Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.347

Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.26 43.§)

Par programmu "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam"

1. Atbalstīt programmu "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam" (turpmāk - programma).

2. Noteikt Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi") un Kultūras ministriju par atbildīgajām institūcijām programmas īstenošanā.

3. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz programmas pielikumā minēto kultūras objektu sarakstu, iesniegt Ministru kabinetā rīkojumu projektus par atsevišķu objektu renovācijas darbu uzsākšanu, veikšanu un plānotajām izmaksām.

4. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju reizi gadā iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas izpildi un novērtējumu.

5. Jautājumu par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Kultūras ministrijai telpu nomas maksas segšanai (pēc valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" veiktajiem darbiem), ja konkrēto īpašumu lieto Kultūras ministrijas institūcijas, skatīt Ministru kabinetā kārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu nozaru ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem.

6. Iekļaut programmu jauno politikas iniciatīvu sarakstā izskatīšanai 2007.gada valsts budžeta plānošanas procesa laikā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova



 

 

(Ministru kabineta 2006.gada 16.maija rīkojums Nr.347)

Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam

Saturs

1. Programmas saikne ar valdības, ministrijas prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem

2. Esošās situācijas apraksts

3. Programmas mērķi, apakšmērķi, rīcības virzieni, rezultāti un to sasniegšanas rādītāji

4. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

5. Uzdevumu izpildes laika plānojums

6. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

7. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

 

1. Programmas saikne ar valdības, ministrijas prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem

2004.gada 1.decembra "Deklarācija par Aigara Kalvīša vadītā ministru kabineta iecerēto darbību" 9.sadaļa, nosaka, ka tiks atbalstīti jauninājumi, kultūras infrastruktūra un paplašinās kultūras infrastruktūras pieejamību cilvēkiem ar īpašam vajadzībām.

Valsts kultūrpolitikas vadlīniju 2006. - 2015.gadam "Nacionāla valsts" stratēģiskais mērķis - sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem.

Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka budžeta finansētas institūcijas nevar slēgt ilgtermiņa saistību līgumus ar kredītiestādēm, bez saskaņošanas ar finanšu ministru. Minētais ierobežojums neattiecas uz VAS Valsts Nekustamie īpašumi (VNĪ) finanšu darbību.

Gadskārtējais likums par valsts budžetu, kurā būs jāparedz izdevumi nomas maksas segšanai.

2005.gada 28.jūlija Ministru kabineta rīkojums Nr.493 "Par Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā" 1. punkts nosaka, ka Finanšu ministrija pārņem valdījumā Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu.

 

2. Esošās situācijas apraksts

Latvijā izveidojies vienmērīgs kultūras institūciju teritoriālais tīklojums, tomēr to attīstība un pieejamība nav visur vienāda. Latvijā lielākais kultūras iestāžu skaits, ko nosaka lielais iedzīvotāju blīvums, ir Rīgā un Rīgas rajonā, tam seko Liepājas, Ogres, Cēsu, Daugavpils un Rēzeknes rajoni. Pēc teritoriālā pārklājuma visvairāk kultūras iestāžu ir Vidzemē un Zemgalē, arī Latgalē (izņemot pierobežu), savukārt izkliedētāks kultūras iestāžu izvietojums ir Kurzemes reģionā.

Kopējais kultūras infrastruktūras stāvoklis lielākajā daļā Latvijas teritorijas un Rīgā ir neapmierinošs, jo sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas, kas nodrošina kultūras pakalpojumu pamatfunkcijas, bet arī citi ar to saistītie infrastruktūras elementi, kam jānodrošina to pilnvērtīga funkcionēšana. Kultūras objekti, to skaitā kultūras pieminekļi, piecpadsmit gadus ir bijuši atstāti novārtā. Finanšu līdzekļu trūkuma apstākļos Kultūras ministrija un tās padotības iestādes tos ir apsaim­niekojušas acīmredzami neefektīvi, jo ēku stāvoklis lielākoties ir nožēlojams. Pie izņēmumiem ir jāpieskaita tikai daži objekti, piemēram, Rundāles pils, kuras kopumā atzīstamais stāvoklis ir nevis valsts veiksmīgas apsaimniekošanas un nodrošinātu investīciju, bet gan atsevišķu cilvēku personiskā entuziasma nopelns.

Programmā ir iekļauti visi kultūras objekti, kuros saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" ir izvietotas Kultūras ministrijas padotībā esošās iestādes.

Būtiska loma programmā paredzēta graujošās kultūras infrastruktūras sakārtošanai, lai uzlabotu sniegto kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem.

Kultūras ministrijas īstenotās nekustamo īpašumu nodošanas Finanšu ministrijas valdījumā pamatā ir ne tikai valdības lēmums centralizēt īpašumu apsaimniekošanu valstī, bet arī Kultūras ministrijas pārliecība, ka tas ir vienīgais veids, kā pārskatāmā nākotnē nodrošināt valsts īpašumā esošo ēku ar kultūras funkciju atjaunošanu.

Lai novērstu kultūras infrastruktūras straujo bojāeju, ir pienācis pēdējais laiks valdībai no savas puses nodrošināt nacionālas valsts idejai atbilstošus ieguldījumus vēsturiskos kultūras objektos.

Kultūras ministrija sadarbībā ar VNĪ un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) ir izstrādājusi šo programmu (MANTOJUMS - 2018), kas paredz kultūras objektu savešanu kārtībā līdz 2018. gadam - Latvijas valsts 100 gadu jubilejai. Jāatgādina, ka Igaunijā lēmums par valsts īpašumu centralizētu apsaimniekošanu tika pieņemts jau deviņdesmito gadu vidū, un tas ir pierādījis savu efektivitāti.

Kultūrvides infrastruktūras ieguldījums informācijas sabiedrības un mūžizglītības daudzveidīgo iespēju paplašināšanā ir ļoti nozīmīgs, uz ko norāda arī Kultūras ministrijas izstrādātās Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. - 2015.gadam "Nacionāla valsts".

 

3. Programmas mērķi, apakšmērķi, rīcības virzieni, rezultāti un to sasniegšanas rādītāji

Ar programmas palīdzību paredzēts uzlabot neapmierinošo kultūras infrastruktūru, jo līdz šim Valsts investīciju programmas ietvaros nav ticis piešķirts valsts atbalsts kultūras infrastruktūras uzlabošanai. Kultūras iestāžu finansējums ir nenozīmīgs, lai varētu veikt lielus finansiāli ietilpīgus infrastruktūras uzlabošanas darbus.

Kultūras ministrijas valdījumā esošie kultūras infrastruktūras objekti tiek nodoti Finanšu ministrijas valdījumā. Finanšu ministrijas pārraudzībā ir VNĪ, kura saskaņā ar statūtiem nodrošina valsts interešu īstenošanu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un efektīvā apsaimniekošanā.

Līdz ar to, lai veiktu kultūras infrastruktūras uzlabošanu, Kultūras ministrija sadarbībā ar VNĪ veiks programmas īstenošanu - VNĪ veiks kultūras infrastruktūras renovāciju, restaurāciju un remontu, bet Kultūras ministrija no VNĪ nomās nekustamos īpašumus, nomas maksa tiks noteikta, vadoties pēc konkrētajā kultūras objektā veiktajiem darbiem.

 

Mērķis:

Līdz Latvijas Republikas simtgadei savest kārtībā un modernizēt valsts īpašumā esošos kultūras infrastruktūras objektus, lai tie spētu nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, būtu vizuāli un estētiski pievilcīgi ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārzemju tūristiem, kā arī uzlabotu uzņēmējdarbības un sociālo vidi.

 

Rīcības virzieni:

- Izveidot efektīvu administrēšanas un finansēšanas mehānismu valsts īpašumā esošo kultūras infrastruktūras objektu renovēšanas un modernizēšanas nodrošināšanai.

- Veikt valsts īpašumā esošās kultūras infrastruktūras objektu materiāli tehniskā stāvokļa izpēti un novērtējumu.

- Renovēt un modernizēt kultūras nozares infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi.

- Labiekārtot un veidot vizuāli un estētiski pievilcīgu vidi ap kultūras infrastruktūras objektiem.

 

Politikas rezultāts:

Kultūras infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze ir mūsdienīga, efektīvi apsaim­niekota un apgādāta ar jaunajām informācijas tehnoloģijām.

 

Darbības rezultāti:

Savesti kārtībā noteiktie valsts īpašumā esoši kultūras infrastruktūras objekti.

 

4. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Lai programmas realizācijas laikā būtu iespējams sasniegt noteikto mērķi, ir jāveic vairāki uzdevumi:

• Nepieciešams veikt kultūras objektu apsekošanu, lai novērtētu to tehnisko stāvokli;

• Sagatavot tehnisko dokumentāciju;

• Sagatavot informāciju par nepieciešamajiem darbiem un izmaksām kultūras objektos;

• Rekonstruēt, restaurēt kultūras objektus un labiekārtot apkārtējo vidi.

 

5. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Programma plānota kā ilgtermiņa plānošanas dokuments no 2006.gada līdz 2018.gadam, kas sadalīta piecās vidējā termiņa kārtās, lai pilnībā tiktu atjaunoti un attīstīti visi Finanšu ministrijas valdījumā nodotie Kultūras ministrijas nekustamie īpašumi.

Sadalījums pa atjaunošanas posmiem nav galīgs un saglabājas iespēja mainīt viena vai otra objekta rekonstrukcijas vai būvdarbu laiku, ņemot vērā faktisko situāciju, jo katra objekta atjaunošanas būvdarbu veikšanai nepieciešamās saistības būs atsevišķi jāapstiprina Ministru kabinetam.

Kultūras objektu sadalījums atjaunošanas laika grafikā ir noteikts, balstoties uz katra objekta stāvokļa, rekonstrukcijas vai attīstības skiču, tehniskā u.tml. projekta esamību vai neesamību, nacionālās nozīmes un reģionālo aspektu izvērtējumu, ko savas kompetences robežās ir veikušas VKPAI, VNĪ un Kultūras ministrija.

Pirmais posms plānots no 2006. - 2009.gadam, kurā paredzēts atjaunot un attīstīt 25 kultūras objektus, t.sk. 14 Rīgā un 11 Latvijas reģionos - 6 Vidzemē, 2 Kurzemē, 1 Zemgalē un 2 Latgalē (detalizētu kultūras objektu un darbu sarakstu skatīt pielikumā).

Otrais posms plānots no 2009. - 2011.gadam, kurā paredzēts uzlabot 9 kultūras objektus, t.sk. 5 Rīgā un 4 Latvijas reģionos - 1 Vidzemē, 2 Zemgalē un 1 Latgalē (detalizētu kultūras objektu un darbu sarakstu skatīt pielikumā).

Nākamās trīs programmas īstenošanas kārtas būs ļoti cieši saistītas ar 1. un 2.posmā paredzēto darbu faktisko izpildi, bet sadalījums tiks veikts, pamatojoties uz izstrādāto nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, ņemot vērā tā tehnisko stāvokli, kā arī nacionālās nozīmes un reģiona aspektu izvērtējumu.

 

6. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

Esošie finanšu piesaistes mehānismi nav bijuši veiksmīgi, lai varētu veikt kultūras infrastruktūras uzlabošanu, kas nekavējoties prasa lielus finanšu ieguldījumus. Lai novērstu katastrofālo kultūras infrastruktūras stāvokli, ir nepieciešams rast citu finanšu piesaistes mehānismu, kas neuzliktu lielu finanšu slogu valsts budžetam. Kā viens no risinājuma variantiem varētu būt kredīts, bet tas nav iespējams, jo saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību valsts budžeta finansētas institūcijas, bez saskaņošanas ar finanšu ministru nedrīkst slēgt saistību līgumus ar kredītiestādēm un tas rada papildus finanšu slogu valsts budžeta ilgtermiņā.

Līdz ar to labākais finanšu piesaistes mehānisms, kas neuzliktu lielu finanšu slogu valsts budžetam un būtiski nepalielinātu valsts budžeta deficītu, ir veids, ka no valsts budžeta nefinansēta valsts sabiedrība veic kultūras infrastruktūras uzlabošanu.

Finansēšanas mehānisma būtība: Ministru kabinets akceptē Kultūras ministrijas apņemšanos nomāt attiecīgās kultūras celtnes valsts kultūras funkciju īstenošanas vajadzībām no VNĪ un, balstoties uz šīm valdības garantijām, VNĪ varēs ņemt kredītus konkrētu celtņu atjaunošanai. VNĪ ieguldītos līdzekļus kultūras iestādes atgriezīs nomas maksas veidā, kuras apjoms tiks noteikts Ministru kabineta lēmumos par noteiktu darbu veikšanu un līdzekļu apjomu ieguldīšanu kultūras objektos.

VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība un tās ņemtie kredīti neatstāj ietekmi uz budžeta deficītu, bet Kultūras ministrijas ņemti kredīti palielina valsts uzņemtās saistības, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta deficītu, tas ir vienīgais reālais veids, kā savest šīs ēkas kārtībā pārskatāmā nākotnē.

Plānotais finanšu mehānisms neatceļ līdz šim esošos mehānismus. Ja šādā veidā kādam no uzlabošanas programmā iekļautajam kultūras infrastruktūras objektam tiks piesaistīti finanšu resursi, tas ļaus ātrāk veikt ieguldīto finanšu atmaksu. Esošais finansējuma piesaistes mehānisms neļauj plānot finanšu līdzekļus ilgtermiņā un tā realizācijai tiek tērēti lieli administratīvie resursi, lai izlietotu piešķirtos finanšu resursus kultūras objektu uzlabošanai.

Programmas pielikumā norādītās izmaksas veidojušās par pamatu ņemot kultūras iestāžu iesniegtajos Valsts investīciju projektu pieteikumos norādīto informāciju par to, kādus darbus nepieciešams veikt un kādas ir to izmaksas, kā arī VNĪ rīcībā esošo informāciju.

Tūkst.latu

Plānotais AS "Valsts nekustamie īpašumi" ieguldījums kultūras infrastruktūras objektos

2006.gads

2007.gads

2008.gads

2009.gads

2010.gads

2011.gads

2 301,0

11 566,0

13 836,0

14 967,0

6 282,0

10 129,0

7. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 1.punktu Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē. Saskaņā ar 2005.gada 28.jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr. 493 "Par Kultūras ministrijas un padotības iestāžu valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā" 1.punktu Finanšu ministrija pārņem no Kultūras ministrijas tās padotības iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus. Līdz ar to par programmas īstenošanu ir atbildīga Kultūras ministrija un Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu programmas izpildi, Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju saskaņā ar programmas pielikumā minēto kultūras objektu sarakstu iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektus par atsevišķu objektu renovācijas darbu uzsākšanu, veikšanu un plānotajām izmaksām.

Nepieciešams programmu iekļaut jauno politikas iniciatīvu sarakstā izskatīšanai 2007.gada valsts budžeta plānošanas gaitā.

 

8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Par programmas izpildi un novērtējumu Kultūras ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu.

Kultūras ministre H.Demakova

 



 

Pielikums

programmai "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam"


 

Kultūras objektu un plānoto darbu un izmaksu saraksts pa kārtām

Iestāde/adrese

Aptuvenās kopējās izmaksas (tūkst.latu)

Sasniedzamie rezultāti

Plānotās izmaksas un darbi pa gadiem

1.kārta 2006. - 2009.gadam

2006.gads

2007.gads

2008.gads

2009.gads

1.kārta kopā

42 670

2 301,0

11 566,0

13 836,0

14 967,0

Rīgas pils

(Rīga, Pils laukums 3)

760,0

(Kopējās izmaksas - 25 000,0)

Renovēta Rīgas pils.

Pils renovācijas programma 2004 - 2014.gadam

40,0

Koncepcija un arheoloģija

120,0

Skiču projekts, arheoloģija

300,0

Tehniskais projekts un arheoloģija

300,0

Tehniskais projekts

Okupācijas muzejs

(Rīga, Latviešu strēlnieku laukums 1)

2 500,0

Rekonstruēta muzeja ēka

200,0

Skiču un tehniskais projekts

1 300,0

Rekonstrukcija

1 000,0

Rekonstrukcija

Rakstniecības muzejs

(Pils laukums 2)

2 500,0

Rekonstruēta ēka un veikta jumta izbūve.

300,0

Rekonstrukcija

1 800,0

Rekonstrukcija

400,0 Rekonstrukcijas

Ārzemju mākslas muzejs

Biržas ēka, Doma laukumā, Rīgā

5 500,0

Ārzemju mākslas muzeja ekspozīcijas izvietošana

600,0

Tehniskais projekts un rekonstrukcija

1 500,0

rekonstrukcija

3 400,0

rekonstrukcija

Muzeju krātuvju komplekss

Pulka iela, Rīga

16 350,0

Jauna muzeja krātuvju kompleksa izbūve
28 000 m2 platībā (krātuves, restaurācija darbnīcas, administrācija un tehniskās telpas)

250,0

Tehniskais projekts

3 900,0

Rekonstrukcija

4 000,0

Rekonstrukcija

8 200,0

Rekonstrukcija

Jaunais Rīgas Teātris

Lācplēša iela 25, Rīga

4 250,0

Rekonstruēta Jaunā Rīgas teātra ēka
Lāčplēša ielā 25 un Ģertrūdes ielā 28, un izbūvēta abu ēku savienojošā galerija

150,0

Tehniskais projekts un fasādes restaurācija

500,0

Tehniskais projekts un rekonstrukcija

1 700,0

Rekonstrukcija

1 900,0

Rekonstrukcija

Lielā ģilde

Amatu iela 6, Rīga

2 450,0 (Kopējās izmaksas - 5 920,0)

Restaurēta un rekonstruēta Lielās Ģildes ēka

700,0

Fasādes restaurācija un kosmētiskais remonts

250,0

Tehniskais projekts

1 500,0

Rekonstrukcija

Ed.Smiļģa teātra muzejs

(Rīga, Ed.Smiļģa iela 37/39)

40,0

Veikta logu nomaiņa, fasādes siltināšana un ēkas krāsošana

Apsekošana un tehniskā izpēte

40,0

Tehniskais projekts un nepieciešamie darbi

Akurātera muzejs

(Rīga, O.Vacieša iela 6a)

20,0

Veikta esošā jumta un apkures sistēmas rekonstrukcija

20,0

Rekonstrukcija

Raiņa muzejs "Jasmuiža" (Aizkalnes pagasts, "Jasmuiža")

350,0

Veikta Raiņa muzeju ēku rekonstrukcija

Apsekošana un tehniskā izpēte

25,0

Tehniskais projekts

325,0

Rekonstrukcija

Raiņa muzejs "Tadenava" (Jēkapils rajons, Dunavas pagasts "Tadenava" )

220,0

Veikta Raiņa muzeja "Tadenava" rekonstrukcija

Apsekošana un tehniskā izpēte

15,0

Tehniskais projekts

205,0

Rekonstrukcija

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle "Vēveri"

(Cēsu rajons, Vecpiebalgas pagasts)

45,0

Restaurēt esošo lauku sētu kompleksu, t.sk. vējdzirnavas

Apsekošana un tehniskā izpēte

45,0

Restaurācija

Ventspils mūzikas vidusskola

(Pils iela 38 un Zvanu iela 3, Ventspils)

50,0

Veikta logu un durvju nomaiņa

Apsekošana un tehniskā izpēte

50,0

Liepājas Mākslas vidusskola

(Alejas iela 18/20, Malkas iela 3 un Zivju iela 4/6, Liepāja)

90,0

Veikts jumta remonts un logu nomaiņa
Alejas ielā 18 un veikta jumta rekonstrukcija Zivju ielā 4/6

Apsekošana un tehniskā izpēte

90,0

Jumta rekonstrukcija (60,0 un jumta remonts un logu nomaiņa 30,0)

Rundāles pils muzejs

(Bauskas rajons, Rundāles pagasts)

90,0

Veikta esošās siltumtrases rekonstrukcija

Apsekošana un tehniskā izpēte

90,0

Siltumtrases rekonstrukcija

Rīgas Doma kora skola (Rīga, Kalnciema iela 10/12)

515,0

Uzcelta sporta zāle

Apsekošana un tehniskā izpēte

Apsekošana un tehniskā izpēte

515,0

Zāles būvniecība

Āraišu ezerpils (Cēsu rajons)

9,0

Restaurēta Āraišu ezerpils

2,0

Apsekošana un izpēte

7,0

Restaurācija

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (Rīga, Palasta iela 4)

100,0

Izbūvēts pasažieru - invalīdu pacelājlifts

Apsekošana un tehniskā izpēte

100,0

Tehniskā projekta izstrāde un lifta uzstādīšana

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (Rīga, Palasta iela 8)

150,0

Pabeigta restaurācijas darbnīcu rekonstrukcija

Apsekošana un tehniskā izpēte

150,0

Rekonstrukcija

Vāgnera Koncertzāle

(Rīga, Vāgnera iela 4)

4 290, 0

Restaurēta Vāgnera koncertzāle

39,0

Apsekošana

880,0

Restaurācija

880,0

Restaurācija

2 491,0

Restaurācija

Valsts Mākslas muzejs izstāžu zāle "Arsenāls"

(Rīga Torņa iela 1)

1 882,0

Restaurēta izstāžu zāle "Arsenāls"

Apsekošana

445,0

Restaurācija

861,0

Restaurācija

576,0

Restaurācija

Turaidas muzejrezervāta Muižkunga vecā māja

210,0

Restaurēta Muižkunga vecā dzīvojamā ēka

Apsekošana

210,0

Rekonstrukcija

Turaidas muzejrezervāta

Muižas kalpotāju pagrabklēts

123,0

Restaurēta Muižas kalpotāju pagrabklēts

Apsekošana

123,0

Rekonstrukcija

Turaidas muzejrezervāta

Dārznieka māja

120,0

Restaurēta Dārznieka māja

Apsekošana

120,0

Rekonstrukcija

Turaidas muzejrezervāta

Turaidas baznīca

56,0

Restaurēta Turaidas baznīca

Apsekošana

56,0

Rekonstrukkcija


Iestāde/adrese

Aptuvenās kopējās izmaksas (tūkst.latu)

Sasniedzamie rezultāti

Plānotās izmaksas un darbi pa gadiem

2010.gads

2011.gads

2.kārta 2010. - 2011.gads

Iestāde/adrese

Aptuvenās kopējās izmaksas (tūkst.latu)

Sasniedzamie rezultāti

Plānotās izmaksas un darbi pa gadiem

2010.gads

2011.gads

2.kārta kopā

16 411,0

6 282,0

10 129,0

Rīgas pils

(Rīga, Pils laukums 3)

8 000,0

(Kopējās izmaksas 25 000,0)

Renovēta Rīgas pils.

Pils renovācijas programma 2004. - 2014.gadam

3 000,0

Renovācija

5 000, 0

Renovācija

Lielā ģilde

(Amatu iela 6, Rīga)

3 470,0 (Kopējās izmaksas - 5 920,0)

Rekonstruēta Lielās Ģildes ēka

1 000,0

Rekonstrukcija

2 470,0

Rekonstrukcija

Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs

(Rīga, Brīvības gatve 440)

71,0

Restaurēts Bonaventuras muižas komplekss izbūvēta nepabeigtā sēta

71,0

Restaurācija

Rundāles pils muzejs

(Bauskas rajons, Rundāles pagasts)

1 492,0

(Kopējās izmaksas - 4 710,0)

Veikta Rundāles pils restaurācija, uzlabotas tehniskās komunikācijas, uzlabota muzeja infrastruktūras pakalpojumi, sakārtots pils parks un veikta pils kompleksa ēku remonts un restaurācija

1 233,0

Restaurācija

259,0

Restaurācija

A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola

(Cēsis, Ziemeļu iela 16 un L.Kalēju iela 4)

43,0

Izbūvēts mūzikas vidusskolas 3.stāvs ierīkota gāzes apkure

43,0

Būvniecības darbi

Jelgavas mūzikas vidusskola

(Jelgava, Lapskalna iela 2)

127,0

Veikta 2.korpusa jumta seguma remonts un pārbūve

127,0

Remonta darbi

Rēzeknes mūzikas vidusskola

(Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 56)

208,0

Renovēta mūzikas vidusskolas ēka un atjaunota materiāli tehniskā bāze

208,0

Renovācija

Latvijas Mākslas akadēmija

(Rīga, O.Kalpaka bulvāris 13)

2 000,0

(kopējās izmaksas 6 553,0)

Rekonstruēta Mākslas akadēmijas ēka un uzbūvēts jaunais studiju korpuss

500,0

Restaurācija

1 500,0

Restaurācija

J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

(Rīga, Kr.Barona iela 1)

1 000,0

Uzbūvēta piebūve, kurā atradīsies mākslas centrs

100,0

Skiču un tehniskā projekta izstrādāšana

900,0

Būvniecība


Iestāde/adrese

3., 4. un 5. kārta

(Apsekots to tehniskais stāvoklis un rasti risinājumi to uzlabošanai)

Iestāde/adrese

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

(Rīga, Palasta iela 6, Grēcinieku iela 18, Mārstaļu iela 23; Ainaži, Valdemāra iela 47)

Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs

(Rīga, Baznīcas 30; Jūrmala, Pliekšāna 5/7, Jaunpiebalgas pagasts "Jāņaskola")

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

(Rīga, Brīvības iela 21, Berģu iela 70a, Vējdzirnavu iela 26; Rucavas pagasts Papes Ķoņu ciema "Vītolnieki")

Turaidas muzejrezervāts

(Sigulda, Turaidas iela 10)

A.Upīša memoriālais muzejs

(Skrīveri, Daugavas iela 58)

Kultūras muzejs "Dauderi"

(Rīga, Sarkandaugavas iela 30)

Latvijas Nacionālā opera

(Rīga, Maiznīcas iela 12)

Dailes teātris

(Rīga, Brīvības iela 75)

Valsts leļļu teātris

(Rīga, Kr.Barona 16/18, Elizabetes iela 81)

Valmieras Drāmas teātris

(Valmiera, Lāčplēša iela 4, Ūdens iela 2c, Baumaņa iela 7)

Latvijas Nacionālā bibliotēka

(Kr.Barona iela 14, Tērbatas iela 75, Anglikāņu iela 5)

Latvijas Neredzīgo bibliotēka

(Rīga, Juglas iela 14)

Latvijas Kultūras akadēmija

(Rīga Dzirnavu iela 46)

Latvijas Kultūras koledža

(Rīga, Bruņinieku iela 57)

Daugavpils mūzikas vidusskola

(Daugavpils, Kandavas iela 2a)

Liepājas mūzikas vidusskola

(Liepāja, Ausekļu iela 11/15)

Emīla Dārziņā Mūzikas vidusskola

(Rīga, Kalnciema iela 10/12)

Rīgas Horeogrāfijas vidusskola

(Rīga, Kalnciema iela 10/12)

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

(Rīga, Valdemāra iela 139, Lāčplēša iela 55, Ēveles iela 2)

Rēzeknes Mākslas vidusskola

(Rēzekne, Baznīcas iela 34a, 18.novembra iela 26, Raiņa iela 9b)

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

(Rīga, M.Pils iela 17/19/21, Pils iela 20, 22, Klostera iela 5, Jaunciema gatve 23)

Kultūras ministrijas iestādes

(Rīga, Brīvības iela 96, Kaļķu iela 11a, Valdemāra iela 11a, Alksnāju iela 5, M.Skolas iela 2)

Valsts arhīvi

(Rīga, Šķūņu iela 11, Kurzemes prospekts 5, Ata iela 1. Šmerļa iela 5, Šampētera iela 16, Slokas iela 16, Bezdelīgu 1; Daugavpils, Aviācijas iela 8; Rēzekne, Dārzu iela 7a un Varoņu iela 33; Tukums, Kandavas iela 18a; Alūksne, Rūpniecības iela 1; Cēsis, Pils iela 6; Jēkabpils, Brīvības iela 2b; Ogre, Mālkalnes prospekts 10; Limbaži, Mehanizācijas 4a; Madona, Rīgas iela 4; Talsi, Bētiņu iela 1; Ventspils, Pils iela 86/88; Jelgava, P.Brieža iela 24; Valmiera, Cempu iela 13a; Liepāja, Republikas laukums 11)

Kultūras ministre H.Demakova

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par programmu "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam" Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 347Pieņemts: 16.05.2006.Stājas spēkā: 16.05.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 76, 17.05.2006.
135137
16.05.2005
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"