Zemkopības ministrija

Rīkojums Nr.337 Rīgā 1999.gada 9.decembrī

Par grozījumiem 1999.gada 26.oktobra zemkopības ministra rīkojumā Nr.277

Izdarīt 1999.gada 26.oktobra zemkopības ministra rīkojumā Nr.277 šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pielikumu ar 17.2.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"17.2.4. no slēgta tipa graudu pārvadāšanas vagoniem iegrābumus noņem graudu pārbēršanas laikā, pabīdot zem birstošās graudu masas speciālu paraugu noņēmēju ik pēc noteikta laika ar aprēķinu, lai nodrošinātu iegrābumu minimālo daudzumu 5 kg."

2. Papildināt 1.pielikuma 24., 25. un 26.punktu aiz vārdiem "references vidējo" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "(kontroles)".

3. Izteikt rīkojuma 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums

zemkopības ministra

1999.gada 26.oktobra

rīkojumam Nr.277

Metode piemaisījumu noteikšanai labību graudos

I. Lietotie termini

1. Piemaisījumi - komponenti, kas atšķiras no normāliem pamatšķirnes (sugas) graudiem.

2. Graudu piemaisījumi:

2.1. citu kultūraugu sugu (šķirņu) graudi, kas neatbilst pavaddokumentā norādītajai sugai (šķirnei) un kontrastē ar to. Mīksto kviešu sugas graudu paraugā visi cieto kviešu graudi tiek klasificēti kā graudu piemaisījumi un otrādi;

2.2. sīkie graudi - graudi, kuri pēc visu citu piemaisījumu atdalīšanas no iesvara, sijāšanas procesā izbirst caur garenacu sietu ar sekojošiem izmēriem:

rudziem - 1,5 x 20 mm

kviešiem - 2,0 x 20 mm

miežiem - 2,2 x 20 mm

auzām - 1,8 x 20 mm

Šai grupai pieskaitāmi arī zaļie, negatavie graudi;

2.3. dīgušie graudi - visi graudi, kuriem dīgļsaknīte vai dīglītis ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Par dīgušiem nevar uzskatīt graudus, īpaši kviešiem, kuriem dīglīša daļā vērojams augļapvalka pacēlums, kas var būt sugai vai šķirnei raksturīga pazīme;

3. Atkritumu piemaisījumi:

3.1. bojāti graudi - visi graudi, kas pieder pie pamatsugas (šķirnes), bet dažādas iedarbības rezultātā ir bojāti:

3.1.1. sasisti graudi - graudi ar sagrautu endospermu vai graudu daļas kurām ir mazāk par pusi no endospermas;

3.1.2. kaitēkļu bojāti graudi - graudi ar izteiktām kaitēkļu kodumu vai dūrumu pazīmēm;

3.1.3. puvuši, pelējuši graudi;

3.1.4. karstuma bojāti graudi - augļapvalks (kailgraudu labībām) vai ziedu plēksnes (plēkšņainajām labībām) ir pelēki melnas vai melnas un kuru endosperma griezumā ir no dzeltenīgi pelēkas līdz brūngani melnai;

3.1.5. graudi ar sagrautu, irdenu endospermu;

3.1.6. graudi ar brūnu vai brūni - melnu apvalku un dīglīša daļu, bez dīgšanas vai dīglīša bojājuma pazīmēm;

3.2. melnplaukainie graudi - graudi, kuriem ar melnplaukas sporām nosmērēts grauda cekuliņš un/vai grauda gareniskā rieva un/vai grauda virsma;

3.3. minerālie piemaisījumi - visi neorganiskās dabas piemaisījumi: akmeņi, zemes pikas u.c.;

3.4. kaitīgie piemaisījumi - melnie graudi (Claviceps purpurea) , sirmā trihodesma (Trihodesma incanum) , heliotropes eliptiskās (spalvaugļu) (Heliotropium elipticum) , reibuma airene (Lolium temulentum) , mainīgās vainadzītes (Coronilla varia) , ložņu rūgtpiene (Picris repens) , safora (Saphora) , termopses lancetiskās (Thermopsis lanceolata) ;

3.5. pārējie piemaisījumi - grupā ietilpst salmi, pelavas (ziedu plēksnes), nezāles, nezāļu galviņas, dzīvi un nedzīvi kaitēkļi vai to fragmenti, kā arī pamatkultūras (šķirnes) graudi, kas sijāšanas procesā izbirst caur sietu ar acu diametru rudziem un kviešiem 1,0 mm, miežiem un auzām 1,5 mm. Šīs grupas atsevišķi komponenti pēc vajadzības var tikt noteikti un uzskaitīti kā patstāvīgas vienības.

II. Vispārīgie jautājumi

4. Graudu piemaisījumu un to komponentu noteikšanai izmantojams vidējais paraugs, kas noņemts atbilstoši šī rīkojuma 1.pielikumam.

5. Piemaisījumu noteikšana jāizdara ne mazāk kā divos atkārtojumos.

III. Nepieciešamā aparatūra

6. Piemaisījumu noteikšanai nepieciešama šāda aparatūra:

6.1. paraugu dalītājs;

6.2. svari ar precizitāti līdz 0,01 g;

6.3. sieti ar 1,0 x 20 mm, 1,5 x 20 mm, 1,8 x 20 mm, 2,0 x 20 mm, 2,2 x 20 mm un sijāšanas mehānismi;

6.5. laboratorijas inventārs - pincetes, trauciņi, u.c.

IV. Noteikšanas metodika

7. Ar paraugu dalītāju vai ar krustveida dalīšanas paņēmienu kā minēts šī rīkojuma 1.pielikuma 22.3. punktā no vidējā parauga izdala iesvaru vismaz 250 g un nosver ar precizitāti līdz 0,1 g (a).

8. Iesvaru sijā uz labību sugai atbilstoša sieta, kas minēts šī pielikuma 3.5. punktā vismaz 0,5 min. Sijāšanai vēlams izmantot vibratortipa sijājamās iekārtas. Ja sijāšanu veic ar rokām, kustībām jābūt horizontālām, sieta garenacu virzienā ar ātrumu apmēram 120 reizes minūtē.

9. No uz sieta palikušā iesvara izlasa visus rupjos piemaisījumus - minerālos piemaisījumus (akmeņi, zemes pikas u.c.), salmus, pelavas, nezāļu galviņas u.c. Minerālos piemaisījumus nosver atsevišķi (b), pēc tam kopā ar pārējiem, kas minēti šī pielikuma 3.5.punktā, kā arī caur sietu izbirušajiem piemaisījumiem, nosver ar precizitāti līdz 0,01 g (c).

10. No palikušā graudu iesvara, kas minēts šī pielikuma 9.punktā, ar paraugu dalītāja palīdzību (vai ar krustveida dalīšanas paņēmienu) sagatavo jaunu iesvaru, kura masa var būt 50-100 g un nosver ar precizitāti līdz 0,1 g (d).

11. Jaunizveidoto iesvaru izklāj plānā kārtā uz galda un ar pincetes, špādeles vai citas ierīces palīdzību izlasa piemaisījumu grupu sastāvdaļas: citu sugu (šķirņu) graudus un sēklas (e), auzām atsevišķi izdalot miežu un rudzu graudus (f), dīgušos graudus (g), bojātos graudus, kas minēti šīs metodes 3.1.punktā (h), melnos graudus (sklerocijus) rudziem (i), melnplaukainos graudus (j), kaitīgos piemaisījumus (k), kā arī pārējo piemaisījumu grupā ietilpstošos komponentus (nezāles u.c.) (l), auzām atsevišķi tiek izdalītas vējauzas (m). Ja kviešu paraugā ir neizkulti graudi, tie ar rokām ir jāatdala no plēksnēm. Plēksnes pieskaita pie pārējo piemaisījumu grupas (l). Neizkulto graudu daudzumu uzskaita atsevišķi un aprēķina procentos pret parauga masu.

12. Iesvaru pēc visu piemaisījumu atdalīšanas sijā caur sugai atbilstošu garenacu sietu, kas minēts šī pielikuma 2.2.punktā. Caur sietu izgājušie graudi pieskaitāmi grupai "sīkie graudi" (n).

13. Visas piemaisījumu grupas un no piemaisījumiem un sīkajiem graudiem brīvo pārpalikumu (p) nosver atsevišķi ar precizitāti līdz 0,01 g.

Ja analīzes rezultātā atsevišķu komponentu masas summa (e+f+g+h+i+j+k+l+m+n+p) atšķiras no iesvara masas (d) vairāk par 0,5 %, no jauna jāanalizē mazākais iesvars.

V. Rezultātu aprēķināšana

14. Sākumā aprēķina kopējo kā arī minerālo piemaisījumu daudzumu pirmajam (lielākajam) iesvaram

16. Kopējo piemaisījumu daudzumu procentos aprēķina, saskaitot atsevišķu piemaisījumu frakciju procentuālo daudzumu.

17. Aprēķināšanu ieteicams veikt ar precizitāti līdz 0,01 %, bet galarezultātu noapaļot līdz 0,1 %, izņemot tās piemaisījumu grupas, kurām normatīvie standarti nosaka precizitāti līdz 0,01 %.

18. Starpība starp viena parauga diviem analīžu atkārtojumiem nedrīkst pārsniegt 10 % no divu atkārtojumu piejaukumu vidējās vērtības. Ja starpība starp diviem atkārtojumiem pārsniedz noteikto lielumu, jānorāda, kuras piemaisījumu grupas dēļ piemaisījumi pārsniedz noteiktās robežas, ja atšķirības cēlonis ir nezāļu sēklas vai sasisti graudi, tad piejaukumu noteikšana nav nepareiza un atšķirību var piedēvēt kā kļūdu paraugu noņemšanā.

19. Kā kopējo, tā arī atsevišķas frakcijas piemaisījumu daudzumu izsaka kā vidējo aritmētisko divu atkārtojumu procentuālo lielumu."

4. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

Veterinārā un pārtikas departamenta direktors V.Grapmanis