Nr.

p.k.

Pasākums

Summa (lati)

3.1.

Atbalsts kultūraugu genofonda saglabāšanai un izlases sēklas kvalitātes uzlabošanai

430000

3.2.

Atbalsts ilggadīgo stādījumu integrētai audzēšanai (tai skaitā finansējums par 2005.gadā iesniegtajiem iesniegumiem)

710000

3.3.

Atbalsts integrētai dārzeņu audzēšanas sistēmai atklātā laukā (tai skaitā finansējums par 2005.gadā iesniegtajiem iesniegumiem)

187343

3.4.

Atbalsts produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanai

400000

3.5.

Atbalsts integrētās audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai siltumnīcu platībās (par 2005.gadā iesniegtajiem iesniegumiem)

292657

3.6.

Atbalsts Sosnovska latvāņa Heracleum sosnowskyi Manden izplatības ierobežošanai

200000"

Nr. p.k.

Pasākums

Subsīdiju apjoms (Ls)

73.1.

datu bāzes izveidošanas uzsākšanai

53 711

73.2.

pasākumiem, kas ierobežo latvāņu izplatību

146 289

Latvāņu izplatības ierobežošanas plāna izstrādāšana un latvāņu ierobežošanas metožu apraksts

1. Lauku darbi

Uz vietas dabā novērtē zemesgabalu, ņemot vērā zemes lietošanas veidu, apdzīvotību, reljefu, aizsargjoslas, mitruma režīmu, augsnes tipu, piesārņojuma pakāpi ar latvāņiem (atsevišķi augi izkliedētā teritorijā, skraja audze, blīva audze), platības lielumu, shēmu un ainavisko aspektu.

2. Kamerālie darbi

Plānā ieraksta to zemes īpašumu kadastra numuru vai numurus, kuros tiks veikti latvāņa ierobežošanas pasākumi, nenorādot, vai īpašums sastāv no vairākām zemes vienībām.

1.tabulā "Situācijas raksturojums" raksturo esošo situāciju, lai pamatotu tās mainīšanas iemeslus.

Ja zemes īpašums sastāv no vairākām zemes vienībām, 2.tabulas "Zemes vienības, kurās paredzēta latvāņa izplatības ierobežošana" pirmajā ailē ieraksta to zemes vienību numurus, kurās plānotas darbības. Ja plāna izstrādātājam vajadzīgas vai tiks lietotas dažādas ierobežošanas metodes, zemesgabalu var sadalīt nogabalos, kurus atzīmē plānam pievienotajā robežu plānā un ailē "Nogabals" ieraksta numurus.

3.tabulā "Latvāņu blīvums uz 100 m² un ierobežošanas metode" un 4.tabulā "Plānoto pasā­kumu apraksts" loģiskā secībā norāda visus veicamos pasākumus un to izpildes termiņus, kā arī apraksta lietotos paņēmienus (ķīmiskie, mehāniskie, bioloģiskie, kombinētie).

3. Plānam pievienojamie dokumenti

Zemes robežu plāns (izmantojama zemesgrāmatu akta zemes robežu plāna kopija, kurā iezīmē ar latvāņiem aizņemto platību). Shēmā atzīmē objektus, kas dabā atšķiras no kartogrāfiskajos materiālos uzrādītajiem un samazina platību (piemēram, vērā ņemamas celmu, akmeņu kaudzes, iebrauktas ceļu vietas, ēku drupu vietas).

4. Latvāņa izplatības ierobežošanas metožu īss apraksts

Galvenais latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu uzdevums ir novērst sēklu turpmāku izplatīšanos un veicināt to bojāeju. Latvāņu ierobežošanai izmanto šādas pasākumu grupas:

4.1. Ķīmiskie paņēmieni

Latvāņu izplatību ierobežo, izmantojot herbicīdus atšķirīgās devās un koncentrācijās, mainot smidzināšanas biežumu, lietojot dažādas kombinācijas vai izmantojot aplikācijas paņēmienu. Nezāļu un arī latvāņu izplatības ķīmiskās ierobežošanas pamatā ir herbicīdu lietošana. Herbicīdi var būt ekoloģiski bīstami gan videi, gan arī dzīvām būtnēm, ieskaitot cilvēku, tāpēc to lietošana pieļaujama platībās, kur latvāņi nav ūdens baseinu (saskaņā ar likumu par aizsargjoslām) vai bišu dravu tuvumā. Atļauts lietot tikai tos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir iekļauti Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā saskaņā ar augu aizsardzības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

No Latvijā reģistrētajiem herbicīdiem izmēģinājumos pozitīvus rezultātus latvāņu ierobežošanā devuši vispārējās iedarbības glifosātu saturoši herbicīdi (piemēram, Glifogans 480 š.k., Glifomaks š.k., Glifoss š.k., Kliniks 360 š.k., Raundaps Eko š.k., Raundaps Gold š.k., Raundaps klasiks š.k., Raundaps Max š.k., Reindžers š.k., Rodeo š.k., Taifūns 360 š.k., Uragāns š.k. un Uragāns Sistem 4 š.k.). Vispārējas iedarbības herbicīdi, kuru darbīgā viela ir glifosāts, latvāņu augšanu ierobežo tikai pēc vairākkārtējas lietošanas. Glifosātu saturošus augu aizsardzības līdzekļus sāk lietot latvāņa agrīnās attīstības stadijā (2?6 lapu stadijā aprīlī vai maijā) un atkārtoti smidzina, kad no sēklām sadīguši jauni dīgsti (jūlijā). Iepriekš minēto augu aizsardzības līdzekļu devas ir atkarīgas no katra konkrētā herbicīda. To devas ir norādītas Latvijas Republikas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā, kā arī herbicīda lietošanas instrukcijā.

Ar tehniku apstrādājamās platībās herbicīdus izsmidzina ar traktora smidzinātāju, bet piekļuvei apgrūtinātās platībās - ar muguras smidzinātāju. Lai panāktu maksimālu augu aizsardzības līdzekļa lietošanas efektu, jāievēro katram konkrētam herbicīdam norādītā minimālā darba šķidruma koncentrācija - 1 % vai 2 %. Apstrādājot lielas audzes, jāņem vērā, ka darbu ar smidzinātāju apgrūtina vecie ziednešu stublāji, kas ķeras smidzinātāju stieņos vai traucē pārvietoties kājām. Strādājot ar muguras smidzinātāju, jālieto individuālie darba aizsardzības līdzekļi (specapģērbs, gumijas zābaki, aizsargcimdi un aizsargbrilles), lai izsargātos no smidzināmā šķidruma un latvāņu šūnsulas nokļūšanas uz atklātām ķermeņa daļām. Ja latvāņi teritorijā ir nelielā skaitā (daži augi), jāizmanto aplikators, kura darbīgā daļa piesūcināta ar glifosātu saturoša herbicīda koncentrātu (1 daļa herbicīda un 3?5 daļas ūdens), un ar to jāsamitrina latvāņa rozete vai arī izaugušo augu lapu virsma. Šajā gadījumā jāstrādā ļoti rūpīgi, lai izvairītos no saskarsmes ar augiem un herbicīdiem.

Nav pieļaujama glifosātu saturošu herbicīdu jaukšana ar citiem herbicīdiem. Viena gada smidzinājums ar herbicīdiem latvāņu audzi neiznīcina! Šajās teritorijās noteikti jāatjauno laukaugi.

4.2. Mehāniskie paņēmieni

Latvāņu izplatību ierobežo, izmantojot dažādus augsnes apstrādes veidus (aršanu, frēzēšanu, lobīšanu un ecēšanu ar nažveida ecēšām, šļūkšanu) dažādos dziļumos un laikos, mulčējot un appļaujot. Lauksaimniecībā tiek lietoti dažādas komplektācijas augsnes apstrādes kompaktori, kā arī citas ierīces.

Latvāņa izplatības mehāniskās ierobežošanas paņēmieni ir optimāla augsnes apstrādes sistēma, savlaicīga un vairākkārtēja šo augu nopļaušana ar traktorvilkmes tehniku vai ar rokām darbināmu tehniku, noklāšana ar melno (gaismas necaurlaidīgo) plēvi vai citu mulču, kas nedod iespēju latvāņiem augt un attīstīties, kā arī ziedu ķekaru nogriešana, lai novērstu sēklu nogatavošanos un izplatību.

4.2.1. Latvāņa ierobežošana nelielās platībās

Efektīvs, bet darbietilpīgs un dārgs paņēmiens latvāņu ierobežošanā ir to centrālo rozešu izduršana ar lāpstu vai speciāli izgatavotu darbarīku ap 10 cm zem augsnes virskārtas, tādējādi iznīcinot auga ziemotspējīgos dzinumus. Veicot šo darbu latvāņu ziedu veidošanās laikā, pietiek to izdarīt vienreiz sezonā, bet jāievēro visi piesardzības pasākumi, lai neapdedzinātos ar šūnsulu. Izmantojot šo paņēmienu pavasarī, darbs jāveic vismaz 2?3 reizes sezonā, jo iespējama latvāņu atjaunošanās, toties strādāt ir vieglāk un drošāk. Šo paņēmienu var lietot atsevišķi augošu augu iznīcināšanai vai nelielu audžu ierobežošanai, kā arī vietās, kur nevar izmantot tehniku, ? grāvmalās, ūdeņu tuvumā, jaunaudzēs un saimniecībās, kur nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Paņēmiens nenodrošina latvāņu pilnīgu iznīcināšanu, bet to augšana un attīstība tiek stipri ierobežota un sēklu ražošana ir minimāla. Šāds darbs jāveic regulāri vismaz divus vai trīs gadus.

Nelielās platībās, kur nevar izmantot ne tehniku, ne herbicīdus, latvāņus var iznīcināt, mulčējot augsni ar melno polietilēna plēvi vai kādu citu gaismas necaurlaidīgu materiālu. To lietderīgi lietot, ja latvāņi aug pa vienam vai nedaudzi augi vienkop mežā vai citās neapstrādājamās, grūti nopļaujamās vietās, jo tas nav jādara atkārtoti kā, piemēram, augsnes apstrāde un latvāņu pļaušana.

Mazāk efektīvs paņēmiens ir regulāra latvāņu appļaušana ar izkapti, trimmeri, krūmgriezi u.c. Šie darbarīki ir ražīgāki, tomēr vairāk jāpievērš uzmanība darba aizsardzībai. Pļauj pēc iespējas zemu, lai traumētu sakņu kaklu.

Latvāņu appļaušana agrīnās attīstības stadijās nav efektīva. Kā liecina divgadīgi pētījumi, efektīvāka ir vienreizēja latvāņu appļaušana ziedēšanas sākumā nekā trīsreizēja regulāra appļaušana, sākot no 4?6 lapu stadijas. Pļaušanu ar rokas izkapti apgrūtina vecie stublāji.

Appļaušana jāveic regulāri 6?8 gadus, lai novērstu sēklu veidošanos un izsēšanos.

4.2.2. Augsnes apstrāde atklātās platībās

Platībās, kur izmanto lieljaudas tehniku, latvāņu ierobežošanu veic efektīvāk un lētāk, ja regulāri apstrādā augsni (vislabāk ar apvēršanu) un neļauj latvāņiem uzkrāt barības vielas un veidot sēklas.

Augsnes apstrādes uzdevumi ir latvāņu sēklu dīgšanas uzlabošana un sadīgušo asnu iznīcināšana, kā arī latvāņu spēcīgās mietsaknes nogriešana vai sagraizīšana, dziļa un kvalitatīva iestrādāšana augsnē, kā arī no mietsaknes sadīgušo dzinumu regulāra iznīcināšana. Ražošanas apstākļos abus šos uzdevumus parasti veic vienlaikus.

1. paņēmiens. Latvāņu jaunos dzinumus iznīcina laikus ? tiklīdz no sēklām masveidā sadīguši augi. Šim nolūkam izmanto smagās ecēšas agregātā ar vidēji smagu un asu šķautņu šļūci, kas pilnīgi nogriež un saberž jaunos dzinumus. Šļūces posmi nelīdzenākā mikroreljefā nedrīkst būt gari, lai varētu pilnīgi kopēt reljefa virsmu un lai nepaliktu nenogrieztas un nesaberztas nezāles, kas spētu turpināt augšanu un attīstību. Ja vienā piegājienā tas nav izdevies, griešanu atkārto, mainot darba gaitas virzienu. Šo paņēmienu atkārto regulāri pēc jaunu latvāņu asnu masveida sadīgšanas. Tas lietojams labi drūpošā augsnē bez sīkstas velēnas, raugoties, lai ecēšas augsni irdinātu vismaz 5 cm dziļi.

2. paņēmiens. Ja augsne ir vāji drūpoša vai ir spēcīga velēna, lieto jebkura tipa kultivatoru, nažu vai šķīvju ecēšas un frēzi agregātā ar aprakstīto šļūci.

3. paņēmiens. Tā kā vecākā latvāņu audzē ir ļoti daudz dziļi ejošu resnu mietsakņu ar sīkām horizontālām sānsaknēm, tad spēcīgo mietsakņu dēļ arums nereti ir nekvalitatīvs un rezultāti ļoti slikti, ja pirms aršanas nesasmalcina mietsakni vismaz 10 cm dziļumā un neizlīdzina lobīto augsni. To panāk, vispirms lietojot 2. paņēmienu un 3?4 nedēļas pēc tam (kad latvāņi masveidā devuši jaunus dzinumus) zemi kvalitatīvi aparot (vislabāk ar skrūves tipa vērstuvju arklu ar priekšlobītājiem vai stūrgriežiem). Arklu lieto agregātā ar 1.paņēmienā minēto šļūci, kas arumu labi nolīdzina. Pēc jaunu latvāņu dzinumu masveida parādīšanās atkarībā no apstākļiem var lietot 1. vai 2. paņēmienu.

Apstākļiem piemērotāko paņēmienu lieto no agra pavasara līdz vēlam rudenim, lai no sēklām izdīguši latvāņi nevarētu nostiprināt sakņu sistēmu un pārziemot, bet vecāku augu spēcīgās saknes 1?2 gadu laikā pilnīgi izlietotu iekrātās augu uzturvielas un saknes satrūdētu. Ja pēc aršanas 1. un 2.paņēmiens ir neefektīvs, to vietā lieto aruma 10?12 cm dziļu lobīšanu ar arklu.

4.2.3. Latvāņu regulāra appļaušana

Atklātās platībās latvāņus regulāri appļauj ziedēšanas sākumā 1?2 reizes gadā (atkarībā no to ataugšanas ātruma), izmantojot traktorvilkmes pļaujmašīnas ar rotējošiem darba mehānismiem. Ar appļaušanu novērš latvāņu sēklu nogatavošanos. Atsevišķās vietās, ja latvāņiem sēklas ziedkopās jau ir izveidojušās, tās nogriež un iznīcina.

Latvāņu regulārai appļaušanai ceļmalās, grāvmalās, ūdens baseinu tuvumā, mežos un citās vietās, kur reljefs nav pietiekami līdzens un nav iespējama augsnes apstrāde vai vienlaidus pļaušana, lieto traktoriem uzkarināmos pļāvējus ? smalcinātājus, kuriem darba mehānisms paceļams leņķī virs horizontālās plaknes vai nolaižams zem tās.

Vietās, kur pļaušana ar traktorvilkmes tehniku nav iespējama vai nav lietderīga (piemēram, augi izretināti, īpaši mežā), appļaušanai lieto rokas motorkrūmgriežus vai parasto zāles un koku atvašu izkapti. Obligāti lieto aizsargtērpu, darba cimdus, uzročus un acenes.

Pirmajā gadā no sēklas veģetācijas periodā izaug 100?130 cm gari latvāņi, otrajā gadā tie aug un attīstās ļoti strauji, jūnija otrajā pusē un jūlija sākumā jau kļūst rupji, sacietē un tos grūti nopļaut. Augustā tie nogatavina sēklas un sasniedz 4 m garumu ar apmēram 10 cm resnu sacietējušu stiebru pie pamata.

4.3. Bioloģiskie paņēmieni

Latvāņu ierobežošanas mehāniskos un ķīmiskos paņēmienus var papildināt ar bioloģiskajiem paņēmieniem.

Latvāņu izplatību ierobežo ar zaļmēslojuma augiem vai to kombinēto sēju platībās, kurās aug latvāņi.

Viena no ieteicamākajām metodēm ir šāda: pēc mehānisko un ķīmisko paņēmienu kompleksas lietošanas pirmajos gados iesēj zaļmēslojuma kultūraugus un tos iear augsnē, tad vismaz 1?2 gadus audzē jau jūnijā pļaujamos zaļbarības vai skābbarības kultūraugus. No tiem iegūtās barības kvalitāti jūtami neietekmēs atsevišķie zaļmasā nonākušie latvāņi, kuru augšana būs pārtraukta. Pēc zaļmēslojuma un zaļbarības kultūraugiem varētu audzēt rudzus vai auzas. Ja atsevišķās vietās latvāņi vēl palikuši, tos nopļauj ziedošus, neļaujot izbirt jaunām sēklām, vai arī izlases veidā laikus jānopļauj rudzi (auzas) lopbarībai, izmantojot tos zaļbarībai vai skābsienam.

Audzējot rušināmaugus, iespējams sējumus intensīvi irdināt vai ecēt un līdz ar to mehāniski iznīcināt jaunos latvāņu dīgstus tūlīt pēc dīgšanas. Ja ar to nepietiek, jāveic jauno latvāņu dzinumu izkaplēšana, izduršana utt., neļaujot jaunajiem augiem nostiprināt sakņu sistēmu, tā papildinot bioloģisko metodi ar mehānisko.

4.4. Kompleksie paņēmieni (iepriekšminēto paņēmienu savstarpējas kombinācijas)

Kompleksi lietoti ķīmiskie, mehāniskie un bioloģiskie latvāņu izplatības ierobežošanas paņēmieni dod vislielāko, visātrāko, kā arī ekoloģiski un ekonomiski pieņemamāko efektu. Šo efektu nosaka konkrētos apstākļos saskaņoti labākie augsnes apstrādes un herbicīdu lietošanas paņēmieni, piemērotāko kultūraugu audzēšana ar latvāņiem piesārņotās augsnēs. Piemēram, latvāņus nopļauj, pēc to ataugšanas veic lobīšanu rudenī, bet pavasarī, augiem sasniedzot 10?15 cm garumu, tos apsmidzina ar glifosātu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem. Pirmajos gados, kamēr latvāņu sēklas dīgst (tās dīgst vismaz 4?6 gadus pēc sēklu izbiršanas), piesārņotajos tīrumos sēj ganību zāli, to nogana vai vairākkārt nopļauj un izlieto lopbarībai.

Panākumus latvāņu izplatības ierobežošanā gūst tikai tad, ja visus darbus veic laikus, kompleksi un sistemātiski.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemēs latvāņu izplatību ierobežo, veicot augsnes apvēršanu (arot un lobot) un sējot ātraudzīgus kultūraugus (piemēram, eļļas rutku, rapsi, viengadīgo aireni), kurus pļauj to optimālā attīstības stadijā un izmanto skābbarības ražošanai, tajā skaitā rituļu tehnoloģijā.

5. Darba drošības pasākumi latvāņa izplatības ierobežošanā

Pļaujot vai apsmidzinot latvāņu audzes, obligāti jālieto individuālie darba aizsardzības līdzekļi (gumijas vai cita materiāla šķidrumu pilnīgi necaurlaidīgs specapģērbs, gumijas zābaki, gumijas aizsargcimdi un pilnā sejas maska ar aizsargbrillēm).

Jo lielāka varbūtība, ka, pļaujot augus, latvāņu šūnsula varētu nokļūt uz ķermeņa, jo pilnīgākai ir jābūt individuālās darba aizsardzības sistēmai.

Ar latvāņu sulu notecējušie darbarīki (trimmeris, izkapts, lāpsta), traktors, tā riteņi, pļaujmašīna un pat aizsargkombinezons var būt par iemeslu roku un citu ķermeņa daļu apdegumiem, ja tie netiek laikus noskaloti ar ūdeni.

Latvāņu izplatības ierobežošanas darbus bieži nākas veikt siltā laikā, tāpēc, izvēloties individuālos darba aizsardzības līdzekļus, jāņem vērā šādi ieteikumi:

1) gumijas zābakiem jābūt tik lieliem, lai tajos brīvi varētu ievilkt vilnas zeķes, kas aizsargā pret kāju svīšanu. Gumijas zābaki jālieto arī tad, ja tiek veikta tikai latvāņu audžu apskate;

2) cimdi jāizvēlas tādi, lai tos varētu brīvi novilkt. Pirms uzvilkšanas ieteicams tajos iebērt nedaudz talka pulvera. Cimdi jālieto arī darbā ar trimmeri un pļaujmašīnu, kā arī izdurot latvāņu saknes ar lāpstu vai speciālu kapli;

3) aizsargkombinezonam jābūt ar slēgtām piedurknēm un tik lielam, lai to varētu brīvi uzvilkt virs apģērba, kā arī virs gumijas zābakiem. Kombinezonam pēc skalošanas ar ūdeni ir jābūt ātri žūstošam;

4)aizsargbrillēm jābūt ar ventilācijas atverēm, tās nedrīkst aizsvīst;

5) aizsargmaskai jābūt viegli novelkamai, un tā iepriekš jāpielaiko.

Pēc latvāņu izplatības ierobežošanas darbu pabeigšanas cimdi, kombinezons un izmantotā tehnika jāskalo ar ūdeni tādā secībā, lai novērstu nejaušu latvāņa sulas saskari ar atklātām ķermeņa daļām.

Drošības nolūkos latvāņu audzēs darbus veic grupās (ne mazāk kā divi strādnieki). Strādniekus iepriekš sīki iepazīstina ar darba aizsardzības pasākumiem un iespējamo rīcību konkrētā situācijā.

Nr.
p.k.

Lauksaimniecības dzīvnieku suga

Dzīvnieku vienības

10.1.

Šinšilla

0,0006

10.2.

Trusis

0,004

10.3.

Nutrija

0,007

10.4.

Ūdele

0,002

10.5.

Dējējvista

0,0015

10.6.

Paipala

0,0003

10.7.

Strauss

0,1

10.8.

Staltbriedis

0,2

10.9.

Dambriedis

0,1

10.10.

Muflons

0,15

10.11.

Bites (saime)

0,15

10.12.

Tītars

0,04

10.13.

Zoss

0,04

10.14.

Pīle

0,03

10.15.

Fazāns

0,0015

10.16.

Lapsa

0,0058