Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) hidroelektrostacija — būves un iekārtas, ar kuru palīdzību ūdens hidraulisko enerģiju pārveido elektroenerģijā;

2) hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves — hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens;

3) hidrotehnisko būvju valdītājs — īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas būvē, lieto vai uztur hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves un ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli;

4) trešā persona — hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, hidrotehniskās būves īpašnieku un apdrošinātāju. Apdrošinātā darbinieks un persona, kas uz cita līguma pamata sniedz pakalpojumu hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, tiek uzskatīta par trešo personu, ja tai nodarītie zaudējumi nav saistāmi ar darba tiesiskajām attiecībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2006.)

2.pants. Likums nosaka hidroelektrostaciju (turpmāk — HES) hidrotehnisko būvju valdītāju darbības tiesiskos pamatus, kā arī organizatoriskos pasākumus, kas veicami, lai panāktu esošo, atjaunojamo un jaunbūvējamo HES hidrotehnisko būvju drošumu, un valsts institūciju, kura uzrauga un kontrolē hidrotehnisko būvju drošumu.

3.pants. (1) Ir šādas HES hidrotehnisko būvju drošuma klases:

1) A klase — būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

2) B klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;

3) C klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs.

(2) HES hidrotehnisko būvju paredzēto drošuma klasi norāda projektēšanas uzdevumā, ko paraksta pasūtītājs un projektētājs. Galīgo lēmumu par HES hidrotehniskās būves atbilstību projektēšanas uzdevumā minētajai drošuma klasei pieņem Valsts būvinspekcija, pamatojoties uz skiču projekta stadijā izstrādātu apdraudējuma novērtējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

4.pants. (1) HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi.

(2) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, ekspluatējot (lietojot un uzturot) savā valdījumā esošās hidrotehniskās būves.

(3) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laikā.

(4) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku, kas ir naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja pašrisks nedrīkst būt lielāks par pieciem procentiem no apdrošināšanas līgumā noteiktā atbildības limita.

(5) Trešās personas īpašumam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti, ievērojot kompensācijas principu. Saskaņā ar to izmaksātā atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījuma radītos zaudējumus.

(6) Zaudējumus, kas radušies saistībā ar videi nodarīto kaitējumu, un zaudējumus, kas radušies saistībā ar personas veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitus.

(13.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2006.)

5.pants. HES valdītāja pienākums ir iesniegt apstiprināšanai Valsts būvinspekcijā HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu (turpmāk — drošuma programma). Drošuma programmā ietveramo pasākumu kompleksu HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērošanai un pārbaudīšanai un drošas ekspluatācijas kritērijus, kā arī to izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Drošuma programmas izpildi A klases HES hidrotehniskajām būvēm uzsāk vienlaikus ar būvdarbiem, B un C klases HES hidrotehniskajām būvēm — pēc to pieņemšanas ekspluatācijā.

7.pants. Drošuma programmas izpildei nepieciešamo kontrolmērietaišu aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. (1) HES valdītājam ir aizliegts ekspluatēt HES, ja nav saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta esamība neatbrīvo būves valdītāju no atbildības par HES avārijas rezultātā nodarīto kaitējumu iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumiem fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējumu videi.

(2) Ja HES valdītājs ir nolēmis pārtraukt HES ekspluatāciju, viņš par to vismaz 30 dienas iepriekš informē Valsts būvinspekciju un Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, iesniedzot saskaņošanai grozījumus drošuma programmā, kā arī plānu pasākumiem, kuri tiks veikti pēc HES ekspluatācijas pārtraukšanas, lai netiktu nodarīts kaitējums iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumi fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējums videi.

(3) Elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo HES valdītāju no drošuma programmas pildīšanas.

(13.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2006.)

9.pants. HES valdītājs iesniedz Valsts būvinspekcijai HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju, kurā ir pārskats par drošuma programmas izpildi. HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas saturu, iesniegšanas termiņus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka šo būvju turpmāka ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu un pienākums nekavējoties par to ziņot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam un šā dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem apdraudētajos rajonos, kā arī lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.

11.pants. Ja kāda no HES hidrotehniskajām būvēm zaudē noturību vai stiprību un notiek nekontrolēta ūdens noplūde, kas var radīt draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējumu videi, HES valdītājs, ievērojot drošuma programmu, nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam un šā dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem apdraudētajos rajonos, lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, kā arī elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram un veic apziņošanu Civilās aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.

12.pants. Šā likuma ievērošanu kontrolē Valsts būvinspekcija. Valsts būvinspekcija katru gadu sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijai ziņojumu par HES hidrotehnisko būvju drošumu Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

Pārejas noteikumi

1. Likuma 4.panta prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. (Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

3. (Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 7.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2000.gada 20.decembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 07.12.2000.Stājas spēkā: 01.04.2001.Tēma:  EnerģētikaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 460/464 (2371/2375), 20.12.2000.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2, 25.01.2001.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
13737
{"selected":{"value":"01.06.2006","content":"<font class='s-1'>01.06.2006.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"08.03.2013","iso_value":"2013\/03\/08","content":"<font class='s-1'>08.03.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-07.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2006","iso_value":"2006\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2006.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.2004","iso_value":"2004\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.2004.-31.05.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2001","iso_value":"2001\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2001.-06.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.06.2006
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva