Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.7 izraksts

Rīgā 2000.gada 8.februārī

28.§

Koncepcija "Par valsts aģentūrām"

Apspriešanā piedalījās: J.Bunkšs, E.Krastiņš, A.Gorbunovs, R.Jurdžs, V.Balodis, K.Pētersone, V.Birkavs, R.Zīle, M.Vītols, A.Šķēle.

Nolēma:

1. Akceptēt iesniegto precizēto koncepcijas "Par valsts aģentūrām" projektu.

2. Īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās J.Bunkšam precizēt koncepcijas projektu, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus: IV sadaļas 1.nodaļā paredzēt, ka, iesniedzot Ministru kabinetā priekšlikumu par valsts aģentūras izveidošanu, tam jāpievieno vispusīgs pamatojums; 2.nodaļas 1.punktā paredzēt, ka aģentūras ir tiesīgas izdot administratīvos aktus savu funkciju izpildes nodrošināšanai, un svītrot 3.punktu; 6.nodaļā svītrot otrā teikuma otro daļu; 7.nodaļas pirmā teikuma pirmajā daļā vārdu "un" aizstāt ar vārdiem "kā arī"; 9.nodaļā vārdus "var atvērt" aizstāt ar vārdu "atver", svītrot palīgteikumu un tekstu iekavās; 10.nodaļā paredzēt, ka atalgojuma apmērs nosakāms, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālistu darba samaksas piedāvājumu tirgū; saskaņot 12.nodaļas pirmo rindkopu ar 4.nodaļas attiecīgo tekstu.

3. Īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās J.Bunkšam iesniegt precizēto koncepciju Valsts kancelejā.

4. Valsts kancelejai nosūtīt koncepciju visiem Ministru kabineta locekļiem un publicēt to oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5. Finansu ministrijai pēc likumprojekta par valsts aģentūrām akceptēšanas Ministru kabinetā noteiktā kārtībā iesniegt normatīvā akta projektu par grozījumiem likumā "Par budžetu un finansu vadību".

Ministru prezidents A.Šķēle

Valsts kancelejas direktors A.Vītols

 

Koncepcija par valsts aģentūrām

I. Problēmas definējums

Sakarā ar valsts funkciju skaita palielināšanos un pieaugošajām prasībām pēc kvalitatīviem pakalpojumiem, valstij ir jāmeklē iespējas strādāt efektīvāk, tas nozīmē paaugstināt pakalpojumu apjomu un kvalitāti esošos budžeta ietvaros. Lai veiktu tās funkcijas un sniegtu tos pakalpojumus, kuri ir būtiski visas valsts un sabiedrības dzīvē, taču to īstenošanu pilnībā nevar nodrošināt privātais sektors vai pašvaldības, vai tā nevar tām tikt uzticēta, valstij ir jāmeklē tādas organizācijas formas, kas nodrošina plānoto rezultātu sasniegšanu maksimāli efektīvi.

Patlaban ministriju pārziņā aktīvi tiek veidotas valsts institūcijas - bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - bezpeļņas organizācijas), kurām tiek uzdots sniegt publiskos pakalpojumus un veikt noteiktas valsts pārvaldes funkcijas.

Valsts pārvaldes sistēmā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem tiek dibinātas bezpeļņas organizācijas, un pamatā bezpeļņas organizācijas forma tiek izmantota, lai:

1) samazinātu administratīvo un finansiālo kontroli pār operatīvo darbību, kas pieļauj elastīgāku vadīšanas lēmumu pieņemšanu;

2) īstenotu elastīgāku budžeta veidošanu un izpildi atbilstoši gan īstermiņa, gan ilgtermiņa darbības mērķiem;

3) nodrošinātu pietiekamus finansu resursus, kas nosedz darbības izdevumus un nodrošina institūcijas attīstību. No maksas pakalpojumiem saņemtos ieņēmumos bezpeļņas organizācijas izmanto tikai savas darbības attīstībai un apmaksai, kas samazina valsts iespēju sadalīt publiskos finansu resursus atbilstoši valsts prioritātēm;

4) neattiecinātu uz nodarbinātajiem normas, kas nosaka darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem. Normatīvajos aktos netiek regulēts bezpeļņas organizācijās nodarbināto atalgojums un uzņēmējsabiedrības modelis nodrošina iespēju noteikt darbiniekiem ievērojami augstāku atalgojumu, nekā no valsts budžeta finansētajās iestādēs nodarbinātajiem. Tas izkropļo darba spēka tirgu un veicina motivāciju veidot valsts uzņēmējsabiedrības gadījumos, kad šī organizācijas forma nav attaisnojama ar objektīviem kritērijiem;

5) neattiecinātu uz nodarbinātajiem, kas veic valsts pārvaldes funkcijas un izdod administratīvos aktus, civildienesta attiecības;

6) izmantotu privāto tiesību subjektam piemītošu brīvību, pie tam nepakļaujoties tirgus spiedienam - konkurencei, jo uzņēmējsabiedrība atrodas monopolstāvoklī.

Bezpeļņas organizācijas darbības un pārvaldes modelis tiek veidots atbilstoši uzņēmējdarbības formai, balstoties uz virkni uzņēmējdarbību regulējošu likumu - likumu "Par uzņēmējdarbību", "Par akciju sabiedrībām", "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību", "Par bezpeļņas organizāciju" - kas nenodrošina valsts institūcijām nepieciešamu caurskatāmību un atskaitīšanās par sasniegtajiem rezultātiem un par publisku līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Uzņēmējsabiedrības statuss arī nepamatoti piešķir valsts institūcijām iespēju neievērot likumu "Par informācijas atklātību" un atbrīvo no nepieciešamības saimnieciskajos darījumos ievērot valsts pasūtījuma obligātas procedūras.

Valsts uzņēmējsabiedrības pārvaldes sistēma paredz valsts pilnvarnieku institūta izmantošanu vadības, uzraudzības un kontroles veikšanai. Praksē pilnvarnieku institūts sekmēja ministrijas un uzņēmējsabiedrības atsvešināšanu, izmaksāja dārgi un vairākos gadījumos pierādīja savu neefektivitāti.

Eiropas Komisijas 1999.gada ziņojumā par Latvijas gatavību iestāties Eiropas Savienībā (Progresa ziņojums, 13.10.1999) Latvija ir kritizēta par necaurskatāmu un daļēji neatkarīgu aģentūru veidošanu un tai tiek izvirzīta prasība nodrošināt pārskatāmu, prognozējamu, atklātu valsts pārvaldes darbību ar noteiktām atbildības un atskaitīšanās procedūrām.

Saskaņā ar izskatīšanai Saeimā iesniegto Komerclikuma projektu un Ministru kabineta 2000.gada 11.janvāra sēdē akceptēto konceptuālo ziņojumu par valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi turpmāk nebūs paredzēta tāda uzņēmējdarbības forma kā bezpeļņas organizācija, tai skaitā valsts funkciju izpildei.

II. Sekas, kas radīsies, ja netiks atrisināts jautājums par bezpeļņas organizācijām

Ja netiks atrisināts jautājums par šādu bezpeļņas organizāciju pārveidošanu, valsts pārvaldes struktūra arī turpmāk veidosies un darbosies nepārskatāmi. Netiks efektīvi un racionāli atrisināti būtiskie valsts pārvaldes sistēmas darbību noteicošie jautājumi:

1) bezpeļņas organizācijas statuss būs pretrunā ar normatīvajiem aktiem - Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Komerclikumu;

2) netiks nodrošināta valsts pārvaldes caurskatāmība;

3) ministram, kurš ir politiski atbildīgs par noteikto valsts funkciju vai programmu, nebūs pietiekami liela ietekme, lai nodrošinātu tās izpildi;

4) arī turpmāk sabiedrībai nebūs pietiekama informācija par publisko līdzekļu izmantošanu un valdībai būs ierobežota ietekme uz finansu līdzekļu pārdali atbilstoši prioritātēm;

5) netiks nodrošināta uzņēmējsabiedrības efektīva atskaitīšanās ministrijai par sasniegtajiem rezultātiem un izlietotiem finansu līdzekļiem, kā arī nebūs ministrijas rīcībā efektīva ietekmēšanas instrumenta, kas veicinātu darbības kvalitātes uzlabošanu, izmaksu samazināšanu un darbības efektivitātes palielināšanu;

6) atšķirīgie darba samaksas nosacījumi uzņēmējsabiedrībās un valsts pārvaldes iestādēs izkropļos darba motivāciju;

7) no Eiropas Savienības institūciju un citu ārvalstu sadarbības partneru puses tiks apšaubīta valsts pārvaldes administratīvā spēja veikt savas funkcijas efektīvi un pārskatāmi, kā arī, integrējoties Eiropas Savienībā, spēja īstenot Eiropas kopienu likumdošanu.

III. Valsts pārvaldes darbības efektivitātes palielināšanas iespējas

Daudzas Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis - Dānija, Lielbritānija, Austrālija u.c. astoņdesmito gadu beigās - deviņdesmito gadu sākumā izveidoja jaunu institucionālo formu - aģentūras, kas veic valsts funkcijas, izmantojot privātajā sektorā attīstītās pārvaldes metodes. Veiksmīga aģentūru dibināšanas un darbības pieredze raksturojas ar noteikto elementu nodrošināšanu:

- kompetences1 deleģēšana veikt noteiktu valsts funkciju;

- skaidri noteiktā valsts politika aģentūras darbības jomā;

- resursu nodrošināšana mērķu sasniegšanai;

- pārvaldes līguma kā vadības instrumenta izmantošana;

- ilgtermiņa stratēģija, kas balstās uz valsts politiku un nosaka darbības virzienus vismaz 3-5 gadu perspektīvā;

- skaidri definēti darbības kvantitatīvie un kvalitatīvie rezultatīvie rādītāji kā arī darbības efektivitātes rādītāji;

- aģentūras vadības rīcības brīvība ikdienas darbības nodrošināšanā;

- skaidra atskaitīšanās un darbības rezultātu novērtēšanas sistēma;

- motivācijas un stimulēšanas sistēmas saistība ar darbības rezultātiem;

- individuālā menedžmenta līguma starp ministru un vadītāju slēgšana par pārvaldes līguma izpildi.

Izmantojot augstāk minēto vadības elementu priekšrocības, valsts institūcijas ir motivētas racionāli izmantot resursus, rūpējas par pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā vienu no pārvaldes līguma nosacījumiem, labāk plāno resursu ieguldīšanu ilgtermiņa perspektīvā. Daļēji motivācija izriet no iespējas patstāvīgi darboties, kas veido pozitīvo saimnieka izjūtu, daļēji no tā, ka pārvaldes līgumu izpilde uzliek papildu morālu atbildību, kā arī nodrošina materiālos stimulus.

IV. Problēmas risinājums

Lai atrisinātu izvirzītās problēmas, ir nepieciešams pārveidot daļu no uzņēmējsabiedrībām, kā arī atsevišķas valsts iestādes. Šī mērķa sasniegšanai koncepcija piedāvā izveidot īpaša veida valsts iestādes - valsts aģentūras.

Valsts aģentūra ir tāda autonoma ministrijas pārziņā esoša valsts iestāde ar ierobežotu tiesībspēju, kura, noslēdzot pārvaldes līgumu ar ministru, veic likumā vai Ministru kabineta noteiktās valsts funkcijas un atbild par plānoto uzdevumu izpildi atbilstoši iepriekš noteiktajiem kritērijiem.

Aģentūras autonomija balstās uz quid pro quo principu - "vairāk brīvības par stingrāku atskaitīšanos". Tas nozīmē, ka piešķirot aģentūras vadītājam rīcības brīvību, valdība prasa labākus darba rezultātus. Rīcības brīvība tiek nodrošināta ar sekojošo:

1) aģentūras vadītāja patstāvība aģentūras darba organizācijā noteikto rezultātu sasniegšanai;

2) aģentūras darbības uzdevumi un tiem atbilstošie resursi tiek noteikti vienošanās rezultātā starp ministru un aģentūru un veido pārvaldes līguma pamatu;

3) elastība resursu izmantošanā, kas ļauj izvairīties no neracionāliem izdevumiem un tādējādi samazināt darbības izmaksas un palielināt darbības efektivitāti un aģentūras konkurētspēju;

4) Finansu resursi tiek izlietoti tikai saskaņā ar aģentūrai deleģēto kompetenci, tiek precīzi uzskaitīti. Atskaites regulāri un savlaicīgi iesniegtas ministrijai. Ministrija kontrolē aģentūras uzdevumu izpildi, to kvalitāti, izmaksas un darbības efektivitāti.

1. Izveidošana

Valsts aģentūru izveido ar Ministru kabineta rīkojumu, tajā nosakot aģentūras izveidošanas mērķi, valdījumā nodoto īpašumu, finansēšanas kārtību, atbildīgo ministriju un izveidošanas dienu. Iesniedzot Ministru kabinetā priekšlikumus par valsts aģentūras izveidošanu, Ministru kabineta rīkojuma projektam tiek pievienots vispusīgs aģentūras izveidošanas nepieciešamības pamatojums. Valsts aģentūras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

2. Funkcijas

Valsts aģentūrām var nodot:

1) pakalpojumu sniegšanu organizācijām un indivīdiem valsts vārdā, kā arī pakalpojumu sniegšana iestādēm. Savu funkciju izpildes nodrošināšanai aģentūras ir tiesīgas izdot administratīvo aktus;

2) valsts un starptautisku projektu un programmu vadību (administrēšanu).

Valsts aģentūrām nevar nodot likumu izpildes kontroles un uzraudzības funkcijas un funkcijas, kas saistītas ar administratīvo sodu uzlikšanu.

3. Aģentūras direktors

Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs. Direktors tiek iecelts amatā uz laiku līdz pieciem gadiem. Aģentūras direktora atalgojumu nosaka ministrs saskaņā ar vienotās darba samaksas sistēmas ietvaros valsts aģentūru direktoriem paredzēto atalgojuma skalu. Direktors atbildīgs ministram par pārvaldes līguma izpildi un finansu resursu lietderīgu izmantošanu.

4. Uzraudzība

Valsts aģentūras darbības uzraudzību realizē ministrs:

1) ieceļ un atbrīvo no amata direktoru;

2) apstiprina aģentūras darbības un attīstības stratēģiju;

3) noslēdz pārvaldes līgumu;

4) apstiprina valsts aģentūras budžetu.

Ministrs no ministrijas augstāko amatpersonu vidus ieceļ atbildīgo amatpersonu, kura:

1) uzrauga darbību un finansu resursu izlietojumu;

2) novērtē darbības rezultātus;

3) ierosina audita pārbaudes;

4) veic darbības tiesisko uzraudzību.

Ministram nav tiesību ar tiešiem administratīviem rīkojumiem iejaukties aģentūras darbā.

5. Pārvaldes līgums (vienošanās)

Starp ministriju un aģentūru tiek noslēgts pārvaldes līgums, kurā tiek noteikti aģentūras darbībā sasniedzamie rezultāti kārtējam budžeta gadam (un prognozējamie saskaņā ar stratēģisko plānu sasniedzamie rezultāti nākamajiem 2-3 gadiem) un tiem atbilstošie atvēlētie finansu resursi, kas nodrošina rezultāta sasniegšanu un attīstību. Pārvaldes līgumu ministrijas vārdā paraksta ministrs, bet aģentūras vārdā - aģentūras direktors.

Pārvaldes līgums ietver:

1) aģentūras kārtējā gada darbības uzdevumus (un prognozējamos uzdevumus nākamajiem 2-3 gadiem);

2) aģentūras finansējuma noteikumus;

3) aģentūras funkciju veikšanai piešķirtos finansu līdzekļus;

4) darbības rezultatīvos rādītājus;

5) aģentūras darbības novērtēšanas kritērijus;

6) aģentūras atskaitīšanās kārtību;

7) līguma grozīšanas nosacījumus un kārtību;

8) kārtību, kādā izdarāmi grozījumi līgumā valsts budžeta grozījumu gadījumā;

9) citus jautājumus, kurus puses uzskata par būtiskiem.

Aģentūras ikgadējais budžets tiek apstiprināts kā pielikums pārvaldes līgumam. Budžeta izstrādāšana balstās uz uzdevumiem un darbības izmaksām. Ministrija veicina (stimulē) aģentūru progresīvi samazināt darbības izmaksas, tādējādi veicinot aģentūras darbības efektivitātes palielināšanu.

Pārvaldes līgums tiek precizēts katru gadu pēc valsts budžeta pieņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.decembrim.

Pārvaldes līgums ir publisks.

Valsts aģentūra par pārvaldes līguma izpildi un finansu izlietojumu iesniedz atskaites ministram reizi ceturksnī.

6. Konsultatīva padome

Gadījumā, ja aģentūras darbība ietekmē citu ministriju intereses, ministrs var izveidot konsultatīvu padomi. Konsultatīvajām padomēm tiek piešķirtas konsultatīvas un padomdevēja tiesības (lēmumiem ieteikuma raksturs). Konsultatīvajā padomē var būt pašvaldību un klientu grupas pārstāvji.

7. Finansēšanas avoti

Valsts aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, kā arī no pašu ieņēmumiem, tai skaitā no tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu palīdzības.

Valsts aģentūru finansu vadības mehānismu nosaka likums "Par budžetu un finansu vadību".

Gada beigās valsts aģentūru kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to visu veida ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek aģentūras rīcībā un var tik izlietoti nākamajā gadā.

8. Grāmatvedība

Valsts aģentūras veic visu uzskaiti pēc uzkrājuma grāmatvedības principiem (uzņēmējdarbības grāmatvedība) un pēc kases izdevumiem un sniedz pārskatus par resursu izlietošanu ministrijai saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un "Par budžetu un finansu vadību".

9. Norēķinu konti

Valsts aģentūras kontus atver Valsts kasē, īpašos gadījumos, ar finansu ministra atļauju arī citās kredītiestādēs.

10. Darba samaksa valsts aģentūrās

Valsts aģentūrās nodarbinātajiem (darba samaksu) atalgojuma apmēru nosaka aģentūras direktors ministra apstiprinātā aģentūras budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālistu darba samaksas piedāvājumu tirgū.

11. Maksas pakalpojumi

Ministru kabinets, izveidojot valsts aģentūru, nolikumā norāda, vai valsts aģentūrai ir tiesības par pakalpojuma sniegšanu iekasēt maksu. Lai aizstāvētu klientus no augstajām cenām un nepieļautu konkurences izkropļojumus, pakalpojumu izcenojumus, kas izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu instrukciju, apstiprina ministrs. Nosakot pakalpojumu izcenojumus, jāņem vērā pakalpojuma izmaksas un izmaksas, kas nepieciešamas pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai. Ministrs ir atbildīgs par aģentūras finansu vadības uzticamību un izcenojumu atbilstību izmaksām. Pakalpojumu izcenojumus aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" mēnesi pirms pakalpojumu izcenojuma stāšanās spēkā.

12. Kontrole

Ministra ieceltā atbildīgā amatpersona ir atbildīga par valsts aģentūras darbību, veicot noslēgtā pārvaldes līguma izpildes un finansu vadības uzraudzību. Valsts aģentūra reizi ceturksnī sniedz atbildīgajai amatpersonai atskaiti par darba rezultātiem. Par finansu vadību aģentūra atskaitās atbildīgajai amatpersonai, sniedzot tam noteiktā kārtībā finansu atskaites un pārskatus.

Ministrija apkopo iesniegtās atskaites, pārskatus un iesniedz Valsts kasei pārskatu par attiecīgās programmas - apakšprogrammas) izpildi.

Valsts kontrole sniedz atzinumu par gada pārskatu sastādīšanas pareizību.

Finansu ministrija var sniegt ieteikumus ministrijai par aģentūras finansu vadības jautājumiem.

Līdz ar iekšēja audita sistēmas ieviešanu ir jāplāno iekšējā audita daļas izveidošana valsts aģentūrā vai arī jānosaka, ka par aģentūras darbības auditu ir atbildīga ministrijas audita struktūrvienība. Ministrijas iekšējais audits sniedz valsts sekretāram no aģentūras vadības neatkarīgu slēdzienu par visām aģentūras darbības sistēmām.

Valsts aģentūra sagatavo Publisko gadu pārskatu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

13. Personāls

Atšķirībā no esošajām ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm valsts aģentūras darbinieki, ieskaitot direktoru, nav ierēdņi.

14. Pārejas periods

Sakarā ar to, ka tiek paredzēta daļas valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārveidošana, kuras atbilst šīs koncepcijas IV sadaļas 2.nodaļas nosacījumiem, likumam ieviešanai nosakāms pārejas periods, kurā 6 mēnešu laikā pēc valsts aģentūru likuma spēkā stāšanās jāveic visu valsts (uzņēmumiem) uzņēmējsabiedrībām nodoto funkciju analīze. Analīzes mērķis ir izdalīt:

1) valsts uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) nodotās valsts pārvaldes funkcijas;

2) citu ministrijas pārziņā esošu iestāžu veidiem raksturīgās funkcijas;

3) valsts iestādēm neraksturīgas funkcijas, ko iespējams nodot privātajam sektoram.

Pārveidošanas periods varētu tikt noteikts 2 gadu garumā pēc likuma spēkā stāšanās.

Ja analīzes rezultātā tiek konstatēts, ka uzņēmējsabiedrība sniedz pakalpojumus valsts vārdā un :

1) ka tā neveic politikas izstrādāšanas un tās koordinācijas, likuma uzraudzības un kontroles funkcijas, un tai nodotās funkcijas nav nododamas privātajam sektoram, uzņēmējsabiedrība būtu jāpārveido par valsts aģentūru;

2) ka tā neveic valsts pārvaldes funkcijas vai citu pārziņā esošu iestāžu veidiem raksturīgās funkcijas, bet tai nodotās funkcijas varētu tikt nodotas privātajam sektoram, valsts funkcijas uzņēmējsabiedrība būtu jāpārveido par valstij piederošu uzņēmējsabiedrību tālākai privatizācijai vai funkcijas tiek nodotas privātajam sektoram;

3) ka tā veic citu pārziņā esošu iestāžu veidiem raksturīgās funkcijas, uzņēmējsabiedrība būtu jāpārveido par attiecīgā veida ministrijas pārziņā esošu iestādi;

4) ka tā veic valsts pārvaldes funkcijas, atkarībā no valsts pārvaldes funkciju rakstura uzņēmējsabiedrība būtu jāpārveido par valsts aģentūru, valsts pārvaldes funkcijas jānodala un jānodod valsts pārvaldes iestādei vai uzņēmējsabiedrība būtu jāpārveido par valsts pārvaldes iestādi.

V. Nepieciešamie tiesību akti

1. Lai nodrošinātu skaidru un efektīvi darbojošos normatīvo bāzi valsts aģentūru dibināšanai un darbībai, lai nodrošinātu valsts sektora stabilitāti un efektivitāti, lai sniegtu Eiropas Savienības dalībvalstīm un starptautisko donoru institūcijām pārliecību par valsts sektora noteiktību un paredzamību - īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā valsts aģentūru likuma projektu, kas nosaka valsts aģentūru juridisko statusu un regulē valsts aģentūru:

1) izveidošanas un likvidēšanas kārtību;

2) iestādes vadītāja iecelšanas kārtību;

3) pārvaldes līguma sastādīšanas un noslēgšanas kārtību;

4) finansēšanas kārtību;

5) atskaitīšanās kārtību;

6) kontroles kārtību.

Likumā tiek noteikts pārejas laiks, kurā ministrijas veic izveidoto valsts uzņēmējsabiedrību funkciju, darbības un struktūras izvērtēšanu, to juridiskā statusa precizēšanu un nepieciešamības gadījumā - juridiskā statusa maiņu. Ministrijas sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus spēkā esošajos likumos un citos normatīvajos aktos, kas saistīti ar Valsts aģentūru likuma ieviešanu.

2. Grozījumi Informācijas atklātības likumā, paredzot likuma prasību attiecināšanu uz valsts aģentūrām. Likumprojektu par grozījumiem izstrādā Satiksmes ministrija.

3. Grozījumi likumos, kuri nosaka bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmējsabiedrību dibināšanu. Likumprojektus par grozījumiem izstrādā attiecīgās ministrijas, kuru pārziņā ir bezpeļņas organizācijas un to statuss noteikts ar likumu.

1 Ar kompetenci tiek saprasts deleģēto tiesību un atbildības kopums

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Koncepcija "Par valsts aģentūrām" 28.§ Izdevējs: Ministru kabinets Veids: protokola izraksts Numurs: 7Pieņemts: 08.02.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 53/54, 17.02.2000.
1352
674
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)