Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 2.punkta "c" un "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, Ministru kabineta loceklis, valsts (pašvaldības) pilnvarnieks, uzņēmējsabiedrības valdes, padomes loceklis, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību,

d) persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja,";

izteikt 3.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"3) pašnodarbinātais - persona, kura gūst ienākumu kā:";

izslēgt 3.punkta "b" apakšpunktu;

papildināt 3.punktu ar "j" apakšpunktu šādā redakcijā:

"j) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;";

papildināt pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka - persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

5) ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka - persona, kuru nodarbina darba devējs - ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tā uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā."

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus "risku zaudēt ienākumu" ar vārdiem "risku zaudēt darba ienākumu".

3. 5.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pievienoties 15 gadu vecumu sasniegušās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras nav pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā. Pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties persona, kurai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta valsts vecuma pensija, un pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai - pašnodarbinātā laulātais, kurš nav sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju."

4. 6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.";

papildināt pantu ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(9) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(10) Ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka, kuri ir nosūtīti veikt konkrētu darbu Latvijas Republikas teritorijā uz laika periodu, ne ilgāku par 12 mēnešiem, nav sociāli apdrošināmās personas, ja viņi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dokumentu, kas apliecina obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī. Dokuments iesniedzams, reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā.

(11) Fiziskā persona, kura veic nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona."

5. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Brīvprātīgā apdrošināšanas iemaksa ir brīvprātīgs maksājums, ko šā likuma 5.panta trešajā daļā minētās personas veic valsts pensiju speciālajā budžetā un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā un kas dod tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, maternitātes un slimības pabalstu atbilstoši veikto iemaksu apmēram."

6. Izteikt 13.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Darba devēji un pašnodarbinātie tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Darba devējs reģistrē katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas līdz tam mēnesim, kurā persona atbilstoši šā likuma 1.panta 2.punktam ieguvusi darba ņēmēja statusu, sekojošā mēneša piektajam datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, tiek reģistrētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā pēc savas dzīvesvietas adreses Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no statusa iegūšanas dienas."

7. 14.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

(2) Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

izteikt ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka obligāto iemaksu objekts ir līgumā noteiktā atlīdzība.

(5) Obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objektu, tā minimālo un maksimālo apmēru un noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(7) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā obligāto iemaksu objektā netiek ietvertas darbinieku labā veiktās darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi par darbinieku dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kuri kopā nepārsniedz 10 procentus no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, ja:

1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu attiecībā uz katru konkrēto apdrošināto personu nav īsāks par pieciem gadiem;

2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) darba devējam ienākuma nodokļa pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.";

papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Darba devēja obligātie apdrošināšanas prēmiju maksājumi normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kad ir noslēgts apdrošināšanas līgums par labu darbiniekam, nav obligāto iemaksu objekts.

(9) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašniekam (īpašniekiem), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) operatīvās vadības funkciju, ja šajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, obligāto iemaksu objekts ir viņa paša izraudzīta summa, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu.

(10) Personai, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un nav reģistrēta kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, obligāto iemaksu objekts ir līgumā noteiktā atlīdzība."

8. Izteikt 16.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Par obligāto iemaksu veikšanas termiņa nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātās obligāto iemaksu summas (pamatparāda) par katru nokavēto dienu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda maksājama vai piedzenama no darba devēja, pašnodarbinātā, iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka finansu līdzekļiem."

9. Papildināt likumu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

(1) Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst personai izmaksātajai atlīdzībai, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru, vai Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram, ja faktiskā atlīdzība ir mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt.

(2) Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija no darba devēja piedzen obligātās iemaksas, kas noteiktas no šā panta pirmajā daļā minētās atlīdzības apmēra par visu to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums ir atklāts.

(3) Ja tiek konstatēts, ka darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, bet nodokļu administrācijai nav iespējams nodarbināto personu identificēt, obligātās iemaksas piedzen šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, tās nepersonificējot.

(4) Ja šā likuma 1.panta 2.punkta "b" apakšpunktā minētās personas nav sev noteikušas obligāto iemaksu objektu vai tas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālās darba algas apmēru un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram."

10. Izteikt 17.panta tekstu šādā redakcijā:

"Soda naudu, kas aprēķināta Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu rezultātā, nokavējuma naudu un pamatparāda palielinājumu Valsts kase ieskaita katrā speciālajā budžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam šā speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvaram."

11. Izteikt 18.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets.

(3) Brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai."

12. 19.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu par šā likuma 6.panta piektās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām;";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) no darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6.panta piektās daļas 3.punktā minētajām personām, ja šo personu invaliditātes vai slimības cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība."

13. 20.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā vai ar 367.dienu, ja personām, kuras ir nosūtītas veikt konkrētu darbu Latvijas Republikas teritorijā, darba ilgums pārsniedz 12 mēnešus.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai. Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka, kurš ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds, aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai."

14. 21.pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

(4) Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka veic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ja tiek nokavēta algotā darba ienākumu izmaksa, darba devēja pienākums ir veikt obligātās iemaksas par aprēķinātajiem darba ienākumiem termiņā, kādā tās būtu jāveic, ja darba ienākumi būtu izmaksāti savlaicīgi."

15. Papildināt likumu ar 21.¹ pantu šādā redakcijā:

"21.¹ pants. Pārmaksāto iemaksu atmaksāšana

(1) Kalendāra gada laikā pārmaksātās iemaksas triju mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Sociāli apdrošināto personu pārmaksātās iemaksas atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Pārmaksātās iemaksas, kuru apmērs nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu, tiek uzkrātas un atmaksātas pēc tā kalendāra gada beigām, kurā tās sasniedz vai pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu.

(4) Katra darba devēja pārmaksātās obligātās iemaksas Valsts ieņēmumu dienests novirza citu nodokļu parādu segšanai, ja tādi ir, vai ieskaita nākamo periodu maksājumos, vai pēc darba devēja pieprasījuma atmaksā."

16. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:

"Valsts kase ik dienu ieskaita obligātās iemaksas speciālo budžetu kontos atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam šā speciālā budžeta ieņēmumu īpatsvaram."

17. Izteikt 23.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Darba devējam ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja -ārvalstnieka ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

18. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1.punktā skaitli un vārdu "2002.gada" ar skaitli un vārdu "2004.gada";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. No 1998.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim obligāto iemaksu likme ir 37 procenti, no kuriem 28 procentus maksā darba devējs un 9 procentus - darba ņēmējs.";

papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"12. No 2000.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju ir šāds:

1) no 2000.gada 1.janvāra obligāto iemaksu likme ir 36 procenti, no kuriem 27 procentus maksā darba devējs un 9 procentus - darba ņēmējs;

2) no 2001.gada 1.janvāra obligāto iemaksu likme ir 35 procenti, no kuriem 26 procentus maksā darba devējs un 9 procentus - darba ņēmējs.

13. Līdz 2000.gada 31.decembrim iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja - ārvalstnieka iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un veiktajām iemaksām likuma 23.panta otrās daļas noteiktajā kārtībā.

14. Grozījumi šā likuma 1.panta 3.punktā, izņemot "b" un "j" apakšpunktu, grozījumi 5.panta trešajā daļā attiecībā uz pašnodarbināto laulāto brīvprātīgu pievienošanos invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, 6.panta desmitā daļa, grozījumi 12.panta otrajā daļā, grozījumi 13.panta trešajā daļā, grozījumi 17.pantā, grozījumi 18.panta trešajā daļā, grozījumi 19.panta 5.punktā, grozījumi 20.panta piektajā daļā, grozījumi 22.pantā un 23.panta pirmajā un otrajā daļā stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

15. Kapitalizētā sociālā nodokļa maksājuma pamatparāda un ar to saistītās nokavējuma naudas dzēšanai atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.pantam ir tādas pašas juridiskās sekas kā šā nodokļa maksājuma pamatparāda un nokavējuma naudas samaksai.

16. Šo pārejas noteikumu 15.punkts attiecas arī uz kapitalizētā sociālā nodokļa maksājuma pamatparādu un ar to saistītās nokavējuma naudas dzēšanu, kas ir veikta no 1998.gada 1.janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai."

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 25.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 1999.gada 15.decembrī