1.Risināmā jautājuma būtība

Lai nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda kvalitatīvu apguvi, līdz 2007.gadam jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un normatīvie akti, kas nodrošinātu struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguves uzsākšanu.

Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam tiek piedāvāts plānošanu īstenot trijos līmeņos:

• Eiropas Savienības līmeņa stratēģija jeb Kopienas stratēģiskās vadlīnijas;

• dalībvalstu stratēģija jeb Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments;

• dalībvalstu operacionālās programmas.

Papildus tam Latvija paredz izveidot nacionāla līmeņa plānošanas doku­mentu — Operacionālo programmu papildinājumu, kas hierarhiski būtu pakārtots operacionālajām programmām un noteiktu operacionālo programmu tehniska līmeņa ieviešanas informāciju.

2006.gada 31.janvārī Ministru kabinetā tika apstiprināts Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gadam (turpmāk — stratēģiskais ietvar­dokuments) konsultāciju sākšanai ar Eiropas Komisiju.

Stratēģiskajā ietvardokumentā minēto problēmjautājumu risināšanai un mērķu sasniegšanai struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīcijas Latvijā plānots vadīt, izmantojot trīs operacionālās programmas:

• “Cilvēkresursi un nodarbinātība” — Eiropas Sociālā fonda operacionālā programma;

• “Uzņēmējdarbība un inovācijas” — Eiropas Reģionālās attīstības fonda operacionālā programma;

• “Infrastruktūra un pakalpojumi” — Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda operacionālā programma.

Saskaņā ar stratēģiskajā ietvardokumentā veikto situācijas analīzi galvenās problēmas, kas saistītas ar iekšzemes kopprodukta un interneta izmantošanu un e-pārvaldes pakalpojumu attīstību, ir vāji attīstīti publiskās pārvaldes e-pakalpo­jumi, zems sabiedrības informētības līmenis par iekšzemes kopprodukta iespējām, droša e-paraksta trūkums, izveidoto informācijas sistēmu tehnoloģisko risinājumu nesavietojamība dažādos valsts reģionos un iestādēs, kā arī tas, ka lielākajā daļā Latvijas teritorijas ir ierobežota pieeja internetam un visā teritorijā ir zema piekļuve platjoslas datu pārraidei.

Stratēģiskajā ietvardokumentā definētās problēmas sociālās un izglītības infra­struktūras jomā ir šādas:

• nav pienācīgi aprīkotu dabaszinātņu kabinetu un mācību līdzekļu, izglītības infrastruktūra ir novecojusi, visos izglītības līmeņos netiek nodrošināta bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoša materiāltehniskā bāze, ir nepietiekami attīstīta pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes pakalpojumu infrastruktūra;

• sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi un infrastruk­tūra netiek nodrošināta pietiekamā apjomā, daudzveidībā, kvalitātē un pietiekami tuvu dzīvesvietai, invalīdu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi un infrastruktūra netiek nodrošināta pietiekamā apjomā, cilvēkiem ar saslimšanām, kas var izraisīt funkcionālos traucējumus un invaliditāti, netiek novērtētas individuālās vajadzības, jo trūkst tam nepieciešamo instrumentu un infrastruktūras;

• neatbilstoša veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība Latvijā, tai skaitā neatbilstoša ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi nav pieejami pienācīgā līmenī.

Transporta jomā galvenās problēmas ir šādas:

• sliktā stāvoklī esošo autoceļu īpat­svars valsts autoceļu tīklā vidēji pieaug par 10% gadā;

• elektrovilcienu aprīkojuma neatbilstība pasažieru (tai skaitā personu ar dažādu veidu invaliditāti) komforta mūsdienu prasībām, ekspluatācijas rādītāju neatbilstība pilsētas un piepilsētas satiksmes mūsdienu prasībām;

• liela daļa Latvijas ostu (lielo un mazo) hidrotehnisko būvju ir sliktā stāvoklī, ostu pievedceļu kapacitāte ir tuvu maksimālajai robežai un, ņemot vērā prognozējamo kravu apjoma pieaugumu, to caurlaides spējas būs nepietiekamas;

• turpinoties straujajam pasažieru skaita palielinājumam, lidostas “Rīga” esošās infrastruktūras kapacitāte var kļūt nepietiekama.

Vides jomā galvenās risināmās problēmas ir zems centralizētās ūdens­apgādes nodrošinājuma līmenis un kvalitāte, nepietiekama un neefektīva notek­ūdeņu attīrīšana, neattīrīto notekūdeņu noplūšana vidē, neapmierinošs kanalizā­cijas sistēmu tehniskais stāvoklis, nepilnīgi nodrošināta atkritumu apsaimnieko­šanas pakalpojumu pieejamība, ievērojams nelielo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaits un to negatīvā ietekme uz vidi, pilnībā nav nodalītas sadzīves un bīstamo atkritumu plūsmas, nepietiekami attīstīta dalīto sadzīves atkritumu vākšana, nepietiekamas atkritumu utilizācijas un pārstrādes iespējas, kā arī ievērojams skaits vēsturiski piesārņoto teritoriju un ierobežotas to izmantošanas iespējas.

Stratēģiskajā ietvardokumentā ir minētas arī vairākas problēmas enerģētikas, kultūras un tūrisma jomā, savukārt teritorijas līdzsvarotu attīstību galvenās kavējošās problēmas ir būtiskas un arvien pieaugošas sociāli ekonomiskās atšķi­rības starp galvaspilsētu Rīgu un pārējo Latvijas teritoriju, nepietiekama attīstī­bas centru struktūras attīstība (kur līdzās nacionālas nozīmes attīstības centriem nozīmīgu vietu ieņemtu reģionālās, novadu un vietējas nozīmes attīstības centri, veidojot policentrisku valsts attīstību), attīstības centru nespēja nodrošināt adek­vātu pakalpojumu līmeni uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī attīstības centru nepietiekamā pievilcība investoriem, zemā uzņēmējdarbības aktivitāte reģionos un vāji attīstīta infrastruktūra.

2.Piedāvātais risinājums

Operacionālā programma “Infrastruktūra un pakalpojumi” ir vērsta uz transporta, vides, iekšzemes kopprodukta, sociālās un izglītības infrastruktūras attīstību, enerģētikas, tūrisma, kultūrvides attīstību, mājokļu energoefektivitātes veicināšanu.

Operacionālā programma aptver tās prioritātes, kuru īstenošanā paredzēts piesaistīt Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Tomēr stratēģijas īstenošana nav skatāma atrauti no kopējās valsts attīstības politikas un pasākumiem, kas tiks īstenoti pārējās divās struktūrfondu līdzfinan­sētajās operacionālajās programmās, kā arī no pasākumiem, kas tiks īstenoti neatkarīgi no fondu atbalsta (piemēram, no valsts, pašvaldību un citiem finanšu avotiem), vai no pasākumiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar finansiālām investīcijām (izmaiņas nozaru politikās, normatīvajos aktos vai administrācijā). Minētie pasākumi aplūkoti Nacionālajā attīstības plānā, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā, Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā un citos politikas plānošanas dokumentos.

Operacionālajai programmai “Infra­struktūra un pakalpojumi” ir šādas prioritātes:

• 1.prioritāte “Infrastruktūra cilvēku kapitāla nostiprināšanai”;

• 2.prioritāte “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana”;

• 3.prioritāte “Eiropas nozīmes trans­porta tīklu attīstība un ilgtspējīga transporta veicināšana”;

• 4.prioritāte “Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana”;

• 5.prioritāte “Vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana”;

• 6.prioritāte “Tehniskā palīdzība ERAF ieviešanai”;

• 7.prioritāte “Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda ieviešanai”.

Operacionālajā programmā iekļauta stratēģija, prioritāšu apraksti, tām pakārtoto pasākumu apraksti, finansējuma sadalījums pa prioritātēm un gadiem, ieviešanas apraksts. Pasākumu apraksti ietver pasākuma mērķi, pamatojumu, pasākuma mērķa grupas, sinerģiju, iepriekšējo atbalstu, aktivitāšu aprakstu. Īpaši izdalīta pasākuma saskaņa ar horizontālajām prioritātēm — teritorijas līdzsvarotu attīstību, vienādām iespējām, makroekonomisko stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību, Rīgas starptautisko konkurētspēju un informācijas sabiedrību. Sniegta arī informācija par lielajiem projektiem un valsts atbalstu.

Operacionālās programmas ir izstrādātas sadarbībā ar Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām nozaru ministrijām un konsultējoties ar sociālajiem partneriem, reģionu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Sākot ar 2006.gada februāri, operacionālo programmu sagatavošanas process, izmantojot Finanšu ministrijas administrēto Eiropas Savienības fondu mājas lapu internetā www.esfondi.lv, ir padarīts iespējami caurskatāms, publicējot mājas lapā internetā gan nozaru ministriju priekšlikumus operacionālo programmu pasākumu aprak­stiem, gan saņemtos komentārus par tiem un regulāri atjaunojot un papildinot informāciju. Tādējādi ikvienam interesentam ir bijusi iespēja iepazīties ar aktualitātēm un līdzdarboties operacionālo programmu sagatavošanas procesā, izsakot komentārus un priekšlikumus par operacionālo programmu pasākumiem. Paralēli Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajam saskaņošanas procesam notika arī pēdējais sabiedriskās apspriešanas posms.

3.Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Operacionālās programmas “Infra­struktūra un pakalpojumi” finansēšanas avoti ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds. Atbilstoši struktūrfondu un Kohēzijas fonda vispārējās regulas projektam Eiropas Savienības maksimālais līdzfinansējums ir 85% no publiskā finansējuma. Tam līdzās nodrošināms valsts budžeta finansējums.

Operacionālās programmas ietvaros finansējuma sadalījums pa prioritātēm un finanšu avotiem ir šāds:

(eiro)