Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14.nr.; 1997, 20.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts" ar vārdiem "institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu".

2. Aizstāt 4.panta otrajā daļā vārdus "piecus gadus" ar vārdiem "desmit gadus".

3. Papildināt 7.panta trešo daļu ar vārdiem "izņemot šā likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus".

4. Papildināt 8.panta pirmo daļu ar vārdiem "izņemot šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus".

5. Aizstāt 9.pantā vārdu "Saeima" ar vārdiem "Satversmes tiesa".

6. 10.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja Satversmes tiesas tiesnesis nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ, viņu atbrīvo no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Satversmes tiesas tiesnesi, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34.panta prasības, pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods, var atlaist no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums."

7. Papildināt 11.pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos Satversmes tiesa rakstveidā paziņo institūcijai, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, bet gadījumos, kad tiesnesis apstiprināts pēc priekšlikuma, ko iesnieguši ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu, - Saeimai. Par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu Satversmes tiesa paziņo vismaz trīs mēnešus iepriekš.

(3) Ja Saeima nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, šāda Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima viņa vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi un tas nodevis tiesneša zvērestu.

(4) Satversmes tiesas tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, turpina veikt Satversmes tiesas tiesneša pienākumus līdz sprieduma pasludināšanai Satversmes tiesas lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos."

8. Izteikt 16.panta tekstu šādā redakcijā:

"Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;

3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;

6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi."

9. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

" 17. pants. Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem) (16.panta 1.-3.punkts), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 6.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei;

7) pašvaldības domei (padomei);

8) Valsts cilvēktiesību birojam;

9) tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu;

10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam (16.panta 4.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam.

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu (16.panta 5.punkts), ir attiecīgajai domei (padomei)."

10. 19.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

" 19.pants. Pašvaldības domes (padomes) pieteikums

(1) Pieteikumu saskaņā ar šā likuma 17.panta pirmās daļas 7.punktu pašvaldības dome (padome) var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "sesto daļu" ar vārdiem "trešo daļu".

11. Papildināt likumu ar 19.1 un 19.2 pantu šādā redakcijā:

" 19.1 pants. Tiesas pieteikums un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pieteikums

(1) Pieteikums iesniedzams, ja:

1) vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam);

2) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam).

(2) Pieteikums formulējams motivēta lēmuma veidā. Lēmumu pieņem un paraksta tiesa, kas izskata attiecīgo civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu, vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kas veic nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(3) Tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumam pievieno dokumentus, kas pamato pieteikumu. Ja nepieciešams, pievieno arī attiecīgo civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu.

(4) Vairāku aktu apstrīdēšana tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumā pieļaujama gadījumos, kad visus šos aktus nepieciešams piemērot vienas civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas vai nostiprinājuma lūguma izskatīšanā.

19.2 pants. Konstitucionālā sūdzība (pieteikums)

(1) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(2) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība aug-stākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arī tādu nav.

(3) Ja konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) izskatīšana ir vispārsvarīga vai ja tiesību aizsardzība ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar novērst būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējam, Satversmes tiesa var lemt par sūdzības (pieteikuma) izskatīšanu, pirms ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi. Lietas ierosināšana Satversmes tiesā liedz attiecīgās civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīdim.

(4) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

(5) Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi.

(6) Papildus šī likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma saturam konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka:

1) ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības;

2) ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.

(7) Konstitucionālajai sūdzībai (pieteikumam) pievieno:

1) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

2) dokumentus, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tādi ir."

12. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

" 20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā.

(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.

(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus un kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, kolēģijas sēžu protokolēšanu, kā arī citus ar kolēģijas darba organizāciju saistītus jautājumus nosaka Satversmes tiesas reglaments.

(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.

(5) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:

1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;

2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.2 panta prasībām;

4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.

(6) Izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

(7) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu kolēģija pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(8) Kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

(9) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) nosūta lēmuma norakstu lietas dalībniekiem;

2) nosūta pieteikuma norakstu institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

3) uzaicina institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.

(10) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, - viņu pilnvarotajam pārstāvim."

13. Izslēgt 21.pantu.

14. Izteikt 22.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.

(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;

3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.

(3) Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.

(4) Pieaicinātās personas viedoklis, lietpratēja (eksperta) atzinums, pieprasītie paskaidrojumi un citi dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu. Lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis. Lēmums par lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu nav pārsūdzams.

(6) Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.

(7) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā triju mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ir tiesīga ar lēmumu šo termiņu pagarināt, bet ne ilgāk kā par diviem mēnešiem.

(8) Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to.

(9) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.

(10) Rīcības sēdē tiesa lemj par:

1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;

2) tiesas sēdes laiku un vietu;

3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

(11) Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.

(12) Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:

1) paziņo lietas dalībniekiem sēdes laiku un vietu;

2) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par sēdes laiku un vietu.

(13) Ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalībniekiem."

15. 23.pantā:

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, deputāta pilnvaru izbeigšanās vienam vai vairākiem no viņiem neliedz izdarīt ar pieteikumu saistītās procesuālās darbības.";

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiek apstrīdēta tāda akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai, ko pieņēmusi vai izdevusi institūcija vai amatpersona, kura vairs nepastāv un kurai nav tiesību pārņēmēja, lietas dalībnieka tiesības tiesas procesā ir institūcijai vai amatpersonai, kas tiesīga atzīt apstrīdēto aktu par spēku zaudējušu vai grozīt to.";

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

16. Izteikt 25.panta pirmo, otro un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

3) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi;

4) Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, tiek izskatītas triju tiesnešu sastāvā, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi."

"(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Satversmes tiesas reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja tiesas sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus rīcības sēdē."

17. Izteikt 26.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas reglaments. Procesuālo termiņu skaitīšanai un procesuālās sankcijas - naudas soda - izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Citus Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa.

(2) Lietas dalībniekiem, kuri neprot tiesvedības valodu, izņemot juridisko personu pārstāvjus, ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Izdevumus par tulka pakalpojumiem sedz attiecīgais lietas dalībnieks."

18. Izteikt 27.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma, komercnoslēpuma, kā arī personas privātās dzīves neaizskaramības sargāšanas interesēm.

(2) Tiesas sēdē klātesošās personas drīkst izdarīt rakstveida piezīmes un audioierakstus, neatstājot publikai paredzētās vietas. Videoieraksti, fotouzņēmumi, kā arī audioieraksti ārpus publikai paredzētajām vietām tiesas sēdes laikā izdarāmi tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu un tā, lai pēc iespējas netraucētu tiesas sēdes norisi.

(3) Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa. Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski."

19. Izteikt 28.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē.

(2) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, pārbauda to personību un pilnvarojumu.

(3) Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli.

(4) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies pieaicinātā persona, liecinieks, lietpratējs (eksperts) vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs aptaujā lietas dalībniekus, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šā liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

(5) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

(6) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam. Katra lietas dalībnieka runa lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas laiku var pagarināt.

(7) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas, lietpratēju (ekspertu) atzinumi un pratināti liecinieki.

(8) Tad seko tiesas debates un replikas.

(9) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(10) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs."

20. Papildināt likumu ar 28.1 un 28.2 pantu šādā redakcijā:

" 28.1 pants. Rakstveida process

(1) Gadījumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Lietas izspriešanu rakstveida procesā nosaka šā likuma 22.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata un spriedumu taisa apspriežu istabā.

28.2 pants. Procesuālās sankcijas

(1) Šajā pantā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no tiesas sēdes zāles;

3) naudas sodu.

(2) Brīdinājumu tiesas sēdes priekšsēdētājs var izteikt personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā.

(3) Izraidīšanu no tiesas sēdes zāles var piemērot gadījumos, kad persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā. Klātesošās personas, kas nav lietas dalībnieki vai citas lietā iesaistītās personas, izraida tiesas sēdes priekšsēdētājs, bet lietas dalībniekus - tiesa. Ja lietas dalībnieka - valsts institūcijas vai amatpersonas - pārstāvis izraidīts no tiesas sēdes zāles, par to paziņo institūcijai vai amatpersonai, kuru viņš pārstāv.

(4) Tiesa var uzlikt naudas sodu šādos gadījumos un apmēros:

1) ja lietas dalībnieks, pieaicinātā persona, lietpratējs (eksperts), liecinieks vai tulks neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, - naudas sodu līdz simt latiem;

2) ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, - naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(5) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(6) Persona, kurai uzlikts naudas sods, desmit dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta (izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt Satversmes tiesu, lai to atbrīvo no naudas soda vai samazina tā apmēru.

(7) Naudas sodu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

21. 29.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"4) ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta;

5) ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu;

6) citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārmaiņas vēlētas institūcijas sastāvā vai amatpersonas nomaiņa pēc tam, kad iesniegts pieteikums, nav pietiekams pamats, lai atteiktos ierosināt lietu vai izbeigtu tiesvedību lietā.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

22. 30.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā.";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Ne vēlāk kā trīs dienas pēc sprieduma pieņemšanas to nosūta lietas dalībniekiem.

(5) Spriedumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs."

23. 31.pantā:

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu) - brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;";

papildināt pantu ar jaunu 12.punktu šādā redakcijā:

"12) ja nepieciešams, - citi tiesas nolēmumi;";

uzskatīt līdzšinējo 12.punktu par 13.punktu.

24. Aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdus "no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža" ar vārdiem "no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas".

25. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs"."

26. Izteikt 35.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums."

27. 36.pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārda "vairākumu" ar vārdiem "izņemot 10.panta trešajā daļā paredzēto gadījumu";

izslēgt sestās daļas 2.punktu;

uzskatīt sestās daļas līdzšinējo 3.punktu par 2.punktu;

papildināt septīto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) atlaišana no amata atbilstoši šā likuma 10.panta trešajai daļai."

28. Aizstāt 38.panta trešajā daļā vārdu "pirmā" ar vārdu "augstākā".

29. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1., 2. un 5.punktu;

uzskatīt līdzšinējo 3. un 4. punktu attiecīgi par 1. un 2.punktu.

Pārejas noteikumi

1. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, izskatot civillietu vai krimināllietu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa kodeksā.

2. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, izskatot administratīvo lietu, stājas spēkā vienlaikus ar administratīvā procesa likumu.

3. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pieteikumu, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

4. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

5. Līdz administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienai Satversmes tiesa turpina izskatīt lietas par Ministru kabineta un Ministru prezidenta administratīvo aktu atbilstību aug-stāka juridiska spēka tiesību normām.

6. Mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Satversmes tiesa:

1) izdara attiecīgus grozījumus Satversmes tiesas reglamentā;

2) izveido kolēģijas.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 30.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 20. decembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 30.11.2000.Stājas spēkā: 01.01.2001.Tēma:  Tiesu varaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 460/464 (2371/2375), 20.12.2000.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
13736
01.01.2001
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva