|
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.443
Rīgā 2006.gada 15.jūnijā (prot. Nr.32 21.§) Par Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnēm 2006.–2012.gadam
(Rīkojuma nosaukums grozīts ar MK 13.01.2009. rīkojumu Nr.9) 1. Atbalstīt Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006.–2012.gadam (turpmāk — pamatnostādnes). (Grozīts ar MK 13.01.2009. rīkojumu Nr.9) 2. Noteikt, ka atbildīgā par pamatnostādņu īstenošanu ir Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. 3. Tieslietu ministrijai kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt programmas projektu pamatnostādņu īstenošanai un līdz 2009.gada 1.martam iesniegt to noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. (Grozīts ar MK 15.05.2007. rīkojumu Nr.281; MK 22.08.2007. rīkojumu Nr.542; MK 13.01.2009. rīkojumu Nr.9) 4. Tieslietu ministrijai līdz 2011.gada 1.septembrim un 2013.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā pārskatu par pamatnostādņu ieviešanu. (MK 13.01.2009. rīkojuma Nr.9 redakcijā) Ministru prezidenta vietā — ekonomikas ministrs A.Štokenbergs
Tieslietu ministra vietā — satiksmes ministrs K.Peters Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006.–2012.gadam (kopsavilkums)
(Kopsavilkums grozīts ar MK 15.05.2007. rīkojumu Nr.282; MK 12.12.2007. rīkojumu Nr.797; MK 13.01.2009. rīkojumu Nr.10) Līdz 1990.gadam Latvijas brīvības atņemšanas iestādēs pastāvēja vispārējās izglītības sistēma. Visiem notiesātajiem līdz 40 gadu vecumam, kuri nebija ieguvuši pamatizglītību vai kuriem nebija specialitātes, obligāti bija jāapmeklē skola, kura atradās katrā brīvības atņemšanas iestādē. Diemžēl sākot no 1990.gada izglītības iestādes dažādu iemeslu (pārsvarā nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ) brīvības atņemšanas vietās pakāpeniski tika slēgtas. Vēlākos gados atsevišķās brīvības atņemšanas iestādēs ieslodzīto izglītošanas procesu atsāka, taču šīs aktivitātes valstī kopumā nav notikušas koordinēti. Šobrīd izglītības pieprasījums ieslodzījuma vietās ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Ņemot vērā ievērojamo ieslodzīto skaitu ar zemu izglītības līmeni un ieslodzījuma vietu iespējas šo izglītību nodrošināt, var secināt, ka šībrīža izglītības piedāvājums nav atbilstošs ieslodzīto izglītības reālajām vajadzībām. Pamatnostādnes izstrādātas, lai: • panāktu ieslodzīto personu izglītības integrāciju valsts izglītības sistēmā; • nodrošinātu ieslodzīto tiesības uz izglītību; • sekmētu ieslodzīto personu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas. Pamatnostādnes īstenojamas divos posmos: 1. Līdz 2009.gada 1.martam tiks izstrādāts un iesniegts akceptēšanai Ministru kabinetā programmas projekts pamatnostādņu īstenošanai. 2. Programmas īstenošanas periods (2009.–2012.gads). Pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no minētajās programmās paredzētajiem pasākumiem. Līdz ar to šobrīd nav iespējams prognozēt pamatnostādņu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tieslietu ministrija iesniegs pārskatu par pamatnostādņu ieviešanu Ministru kabinetā līdz 2011.gada 1.septembrim un 2013.gada 1.jūlijam. Tieslietu ministra vietā — satiksmes ministrs K.Peters
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnēm 2006.–2012.gadam
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
