Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.58 izraksts

Rīgā 2000.gada 12.decembrī

39.§

Par sociāli ekonomiskās programmas e-Latvija pamatnostādnēm

Apspriešanā piedalījās: A.Kalvītis, E.Karnītis, K.Greiškalns, A.Virtmanis, I.Labucka, Ģ.V.Kristovskis, R.Zīle, K.Pētersone, V.Makarovs, J.Krūmiņš, G.Veismane, M.Gulbis, A.Gorbunovs.

Nolēma:

1. Akceptēt iesniegtās sociāli ekonomiskās programmas e-Latvija konceptuālās pamatnostādnes projektu kā Latvijas sadaļu Eiropas Savienības programmā e-Europe .

2. Satiksmes ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju, piedaloties visām pārējām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, izstrādāt detalizētu rīcības plānu programmas e-Latvija īstenošanai un līdz 2001.gada 31.janvārim iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.

3. Satiksmes ministrijai saistībā ar šo protokollēmumu izvērtēt Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumus Nr.161 "Informācijas sabiedrības nacionālās padomes nolikums" un noteiktā kārtībā iesniegt attiecīgus priekšlikumus izskatīšanai Ministru kabinetā.

4. Atzīt par nepieciešamu izstrādāt e-valdības koncepciju. Tieslietu ministrijai iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidi (tieslietu ministra vadībā) koncepcijas projekta izstrādāšanai. Darba grupā iekļaut Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta un Valsts kancelejas pārstāvjus. Darba grupas vadītājam līdz 2001.gada 15.februārim iesniegt koncepcijas projektu Ministru kabinetā.

5. Birokrātijas un korupcijas samazināšanai un budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitātes paaugstināšanai atzīt par nepieciešamu izvērst darbus konkursu organizēšanai valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildei Internet vidē. Šī uzdevuma izpildei Finansu ministrijai divu mēnešu laikā izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā ar Eiropas Savienības direktīvām saskaņotu koncepcijas projektu un detalizētu rīcības plāna projektu koncepcijas īstenošanai.

Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Sociāli ekonomiskā programma e-Latvija

Konceptuālās pamatnostādnes

e-Latvija ir sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis ir, intensificējot prioritāro uzdevumu izpildi nacionālās informācijas infrastruktūras izveidei, palielināt Latvijas tautsaimniecības efektivitāti un konkurētspēju pasaules tirgū, paātrināt visas sabiedrības un ikviena indivīda labklājības līmeņa augšanu un tādejādi sekmēt Latvijas ilgtspējīgu stabilu attīstību. 21. gs. par attīstības galveno dzinējspēku visās cilvēka darbības jomās kļūst zināšanas, tās iekļaujas ekonomisko vērtību skalā kopā ar kapitālu, tehnoloģijām un darbaspēku, lielā mērā aizvietojot materiālus, enerģētiskos resursus un muskuļu spēku. Cilvēks, kā informācijas un zināšanu resursa nesējs un glabātājs, kļūst par galveno faktoru ekonomiskai izaugsmei un vērtību radīšanai.

Nostabilizējoties jaunās ekonomikas principiem un procesiem, arvien izteiktāki arī par Latvijas attīstības pamatu kļūst sabiedrības spēja radīt jaunas zināšanas, izmantot tās ikvienā, arī tradicionālā procesā un darbībā, sekmējot tautsaimniecības attīstību un vispārējā dzīves līmeņa celšanos. Līdz ar to vispārēja informācijas pieejamība (pilnīgums, ātrums, vieglums utt.), spēja informāciju transformēt zināšanās, informācijas pakalpojumu attīstība un to globāla savietojamība kļūst par nepieciešamiem priekšnoteikumiem ekonomisko un sociālo uzdevumu izpildei - ekonomiskās aktivitātes pieaugumam, jaunu un labi apmaksātu darba vietu radīšanai, sabalansētai un līdzsvarotai reģionu attīstībai, sociāli ekonomisko disproporciju izlīdzināšanai, līdzvērtīgu iespēju radīšanai izglītībai un sociālo vajadzību apmierināšanai.

Minēto priekšnoteikumu īstenošana, visu moderno informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju iespēju izmantošana šim nolūkam pilnā mērā ir programmas e-Latvija būtība:

• veicināt jaunās ekonomikas pamatnosacījumu, principu un procesu veidošanos, izplatīšanos un ieviešanu Latvijā;

• radīt ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmumam iespējas radoši un pilnvērtīgi piedalīties jaunās ekonomikas procesos;

• sekmēt ikviena indivīda labklājības līmeņa augšanu, veicināt pilsonisko saskaņu valstī, sabiedrības ekonomisko un sociālo kohēziju.

Eiropas Padomes Lisabonas sammits ir definējis Eiropas Savienības attīstības ceļu un mērķus nākamajai desmitgadei: izveidot konkurētspējīgu un dinamisku ekonomiku, saliedēt sabiedrību, pilnā mērā izmantojot visas iespējas ko dod uz zināšanām balstītā jaunā ekonomika un informācijas tehnoloģijas, īpaši Internet . Praktiskai virzībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai kalpo Eiropas Komisijas iniciatīva e-Eiropa , kura paredz virkni darbību, iesaistot attīstības procesā visus sabiedrības locekļus.

Analogu pasaules attīstību paredz G8 valstu vadītāju Okinavas sanāksmes harta, pasvītrojot informācijas tehnoloģiju nozīmīgumu notiekošajās globālajās ekonomiskajās un sociālajās pārvērtībās, kā arī informācijas sabiedrības sniegtās iespējas ikvienam cilvēkam pilnībā izmantot savas spējas. Šajos programmatiskajos dokumentos minēti tie paši Latvijai labi saprotamie mērķi, uzdevumi un to īstenošanas instrumenti: ekonomikas izaugsme, jaunas un labi apmaksātas darba vietas, reģionu sabalansēta un vienmērīga attīstība vienlaikus risinot sociālās problēmas.

Baltijas jūras reģions kopumā pašlaik ir viens no visdinamiskākajiem rajoniem pasaulē informācijas sabiedrības veidošanas ziņā. Gan Skandināvijas valstis, gan Baltijas valstis, gan Sankt Pēterburgas apgabals ir līderos sev līdzīgu reģionu vidū ne tikai telekomunikāciju un Internet izplatības ziņā, bet arī modernu informācijas pakalpojumu un pielietojumu ieviešanā.

Globālie, Eiropas, Baltijas jūras reģiona ekonomiskie un sociālie procesi tieši vai netieši iespaido arī mūsu valsts tālāko attīstību, Latvijai šie procesi ir jāpieņem un aktīvi jāiekļaujas tajos. Latvijas atrašanās politiski un ekonomiski aktīvā reģionā gan dod stimulus, gan arī uzliek papildus pienākums, lai mūsu valsts būtu līdzvērtīga citām reģiona valstīm. Latvijai, kā mazai valstij ar atvērtu ekonomiku un ierobežotiem resursiem, ir īpaši nozīmīgi integrēties reģionālajā un globālajā saimnieciskajā sadarbībā, nepārtraukti paaugstinot mūsu sabiedrības zināšanu līmeni, izveidojot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un attīstot modernu infrastruktūru, pārstrukturējot tautsaimniecību un akcentējot zināšanu ietilpīgas nozares un inovāciju, iesaistot procesā ikvienu sabiedrības locekli.

Informācijas sabiedrības veidošanas process Latvijā nav nulles punktā, pat pašreiz realizējamie darbi vairs nav pirmsākums Latvijas iekļaušanai globālajā procesā. Ministru kabinetam 1999.g. akceptējot Nacionālo programmu Informātika , Latvija jau ir izdarījusi platu soli definējot savu pieeju valsts attīstībai.

Programmas izpildei notiek intensīvs, koordinēts darbs vairākos virzienos. Ir pieņemti un tiek izstrādāti normatīvie akti procesa regulēšanai. Notiek integrētās valsts informācijas sistēmas (megasistēmas) izveide un daudzu tās komponenšu attīstība. Paplašinās vispārpieejamo informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu klāsts un paaugstinās to kvalitāte. Dažādie apmācības veidi aptver kā jauno paaudzi, tā arī jau darba tirgū aktīvo sabiedrības daļu, dodot katram indivīdam iespēju paaugstināt savu informācijas pratības līmeni. Latvijas informācijas resursi tiek savietoti ar starptautiskajām informācijas sistēmām.

Visu Nacionālā programmā Informātika paredzēto darbu veikšana ir absolūti nepieciešama, to izpildes rezultātā tiek veidota informācijas infrastruktūra, informācijas sabiedrības normatīvā, tehnoloģiskā, informatīvā, zinību bāze. Tālāk uz šī pamata varēs sākt formēt nākotnes sabiedrību. Vai ar to jau viss ir izdarīts lai valstī pilnā mērā attīstītos informācijas sabiedrība? Acīm redzot ne, jo vēl ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja iekļauties informācijas sabiedrības veidošanā.

Lattelekom operētā publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla maģistrāles veido optisko kabeļu un radioreleju līniju sistēma, kurā izmanto sinhronās digitālās hierarhijas (SDH) pārraides standartu ar pārraides ātrumu 622 Mbit/s vai 155 Mbit/s savienojumā ar pleziohronās digitālās hierarhijas (PDH) pārraides traktiem ar ātrumu 32, 8 vai 2 Mbit/s. Uz šī transporta tīkla bāzes ir izveidots publiskais datu pārraides tīkls DataLatvija , kas nodrošina ciparu nomāto līniju pakalpojumus (pārraides ātrumi 9,6 Kbit/s - 2 Mbit/s), standarta protokolu X.25 , X.28 , Frame Relay vai asinhronās pārraides ( ATM ) tehnoloģiju pakešu komutācijas tīklu datu pārraides pakalpojumus, datoru tīklu savienošanas ( LAN-to-LAN ) pakalpojumus un Internet pakalpojumus. Publiskā tīkla klientiem iespējams pasūtīt integrēto servisu digitālo tīklu ( ISDN ) un asinhrono digitālo abonenta līniju ( ADSL ) tehnoloģiju pieslēgumu publiskajam tīklam.

Publiskie mobilo telefonu tīkli veidoti izmantojot divus standartu sistēmas: analogo NMT-450 (operators SIA Latvijas Mobilais Telefons - LMT) un digitālo GSM - 900/1800 (operatori LMT un Baltcom GSM ). Bāzes stacijas aptver 85% valsts teritorijas, maģistrālie tīkli veidoti uz Lattelekom tīkla bāzes vai ar savu radioreleju līniju palīdzību. Publiskā Internet tīkla pakalpojumus Latvijā nodrošina gandrīz 40 Internet pakalpojumu sniedzēji, galvenokārt tiek izmantota Lattelekom , mazāk mobilo operatoru vai tiešo radio pieslēgumu piekļuves infrastruktūra. Kopējā pakalpojumu sniedzēju starptautisko pieslēgumu kapacitāte 1999. gada beigās bija vairāk nekā 15 Mbit/s. Eiropas Internet tīkla serveru reģistrācijas centrā RIPE pašlaik Latvijā reģistrēti 19 tūkstoši Internet serveri, kopējais regulāro Internet pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā sasniedz 120 000. Aptuveni trešā daļa Latvijas uzņēmumu izmanto Internet pieslēgumu savam darbam. Kopējais trafika apjoms 2000. gadā pārsniegs 30 teraoktetus. Tai pašā laikā salīdzinot Latvijas telekomunikāciju infrastruktūras galvenos rādītājus ar ES valstu rādītājiem ir redzama būtiska atpalicība, īpaši no Ziemeļvalstīm (apm. par 3-4 gadiem, kas ir ļoti daudz, ņemot vērā nozares dinamiskumu un nozīmību tautsaimniecībai).

Pašlaik neapmierinošā valsts teritorijas pārklājuma ar Internet pakalpojumiem galvenais cēlonis ir zemā telekomunikāciju tīkla digitalizācijas pakāpe Latvijā (tikai ap 45%). Stabils un drošs Internet pieslēgums iespējams galvenokārt tiešā maģistrālā tīkla tuvumā (pārsvarā rajonu centros), kamēr mazpilsētās un ciemos Internet pieslēgums ir problēma. Izdalīto līniju ierīkošanas laiks daudzās vietās ir nepieļaujami liels.

Fiksētā Mobilā Internet
tīkla tīkla pieslēgumu
blīvums blīvums blīvums
ES valstis 56% 44% 23% Eiropas Ziemeļvalstis 66% 59% 40% Latvija 30,5% 15% 5%

Neapmierinošs ir publiski pieejamo Internet terminālu pārklājums. Mazāk nekā 5% no Latvijas 1089 zinātniskajām un publiskajām bibliotēkām ir pieejams Internet pieslēgums. Bibliotēku nodrošinājums ar datoriem ir nepietiekams, kā rezultātā nav iespējams moderno tehnoloģiju lietošana informācijas apgādei.

Vairāk nekā 80% pašvaldībās ir vismaz viens dators, taču kopumā informācijas tehnoloģiju izmantošana ir stohastiska un nekoordinēta, tai skaitā uzņēmējdarbības veicināšanai savā teritorijā. Tikai 20% pašvaldību ir pieslēgtas Internet .

Relatīvi labāks stāvoklis ir mācību iestādēs. Kopsummā Latvijas skolās šodien ir vairāk nekā 11 500 datoru (vidēji 10 datori katrā skolā valstī, 25 datori katrā Rīgas skolā). Datorklases ir instalētas visās valsts vidusskolās, to lielums ir no pieciem datoriem lauku vidusskolās līdz 15 datoriem Rīgas vidusskolās. Visām valsts skolām ir nodrošināta iespēja strādāt Internet vidē ar iezvanpieeju, taču reāli tikai 40% skolu pašlaik izmanto šo iespēju. Tikai 14% Latvijas skolu ir Internet pieslēgums izmantojot izdalītās līnijas. Sevišķi mazs ir mājas datoru pieslēgums Internet, kas šodien nepārsniedz 1% no mājsaimniecību kopskaita.

Pašreizējā Internet pieslēguma cena ir pārāk augsta individuālajiem lietotājiem un pat pašvaldībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc iezvanpieeja Internet informācijas resursiem joprojām tiek izmantota maz, kamēr izmantoto izdalīto līniju kapacitātes galvenokārt ir minimālas (64-256 kbit/s), atšķirībā no Rietumvalstīm platjoslas 2 Mbit/s pieslēgumi vēl nav kļuvuši par vispārpieņemtu normu.

Kā paātrināt virzību, lai ielēktu strauji ātrumu uzņemošajā informācijas sabiedrības veidošanas procesā, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu, stabilu attīstību?

Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju dinamiskā attīstība sniedz arvien jaunas iespējas un jaunus informātikas pielietojumus. Īpaši jāatzīmē Internet kā universālas informācijas izplatīšanas vides nozīmīguma bezprecedenta straujš kvantitatīvs un kvalitatīvs pieaugums. Arī Latvijā Internet lietotāju daudzums jau ir sasniedzis kritisko masu , līdz ar to sākas resursu efektīva izmantošana konkurences apstākļos, pirmām kārtām tas attiecas uz visa veida komercdarbību un valsts sektora pakalpojumiem.

Jaunās ekonomikas elementu paātrināta ienākšana Latvijas tautsaimniecībā, elektroniskās komercijas (virtuālie uzņēmumi, vairum- un mazumtirdzniecība, piegādes valsts pasūtījumam, finansu transakcijas u.c.) izplatība, dažādi teledarba veidi ir ļoti būtiski ekonomiskās aktivitātes pieaugumam, jaunu labi apmaksātu darba vietu veidošanai, mazā un vidējā biznesa stimulēšanai visos valsts reģionos, tautsaimniecības attīstībai un tās konkurētspējas paaugstināšanai pasaules tirgū, rezultātā visas sabiedrības un katra indivīda labklājības pieaugumam.

Tam ir izšķirošs iespaids kā uz atsevišķu reģionu ekonomiku, tā arī uz veiksmīgu un līdzsvarotu Latvijas attīstību kopumā. Ir nepieciešams stimulēt augsto tehnoloģiju uzņēmumu izvietošanu visos valsts reģionos. Pilsētām jākļūst par jaunās ekonomikas mezglu punktiem savā novadā, tās jāizmanto tehnoloģisko un biznesa parku attīstībai, tai pašā laikā virtuālajiem uzņēmumiem un teledarbam kļūstot par ikdienu lauku teritorijās.

Latvijas ekonomikas paātrinātai attīstībai nepieciešams, lai jau šobrīd procesā kā aktīvi dalībnieki iesaistītos ne tikai informātikas speciālisti bet ikviens sabiedrības loceklis, ikviens uzņēmums ikvienā valsts reģionā. Programmas e-Latvija saturs arī ir koncentrēts uz šim nolūkam nepieciešamo darbību un pasākumu prioritāru un paātrinātu veikšanu. Tam nolūkam programma e-Latvija paredz:

• krasi uzlabot pašlaik nepietiekami kvalitatīvās pieslēgšanās iespējas Internetam ;

• prioritāri nodrošināt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu spējīgs izmantot moderno informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas, tam nolūkam paaugstinot vispārējo informācijas pratības līmeni valstī, pilnveidojot apmācību metodiku un iespējas;

• nodrošināt lokālās un globālās visa veida informācijas satura pieejamību ikvienam valsts iedzīvotājam;

• paātrināti izveidot elektroniskās komercijas un elektroniskās valdības aplikācijām un transakcijām nepieciešamo vidi.

Programmā e-Latvija ietvertās darbības un pasākumus var sagrupēt trīs funkcionālās kopās.

 

Vispārēja Internet pieejamība: lētāks, ātrāks, drošāks pieslēgums

Ikviena iedzīvotāja un uzņēmuma kvalitatīvs pieslēgums informācijas un telekomunikāciju tīkliem visā Latvijas teritorijā par sociāli pieņemamām cenām ir viens no pamatnosacījumiem informācijas sabiedrības izveidošanai.

Lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem iespēju iekļauties Internet apritē, lai ikviens varētu izmantot visas Internet sniegtās iespējas, ir nepieciešams fokusēties uz grupveida pieeju - visu valsts bibliotēku, skolu, pašvaldību pieslēgšanu Internet un publiski pieejamo Internet terminālu instalāciju tajās tuvākajā laikā. Pastiprināta uzmanība ir jāvelta attālinātajiem un īpaši atbalstāmajiem reģioniem.

Informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu tirgu ir nepieciešams pilnībā liberalizēt saskaņā ar ES principiem, veicinot augošas kvalitātes un pieejamības pakalpojumus pie krītošām cenām. Ir ļoti svarīgi, lai pašlaik izstrādājamā jaunajā likumā Par telekomunikācijām arī Latvijā noteiktu pēc iespējas tuvu tirgus liberalizācijas termiņu, kā arī netiktu pieļauta monopolpakalpojumu apjoma palielināšana, izplatot to uz jebkāda veida Internet pakalpojumiem. Kā rezultāts īrēto līniju tirgus atvēršanai un konkurences vides uzlabošanai ir sagaidāms datu pārraides pakalpojumu pieejamības (gan izplatības, gan kvalitātes, gan cenu ziņā) augums. Tai pašā laikā Internet vides izmantošana komerciāliem mērķiem prasa palielināt vides drošuma līmeni, šim nolūkam valstij pilnībā jālikvidē esošās tiesiskās nepilnības un jāveicina godīga konkurence Internet pakalpojumu sniegšanā. Jāievieš Internet regulēšana ( Internet pieejamības iekļaušana universālā pakalpojuma grozā, adrešu domēnu resursu kā nacionālās bagātības izmantošana, informācijas un pakalpojumu sniedzēju autorizēšana un atbildība, utt.), jānodrošina informācijas resursu fiziskā un loģiskā aizsardzība atbilstoši informācijas sistēmu drošības noteikumiem. Internet lietotāju informācijas aizsardzībai jāpaātrina kā normatīvo aktu izstrāde, tā Datu aizsardzības inspekcijas darbības uzsākšana.

Uzdevumi :
Pilna telekomunikāciju tīkla digitalizācija 01.01.2002 Telekomunikāciju tirgus pilna libera-
lizācija, īrēto līniju tirgus atvēršana 01.01.2003 Internet segmenta un pakalpojumu
regulēšana, pakalpojumu sniedzēju
atbildība par datu drošību 01.01.2002 Vispārpieejamu Internet terminālu
instalācija ikvienā bibliotēkā, skolā, 01.01.2004
pašvaldībā (pakāpeniski) Personas datu aizsardzības nodrošinājums 01.01.2002

Vispārēja informācijas pratība un pieejamība

Izglītota cilvēka izaugsme un konkurētspēja ES brīvajā darbaspēka tirgū, iniciatīvas un uzņēmības veidošana ir pamatmērķi, uz kuriem jāvērš izglītības sistēmas pamatprincips - iemācīties, kā pārvērst informāciju gudrībā un gudrību pārticībā. Mūsu ekonomikas attīstībai katrai skolai un bibliotēkai, katram uzņēmumam un iedzīvotājam ir jābūt aktīvi iesaistītam zināšanu pārvaldības procesā. Informācijai un zināšanām ir jābūt pieejamām ikvienam sabiedrības loceklim, un ikvienam jābūt spējīgam tās izmantot darbā un ikdienas dzīvē, nepieļaujot ar informāciju bagāto un nabago sabiedrības slāņu veidošanos. Katram ir jāmāk un katram ir jābūt iespējai līdzdarboties informācijas sabiedrībā.

Ir jāpaātrina sekmīgi iesāktā Latvijas skolu informatizācija, arī turpmāk uzsverot datorizēto mācību - metodisko materiālu izstrādi un skolotāju apmācību. Ikvienai skolai ir jābūt pieslēgtai Internet , lai izmantotu Internet vides arvien pieaugošās iespējas mācību procesā.. Visās augstskolu studiju programmās ir jāiekļauj informācijas pratības apguve, iemācot ikvienam prasmi atrast vajadzīgo informāciju un pārstrādāt to par zināšanām, ieinteresējot indivīdu patstāvīgam mācību darbam visa mūža garumā.

Tālmācības ieviešana, īpaši pēcdiploma un tālākapmācībai, pārkvalifikācijas un intensīvkursiem dos ikvienam elastīgas iespējas izglītībai neatkarīgi no vecuma, dzīves vietas vai sociālā stāvokļa. Regulāras mācības reāli varēs kļūt par organisku un nepieciešamu darba sastāvdaļu. Latvijā jāievieš Eiropas kopējais datorpratības sertifikāts kā kvantitatīvs apliecinājums ikviena darbinieka prasmei moderno informācijas tehnoloģiju izmantošanai savā darbā.

Bibliotēkām ir jākļūst par galveno visa veida (zinātniskās/tehniskās, uzņēmējdarbības/finansu, mācību/uzziņu u.c.) informācijas piegādātāju valstī, ikvienā apdzīvotā vietā. Elektroniskās un virtuālās bibliotēkas attīstība nodrošinās visaptverošas lokālās un globālās informācijas meklēšanas un saņemšanas iespējas ikvienā bibliotēkā, jebkuras informācijas piegādi pēc lietotāja pieprasījuma, informācijas pakalpojumu pieejamību attālinātajiem lietotājiem tieši iedzīvotāju darba un dzīves vietās. Visu valsts bibliotēku saslēgšana vienotā informācijas tīklā, to sasaiste ar starptautiskajiem un Latvijas informācijas resursiem ir jāuzskata par Nacionālās bibliotēkas projekta svarīgāko sastāvdaļu.

Uzdevumi:
Visu Latvijas mācības iestāžu informa-
tizācija, metodisko materiālu izstrāde,
skolotāju apmācība, tehnoloģiju 01.01.2004
instalācija, Internet pieslēgumi (pakāpeniski) Augstskolu studiju programmu
pilnveidošana, vispārēja informācijas
pratības apmācība 01.09.2002 Tālmācības programmu un
pakalpojumu ieviešana nepārtraukti Eiropas datorpratības licences
apmācības un iegūšanas iespējas no 01.04.2001 Latvijas bibliotēku vienotā 01.01.2004
informācijas tīkla izveide (pakāpeniski)

Informācijas pakalpojumi un pielietojumi

Pieslēgumi starptautiskajiem informācijas avotiem un līdz ar to ienākošais starptautiskais trafiks bija galvenais faktors Internet attīstībai Latvijā pirmajos gados. Šīs informācijas izmantojamība ir nepārtraukti augusi, tai pašā laikā vēl straujāk ir audzis dažādu vietējo informācijas avotu - katalogu un rādītāju, pilno tekstu un attēlu datu bāzu, WWW lapu u.c. daudzums un to informacionālā vērtība. Rezultātā šodien vairāk nekā 60% no kopējā Internet trafika ir Latvijas robežās, pie tam strauji aug no Latvijas izejošais trafiks, mūsu informācija kļūst arvien interesantāka starptautiskajai sabiedrībai.

Taču vēl daudz darāms, nepieciešams turpmāk vēl vairāk uzsvērt daudzveidīgu informācijas pakalpojumu radīšanu, liela informācijas daudzuma uzkrāšanu un apstrādi, uzsverot informācijas izmantošanas ekonomiskos un sociālos ieguvumus un novēršot problēmas, radot informācijas sistēmas un pakalpojumus latviešu valodā. Neatliekami jāievieš identifikācijas kartes kā ikviena iedzīvotāja autorizācijas instruments, kas ļauj viņam piekļūt informācijai, ņemt dalību visdažādākajos informācijas pielietojumos un saņemt elektroniskā veidā jebkurus informācijas pakalpojumus, t.sk. finansiālos, sociālos, bibliotēku u.c. Jāpieņem normatīvie dokumenti un jāveic citi nepieciešamie pasākumi vispārējai elektronisko dokumentu ieviešanai apritē, lai Latvijā elektroniskos dokumentus (ieskaitot izrakstus no datu bāzēm) varētu izmantot ar pilnu juridisko spēku visa veida tiesisko un finansiālo darbību veikšanai dažādās jomās, t. sk., E-komercijas un E-valdības transakcijām.

E-komercija , integrējot visa veida komerciālās darbības Internet vidē, paaugstinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju globālajā tirgū, stimulēs jaunu lielas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veidu attīstību, radīs jaunas augsti kvalificētas darba vietas, dos lielas iespējas valsts reģionu attīstībai un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Teledarba principu plaša izplatība nodrošinās Latvijas apstākļiem būtisku nodarbinātības problēmu risināšanu, radot iespējas koordinēt darbavietu attīstību starp Rīgu, pilsētām un lauku rajoniem, minimizējot kvalificēta darbaspēka aizplūšana uz ārvalstīm, radot invalīdiem ar kustību traucējumiem iespējas pilnvērtīgi strādāt un integrēties sabiedrībā.

E-valdības pamatprincipu iedibināšanai jāintensificē megasistēmas veidošana un elektroniskā dokumentu apmaiņa valsts un pašvaldību institūciju starpā. Ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam jābūt iespējai saņemt Internet vidē uz klientu orientētus, personalizētus valsts sektora informācijas pakalpojumus. Jāizveido valsts sektora informācijas portāls, kā vienas pieturas pieejas punkts visām institūcijām un ikvienam pakalpojumam.

Uzdevumi:
ID karte kā universāls pieejas līdzeklis
informācijas pakalpojumiem no 01.07.2001 Elektronisko dokumentu izmantošana,
to tiesiskais statuss, elektroniskais
paraksts, kriptēšana, dokumentu arhīvs 01.01.2002 E-komercijai labvēlīgas vides izveide,
normatīvās un sociālās problēmas,
patērētāju aizsardzība, intelektuālais
un rūpnieciskais īpašums u.c. 01.01.2002 E-valdības attīstība, megasistēmas
izveide, elektronisko dokumentu
apmaiņa valsts pārvaldē visos līmeņos
(transakcijas valdība-valdība, 01.01.2004
valdība-pašvaldība) (pakāpeniski) Valsts un pašvaldību sektora infor-
mācijas pakalpojumu pieejamība
Internet vidē (transakcijas valsts- 01.01.2004
iedzīvotāji, valsts-uzņēmumi) (pakāpeniski)
Valsts sektora informācijas portāls 01.07.2001

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

Ausma Aldermane, Dace Bebre

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.58 izraksts Izdevējs: Ministru kabinets Veids: protokola izraksts Numurs: 58Pieņemts: 12.12.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 473/476, 29.12.2000.
14063
674
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)