Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.711

Rīgā 2006.gada 19.septembrī (prot. Nr.47 4.§)

Par Koncepciju par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu

 

1.Atbalstīt Koncepcijas par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto III risinājuma variantu.

2.Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3.Tieslietu ministrijai kopīgi ar Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju izstrādāt un līdz 2007.gada 1.februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektus par koncepcijas īstenošanai nepieciešamajiem grozījumiem likumos.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

 


(Ministru kabineta

2006.gada 19.septembra rīkojums Nr.711)

Koncepcijas par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu
kopsavilkums

1.Risināmā jautājuma būtība

Ieviešot Komerclikumu, saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu visām uzņēmējsabiedrībām līdz 2004.gada 31.decembrim bija jāiesniedz pieteikumi pārreģistrācijai komercreģistrā, lai pārietu no vecās uzņēmējdarbību regulējošās normatīvās bāzes uz Komerclikuma regulējumu. Šobrīd zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu regulē likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu". Likums "Par uzņēmējdarbību" ir zaudējis spēku, līdz ar to ir jāpabeidz reforma gan attiecībā uz individuāliem uzņēmumiem, kas tiks pārreģistrēti, gan uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām, jo arī likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" zaudēs spēku.

Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 4.punktu Ministru kabinetam līdz 2005.gada 1.septembrim bija jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kurā noteikts individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākais statuss. Izvērtējot esošo situāciju un apzinot iespējamos variantus, jārisina jautājums par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu - vai nu zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu saglabāt mainītā tiesiskā formā, vai arī visām zemnieku un zvejnieku saimniecībām veikt pārreģistrāciju par kādu no esošajiem komersantu veidiem.

2.Risinājuma varianti

Lai sakārtotu jautājumu par zemnieku un zvejnieku saimniecību (turpmāk- ZS vai ZvS) statusu, tiek piedāvātas vairākas iespējas.

I risinājuma variants - ZS un ZvS pārreģistrācija par kādu no Komerclikumā paredzētajiem subjektiem vai kļūšana par fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju.

I risinājuma variants paredz ZS un ZvS īpašniekiem:

1)pārveidošanās (pārreģistrācijas) iespējas par kādu no Komerclikumā paredzētajiem komersantu veidiem, paredzot īpašus atvieglojumus ZS un ZvS pārveidošanās gadījumā par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kā arī paredzot iespēju saglabāt nosaukumu "zemnieka saimniecība" vai "zvejnieka saimniecība", iekļaujot to sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmā šaurākā nozīmē;

2)kļūt par saimnieciskās darbības veicējiem, iesniedzot iesniegumu izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra un iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par reģistrēšanos par fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju;

3)ja ZS vai ZvS neko nedara, tiek izdarīts ieraksts par tās izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra.

Tieslietu ministrija atbalsta I risinājuma varianta "a" apakšvariantu, saskaņā ar kuru:

1.Pēc attiecīgu grozījumu pieņemšanas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā vairs jaunas zemnieku un zvejnieku saimniecības netiek reģistrētas, līdz ar to būs jāizvēlas kāda cita saimnieciskās darbības forma.

2.Esošās zemnieku un zvejnieku saimniecības turpina darboties un tiek noteikts 5 gadu pārejas periods, kura laikā zemnieku un zvejnieku saimniecībām ir jāpārveidojas par kādu citu saimnieciskās darbības formu. Pārveidošanās kārtība paredzēta kā I variantā.

3.Lai tomēr atsijātu tās zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas neveic saimniecisko darbību, ir nepieciešams paredzēt pienākumu zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem 1 gada un 6 mēnešu laikā no pārejas perioda sākuma iesniegt Uzņēmumu reģistram paziņojumu, ka attiecīgā zemnieku un zvejnieku saimniecība turpinās darboties. Pastāvot šādai vienkāršotai paziņošanas kārtībai, ieguvums būtu, ka visi zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki izsaka gribu par savas saimniecības turpmāko statusu, kā arī tiek apzināta esošo zemnieku un zvejnieku saimniecību darbība, pēc 1 gada un 6 mēnešiem atsijājoties tām zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kas neveic un nav ieinteresētas veikt komercdarbību.

II risinājuma variants - ZS un ZvS formas saglabāšana, nosakot, ka zemnieka vai zvejnieka saimniecība ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru fiziska persona izmanto saimnieciskās darbības veikšanai lauksaimniecībā vai zivsaimniecībā. Fiziskās personas statuss nozīmē, ka ZS un ZvS īpašnieks (līdzīgi kā individuālais komersants) ir atbildīgs par saistībām ar visu savu mantu kā fiziska persona saskaņā ar Komerclikumu. Tajā pašā laikā tiek piedāvāta brīvprātīga iespēja ZS un ZvS pārveidoties par komercsabiedrību, veicot reorganizāciju, vai iesniegt iesniegumu par ZS un ZvS likvidāciju un darboties kā fiziskai personai - saimnieciskās darbības veicējam.

Salīdzinot ar I risinājuma variantu, joprojām tiek saglabāts īpašs ZS un ZvS statuss, kas pēc būtības ir līdzīgs individuālā komersanta statusam, līdz ar to juridiski nav nepieciešams izdalīt atsevišķi ZS un ZvS. Nosaukums "zemnieku saimniecība" vai "zvejnieku saimniecība" neatspoguļo patieso fiziskās personas nodarbošanās veidu, jo atvieglojumi un priekšrocības tiek piešķirti, pamatojoties uz personas nodarbošanās veidu, nevis juridisko formu.

III risinājuma variants - ZS un ZvS formas saglabāšana, pielīdzinot to juridiskai personai. ZS vai ZvS īpašniekam šajā gadījumā ir jāveic reorganizācija (tādā pašā kārtībā kā reorganizējoties par sabiedrību ar ierobežotu atbildību). Tajā pašā laikā tiek piedāvāta brīvprātīga iespēja ZS un ZvS pārveidoties par komercsabiedrību, veicot reorganizāciju, vai iesniegt iesniegumu par ZS un ZvS likvidāciju un darboties kā fiziskai personai - saimnieciskās darbības veicējam.

Salīdzinot ar I risinājuma variantu, joprojām tiek saglabāts īpašs ZS un ZvS statuss, kas pēc būtības ir līdzīgs sabiedrības ar ierobežotu atbildību statusam. Ja arī tiek saglabāts īpašs ZS un ZvS kā juridiskas personas statuss, reorganizācija ir veicama tādā pašā kārtībā kā pārveidojoties par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Nosaukums "zemnieku saimniecība" vai "zvejnieku saimniecība" neatspoguļo patieso juridiskās personas nodarbošanās veidu, jo atvieglojumi un priekšrocības tiek piešķirti, pamatojoties uz personas nodarbošanās veidu, nevis juridisko formu.

IV risinājuma variants - ZS un ZvS pārreģistrācija par kādu no Komerclikumā paredzētajiem subjektiem vai kļūšana par fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - ar iespēju iegūt īpašu ZS vai ZvS statusu pēc nodarbošanās veida.

Ievērojot to, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības no atbildības aspekta ir līdzīgas jau Komerclikumā paredzētajam individuālajam komersantam, tikai ar īpašu nodarbošanās veidu, nav nepieciešams saglabāt zemnieku un zvejnieku saimniecības kā atsevišķu juridisku personu.

No nodokļu atvieglojumu politikas viedokļa pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas atvieglojumus var piešķirt pēc nodarbošanās veida - lauksaimnieciskās ražošanas, bet šim mērķim nav nepieciešams saglabāt atsevišķu juridiskas personas veidu.

Salīdzinot ar I risinājuma variantu, tiktu izstrādāts jauns likumprojekts par zemnieku un zvejnieku saimniecības statusa piešķiršanu, kas paredzētu iespēju komersantiem iegūt zemnieku vai zvejnieku saimniecības statusu, izpildot likumā noteiktos kritērijus.

Reformas ilgums visiem variantiem, izņemot I risinājuma varianta "a"apakšvariantu, tiek piedāvāts 1 gads un 6 mēneši (2007.gada 1.jūlijs - 2008.gada 31.decembris), tas nozīmē, ka 1 gada un 6 mēnešu laikā ir jāiesniedz attiecīgi pārreģistrācijas iesniegumi.

3.Koncepcijas īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Atbalstot I risinājuma varianta "a" apakš­variantu, kopumā nepieciešamais finansējums reformai ir 372932 lati. Paredzētais finansēšanas avots - valsts budžets.

Lai atvieglotu pārreģistrācijas procesu, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ir paredzēts uzdevums Zemkopības ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju izveidot darba grupu, lai izvērtētu iespēju atbrīvot zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekus no valsts nodevas par pārreģistrāciju par komersantiem un ar to saistīto grozījumu izdarīšanu attiecīgajos valsts reģistros.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 711Pieņemts: 19.09.2006.Stājas spēkā: 19.09.2006.Zaudē spēku: 14.04.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 151, 21.09.2006.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Politikas plānošanas dokuments
143973
19.09.2006
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva