Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta rīkojums Nr.347 Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.26 43.§) Par programmu "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam" 1. Atbalstīt programmu "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam" (turpmāk - programma). 2. Noteikt Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi") un Kultūras ministriju par atbildīgajām institūcijām programmas īstenošanā. 3. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz programmas pielikumā minēto kultūras objektu sarakstu, iesniegt Ministru kabinetā rīkojumu projektus par atsevišķu objektu renovācijas darbu uzsākšanu, veikšanu un plānotajām izmaksām. 4. Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju reizi gadā iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas izpildi un novērtējumu. 5. Jautājumu par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Kultūras ministrijai telpu nomas maksas segšanai (pēc valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" veiktajiem darbiem), ja konkrēto īpašumu lieto Kultūras ministrijas institūcijas, skatīt Ministru kabinetā kārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu nozaru ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem. 6. Iekļaut programmu jauno politikas iniciatīvu sarakstā izskatīšanai 2007.gada valsts budžeta plānošanas procesa laikā. Ministru prezidents A.Kalvītis Kultūras ministre H.Demakova
(Ministru kabineta 2006.gada 16.maija rīkojums Nr.347) Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam Saturs 1. Programmas saikne ar valdības, ministrijas prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem 2. Esošās situācijas apraksts 3. Programmas mērķi, apakšmērķi, rīcības virzieni, rezultāti un to sasniegšanas rādītāji 4. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai 5. Uzdevumu izpildes laika plānojums 6. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums 7. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas 8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība
1. Programmas saikne ar valdības, ministrijas prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem 2004.gada 1.decembra "Deklarācija par Aigara Kalvīša vadītā ministru kabineta iecerēto darbību" 9.sadaļa, nosaka, ka tiks atbalstīti jauninājumi, kultūras infrastruktūra un paplašinās kultūras infrastruktūras pieejamību cilvēkiem ar īpašam vajadzībām. Valsts kultūrpolitikas vadlīniju 2006. - 2015.gadam "Nacionāla valsts" stratēģiskais mērķis - sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem. Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka budžeta finansētas institūcijas nevar slēgt ilgtermiņa saistību līgumus ar kredītiestādēm, bez saskaņošanas ar finanšu ministru. Minētais ierobežojums neattiecas uz VAS Valsts Nekustamie īpašumi (VNĪ) finanšu darbību. Gadskārtējais likums par valsts budžetu, kurā būs jāparedz izdevumi nomas maksas segšanai. 2005.gada 28.jūlija Ministru kabineta rīkojums Nr.493 "Par Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā" 1. punkts nosaka, ka Finanšu ministrija pārņem valdījumā Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu.
2. Esošās situācijas apraksts Latvijā izveidojies vienmērīgs kultūras institūciju teritoriālais tīklojums, tomēr to attīstība un pieejamība nav visur vienāda. Latvijā lielākais kultūras iestāžu skaits, ko nosaka lielais iedzīvotāju blīvums, ir Rīgā un Rīgas rajonā, tam seko Liepājas, Ogres, Cēsu, Daugavpils un Rēzeknes rajoni. Pēc teritoriālā pārklājuma visvairāk kultūras iestāžu ir Vidzemē un Zemgalē, arī Latgalē (izņemot pierobežu), savukārt izkliedētāks kultūras iestāžu izvietojums ir Kurzemes reģionā. Kopējais kultūras infrastruktūras stāvoklis lielākajā daļā Latvijas teritorijas un Rīgā ir neapmierinošs, jo sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas, kas nodrošina kultūras pakalpojumu pamatfunkcijas, bet arī citi ar to saistītie infrastruktūras elementi, kam jānodrošina to pilnvērtīga funkcionēšana. Kultūras objekti, to skaitā kultūras pieminekļi, piecpadsmit gadus ir bijuši atstāti novārtā. Finanšu līdzekļu trūkuma apstākļos Kultūras ministrija un tās padotības iestādes tos ir apsaimniekojušas acīmredzami neefektīvi, jo ēku stāvoklis lielākoties ir nožēlojams. Pie izņēmumiem ir jāpieskaita tikai daži objekti, piemēram, Rundāles pils, kuras kopumā atzīstamais stāvoklis ir nevis valsts veiksmīgas apsaimniekošanas un nodrošinātu investīciju, bet gan atsevišķu cilvēku personiskā entuziasma nopelns. Programmā ir iekļauti visi kultūras objekti, kuros saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" ir izvietotas Kultūras ministrijas padotībā esošās iestādes. Būtiska loma programmā paredzēta graujošās kultūras infrastruktūras sakārtošanai, lai uzlabotu sniegto kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem. Kultūras ministrijas īstenotās nekustamo īpašumu nodošanas Finanšu ministrijas valdījumā pamatā ir ne tikai valdības lēmums centralizēt īpašumu apsaimniekošanu valstī, bet arī Kultūras ministrijas pārliecība, ka tas ir vienīgais veids, kā pārskatāmā nākotnē nodrošināt valsts īpašumā esošo ēku ar kultūras funkciju atjaunošanu. Lai novērstu kultūras infrastruktūras straujo bojāeju, ir pienācis pēdējais laiks valdībai no savas puses nodrošināt nacionālas valsts idejai atbilstošus ieguldījumus vēsturiskos kultūras objektos. Kultūras ministrija sadarbībā ar VNĪ un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) ir izstrādājusi šo programmu (MANTOJUMS - 2018), kas paredz kultūras objektu savešanu kārtībā līdz 2018. gadam - Latvijas valsts 100 gadu jubilejai. Jāatgādina, ka Igaunijā lēmums par valsts īpašumu centralizētu apsaimniekošanu tika pieņemts jau deviņdesmito gadu vidū, un tas ir pierādījis savu efektivitāti. Kultūrvides infrastruktūras ieguldījums informācijas sabiedrības un mūžizglītības daudzveidīgo iespēju paplašināšanā ir ļoti nozīmīgs, uz ko norāda arī Kultūras ministrijas izstrādātās Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. - 2015.gadam "Nacionāla valsts".
3. Programmas mērķi, apakšmērķi, rīcības virzieni, rezultāti un to sasniegšanas rādītāji Ar programmas palīdzību paredzēts uzlabot neapmierinošo kultūras infrastruktūru, jo līdz šim Valsts investīciju programmas ietvaros nav ticis piešķirts valsts atbalsts kultūras infrastruktūras uzlabošanai. Kultūras iestāžu finansējums ir nenozīmīgs, lai varētu veikt lielus finansiāli ietilpīgus infrastruktūras uzlabošanas darbus. Kultūras ministrijas valdījumā esošie kultūras infrastruktūras objekti tiek nodoti Finanšu ministrijas valdījumā. Finanšu ministrijas pārraudzībā ir VNĪ, kura saskaņā ar statūtiem nodrošina valsts interešu īstenošanu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un efektīvā apsaimniekošanā. Līdz ar to, lai veiktu kultūras infrastruktūras uzlabošanu, Kultūras ministrija sadarbībā ar VNĪ veiks programmas īstenošanu - VNĪ veiks kultūras infrastruktūras renovāciju, restaurāciju un remontu, bet Kultūras ministrija no VNĪ nomās nekustamos īpašumus, nomas maksa tiks noteikta, vadoties pēc konkrētajā kultūras objektā veiktajiem darbiem.
Mērķis: Līdz Latvijas Republikas simtgadei savest kārtībā un modernizēt valsts īpašumā esošos kultūras infrastruktūras objektus, lai tie spētu nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, būtu vizuāli un estētiski pievilcīgi ne vien Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārzemju tūristiem, kā arī uzlabotu uzņēmējdarbības un sociālo vidi.
Rīcības virzieni: - Izveidot efektīvu administrēšanas un finansēšanas mehānismu valsts īpašumā esošo kultūras infrastruktūras objektu renovēšanas un modernizēšanas nodrošināšanai. - Veikt valsts īpašumā esošās kultūras infrastruktūras objektu materiāli tehniskā stāvokļa izpēti un novērtējumu. - Renovēt un modernizēt kultūras nozares infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi. - Labiekārtot un veidot vizuāli un estētiski pievilcīgu vidi ap kultūras infrastruktūras objektiem.
Politikas rezultāts: Kultūras infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze ir mūsdienīga, efektīvi apsaimniekota un apgādāta ar jaunajām informācijas tehnoloģijām.
Darbības rezultāti: Savesti kārtībā noteiktie valsts īpašumā esoši kultūras infrastruktūras objekti.
4. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai Lai programmas realizācijas laikā būtu iespējams sasniegt noteikto mērķi, ir jāveic vairāki uzdevumi: • Nepieciešams veikt kultūras objektu apsekošanu, lai novērtētu to tehnisko stāvokli; • Sagatavot tehnisko dokumentāciju; • Sagatavot informāciju par nepieciešamajiem darbiem un izmaksām kultūras objektos; • Rekonstruēt, restaurēt kultūras objektus un labiekārtot apkārtējo vidi.
5. Uzdevumu izpildes laika plānojums Programma plānota kā ilgtermiņa plānošanas dokuments no 2006.gada līdz 2018.gadam, kas sadalīta piecās vidējā termiņa kārtās, lai pilnībā tiktu atjaunoti un attīstīti visi Finanšu ministrijas valdījumā nodotie Kultūras ministrijas nekustamie īpašumi. Sadalījums pa atjaunošanas posmiem nav galīgs un saglabājas iespēja mainīt viena vai otra objekta rekonstrukcijas vai būvdarbu laiku, ņemot vērā faktisko situāciju, jo katra objekta atjaunošanas būvdarbu veikšanai nepieciešamās saistības būs atsevišķi jāapstiprina Ministru kabinetam. Kultūras objektu sadalījums atjaunošanas laika grafikā ir noteikts, balstoties uz katra objekta stāvokļa, rekonstrukcijas vai attīstības skiču, tehniskā u.tml. projekta esamību vai neesamību, nacionālās nozīmes un reģionālo aspektu izvērtējumu, ko savas kompetences robežās ir veikušas VKPAI, VNĪ un Kultūras ministrija. Pirmais posms plānots no 2006. - 2009.gadam, kurā paredzēts atjaunot un attīstīt 25 kultūras objektus, t.sk. 14 Rīgā un 11 Latvijas reģionos - 6 Vidzemē, 2 Kurzemē, 1 Zemgalē un 2 Latgalē (detalizētu kultūras objektu un darbu sarakstu skatīt pielikumā). Otrais posms plānots no 2009. - 2011.gadam, kurā paredzēts uzlabot 9 kultūras objektus, t.sk. 5 Rīgā un 4 Latvijas reģionos - 1 Vidzemē, 2 Zemgalē un 1 Latgalē (detalizētu kultūras objektu un darbu sarakstu skatīt pielikumā). Nākamās trīs programmas īstenošanas kārtas būs ļoti cieši saistītas ar 1. un 2.posmā paredzēto darbu faktisko izpildi, bet sadalījums tiks veikts, pamatojoties uz izstrādāto nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, ņemot vērā tā tehnisko stāvokli, kā arī nacionālās nozīmes un reģiona aspektu izvērtējumu.
6. Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums Esošie finanšu piesaistes mehānismi nav bijuši veiksmīgi, lai varētu veikt kultūras infrastruktūras uzlabošanu, kas nekavējoties prasa lielus finanšu ieguldījumus. Lai novērstu katastrofālo kultūras infrastruktūras stāvokli, ir nepieciešams rast citu finanšu piesaistes mehānismu, kas neuzliktu lielu finanšu slogu valsts budžetam. Kā viens no risinājuma variantiem varētu būt kredīts, bet tas nav iespējams, jo saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību valsts budžeta finansētas institūcijas, bez saskaņošanas ar finanšu ministru nedrīkst slēgt saistību līgumus ar kredītiestādēm un tas rada papildus finanšu slogu valsts budžeta ilgtermiņā. Līdz ar to labākais finanšu piesaistes mehānisms, kas neuzliktu lielu finanšu slogu valsts budžetam un būtiski nepalielinātu valsts budžeta deficītu, ir veids, ka no valsts budžeta nefinansēta valsts sabiedrība veic kultūras infrastruktūras uzlabošanu. Finansēšanas mehānisma būtība: Ministru kabinets akceptē Kultūras ministrijas apņemšanos nomāt attiecīgās kultūras celtnes valsts kultūras funkciju īstenošanas vajadzībām no VNĪ un, balstoties uz šīm valdības garantijām, VNĪ varēs ņemt kredītus konkrētu celtņu atjaunošanai. VNĪ ieguldītos līdzekļus kultūras iestādes atgriezīs nomas maksas veidā, kuras apjoms tiks noteikts Ministru kabineta lēmumos par noteiktu darbu veikšanu un līdzekļu apjomu ieguldīšanu kultūras objektos. VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība un tās ņemtie kredīti neatstāj ietekmi uz budžeta deficītu, bet Kultūras ministrijas ņemti kredīti palielina valsts uzņemtās saistības, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta deficītu, tas ir vienīgais reālais veids, kā savest šīs ēkas kārtībā pārskatāmā nākotnē. Plānotais finanšu mehānisms neatceļ līdz šim esošos mehānismus. Ja šādā veidā kādam no uzlabošanas programmā iekļautajam kultūras infrastruktūras objektam tiks piesaistīti finanšu resursi, tas ļaus ātrāk veikt ieguldīto finanšu atmaksu. Esošais finansējuma piesaistes mehānisms neļauj plānot finanšu līdzekļus ilgtermiņā un tā realizācijai tiek tērēti lieli administratīvie resursi, lai izlietotu piešķirtos finanšu resursus kultūras objektu uzlabošanai. Programmas pielikumā norādītās izmaksas veidojušās par pamatu ņemot kultūras iestāžu iesniegtajos Valsts investīciju projektu pieteikumos norādīto informāciju par to, kādus darbus nepieciešams veikt un kādas ir to izmaksas, kā arī VNĪ rīcībā esošo informāciju. Tūkst.latu
7. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas Saskaņā ar 2003.gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 1.punktu Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē. Saskaņā ar 2005.gada 28.jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr. 493 "Par Kultūras ministrijas un padotības iestāžu valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā" 1.punktu Finanšu ministrija pārņem no Kultūras ministrijas tās padotības iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus. Līdz ar to par programmas īstenošanu ir atbildīga Kultūras ministrija un Finanšu ministrija. Lai nodrošinātu programmas izpildi, Kultūras ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju saskaņā ar programmas pielikumā minēto kultūras objektu sarakstu iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektus par atsevišķu objektu renovācijas darbu uzsākšanu, veikšanu un plānotajām izmaksām. Nepieciešams programmu iekļaut jauno politikas iniciatīvu sarakstā izskatīšanai 2007.gada valsts budžeta plānošanas gaitā.
8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība Par programmas izpildi un novērtējumu Kultūras ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu. Kultūras ministre H.Demakova
Pielikums programmai "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam"
Kultūras objektu un plānoto darbu un izmaksu saraksts pa kārtām
Kultūras ministre H.Demakova |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par programmu "Mantojums - 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.-2018.gadam"
Statuss:
Spēkā esošs
|