Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.50 izraksts

Rīgā 2000.gada 24.oktobrī

(Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 24.oktobra sēdes protokollēmuma 27.§ 2.punktu)

 

27.§

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas koncepcija

Apspriešanā piedalījās: A.Gorbunovs, M.Segliņš, A.Lukstiņš, A.Jirgens, I.Labucka, Ģ.V.Kristovskis, G.Bērziņš, A.Požarnovs, K.Pētersone, J.Stukāns, I.Krauklis, J.Krūmiņš, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Akceptēt iesniegto koncepcijas projektu (bez pielikuma).

2. Satiksmes ministrijai attiecīgi precizēt koncepcijas projektu un iesniegt to Valsts kancelejā.

3. Iekšlietu ministrijai sagatavot savu koncepcijas īstenošanas mehānisma variantu.

4. Satiksmes ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju izveidot ekspertu komisiju abu ministriju sagatavoto koncepcijas īstenošanas mehānismu izvērtēšanai.

5. Pēc ekspertu atzinumu saņemšanas satiksmes ministram un iekšlietu ministram līdz š.g. 15.novembrim iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Ievads

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas izstrādāšana un ieviešana ir paredzēta Valdības deklarācijā 16. sadaļā "Iekšlietas" 16.1.9.apakšpunktā (summēto (soda) punktu sistēma) un Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmā, kas akceptēta 2000.gada 25.janvāra Ministru kabineta sēdē (prot. nr.5, 18.§ "Par Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu").

Bez tam koncepcija risina arī Valdības deklarācijas 5.3.1.apakšpunktā paredzētās integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas izveides jautājumus, kā arī 16.1.7.apakšpunktā paredzēto administratīvo sodu uzlikšanas un iekasēšanas kārtības vienkāršošanu.

Koncepcija ir sagatavota ar mērķi nodalīt sistemātiski un ļaunprātīgi ceļu satiksmes noteikumus pārkāpjošos transportlīdzekļu vadītājus no gadījuma rakstura pārkāpumus pieļaujošiem vadītājiem, lai būtiski samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu valstī, kā arī samazinātu sarežģītās birokrātiskās procedūras un subjektīvismu administratīvo pārkāpumu izskatīšanā, kas paši par sevi veicina koruptīvas vides veidošanos. Izstrādājot koncepciju, ir ņemta vērā Eiropas Savienības valstu pieredze cīņā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem papildus administratīvajiem sodiem, izmantojot audzinošas un preventīvas vadītāju uzvedību un attieksmi ietekmējošas metodes un paņēmienus.

Pamatuzdevums, kas būtu jāpanāk, ieviešot koncepciju, ir papildus konkrēti noteiktam administratīvajam sodam ieviest arī citus ietekmēšanas līdzekļus atkarībā no izdarīto pārkāpumu biežuma un sabiedriskās bīstamības.

Šāda sistēma jau darbojas Francijā, Vācijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Horvātijā un citās valstīs. Šādu sistēmu nosaukumi ir dažādi, bet tos vieno pamatprincipi - izdarīto pārkāpumu uzskaite, soda diference atkarībā no pārkāpumu skaita, kā arī bez konkrētā soda, piemērojot arī preventīvas ietekmēšanas metodes. Tā, piemēram, Vācijā pārkāpumu uzskaites punktu sistēma darbojas jau no 1974.gada un pilnībā sevi attaisnojusi.

It sevišķi ar savu preventīvo darbību - brīdinājumiem, papildu apmācību, eksāmeniem, līdz ar to ietekmējot vadītājus, lai nesasniegtu maksimālo punktu skaitu, kad atņem vadītāja tiesības. Vācijā no 50 milj. autovadītāju "sodu reģistrā" Flensburgā nokļuva tikai 6 milj. (t.i., 12%). No šiem 12% tikai 0,3%, t.i., 17 000 sasniedza maksimāli pieļaujamo punktu skaitu 18, kad atņem vadītāja tiesības.

 

I. Problēmas izklāsts

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumos administratīvo sodu piemērošanas prakse ir novecojusi un neatbilst mūsdienu prasībām un citu valstu pieredzei, kas arī ir minēts kā viens no iemesliem lielajam ceļu satiksmes negadījumu skaitam valstī, gatavojot Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu. Valstī vēl līdz šim brīdim nenotiek visaptveroša transportlīdzekļu vadītāju izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaite. Šobrīd Ceļu policija nodod transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistram datus tikai par transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu un datus par ceļu satiksmes negadījumiem, turklāt arī nepilnīgus, neidentificējot tos ar datiem par konkrētu transportlīdzekli vai vadītāju no transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistra. Latvijā pēc valsts eksāmenu nokārtošanas un vadītāja apliecības saņemšanas nav nekādu iespēju vērtēt vadītāja kvalifikāciju, izturēšanos un attieksmi pret ceļu satiksmi un citiem tās dalībniekiem. Valstiskā ietekme uz ceļu satiksmes dalībniekiem aprobežojas tikai ar naudas sodu un tiesību atņemšanas piemērošanu neatkarīgi no pārkāpumu skaita un biežuma saskaņā ar Latvijas APK un Krimināllikumu. Šāda alternatīvas ietekmēšanas iespēju neesamība līdz šim tika kompensēta, vienīgi pastiprinot piemērojamās sankcijas, kuru piemērošana nav atkarīga no pārkāpumu izdarīšanas cēloņiem, vadītāja kvalifikācijas un attieksmes pret ceļu satiksmi kā tādu vai citiem faktoriem. Latvijas APK joprojām satur sankcijas, kas paredz nepamatoti lielu soda diferenci par vienu pārkāpumu, piemēram, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā par 21 km/h draud vai nu naudas sods Ls 1 - 30 apmērā vai arī tiesību atņemšana līdz 6 mēnešiem, jo bija jāparedz iespēja ņemt vērā atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus, bet kurus šodienas kārtība diemžēl neatļauj objektīvi un strikti izvērtēt. Līdz ar to ar tiesību atņemšanu var tikt sodīts pirmo pārkāpumu izdarījušais vadītājs, bet ar naudas sodu jau desmito reizi pārkāpumu izdarījušais vadītājs, t.i., netiek nošķirti sistemātiski un ļaunprātīgi noteikumus pārkāpjošie transportlīdzekļu vadītāji no gadījuma rakstura pārkāpumus pieļaujošajiem vadītājiem.

Uzskatām, ka ir jārada valstī iespēja, papildus administratīvo un kriminālsodu piemērošanai, ietekmēt ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmi un pārējiem satiksmes dalībniekiem arī pēc vadītāja apliecības iegūšanas.

 

II. Sekas, kas radīsies, ja netiks risināta problēma

Bez papildus vadītāju kvalifikācijas un uzvedības ietekmēšanas līdzekļu ieviešanas nevar cerēt samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, jo pašreizējā prakse rada autovadītājiem iespaidu jeb pārliecību, ka neievērot ceļu satiksmi reglamentējošos tiesību aktus nav nekas slikts un ka pārkāpumus var pieļaut neierobežotā daudzumā, ja vien pārkāpējam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai samaksātu naudas sodu.

Nemainīsies pašreizējā koruptīvā vide valsts policijas un transportlīdzekļu vadītāju attiecībās ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumos.

 

III. Koncepcijas ieviešanas posmi

Pirmais koncepcijas ieviešanas posms ir pieļauto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaite katram transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā reģistrētajam vadītājam. Turklāt katrs reģistrējamais pārkāpums tiktu novērtēts ar atbilstošu punktu skaitu. Reģistrējamos pārkāpumus un to novērtēšanai piemērojamo punktu skaits būtu jānosaka Ministru kabinetam, pamatojoties uz Ceļu satiksmes noteikumiem, izvērtējot katra konkrētā pārkāpuma bīstamību, nevis uz Latvijas APK, kur pārkāpumu uzskaitījums ir nepilnīgs un nav pietiekami sīki diferencēts pēc to sabiedriskās bīstamības.

Šādai uzskaitei transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrs jau ir pilnībā gatavs un papildus ir nepieciešams nodrošināt tikai Ceļu policijas fiksēto izdarīto pārkāpumu datu iekļaušanu tajā, izmantojot datu pārraides tīklu, jo pašreiz transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistram tiek nodoti dati tikai par transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu un dati par ceļu satiksmes negadījumiem, turklāt arī nepilnīgi.

Transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistra izmantošana par pamatu integrētās datu bāzes izveidošanai atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra sēdes protokollēmumam (prot. nr.5, 18.§) nenoliedzami valstij būs daudz lētāka un efektīvāka, kā arī ātrāka sistēmas ieviešanai nekā jauna ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju reģistra veidošana atrauti no transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistra. Turklāt saskaņā ar Megasistēmas koncepciju ir nepieļaujami veidot paralēlas datu bāzes, t.i., vadītāju datu bāzi no pārkāpumu protokoliem.

Paralēli, pēc iespējas vairāk ir jāparedz fiksēti naudas sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī jāievieš procedūra administratīvā naudas soda piemērošanai bez transportlīdzekļa vadītāja apliecības aizturēšanas kā nodrošinājumu naudas soda samaksai.

Tādējādi pārkāpuma izdarīšanas vietā ceļu policijas darbinieks varēs pieņemt lēmumu par naudas soda piemērošanu (kas būs konkrēta summa), izsniegs pārkāpējam lēmuma izrakstu (t.i., kvīti), kurā tiks noteikts termiņš soda samaksai jebkurā bankas iestādē vai lēmuma pārsūdzēšanai. Pārkāpējam nevajadzēs atkārtoti ierasties Ceļu policijā, lai, uzrādot samaksu apliecinošo kvīti, atgūtu vadītāja apliecību, tāpat arī soda samaksu nevarēs veikt pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Vadītāja apliecības aizturēšana notiktu tikai to pārkāpumu gadījumos, kad par to ir paredzēts sods - tiesību atņemšana, kuru varētu piemērot tikai noteikta līmeņa amatpersonas. Bez tam šādas kārtības ieviešana ļautu arī pakāpeniski veidot sistēmu, kad pārkāpumu fiksē ar maksimāli efektīvām metodēm, neapturot transportlīdzekli (fotoradars, foto fiksēšana pie aizliedzošā luksofora signāla u.tml.).

Grozījumi ir jāizdara arī attiecībā uz soda piemērošanas procesuālo kārtību un lietvedību pārkāpumu lietās par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Ceļu satiksmes likumā izdarīt grozījumus, paredzot izdarīto ceļu satiksmi reglamentējošo tiesību aktu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu un pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, kur:

1) tiktu noteikti tie pārkāpumi, kuri būtu reģistrējami transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistrā, un uzskaites punktu skaits;

2) pārkāpumus izdarījušo vadītāju ietekmēšanas līdzekļi;

3) uzskaites punktu sistēmas piemērošanas kārtība, dzēšana, noilgums, u.tml.

Transportlīdzekļu vadītājiem varētu tikt paredzēts piemērot šādus ietekmēšanas līdzekļus, kā arī dota iespēja dzēst punktus "laboties":

1) brīdinājums, nosūtot pa pastu informāciju par punktu skaitu un rosinot braukt uzmanīgāk;

2) teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pilnveidošanas kursu apmeklēšana, tādējādi dzēšot noteiktu iegūto punktu skaitu (turklāt, jo ātrāk pārkāpējs brīvprātīgi sāk laboties, jo vairāk punktus tiek dzēsts);

3) obligātais pārbaudījums (eksāmens) - speciāli sagatavotu jautājumu kopums par satiksmes drošību, izturēšanos uz ceļa utt., neiedziļinoties ceļu satiksmes noteikumu specifiskās normās (minētais pārbaudījums nav tas pats eksāmens, kas iegūstot vadītāja apliecību), vai arī tiesību atņemšana uz īsāku laika periodu;

4) īslaicīga tiesību atņemšana, piemēram, viens mēnesis;

5) tiesību atņemšana uz ilgāku laiku, kas tiek noteikta tikai kā ārkārtas ietekmēšanas līdzeklis - ja sakrāts maksimāli pieļaujamais punktu skaits;

6) tiesību atņemšana vispār par atkārtotu maksimālā punktu skaita sasniegšanu.

Ņemot vērā lielo ceļu satiksmes negadījumu skaita īpatsvaru, ko izraisījuši jaunie vadītāji un to pieredzes trūkums, būtu jāparedz savādāka, ar stingrākām prasībām, punktu uzskaite jaunajiem vadītājiem (ar vadītāja stāžu līdz 2 gadiem), paredzot tiem lielāku punktu skaitu par izdarītajiem pārkāpumiem nekā pieredzējušiem transportlīdzekļu vadītājiem.

Nākotnē, t.i., pēc administratīvo tiesnešu institūta ieviešanas, būtu jāparedz, ka par sabiedriski bīstamiem pārkāpumiem nenoliedzami jāparedz lielas sankcijas (tiesību atņemšana, lieli naudas sodi u.tml.), kur jāizvērtē atbildību mīkstinošie un atbildību pastiprinošie apstākļi un kuras var piemērot tikai administratīvie tiesneši, kā arī par mazāk bīstamiem pārkāpumiem jāparedz fiksēti sodi, bet līdz tam šīs "lielās" sankcijas tiesnešu vietā piemērotu tikai augsta līmeņa amatpersonas.

 

IV. Nepieciešamie tiesību aktu projekti

Lai īstenotu šo koncepciju, ir jāizdara grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nosakot atsevišķus šīs ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas darbības principus, un jāpilnvaro Ministru kabinets izdot noteikumus.

Šajos noteikumos jāuzskaita tie pārkāpumi, par kuriem tiks noteikti pārkāpumu uzskaites punkti, kā arī konkrēts pārkāpumu uzskaites punktu skaits par minētajiem pārkāpumiem un to spēkā esamības laiks (noilgums).

Bez tam Ministru kabinets ar noteikumiem noteiks arī pārkāpumu uzskaites punktu reģistrācijas un dzēšanas kārtību, informācijas par izdarītajiem pārkāpumiem nodošanas transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistram kārtību, kas būs attiecināma uz institūcijām (amatpersonām), kuras saskaņā ar likumiem sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolu vai sauks pie administratīvās atbildības vainīgās personas. Tāpat jānosaka kārtība, kādā transportlīdzekļu vadītājs var dzēst uzkrātos pārkāpumu uzskaites punktus, saņemt informāciju par sev reģistrētajiem uzskaites punktiem.

Lai novērstu iespēju amatpersonai subjektīvi izvērtēt izdarīto pārkāpumu, kā rezultātā par vienu un to pašu pārkāpumu vienlīdzīgi sodītu gadījuma rakstura un sistemātisku pārkāpuma izdarītāju, jānosaka fiksēts administratīvais sods, nevis jāparedz tiesības amatpersonai izlemt soda apmēru "no - līdz". Ir jāmaina arī procesuālā kārtība soda uzlikšanai, atsakoties no vadītāja apliecības aizturēšanas kā nodrošinājumu naudas soda nomaksai.

 

V. Atbildīgās institūcijas

Satiksmes ministrijai būtu jāsagatavo likumprojekts par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā un Ministru kabineta noteikumu projekts par pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas, dzēšanas un informācijas apmaiņas kārtību.

Satiksmes ministrijai būtu arī jāsagatavo likumprojekts, iespēju robežās nosakot fiksētus sodus par konkrētiem pārkāpumiem. Vienlaikus jāparedz, ka naudas sodu piemērošanai neaiztur vadītāja apliecību un to neiekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā policijas darbinieks.

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

Ausma Aldermane, Dace Bebre

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas koncepcija Izdevējs: Ministru kabinets Veids: protokola izraksts Numurs: 50Pieņemts: 24.10.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 446/447, 08.12.2000.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
13468
674
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)