 541

223

1 863

16 627

10%

1 704

10 434

1,5%

72

25 285

2009

14 875

228

1 901

17 004

12%

2 040

10 556

2,0%

97

25 422

2010

15 216

232

1 941

17 388

14%

2 391

10 679

2,5%

122

25 554

2011

15 488

236

1 971

17 695

16%

2 743

10 777

3,0%

148

25 581

2012

15 766

240

2 001

18 007

17%

3 106

10 876

3,5%

175

25 602

2013

16 048

243

2 032

18 324

19%

3 482

10 975

4,0%

201

25 616

Kopā: 2006-2025

120 046

1 835

15 323

137 204

17 921

84 806

885

203 222

6. VENTSPILS APSAIMNIEKOŠANAS ALTERNATĪVIE RISINĀJUMI

6.1. Atkritumu apsaimniekošanas programma

Ventspils atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija, kā tas bija paredzēts, pabeigta 2004. gada septembrī. Svarīgākie pasākumi atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros ir sekojoši:

- uzbūvēts sadzīves atkritumu poligons "Pentuļi", kas ļauj veikt atkritumu pieņemšanu un noglabāšanu jaunajā poligonā,

- rekultivētas visas reģiona slēgtās izgāztuves,

- Ventspils pilsētā izbūvētas divas stacijas šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem, kas atrodas Jēkaba un Siguldas ielās,

- iepirkta tehnika atkritumu apsaimniekošanas vajadzībām, t.sk. arī konteineri atkritumu dalītajai vākšanai.

Vienlaicīgi reģionā tiek veidota infrastruktūra, kas nepieciešama dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Ņemot vērā augstākminēto, var skaidri formulēt programmas mērķus:

1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide visā Ventspils reģionā;

2. Dalīti savākto atkritumu pāršķirošanas centra izveide esošajā sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi";

3. Atkritumu kompostēšanas ierīkošana;

4. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu uzbūve sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" notekūdeņu attīrīšanai;

5. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide Ventspils pilsētā;

6. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā;

7. Sabiedrības informēšanas / izglītošanas kampaņa, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu un kompostēšanu.

6.1.1. Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveide Ventspils reģionā

Dalītajai atkritumu savākšanas sistēmai būtu jāietver sekojošu frakciju savākšana: papīrs / kartons, stikls, PET pudeles, metāls (t.sk. skārda bundžas), atlikusī atkritumu frakcija.

Darbu šādas sistēmas izveide Ventspils pilsētā jau ir uzsācis pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Šis pasākums jāorganizē arī otrā reģiona pilsētā - Piltenē, kā arī reģiona 13 lielākajos ciematos.

Kopumā ņemot, atkritumu dalītās vākšanas punkti būtu jānodrošina vidēji viens uz katriem 300 iedzīvotājiem pilsētās un, kā minimums, 1 šāds punkts visos lauku ciematos, kur ir 300 un vairāk iedzīvotāji. Reģionā ir 11 šādi ciemati (skatīt 2. pielikumu), bet ņemot vērā, ka Jūrkalnē un Zlēkās ir attiecīgi 298 un 290 iedzīvotāji, arī šie ciemati ietverti to skaitā, kur izveidojami dalītās atkritumu vākšanas punkti.

Tādējādi, nepieciešamais šādu punktu daudzums būtu:

- Ventspils pilsētā - 146,

- Piltenē - 4,

- lielajos ciematos - 13.

Kopumā būtu jāierīko 163 šādi punkti. Katrā no tiem būtu jābūt 5 konteineriem: 4 atkritumu dalītajai vākšanai un 1 - atlikušajai atkritumu daļai. Tomēr, ņemot vērā, ka Ventspils pilsētā jau ir izveidotas 2 stacijas atkritumu dalītajai vākšanai, punktu skaits Ventspils pilsētā tiek samazināts līdz 65. Savukārt, Piltenes pilsētā, ņemot vērā tās nelielo platību, tiek paredzēta nevis 4, bet 2 punktu ierīkošana. Tādējādi, kopējais punktu daudzums, kas īstermiņa programmas ietvaros tiek paredzēts atkritumu dalītajai vākšanai ir 80, tajā skaitā:

- Ventspils pilsētā - 65,

- Piltenē - 2,

- lielajos ciematos - 13.

Šī programmas sadaļa būtu realizējama laika posmā no 2006. gadam līdz 2013. gadam ieskaitot. Ievērojami sarežģītāk ir noteikt, kas būs atbildīgs par tās ieviešanu un finansēšanu. Šī shēma varētu būt sekojoša:

1) organizējot atkritumu apsaimniekošanas konkursus, pašvaldības paredz, ka līguma ietvaros ir jānodrošina atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana. Neapšaubāmi, ka tam, pirmkārt, jāparedz līdzekļi, kas jāsedz atkritumu radītājam. Sabiedrisko pakalpojumu regulators neparedz dalīto atkritumu vākšanu un tarifa ietvaros neakceptē izdevumus, kas nepieciešami šādas sistēmas izveidei. Otrkārt, šādas sistēmas izveidi var nodrošināt arī konkursā uzvarējusī firma, ja tiek slēgts ilgtermiņa (7 gadi vai vairāk) līgums par atkritumu apsaimniekošanu;

2) nodokļu atvieglojumus (kas tiek piešķirti atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu", kas ir spēkā līdz 206.gada 31.decembrim) no Latvijas vides aizsardzības fonda par atkritumu dalīto vākšanu saņem divas organizācijas: A/S "Zaļais punkts" un SIA "Zaļā josta". Pirmajai organizācijai jau šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar atkritumu apsaimniekotājiem, savukārt daļa no ieekonomētajiem līdzekļiem tiek novirzīta konteineru iegādei atkritumu dalītajai vākšanai. Šis finansēšanas avots, protams, nevar kalpot kā galvenais, bet var sniegt jūtamu atbalstu it īpaši sistēmas izveidošanas sākotnējā posmā;

3) viena no prioritātēm, kas noteiktas līdzekļu saņemšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā no Eiropas reģionālā attīstības fonda (turpmāk - ERAF), ir atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide. Tādējādi, šis fonds varētu kalpot kā viens no finansējuma avotiem dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

Dalītās atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanas mehānisms varētu tikt formulēts sekojoši:

1) atbildīgas par atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi savās administratīvajās teritorijās ir pašvaldības, kas šo prasību iestrādā konkursa (pēc tam arī - līguma) noteikumos atkritumu apsaimniekošanai;

2) prasības praktiskais izpildītājs ir konkursā uzvarējusī firma, kuras līgumā noteikts kādā veidā un termiņos pašvaldības administratīvajā teritorijā ieviešama atkritumu dalītā vākšana un kādi būs realizācijai nepieciešamie finanšu līdzekļi un avoti;

3) vadoties no principa "piesārņotājs maksā" - izdevumi par atkritumu dalīto vākšanu (mīnus ienākuma daļa, kas saņemta par otrreizēji pārstrādājamajām / izmantojamajām izejvielām) pilnībā būtu jāsedz atkritumu radītājam. Tomēr, ņemot vērā esošo situāciju - to, ka atkritumu dalītās savākšanas sistēma, pēc būtības, nav izveidota - sākotnējo investīciju apjoms ir pārāk liels, lai tās (caur tarifu) varētu nosegt atkritumu radītājs. Tāpēc, vismaz sistēmas izveides pirmajos 3 gados, jāplāno papildus līdzekļi, kas varētu nākt no Eiropas Savienības puses (piemēram, ERAF), atkritumu apsaimniekotāja puses (noteikums, kas iestrādāts ilgtermiņa līgumā) un arī, kā minimums, no to pašvaldību puses, kas saņem daļu no dabas resursu nodokļa.

Sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi" tiek paredzēta atkritumu šķirošanas stacijas izveide. Tajā tiks pāršķiroti savāktie šķirotie atkritumi (papīrs, kartons, PET u.c.). Atkritumu šķirošanas stacija ietvers šādu nepieciešamo infrastruktūru, aprīkojumu un tehniku:

- atkritumu šķirošanas staciju, t.sk. angāru un pamatni angāram, atkritumu šķirošanas līniju;

- elektroapgādes sistēmu, ieskaitot sadales skapi;

- lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kas tiks pieslēgta jau poligonā eksistējošajai sistēmai;

- teritorijas apgaismošanas sistēmu (iekšējā un ārējā);

- ugunsdzēšanas aprīkojumu;

- tehniku šķirošanas stacijai: universālais iekrāvējs, dakšveida iekrāvējs (saķīpotā materiāla transportam), prese;

Atkritumu šķirošanas stacijas jauda - līdz 7,5 tūkstošu tonnu/gadā, izvietošanai nepieciešamā platība - apmēram 0,5 ha.

Orientējošie izpildes termiņi:

- atkritumu dalītās vākšanas punkti līdz 2010. gadam;

- atkritumu šķirošanas stacija līdz 2008. gadam.

6.1.2. Atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Ventspils reģionā

Atkritumu kompostēšanas nepieciešamību nosaka kā normatīvo aktu prasības, tā resursu taupības princips. Papildus, pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" veic arī pilsētas apzaļumošanu, tādejādi arī radot tirgu lietderīgai komposta izmantošanai.

Vadoties no aprēķiniem, tiek pieņemts, ka sākotnēji Ventspils pilsētā uz kompostēšanu varētu novirzīt apmēram 3500 m3 atkritumu (pārtikas atkritumi no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, parku - dārzu atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi). Pēc kompostēšanas procesa pabeigšanas komposts būtu izmantojams, galvenokārt, Ventspils pilsētas apzaļumošanas vajadzībām.

Atbildīgais par kompostēšanas laukuma izveidi būtu pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas jau šobrīd veic esošā kompostēšanas laukuma, kas atrodas Ventspils pilsētā, Jēkaba ielā 29, apsaimniekošanu. Jaunais kompostēšanas laukums būtu veidojams vai pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai kādā citā vietā, kas noteiktas Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumos Nr. 365 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli". Pēc būtības, minētais dokuments attiecas tikai uz notekūdeņu dūņu, bet ne atkritumu kompostēšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijā šobrīd nav noteikumi, kas reglamentētu atkritumu kompostēšanu, šis ir vienīgais dokuments, kas varētu tikt piemērots konkrētajā gadījumā.

Finansēšanas avoti varētu būt dažādi: Eiropas Savienības fondi, kas izmantojami atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai, Ventspils pilsētas dome, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, t.i. pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts".

Šāds kompostēšanas laukums būtu jāierīko pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu organisko atkritumu daļu, kas tiek noglabāta sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi". Orientējošais izpildes termiņš - 2006. gads.

6.1.3. Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā "Pentuļi"

Infiltrāta attīrīšanai nepieciešams uzstādīt speciālas iekārtas, kuru jaudai jābūt līdz 50 m3/dnn. Ir veikts dažādu iespējamo attīrīšanas tehnoloģiju izvērtējums un konstatēts, ka pie nepatstāvīga attīrāmā ūdens daudzuma un ārkārtīgi mainīgā ūdens ķīmiskā sastāva, optimālais variants ir reversās osmozes attīrīšanas metodes izmantošana.

Orientējošais būvniecības termiņš - 2007. - 2008. gads.

6.1.4. Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide

Līdzīgi kā kompostēšanai nepieciešama arī inerto, galvenokārt, ēku nojaukšanas, remonta un celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide. Saskaņā ar esošo statistiku Ventspils pilsētā 2003. gadā bija 2280 m3 celtniecības atkritumu, kurus pārstrādājot varētu tikt iegūts materiāls, kas nepieciešams teritoriju uzbēršanai, izmantojams ceļu būvei u.t.t.

Patreiz Ventspilī jau darbojas SIA "Stalkers K" apsaimniekotais būvgružu pieņemšanas laukums "Mauri", kurā notiek ne tikai būvgružu pieņemšana, bet arī šķirošana un apstrāde.

Ņemot vērā to, ka celtniecības / būvgružu atkritumu pārstrāde ir ekonomiski izdevīgs pasākums, īstermiņas programmas ietvaros līdzekļi centra izveidei netiek paredzēti, pieņemot, ka nepieciešamās investīcijas veiks privātie uzņēmumi, kas ieinteresēti šī biznesa attīstībā.

6.1.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošana

Lielgabarīta atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai nu pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai Ventspils pilsētā. Lielgabarīta atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram 2000 m2 liels asfaltēts laukums.

6.1.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana

Veselības aprūpes atkritumi tiek iedalīti divās grupās:

- sadzīves atkritumi;

- bīstamie atkritumi.

Sadzīves atkritumi, kas veidojas slimnīcās, iedalāmi sekojošās 2 galvenajās grupās:

- atkritumi līdzīgi mājsaimniecību saražotiem atkritumiem, piemēram, dažādi iepakojuma materiāli (papīrs, kartons u.c.), pārtikas atkritumi u.c.;

- pārtikas atkritumi, kas nāk no slimnīcu ēdnīcām un kafejnīcām.

Bīstamie veselības aprūpes atkritumi, savukārt, iedalāmi sekojošās kategorijās:

1. bioloģiskais materiāls (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.);

2. radioaktīvie atkritumi;

3. ķīmiskie atkritumi (atkritumu atlikumi no tīrīšanas un dezinficēšanas);

4. infekciozie atkritumi (visi atkritumi, kas var izraisīt saslimšanu, atkritumi no laboratorijām, hemodialīzes procesa, šļirces u.c.);

5. lietotie asie medicīniskie instrumenti (adatas, skalpeļi, sasisti termometri u.c.);

6. farmaceitiskie atkritumi (dažādi farmaceitiski produkti, zāles u.c., kuru turpmāka lietošana nav iespējama).

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, veselības aprūpes atkritumi, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus" prasībām, veselības aprūpes atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem, ja tiem piemīt vismaz viena no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām īpašībām un to sastāvā ir:

- atkritumi, kas radušies, veicot ārstniecisku darbību;

- medikamenti, kā arī medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamas ķīmiskas vielas, mikrobioloģiskie preparāti un to toksīni.

Šādi bīstamie veselības aprūpes atkritumi ir jāvāc, jātransportē, jāuzglabā un jāutilizē atsevišķi no sadzīves atkritumiem, kas nozīmē, ka šo atkritumu nonākšana uz sadzīves atkritumu poligonu ir aizliegta. Tomēr šobrīd parastie slimnīcu atkritumi tiek vākti kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.

Tomēr šobrīd parastie slimnīcu atkritumi tiek vākti kopā ar parastajiem sadzīves atkritumiem.

Bīstamo veselības aprūpes atkritumu utilizācija norisinās sekojošā veidā:

- bioloģisko materiālu (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.) apsaimnieko SIA "Lautus",

- šķidrumus, ko izmanto rentgenuzņēmumu attīstīšanai un fiksēšanai savāc SIA "Orelat" un SIA "Flera" (100% apjomā);

- medicīniskus instrumentus - SIA "Arnika".

Pēc Starptautiskās cieto atkritumu asociācijas (ISWA) datiem veselības aprūpes atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā svārstās no 0,6 kg Spānijā līdz 2,6 kg Īrijā.

6.1.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

Tiek pieņemts, ka nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīgs bizness. Tāpēc šajā plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi problēmas risinājumam, ņemot vērā, ka šo darbu organizēs un veiks speciāli uzņēmumi.

6.1.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu demontāžas centrs jāizveido vai pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi" vai Ventspils pilsētā. Šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vai demontēšanas, jāizveido apmēram 5000 m2 liels ūdensnecaurlaidīgs laukums aprīkots ar lietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanas sistēmu, kā arī jāizbūvē angārs šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai pirms to nodošanas demontāžai. Laukuma apkalpošanai nepieciešami 2 riteņtraktori.

6.1.9. Bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas shēma

Tiek plānots, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide tiks pabeigta orientējoši 2010. gadā. Šī sistēma ietvers:

atkritumu savākšanas stacijas (kopā valstī - 7) un bīstamo atkritumu savākšanas punktus katrā no rajonu centriem un valsts nozīmes pilsētām, kur nav paredzēta staciju izveide,

bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonu Dobeles rajona Zebrenes pagastā. Pie poligona būs arī bīstamo atkritumu fizikāli - ķīmiskās apstrādes centrs,

azbestu saturošo atkritumu apglabāšanas poligonu Saldus rajona Brocēnu novada "Dūmiņos".

bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta Olainē, kas pēc tehnisko sarežģījumu novēršanas, nodrošina šo atkritumu utilizāciju tos sadedzinot,

dažādu atstrādāto eļļu un riepu utilizāciju kas, kā tas norisinās arī šobrīd, tiks veikta Brocēnu šīfera rūpnīcā,

dzīvsudrabu saturošo lampu utilizāciju, kas arī turpmāk tiks veikta Liepājā, Demerkurizācijas centrā,

akumulatoru savākšanu un utilizāciju, ko arī turpmāk veiks šajā jomā strādājošās specializētās firmas.

Valsts sistēmas ietvaros paredzēta bīstamo atkritumu savākšanas stacijas izveide Ventspils pilsētā. Šajā stacijā tiks savākti bīstamie rūpniecības un bīstamie sadzīves atkritumi, kā arī bezsaimnieka bīstamie atkritumi un avāriju rezultātā (t.sk. transporta avārijas) radušies bīstamie atkritumi

Visticamāk, ka bīstamie atkritumi uz to utilizācijas / apglabāšanas vietām no bīstamo atkritumu savākšanas stacijas Ventspilī tiks nogādāti centralizēti. Tādējādi, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma uzdevums būs savākto bīstamo atkritumu nogāde uz bīstamo atkritumu savākšanas staciju Ventspilī.

Paredzams, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija orientējoši varētu sākties 2007. gadā. Dominē 3 alternatīvas šo atkritumu apsaimniekošanai:

- bīstamo sadzīves atkritumu pieņemšana, īslaicīga uzglabāšana divās Ventspils pilsētas šķiroto atkritumu savākšanas stacijā vai tieši Bīstamo atkritumu savākšanas stacija, un atkritumu nodošana utilizācijai, kad būs izveidota nepieciešamā infrastruktūra,

- bīstamo sadzīves atkritumu atšķirošana no kopējās atkritumu plūsmas sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi",

- speciālas sistēmas izveide sadzīves bīstamo atkritumu savākšanai, ņemot vērā tās aktivitātes, kas tiek konkrēti paredzētas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas Valsts sistēmā.

Visticamāk, ka līdz ar bīstamo atkritumu Valsts apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu būs nepieciešama augšminēto 3 alternatīvu kombinācija. Izdevumi (investīciju un ekspluatācijas) par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu jāietver tarifā par atkritumu apsaimniekošanu.

6.1.10. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa

Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņas pasākumi izskatīti 7. nodaļā.

7. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU

Ikviena projekta, it īpaši ja tas saistās ar vides un sadzīves aspektiem, realizācija ir iespējama, pēc būtības, ja ir ievēroti divi priekšnoteikumi:

1) problēmas risināšanai nepieciešamā infrastruktūra un finansiālie līdzekļi;

2) ja procesā iesaistītā sabiedrības daļa vai sabiedrība kopumā izprot problēmas risināšanas nepieciešamību un sniedz atbalstu, kas nepieciešamas noteiktā mērķa vai uzdevumu sasniegšanai.

Iepriekšējās plāna nodaļās izskatīti dažādi juridiskie, tehniskie un ekonomiski - finansiālie aspekti, bet šī nodaļa veltīta tieši iepriekš minētā 2. priekšnoteikuma realizācijas nodrošināšanai.

Sabiedrībai, kopumā ņemot, un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams noteikts izglītības līmenis un sapratne par vides problēmām, it īpaši attiecībā uz tik komplicētu procesu kā atkritumu apsaimniekošana, kas - no vienas puses - ietver izlietoto materiālu utilizāciju, bet - no otras puses - materiālu saudzēšanu, kas tiek panākts caur rodošos atkritumu daudzuma samazināšanu un materiālu otrreizēju izmantošanu / pārstrādi. Vienlaicīgi šīs problēmas risinājums cieši saistās ar vides saudzēšanas un saglabāšanas jautājumiem, nepieļaujot (samazinot) tās piesārņošanu un nodrošinot dabas resursu saglabāšanu.

7.1. Īss problēmas raksturojums

Šobrīd Latvijā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē tiek ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi, bet šīs sistēmas sekmīga darbība iespējama tikai tajā gadījumā, ja plaša sabiedrība izprot sistēmas darbības principus un uzdevumus, kas izvirzīti mērķa sasniegšanai. Tāpēc ļoti būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa ir programma iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai.

1998. gadā Latvija parakstīja Orhusas konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un vides jautājumu izskatīšanu tiesas ceļā", kas norāda, ka sabiedrība ir jāiesaista programmu un plānu izpildīšanā, un tai savlaicīgi jāsniedz visa vides informācija sabiedrībai saprotamā formā. Arī Latvijas normatīvie akti nosaka, ka valsts un pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību par visiem jautājumiem un notikumiem, kas saistīti ar vidi.

Katrs pašvaldības iedzīvotājs ietekmē atkritumu pārvaldības sekmīgu ieviešanu, jo - lielākā vai mazākā mērā - tam ikdienā ir saskare ar atkritumiem, pie tam katrs iedzīvotājs ir saistīts ar vairāk kā vienu no atkritumu radīšanas vietām. Šajā sakarībā ikvienu iedzīvotāju var aplūkot kā atkritumu pārvaldības darbinieku dažādos sektoros.

Lai reģiona iedzīvotāji pēc iespējas vairāk tiktu iesaistīti jaunajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un tiktu veicināta tās darbība, projekta ietvaros ir izstrādāta programma darbam ar sabiedrību.

7.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanai

Plāna sabiedrības izglītošanas programmas mērķis ir popularizēt jaunās atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās ieviešanu. Lai nodrošinātu šī mērķa sasniegšanu nepieciešama sekojošu uzdevumu realizācija:

Paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni vides aizsardzības, īpaši atkritumu pārvaldības un apsaimniekošanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu daudzuma samazināšanās un resursu taupības jautājumiem;

Popularizēt dalīto atkritumu savākšanas sistēmas nepieciešamību un tās nozīmību, vienlaicīgi sniedzot īsu un skaidru informāciju par šīs sistēmas ietvaros veicamajām darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem;

Paaugstināt iedzīvotāju izpratni un, attiecīgi, atbildības sajūtu par apkārtējās vides aizsardzību un taupīgu resursu izmantošanu;

Radīt pozitīvu attieksmi iedzīvotāju vidū pret jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu;

Maksimāli veicināt iedzīvotāju brīvprātīgu iesaistīšanos kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

7.3. Mērķa grupas

Informācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju mērķu grupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, ražošanas uzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas. Informācijas - izglītošanas programmai ir jāietver vispārējā informācija, kas ir, lielā mērā, kopīga visām mērķa grupām un specifiskā informācija katrai no mērķa grupām.

7.4. Vispārējā informācija

Šo informācijas bloku var iedalīt trijās galvenajās sastāvdaļās:

1) vispārēja informācija par projektu, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas, skaidrojot tā mērķi, uzdevumus un realizācijas nepieciešamību;

2) regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas ietvaros sasniegtajiem rezultātiem;

3) skaidrojums par ieguvumiem sabiedrībai un videi, kas veidojas projekta realizācijas gadījumā.

Šī informācija, galvenokārt, regulāri jāsniedz masu mēdijos, kā arī jāsagalvo publiskais apskats, kas sniedz skaidrojumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā un tās realizācijas gaitu.

7.5. Specifiskā informācija un pasākumi

Kā jau minēts iepriekš, ir jāizdala virkne atsevišķu mērķa grupu, tajā skaitā:

- mājsaimniecības;

- zemes un nekustamā īpašuma apsaimniekotāji;

- Valsts un pašvaldību iestādes;

- bērni un skolu jaunatne;

- ražošanas uzņēmumi;

- sabiedriskās un / vai nevalstiskās organizācijas.

Ja atkritumu radītājs ir mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, tad informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, stikla pudeļu, papīra, PET, bioloģisko, lielizmēra atkritumu (arī celtniecības), dārza u.c. atkritumu šķirošanu un nodošanu jāpiegādā tieši konkrētajam atkritumu radītājiem. Informācijas pasniegšanas veidi var būt ļoti dažādi, tajā skaitā:

1. Pašvaldību priekšrakstu un saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu publicēšana vietējos laikrakstos, lai sabiedrība varētu brīvi iepazīties ar prasībām, kas noteiktas atkritumu apsaimniekošanas jomā;

2. Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās, norādot adresātu (elektronisko pastu, tālruni u.tml.), kur iespējams, ja nepieciešams, saņemt papildus informāciju;

3. Regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas aktuālajiem jautājumiem vietējās avīzēs, TV un radio;

4. Speciālu bukletu (informācijas lapu) sagatavošana par atkritumu dalīto vākšanu: kā un ko šķirot, kam vai kur nodot u.tml;

5. Pašvaldību rīkotas akcijas un konkursi, t.sk. talkas u.c;

6. Īpašas atšķirības zīmes - dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, sabiedriskām ēkām un vietām, kas apliecina iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā;

7. Speciāli pasākumi: informācijas un skaidrojumu sniegšana, ko nodrošina pašvaldības vai to konsultanti atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldībā strādājošie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas u.c;

8. "Karstās" telefonu līnijas ātru atbilžu sniegšanai vai sūdzību izskatīšanai;

9. Iedzīvotāju apmeklējumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem speciāli tam paredzētos laikos.

Uzņēmumiem ir nepieciešama specifiskāka informācija, jo šajā gadījumā jāinformē arī par normatīvajiem aktiem kontroles sfērā un iespējamajiem juridiskajiem sodiem trūkumu gadījumā. Ražojošā sektora informēšanai būtu jāizmanto īpaši ražošanas atkritumu konsultanti, speciāla telefonu "karstā līnija" un specifiski bukleti dažādām rūpniecības nozarēm. Nepieciešamības gadījumā atkritumu konsultantiem jāapmeklē uzņēmumi, lai kopā ar uzņēmuma darbiniekiem un vadību izstrādātu uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas plānu.

Īpaša nozīme ir darbam ar bērniem un skolu jaunatni. Skolās un pirmsskolas vecuma iestādēs, kur veidojamas īpašas mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt bērnu izpratni ekoloģijas jautājumos, radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi un dalītās atkritumu vākšanas principu ieviešanu gan bērnu un skolotāju, gan bērnu vecāku (bērns kā skolotājs) ikdienā. Kā piemēru varētu minēt - "Zaļā punkta skola".

Klubu vai citu sabiedrisku, nevalstisko organizāciju veidošanai, kurās var apvienoties cilvēki, kas brīvprātīgi un atbilstoši savām spējām vēlas iesaistīties savas apkārtējās vides sakopšanā, ir būtiska nozīme. Šīs organizācijas ir kā starpnieki starp valsts un pašvaldību veidoto politiku un atsevišķu cilvēku dzīvi, tās var efektīvi veicināt iedzīvotāju dalību dažādās norisēs.

Pašvaldību uzdevums ir sniegt precīzu informāciju par lēmumiem, kādi ir pašlaik un turpmāk tiks pieņemti atkritumu pārvaldības jomā, to tehniskiem un ekonomiskiem risinājumiem, kā arī noteikumiem, kuru ieviešana tieši ietekmēs pilsoņu ikdienas dzīvi.

7.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā

Veicamie pasākumi, atbildīgie par to izpildi un aptuvenās izmaksas apkopotas 37. tabulā. Ikgadējās kopējās izmaksas nepieciešamas sabiedrības informēšanai un izglītošanai tiek vērtētas aptuveni 8 tūkstošu latu, t.i. 8 gadu laikā - 64 tūkstošu latu.

Tiek paredzēts, ka informācijas - izglītošanas kampaņu veiks Ventspils pilsētas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums (lasīt: SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts").

37. tabula. Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņas pasākumi

Pasākums

Atbildīgā institūcija / iestāde

Pasākuma realizācijas laiks

Datu bāzes veidošana:

- vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām;

- informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu;

- informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu;

- kur ,kā un kādus atkritumus reģionā var nodot atkritumu noglabāšanai;

- kur, kā un kādus atkritumus var nodot otrreizējai pārstrādei

- atkritumu poligons, tā darbības principi.

Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Plāna realizācijas laikā

Kontrole un vērtējumi par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu norises gaitu. Ieviest informatīvo telefonu pa kuru reģiona iedzīvotāji var paust savu viedokli, ieteikumus un sūdzības par notiekošo reģionā. Kā arī informēt par nelikumībām vai neaktīviem kaimiņiem, kuriem būtu pievēršama īpaša vērība. Kā arī sniegt ziņas par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Plāna realizācijas laikā

Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās. Informatīvi pasākumi konkrētām mērķauditorijām, izmantojot kā uzskates līdzekļus drukātos un video materiālus, kā arī atkritumu konteineru un atkritumu savākšanas tehnikas demonstrēšanu. Piesaistot mērķauditorijas un masu mēdiju uzmanību atkritumu šķirošanas nozīmībai un tam kā to praktiski visvienkāršāk veikt.

Pašvaldības,
pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Periodiski plāna realizācijas laikā

Informācija masu mēdijos. Veicams nepārtraukts, sistemātisks darbs ar žurnālistiem sniedzot informāciju par visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti valstī un pašvaldībās atkritumu pārvaldības jomā, par notikumiem kas tiek organizēti gan valstī, gan Ventspils reģionā un katrā konkrētajā pašvaldībā. Sniegt informāciju par atkritumu apsaimniekošanas plāna ieviešanas norisēm un iedzīvotāju atsaucību vai neatsaucību uz šīm norisēm. Izmantot masu mēdijus kā informācijas kanālu informācijas nodošanai sabiedrībai un arī informācijas saņemšanai no iedzīvotājiem.

Pašvaldības,
pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Plāna realizācijas laikā

Audiālu un vizuālu dokumentālo un izglītojošo materiālu veidošana.

Sadarbojoties ar vietējo televīziju un radio stacijām varētu tikt veidoti sižeti par to kas labs un slikts atkritumu apsaimniekošanas jomā notiek reģionā, organizēti konkursi par vides jautājumiem, utt.

Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Plāna realizācijas laikā

Akcijas. Vairākas reizes gadā pašvaldībās varētu tik organizētas akcijas, kuru laikā tiek vākti kādas noteiktas kategorijas atkritumi. Piemēram PET, stikls, kartons un papīrs. Pašlaik šādas akcijas organizē "Zaļais punkts" un "Zaļā josta". Ir notikušas vairākas līdzīgas akcijas pašvaldībām sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, bet turpmāk tās varētu kļūt par tradīciju un aptvert lielāku skaitu savācamo atkritumu veidu. Akcijas rīkojams arī tad, kad tiek atvērts kāds jauns šķiroto atkritumu savākšanas laukums un tam līdzīgi.

Pašvaldības

Plāna realizācijas laikā

Talkas. Pašvaldībās organizējamas talkas, gan jau ierastās pavasara un rudens talkas, gan ar speciālu nozīmi sakopt kādu konkrētu vietu - piemēram pludmali. Šajā laikā varētu tik izvietoti speciāli dalītās atkritumu vākšanas konteineri, kas talkas dalībniekiem parādītu cik vienkārši ir atkritumus dalīt.

Pašvaldības

Plāna realizācijas laikā

Informatīvu brošūru izveidošana un izplatīšana reģiona iedzīvotājiem ar informāciju par:

- vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām;

- vispārīga informācija par atkritumu pārvaldības sistēmu reģionā;

- informācija par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to kādu ietekmi tas atstāj uz apkārtējo vidi;

- par pakalpojumiem kādi tiek sniegti reģionā atkritumu apsaimniekošanas jomā;

- atkritumu poligona darbības principi;

- iespēju iesaistīties sabiedriskās organizācijās;

- iespējām piedalīties pašvaldību organizētajās talkās un akcijās.

Informatīvo brošūru izplatīšanā iesaistīt Latvijas pasta nodaļas, veikalus, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citas iestādes, lai informācija varētu nokļūt pie ikviena reģiona iedzīvotāja.

Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Plāna realizācijas laikā

Darbs ar skolām. Nodrošināt skolu ar nepieciešamo informāciju par atkritumu šķirošanu un tās nepieciešamību, šķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Lai skolotāji varētu informēt un iesaistīt savus audzēkņus šajā ekoloģiski nozīmīgajā procesā.

Organizēt skolās projektu nedēļas, kas veltītas šai tēmai;

Rīkot konkursus par iepakojuma materiālu vākšanu;

Rīkot zīmējumu, sacerējumu un citus konkursus, kas aicinātu skolu jaunatni pievērsties šai tēmai.

Rīkot ekskursijas gan un atkritumu noglabāšanas poligonu, gan uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.

Skolu valde,

pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Plāna realizācijas laikā

Darbs ar ražošanas uzņēmumiem. Organizēt informatīvus pasākumus uzņēmumos uz vietas. Demonstrējot un izskaidrojot specifisko (katram uzņēmumam raksturīgo) atkritumu uzglabāšanas, savākšanas, nodošanas, transportēšanas, pārstrādes vai noglabāšanas principus. Sniegt uzņēmumiem visu nepieciešamo informāciju kur, kā un kādus atkritumus nodot. Izskaidrot sodu sistēmu neievērojot normatīvo aktu prasības šai jomā.

Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Plāna realizācijas laikā

Darbības indikatori - gala rezultāts:

Līdz 2008. un 2010. gadiem atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt attiecīgi 100% pilsētu iedzīvotāju un līdz 75% un lauku teritoriju iedzīvotāju.

Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010. gadā līdz 75% apjomam no 1995. gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013. gadā - līdz 50%.

8. PLĀNA REALIZĀCIJAS AKTIVITĀŠU PLĀNS

8.1. Plāna realizācijas termiņi

Plānā ietverto pasākumu realizācijas termiņi un atbildīgās institūcijas/organizācijas raksturoti 38. tabulā.

38. tabula. Plāna realizācija.

Pasākums

Izpildes termiņš

Atbildīgais

Vienotu pašvaldību saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde

līdz 31.12. 2006.

Reģiona pašvaldības

Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā:

- pilsētu iedzīvotāji (100%)

- lauku iedzīvotāji (75%)

līdz 31.12. 2006.

līdz 31.12. 2006.

Reģiona pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība reģionā:

- atkritumu dalītās vākšanas punktu izveide pilsētās

- atkritumu dalītās vākšanas punktu izveide laukos

- atkritumu šķirošanas stacijas izveide

- kompostēšanas laukuma izveide

- bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide

2008.-2013.

2008.-2013.

2008.

2007.

2012.

Reģiona pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Struktūra, kas atbildēs par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu Latvijā

Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izveide

2009.

Pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Sabiedrības informēšanas - izglītošanas kampaņa

Regulāri

Reģiona pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums

Atkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana (1 reizi 3 gados)

2007., 2010., 2013.

Reģiona pašvaldības

Lēmums par TEC izdedžu apglabāšanu:

- vai tiem nepieciešams speciāls poligons;

- vai var tikt izmantots sadzīves atkritumu poligons "Pentuļi"

Ventspils pilsētas dome

8.2. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna monitorings un pārskatīšana

Pašvaldībām, sadarbībā ar pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, regulāri jāizskata plāna attīstības gaita. Tas jādara vismaz reizi gadā, lai novērtētu plāni izpildi un noteikto prioritāros pasākumus, kas realizējami nekavējoties, kā arī vienotos par šo pasākumu finansēšanas avotiem un shēmu. Papildus, reizi trijos gados ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāmaina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktie uzdevumi un to izpildes termiņi, jo atkritumu saimniecība ir nozare, kas attīstās ļoti dinamiski.

Svarīga nozīme ir precīzas informācijas nodrošināšanai par atkritumu daudzumu un sastāvu, kā arī dažādu atkritumu apsaimniekošanas veidiem. Bez šīs informācijas atkritumu apsaimniekošanas plāna veiksmīga realizācija nav iedomājama, jo tad iztrūkst informācija, kas ir pamats sasniegtā un veicamā izvērtēšanai.

Regulāri jāveic iedzīvotāju aptaujas, lai novērtētu to apmierinātību (neapmierinātību) ar atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību. Salīdzināt iegūtos aptauju rezultātus ar iepriekšējiem un izvērtēt izmaiņas tajās un izvēlēties tālākās sabiedrības informēšanas un izglītošanas metodes, lai nodrošinātu programmas mērķu realizāciju.

Šī plāna sadaļa pamatā būtu realizējama laika posmā līdz 2013. gadam beigām un turpināma arī turpmāk. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs ir veicams ļoti sistemātiski, mainot informēšanas formas un metodes, veidojot sabiedrības izpratni ekoloģijas jautājumos un radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi.

9. NEPIECIEŠAMAIS FINANSĒJUMS

Plāna realizācijai nepieciešamais finansējums atspoguļotas 39. tabulā. Tā sadalījums pa gadiem raksturots 40. tabulā. Cenu līmenis atbilst tām, kas bija spēkā 2005. gada maijā. Ņemot vērā to, ka sniegtās izmaksas ir indikatīvas, tajās nav ietverti neparedzētie izdevumi.

39. tabula. Plāna realizācijas izmaksas

Nr.
p.k.

Izdevumu veids

Summa ar PVN
(18%), latos

Piezīmes

Finansējuma avots

1.

Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūras izveide

1 403 967

Pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, līdzfinansējums no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem (Kohēzijas fonds, ERAF)

1.1.

Atkritumu dalītās vākšanas punkti, tajā skaitā:

210 400

Viena punkta izmaksas 2630 latu, kopā 80 punkti

Atkritumu dalītās vākšanas punktu ierīkošana

64 000

Plastikāta konteineri papīram (1,1 m3)

27 200

Plastikāta konteineri stiklam (1,1 m3)

24 800

Plastikāta konteineri plastmasai (1,1 m3)

24 800

Plastikāta konteineri PET pudelēm (1,1 m3)

24 800

Plastikāta konteineri metālam (1,1 m3)

24 800

Metāla konteineri atlikušajai atkritumu daļai (1,1 m3)

20 000

1.2.

Atkritumu šķirošanas stacija, tajā skaitā:

1 193 567

Pie sadzīves atkritumu poligona "Pentuļi"

Laukums, iesk. asfaltbetona segumu

70 000

Kopējā nepieciešamā platība - apmēram 5000 m2, līnijas jaudas 7500 t/gadā, kopējie izdevumi celtniecībai, ieskaitot tehnoloģisko iekārtu montāžu - 1 005 950 latu

Estakāde ar ierobežojošo barjeru

25 500

Angārs

300 000

Pamatnes izbūve (betonēšana) angāram

84 000

Laukums darba zona ap angāru

84 000

Atkritumu šķirošanas līnija

420 000

Elektroapgāde, ieskaitot sadales skapi

4 500

Lietus ūdens kanalizācijas sistēma

2 000

Teritorijas apgaismošanas sistēma (iekšējā un ārējā)

8 500

Ugunsdzēšanas aprīkojums

250

Projektēšana (% no būvniecības izmaksām)

42 238

4% no būvniecības izmaksām

Autoruzraudzība (% no projektēšanas. izm.)

3 379

8% no projektēšanas izmaksām

Universālais iekrāvējs

75 000

Dakšveida iekrāvējs (saķīpotā materiāla transportam)

25 000

Prese

49 200

Jauda 40 tonnas, ieskaitot perforatoru

2.

Infiltrāta attīrīšanas iekārtas

650 000

Sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi"

3.

Programma darbam ar sabiedrību

64 000

Kopā 8 gadu laikā (2006.-2013. gadā)

Pašvaldības, pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, līdzfinansējums no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem (Kohēzijas fonds, ERAF)

Kopā:

2 117 967

Aprēķinu vienkāršošanai tā finansējuma daļa, ko ietver tarifs par atkritumu apsaimniekošanu, konkrēti:

- sabiedrības - izglītošanas kampaņa,

- slēgtās izgāztuves "Platene" monitorings,

- tehnikas un konteineru amortizācija, attiecināta uz ekspluatācijas izmaksām.

40. tabula. Finansējuma sadalījums, latos

Pasākums

Gads un finansējuma sadalījums, latos

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Atkritumu dalītās vākšanas punktu ierīkošana

0

0

31 560

31 560

36 820

36 820

36 820

36 820

Atkritumu šķirošanas stacijas izbūve

0

900 000

29367

0

0

0

0

0

Infiltrāta attīrīšanas iekārtas sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi"

0

0

0

650 000

0

0

0

0

Programma darbam ar sabiedrību

8 000

8 000

8 000

8000

8000

8 000

8 000

8 000

Kopā:

8 000

908 000

333 127

689 560

44 820

44 820

44 820

44 820

Plānojamā neatmaksājamā palīdzība no Eiropas Savienības fondiem, latos

675 000

146 784

325 000

0

0

0

0

Pašu ieguldījums
(pašvaldību budžetu, pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma līdzekļi),latos

8 000

233 000

186 343

364 560

44 820

44 820

44 820

44 820

Kopējais finansējuma apjoms, kas raksturots 40. tabulā ir 2 117 967 latu. Veicot aprēķinus pieņemts, ka 50% finansējums atkritumu šķirošanas stacijas un infiltrāta attīrīšanas iekārtām sadzīves atkritumu poligonam "Pentuļi" tiks saņemtas kā neatmaksājamā palīdzība no Eiropas Savienības fondiem, t.i., no Kohēzijas fonda un ERAF.

9.1. Potenciālie finansējuma avoti

Plāna tālākai attīstībai būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas iedalāmi sekojošos virzienos :

- investīciju jeb kapitālieguldījumu projekti atkritumu apsaimniekošana sistēmas izveidei;

- atkritumu apsaimniekošanas sistēmu papildinošie uzlabojumi un papildinājumi;

- papildus izdevumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas administrēšanai un atkritumu radītāju informēšanai un izglītošanai;

- pašvaldību atbalsta programmas īstenošana sociālai palīdzībai trūcīgajām reģiona mājsaimniecībām pieaugošo izmaksu ietekmes mazināšanai, paredzot subsīdijas no pašvaldībām trūcīgo atbalstam (tiem, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma).

Kapitālieguldījumu investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai var tikt iegūtas no sekojošiem avotiem:

- pašvaldību un pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu līdzekļi,

- ilgtermiņa aizņēmuma kapitāls no starptautiskām finanšu institūcijām, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka,

- Eiropas Savienības finanšu palīdzība.

Tomēr, par nozīmīgāko finanšu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai uzskatāms Eiropas Savienības Kohēzijas fonds un ERAF, kas klasificējami kā kapitāla dāvinājumi. No ERAF paredzēts finansēt dalītās atkritumu vākšanas punktu izveidi un atkritumu šķirošanas stacijas izbūvi. Savukārt, no Kohēzijas fonda paredzēts finansēt jau esošā kompostēšanas laukuma turpmāko attīstību un tehnikas iegādi tā apsaimniekošanai.

Lai šos finanšu līdzekļus apgūtu, reģionā ir nepieciešams vismaz viens pastāvīgi nodarbināts augsti kvalificēts projektu sagatavošanas speciālists. Ļoti būtisks ir arī kvalificēts atbalsts Eiropas Savienības programmas LIFE līdzekļu piesaistē uzņēmumiem, kas ievieš vai attīsta otrreizējo izejvielu pārstādi.

9.1.1. Privātā sektora līdzdalība

Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs privātā sektora organizācijas ir galvenā atkritumu apsaimniekošanas interešu grupa.

Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, arī privātais sektors ir iesaistīts šo funkciju īstenošanā, nesot par to atbildību. Privātā sektora līdzdalība var tikt paredzēta, pamatojoties uz atbildības sadalījumu starp pašvaldību un privāto sektoru tādos jautājumos kā pamatlīdzekļu īpašumtiesības un investīciju kapitāla nodrošināšana. Var tikt izveidoti arī citi sadarbības modeļi, kas atbilstu konkrētā projekta, institūcijas vai privātā sektora kompānijas prasībām.

Tiek paredzēts, ka izmantojot privātā sektora līdzekļus, Ventspils reģionā varētu tikt atrisināta celtniecības atkritumu pārstrāde.

9.2. Ekspluatācijas izmaksas

Patreizējās atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas, kas netiek ietvertas plāna realizācijai nepieciešamā finansējuma sadalījumā, noteiktas ņemot vērā izmaksu līmeni uz 2005. gada 1. aprīli. Tās kopumā var tikt iedalītas 2 grupās:

- izmaksas par atkritumu savākšanu un transportēšanu;

- izmaksas par atkritumu apglabāšanu.

Šīs izmaksas, atkarībā no atkritumu apsaimniekošanas veida, Ventspils reģiona pašvaldībās atšķiras nebūtiski. Tāpēc, nosakot ekspluatācijas izmaksas pieņemts, ka:

- atkritumi tiks apglabāti sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi",

- pašvaldības nepiedalīsies kredīta apmaksā par sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveidi,

- atkritumu savākšanas un transportēšanas izmaksas būtiski nemainīsies.

Tādējādi, noteikts, ka patreizējās ekspluatācijas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu reģionā, ieskaitot Ventspils atkritumu apsaimniekošanas projektā jau ieguldīto kredītu atmaksāšanu, ir 4,32 latu/m3. Pieņemot, ka 1 m3 atkritumu svars ir vidēji ap 200 kg, 1 tonna atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas ir 21,60 latu. Papildus jāņem vērā, ka būs nepieciešama sadzīves bīstamo atkritumu savākšana, kas maksās ap 0,20 latu/m3 vai 1,00 latu/tonnā. Līdz ar to, kopējās atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas ir noteiktas 4,52 latu apmērā par m3 vai 22,60 latu apmērā par tonnu.

Uzsākot jaunu objektu ekspluatāciju, atkritumu apsaimniekošanas ekspluatācijas izmaksas pieaugs. Turpmākā ekspluatācijas izmaksu prognoze noteikta:

- ņemot vērā patreizējo izmaksu līmeni;

- neņemot vērā inflācijas līmeni, bet pieņemot, ka tas nebūs straujāks par vidējo algas pieaugumu (pašreiz Latvijā šie lielumi vidēji ir attiecīgi 3,0% un 4,4% gadā);

- ņemot vērā jauno objektu ekspluatācijas izmaksas (2005. gada sākuma cenās). Tās sadalītas proporcionāli uz saražoto atkritumu daudzumu, kas raksturots 41. tabulā.

41. tabula. Plāna ietvaros saražotais atkritumu daudzums

Gads

Daudzums, tonnas

2006

15 983

2007

16 318

2008

16 660

2009

17 009

2010

17 365

2011

17 671

2012

17 983

2013

18 299

Papildus esošajām ekspluatācijas izmaksām tiek pieņemtas sekojošas izmaksas:

- atkritumu šķirošanas stacijai - 80 000 latu/gadā,

- kompostēšanas laukumam - 30 000 latu/gadā,

- veco izgāztuvju monitoringam - 3 000 latu/gadā;

- jauno infiltrāta attīrīšanas iekārtu apsaimniekošanai - 22 000 latu/gadā.

Papildus izmaksas, realizējot Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu, raksturotas 42. tabulā.

42. tabula. Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas papildus izmaksas

Pasākums

Gads/papildus izmaksas, latos

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Atkritumu šķirošanas stacija

0

0

0

80 000

80 000

80 000

80 000

80 000

Kompostēšanas laukums

0

0

30 000

30 000

30 000

30 000

30 000

30 000

Veco izgāztuvju monitorings

3 000

3 000

3 000

3 000

3 000

3 000

3 000

3 000

Infiltrāta attīrīšanas iekārtu ekspluatācija sadzīves atkritumu poligonā "Pentuļi"

0

0

0

0

22 000

22 000

22 000

22 000

Kopā:

3 000

3 000

33 000

113 000

135 000

135 000

135 000

135 000

Kopsavilkums par ekspluatācijas izmaksām sniegts 43. tabulā.

43. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna ietvaros (2005. gada sākuma cenas)

Gads

Ekspluatācijas izmaksas, latos/tonnā

Izmaksas, latos/tonnā

Jauno objektu izmaksas

Kopā

Kopā, latos

latos/tonnā

2006

22,60

11 000

0,69

23,29

2007

22,60

11 000

0,67

23,27

2008

22,60

41 000

2,46

25,06

2009

22,60

12 1000

7,07

29,67

2010

22,60

14 3000

8,23

30,83

2011

22,60

14 3000

8,09

30,69

2012

22,60

14 3000

7,95

30,55

2013

22,60

14 3000

7,81

30,41

9.3. Plāna prognozētais tarifu līmenis

Prognozētais tarifu līmenis sniegts 44 .tabulā.

44. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņas

Gads

Tarifa raksturojums, latos/gadiem

Ekspluatācijas izmaksas latos/tonnā

Atmaksājamās investīciju izmaksas, latos/tonnā

Vidējās investīciju izmaksas/ latos/tonnā

Kopā, latos/tonnā

2006

23,29

5,47

15,56

38,85

2007

23,27

61,37

38,83

2008

25,06

25,96

40,62

2009

29,67

25,56

45,23

2010

30,83

2,82

46,39

2011

30,69

2,77

46,25

2012

30,55

2,72

46,11

2013

30,41

2,68

45,97

Tādējādi, sagaidāmais tarifa pieaugums, ko noteiks plānā paredzēto pasākumu realizācija, būs līdz 46,39 latu/tonnā vai apmēram 11,60 latu/m3.

Vidējā bruto alga Ventspils pilsētā un rajonā ir attiecīgi:

- pilsētā - 278,19 latu/mēnesī,

- rajonā - 169,13 latu/mēnesī.

Pieņemot, ka 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) gada laikā radītais atkritumu apjoms (skatīt 5. nodaļu) ir:

- Ventspils pilsētā -2,31 m3,

- Ventspils rajonā - 0,96 m3,

iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, plāna realizācijas gadījumā, būs jāmaksā sekojošs procents no bruto ienākumiem 2004. gadā:

- Ventspils pilsētā - 0,80%,

- Ventspils rajonā - 0,55%,

kas ir apmierinoši no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa, jo izdevumi par atkritumu apsaimniekošanu būs mazāki kā 1% no kopējiem ienākumiem. Turklāt, var pieļaut, ka darba algas pieaugums būs straujāks nekā inflācija, kas samazinās maksājuma īpatsvaru par atkritumu apsaimniekošanu kopējā iedzīvotāju budžetā.

10. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA

Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna sabiedriskā apspriešana tika izsludināta 2005. gada 23. martā un ilga līdz 2005. gada 22. aprīlim.

Ar dokumentu varēja iepazīties:

- SIA "Geo Consultants" telpās;

- Ventspils rajona padomē;

- Ventspils pilsētas domē;

- SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" telpās;

- kā arī Vides ministrija mājas lapā.

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika iekļauti Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna gala versijā.

Papildus sabiedriskajai apspriešanai Ventspils reģionā tika rīkoti divi semināri:

- 1. seminārs - 2004. gada 16. novembrī, semināra programma bija sekojoša:

- Ventspils atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes projekts;

- Esošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas raksturojums un analīze;

- Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasības atkritumu apsaimniekošanas sistēmas veidošanā, t.sk. vietējie atkritumu apsaimniekošanas noteikumi;

- Atkritumu šķirošanas sistēmas nozīme un attīstība reģionā.

- 2. seminārs - 2005. gada 22. aprīlī, semināra programma bija sekojoša:

- Atkritumu apsaimniekošanas plāna prezentācija;

- Dažādu finansiālo avotu izmantošanas iespējas atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijā.

Pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" 2. semināra apmeklētājiem bija noorganizējis apmeklējumu uz sadzīves atkritumu poligonu "Pentuļi".

SIA "Geo Consultants" izsaka pateicību pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" par ciešo sadarbību Ventspils reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes laikā.

PIELIKUMI

1. Ventspils reģiona iedzīvotāji un to blīvums, 2003

Pilsēta, pagasts

Iedzīvotāju skaits,
2003. gadā

Platība,
km2

Iedzīvotāju blīvums,
cilvēku/km2

Ventspils pilsēta

44 070

55,4

795,48

Piltenes pilsēta

1043

14,2

51,69

Piltenes pilsētas lauku teritorija

734

187,86

5,55

Ances pagasts

791

397,78

1,97

Jūrkalnes pagasts

428

99,6

4,29

Popes pagasts

1 157

167,74

6,89

Puzes pagasts

1 096

207,28

5,28

Tārgales pagasts

1 984

364,2

5,44

Ugāles pagasts

2 647

292,24

9,05

Usmas pagasts

625

219,5

2,84

Užavas pagasts

607

125,5

4,83

Vārves pagasts

2 051

125,44

16,35

Ziru pagasts

605

153,8

3,9

Zlēku pagasts

579

107,16

5,4

Kopā rajonā

58 417

2 517,7

23,2

2. Lauku iedzīvotāju raksturojums Ventspils reģionā 2005. gada sākumā

Pagasta nosaukums

Ciema nosaukums/ iedzīvotāju skaits

1 000-2 000

500-1 000

100-500

<100

Ances pagasts

Ance

464

Irbene

3

Virpe

117

Joriņi

89

Lonaste

53

Rinda

97

Jūrkalnes pagasts

Jūrkalne

298

Labrags

95

Ošvalki

51

Piltenes pilsētas l.t.

Ūdrande

306

Dziļģi

38

Vecmuižciems

188

Gārdze

47

Karaļciems

13

Lagzdiena

16

Popes pagasts

Pope

669

Desciems

107

Jaunmuiža

92

Vēde

126

Spiņņi

43

Topciems

21

Puzes pagasts

Amele

124

Banku

17

Blāzma

485

Dandzītes

46

Stikli

132

Grūžas

19

Līcnieki

14

Nīcciems

66

PuzeniekiI

82

Puzesmuiža

54

Raibkrogs

20

Rūmciems

6

Speltes

8

Trēbējciems

30

Viecītes

9

Tārgales pagasts

Tārgale

712

Dokupe

208

Akmeņdziras

12

Kamārce

104

Burtnieki

49

Būšnieki

17

Elkšķene

94

Ēvartciems

99

Jaunciems

4

Jaunupe

11

Krievlauki

87

Lielirbes

6

Liepene

27

Lodes

81

Lūžņa

2

Miķeļtornis

25

Muižnieki

27

Ogsils

26

Oviši

13

Packules

86

Platne

35

Pūrkalni

65

Rēdznieku

37

Skaras

66

Stacija Ventspils-2

34

Standzes

45

Ameļciems

18

Ciesengure

17

Ugāles pagasts

Ugāle

2340

Māteri

124

Cirkale

34

Dzirciems

23

Dzirnavas

53

Modes

75

Rāpati

20

Usmas pagasts

Usma

341

Amjūdze

24

Desuciems

23

Dzirnavas

41

Zaļais ciems

20

Užavas pagasts

Užava

448

Dzirtniekciems

16

Lībciems

45

Sārnate

47

Silmalas

34

Vendzava

22

Vārves pagasts

Vārve

802

Ventava

756

Zūras

595

Ziru pagasts

Zlēku pagasts

Ziras

253

Zlēkas

290

Laidzes

35

Pasilciems

23

Pārējie iedzīvotāji rajonā

Kopā

1

2 340

5

3 534

17

4 115

66

2 547

3.pielikums. Spēkā esošo normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums

Likumi

Atkritumu apsaimniekošanas likums

Likums "Par vides aizsardzību"

Dabas resursu nodokļa likums

Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

Iepakojuma likums

Likums "Par piesārņojumu"

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums.

Ministru kabineta noteikumi

Ministru kabineta 2001.gada17.jūlija noteikumi Nr. 323 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai";

Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr. 294 " Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";

Ministru kabineta 2001. gada 18.decembra noteikumi Nr.529 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība";

Ministru kabineta 2002. gada 23.jūlija noteikumi Nr.319 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība";

Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.371 "Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu";

Ministru kabineta 2004.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.316 "Kārtība, kādā atkritumus ieved pārstrādei Latvijas teritorijā, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtība";

Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem";

Ministru kabineta 2004. gada 27.jūlija noteikumi Nr.624 "Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām";

Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumi Nr.723 "Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās";

Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.736 "Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanas un informācijas sniegšanas prasības";

Ministru kabineta 2004.gada 11.novembra noteikumi Nr.923 "Prasības elektrisko un elekronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanai";

Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.241 "Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība";

Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.242 "Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām un materiāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus";

Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.243 "Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem";

Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumi Nr.748 "Noteikumi par nolietotu transportlīdzekļu atzīšanu par atmestiem un kārtību, kādā atmestus nolietotus transportlīdzekļus nodod apstrādes uzņēmumam";

Ministru kabineta 2002.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi";

Ministru kabineta 2003.gada 23.jūlija noteikumi Nr.414 "Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkāroti lietojamam iepakojumam";

Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr.953 "Noteikumi par izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā, visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālajiem apjomiem (īpatsvariem) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu";

Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.985 "Par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritums bīstamus";

Ministru kabineta 2006.gada 23.maija noteikumi Nr.413 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība";

Ministru kabineta 2006. gada 14.februāra noteikumi Nr.139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgu preču sarakstu";

Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.474 "Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi";

Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem";

Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība".

4.pielikums. Atkritumu daudzuma optimistiskā un pesimistiskā prognoze 2006. - 2013.gadam

Atkritumu daudzuma prognozes 2.scenārijs (optimistiskā prognoze)

Optimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi no 2006.gada līdz 2013. gadam (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem) būs 7,5%;

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) pārstrāde palielināsies no 7% 2006. gadā līdz 19% 2013. gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 4% no kopējā apjoma 2013. gadā.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013. gadam sniegta 1. tabulā.

1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnās (optimistiskā prognoze)

Gads

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā reģionā:

Pilsētās

Laukos

2006

13 919

214

2 389

16 523

2007

14 262

219

2 442

16 923

2008

14 612

224

2 496

17 333

2009

14 972

229

2 552

17 753

2010

15 340

234

2 609

18 183

2011

15 640

238

2 653

18 532

2012

15 947

242

2 669

18 888

2013

16 259

246

2 745

19 251

Kopā: 2006-2013

120 951

1 846

20 555

143 386

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013. gadam ir 143 tūkstoši tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma optimistiskā prognoze atspoguļota 2. tabulā.

2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnās (optimistiskā prognoze)

Gads

Pārējie atkritumi

Ielu tīrīšanas atkritumi

Parku un dārzu atkritumi

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

2006

9 263

940

10 203

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2007

9 379

952

10 331

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2008

9 496

963

10 460

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2009

9 615

975

10 591

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2010

9 735

988

10 723

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2011

9 833

998

10 830

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2012

9 931

1 008

10 939

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2013

10 030

1 018

11 048

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

Kopā: 2006-2013

77 282

7 842

85 125

12 480

480

12 960

10 800

840

11 640

Pieņemot, ka 2006. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006. - 2013. gadam būs 138 tūkstoši tonnu (skatīt 3. tabulu).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecību atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs 204 tūkstoši tonnu (skatīt 3. tabulu).

3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnās (optimistiskā prognoze)

Gads

Savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums

Pārstrādāto sadzīves atkritu mu (mājsaimniecību) daudzums

Pārējo atkritumu daudzums

Celtniecības atkritumu pārstrāde

Kopā apglabāto atkritumu daudzums

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā reģionā

Pilsētās

Laukos

%

tonnas

tonnas

%

tonnas

2006

13 919

214

1 792

15 925

7%

1 073

10 203

0,5%

23

25 030

2007

14 262

219

1 831

16 312

9%

1 382

10 331

1,0%

47

25 209

2008

14 612

224

1 873

16 709

10%

1 710

10 460

1,5%

72

25 384

2009

14 972

229

1 914

17 115

12%

2 050

10 591

2,0%

97

25 554

2010

15 340

234

1 956

17 530

14%

2 410

10 723

2,5%

123

25 720

2011

15 640

238

1 991

17 869

16%

2 770

10 830

3,0%

149

25 780

2012

15 947

242

2 024

18 213

17%

3 140

10 939

3,5%

176

25 834

2013

16 259

246

2 059

18 564

19%

3 520

11 048

4,0%

203

25 882

Kopā: 2006-2025

120 951

1 846

15 440

138 237

 

18 055

85 125

 

890

204 393

Atkritumu daudzuma prognozes 3.scenārijs (pesimistiskā prognoze)

Pesimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:

1) IKP pieauguma tempi no 2006.gada līdz 2013. gadam (atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem) būs 7,0%;

2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecības) pārstrāde palielināsies no 6% 2006. gadā līdz 11% 2013. gadā;

3) celtniecības atkritumu pārstrāde nenotiks.

Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2006. - 2013. gadam sniegta 4. tabulā.

4. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnās (pesimistiskā prognoze)

Gads

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā reģionā:

Pilsētās

Laukos

2006

13 897

214

2 385

16 496

2007

14 215

219

2 434

16 868

2008

14 541

223

2 484

17 248

2009

14 875

228

2 535

17 637

2010

15 216

232

2 587

18 035

2011

15 488

236

2 627

18 352

2012

15 766

240

2 668

18 674

2013

16 048

243

2 709

19 001

Kopā: 2006-2013

120 046

1 835

20 429

142 311

Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2006. - 2013. gadam ir 142 tūkstoši tonnu.

Pārējo atkritumu daudzuma optimistiskā prognoze atspoguļota 5. tabulā.

5. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnās (pesimistiskā prognoze)

Gads

Pārējie atkritumi

Ielu tīrīšanas atkritumi

Parku un dārzu atkritumi

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

Ventspils

Ventspils rajons

Kopā

2006

9 256

939

10 195

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2007

9 364

950

10 314

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2008

9 473

961

10 434

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2009

9 583

972

10 556

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2010

9 695

984

10 679

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2011

9 784

993

10 777

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2012

9 874

1 002

10 876

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

2013

9 964

1 011

10 975

1 560

60

1 620

1 350

105

1 455

Kopā: 2006-2013

76 993

7 812

84 806

12 480

480

12 960

10 800

840

11 640

Pieņemot, ka 2006. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpe iedzīvotājiem reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās - 75%, savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2006. - 2013. gadam būs 142 tūkstoši tonnu (skatīt 3. tabulu).

Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecību atkritumu un celtniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 8 gados būs 210,4 tūkstoši tonnu (skatīt 3. tabulu).

6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnās (pesimistiskā prognoze)

Gads

Savākto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums

Pārstrādāto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzums

Pārējo atkritumu daudzums

Kopā apglabāto atkritumu daudzums

Ventspils pilsēta

Ventspils rajons

Kopā reģionā

Pilsētās

Laukos

%

tonnas

tonnas

2006

13 897

214

1 789

15 925

6%

914

10 195

25 180

2007

14 215

219

1 825

16 312

7%

1 057

10 314

25 516

2008

14 541

223

1 863

16 709

7%

1 205

10 434

25 856

2009

14 875

228

1 901

17 115

8%

1 360

10 556

26 199

2010

15 216

232

1 941

17 530

9%

1 521

10 679

26 546

2011

15 488

236

1 971

17 869

10%

1 681

10 777

26 791

2012

15 766

240

2 001

18 213

10%

1 846

10 876

27 036

2013

16 048

243

2 032

18 564

11%

2 016

10 975

27 283

Kopā: 2006-2025

120 046

1 835

20 430

142 311

 

11 600

84 806

210 407

Vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par Ventspils reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2006.-2013.gadam Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 871Pieņemts: 24.10.2006.Stājas spēkā: 28.10.2006.Zaudē spēku: 29.10.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 172, 27.10.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
146659
28.10.2006
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)