Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija

Rīkojums Nr.112 Rīgā 2000.gada 17.novembrī

Par tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm

1. Pamatojoties uz Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 39. un 40.pantu, apstiprināt pievienotos Norādījumus par tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm.

2. Noteikt, ka ar 2001.gada 1.janvāri apdrošinātājs veido tehniskās rezerves, ievērojot Norādījumu par tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm prasības.

Priekšnieks G. Romeiko

 

Apstiprināti ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieka

2000.gada 17.novembra rīkojumu Nr.112

 

NORĀDĪJUMI PAR TEHNISKO REZERVJU IZVEIDOŠANU UN APRĒĶINĀŠANAS METODĒM

1.TEHNISKO REZERVJU VEIDOŠANAS KĀRTĪBA

Atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 39.panta otrās daļas prasībām apdrošinātāja valde apstiprina tehnisko rezervju veidošanas kārtību. Šajā kārtībā norāda:

1) apdrošinātāja izveidotos tehnisko rezervju veidus;

2) tehnisko rezervju aprēķina periodiskumu katram tehnisko rezervju veidam;

3) personas (apdrošinātāja darbinieka), kas veic tehnisko rezervju aprēķinu, vārdu, uzvārdu un amatu;

4) personas (apdrošinātāja darbinieka), kas veic tehnisko rezervju aprēķinu kontroli, vārdu, uzvārdu un amatu;

5) personas (apdrošinātāja darbinieka), kas apstiprina tehnisko rezervju lielumu, ja to paredz šī kārtība, vārdu, uzvārdu un amatu;

6) datu bāzes, kuras apdrošinātājs veido statistikas uzkrāšanai;

7) citus statistikas avotus, kurus izmanto apdrošināšanas prēmiju un tehnisko rezervju aprēķināšanai.

 

2. TEHNISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAS METODES

NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANĀ

2.1. Nenopelnīto prēmiju rezerve

Nenopelnīto prēmiju rezervi veido tā daļa no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas, kas attiecas uz nākamo vai nākamajiem pārskata gadiem, lai segtu visas atlīdzības un izdevumus par spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem.

Nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina katram apdrošināšanas līgumam vai līgumu grupai atsevišķi.

Nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas atskaita normatīvajos aktos paredzētos obligātos atskaitījumus.

Nenopelnīto prēmiju rezervi ( UPR ) aprēķina pēc formulas:

(1)

kur: p - parakstītā bruto apdrošināšanas prēmija;

t - laika periods, kurā apdrošināšanas līgums būs vēl spēkā no tehnisko rezervju aprēķināšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām;

T - apdrošināšanas līguma termiņš.

Par laika mērvienību formulā (1) izmanto dienu (1/365 metode), pusi mēneša (1/24 metode) vai mēnesi (1/12 metode). 1/24 un 1/12 metodi drīkst izmantot tikai tad, ja apdrošinātājs pierāda, ka kļūda tehniskās rezerves aprēķinā ir pietiekami maza salīdzinājumā ar tehnisko rezervi, ko iegūtu, izmantojot 1/365 metodi.

Pārapdrošinātāja daļu nenopelnīto prēmiju rezervē nosaka pārapdrošināšanas līgums.

 

2.2. Neparedzētā riska rezerve

Neparedzētā riska rezervi var izveidot, ja:

1) zaudējumu attiecība konkrētā apdrošināšanas veidā (vai konkrētā apdrošināšanas polišu grupā) ir izteikti cikliski mainīga kalendārā gada laikā un ir sagaidāms, ka nenopelnīto prēmiju rezerve būs nepietiekama, lai segtu visas atlīdzības un izdevumus par spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem;

2) konkrētas apdrošināšanas polišu grupas tarifa aprēķinā izmantota zaudējumu attiecība, kas ir mazāka par reālo zaudējumu attiecību un līdz ar to nenopelnīto prēmiju rezerve būs nepietiekama, lai segtu visas atlīdzības un izdevumus par spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem.

Pirmajā gadījumā neparedzētā riska rezervi ( URR ) aprēķina katram konkrētam apdrošināšanas līgumam pēc formulas:

--- ---

URR = (ZA2 - ZA1) × UPR (2)

kur: ZA1 - vidējā zaudējumu attiecība konkrētajā apdrošināšanas veidā (vai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai) laikā, kas pagājis no pārskata gada sākuma līdz apdrošināšanas līguma noslēgšanai;

ZA2 - vidējā zaudējumu attiecība konkrētajā apdrošināšanas veidā (vai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai) laikā, kas pagājis pārskata gadā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas;

UPR - aprēķinātā nenopelnīto prēmiju rezerve konkrētajam apdrošināšanas līgumam.

Otrajā gadījumā neparedzētā riska rezervi aprēķina konkrētai apdrošināšanas polišu grupai. Lai aprēķinātu neparedzētā riska rezervi, apdrošinātājs katrai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai salīdzina zaudējumu attiecību, kas izmantota tarifa noteikšanai, ar reālo zaudējumu attiecību pārskata periodā (gadā). Ja faktiskā zaudējumu attiecība ir lielāka par tarifa aprēķinā izmantoto zaudējumu attiecību, aprēķina neparedzētā riska rezervi (URR) pēc formulas:

 

URR = (ZAF - ZAT) × UPR (3)

 

kur: ZAF - faktiskā zaudējuma attiecība;

ZAT - tarifa aprēķināšanai izmantotā zaudējuma attiecība;

UPR - aprēķinātā nenopelnīto prēmiju rezerve konkrētai polišu grupai.

Pārapdrošināšana nevar samazināt neparedzētā riska rezervi.

 

2.3. Atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezerve

Atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezerve ir starpība starp piekritušajām atlīdzību prasībām un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Šī tehniskā rezerve paredzēta, lai apdrošinātājs varētu nākotnē izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības un segt apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumus par apdrošināšanas gadījumiem:

1) kuri ir notikuši un par kuriem ir saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, bet par kuriem nav izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai tā nav izmaksāta pilnībā (RBNS rezerve);

2) kuri ir notikuši, bet par kuriem vēl nav saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums (IBNR rezerve).

 

2.3.1. Atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezerve prasībām, kas ir pieteiktas, bet vēl nav nokārtotas (RBNS rezerve)

RBNS rezervi veido, ja:

1) apdrošinātājs ir saņēmis pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu un ir pieņēmis lēmumu par atlīdzības izmaksu. Šajā gadījumā RBNS rezervi nosaka konkrētai apdrošināšanas polisei izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērā;

2) apdrošinātājs ir saņēmis pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu, bet vēl nav pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un tās lielumu. Šajā gadījumā RBNS rezervi nosaka konkrētai apdrošināšanas polisei, rezervējot saprātīgi novērtēto apdrošināšanas atlīdzības summu, kura palielināta par vidējo apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumu summu šādas polišu grupas ietvaros;

3) apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta periodisku maksājumu veidā (piemēram, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas). Šajā gadījumā RBNS rezervi nosaka konkrētai apdrošināšanas polisei. Ja ir zināms periodisko izmaksu ilgums, RBNS rezervi iegūst summējot visas nākotnē paredzētās izmaksas. Ja izmaksu ilgums tehnisko rezervju aprēķināšanas dienā pārsniedz trīs gadus, RBNS rezervi aprēķina kā izmaksu šodienas vērtību (diskontē). Diskontēšanā izmantotā procentu likme nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja pēdējo trīs gadu vidējo ieguldījumu atdevi. Ja periodisko izmaksu ilgums nav zināms un ir saistīts ar atlīdzības saņēmēja dzīves ilgumu, RBNS rezerves aprēķinā izmanto aktuāraprēķinu formulu:

 

Formulu pārveido atbilstoši apdrošināšanas atlīdzību izmaksu nosacījumiem. Aprēķinā izmantojamā procentu likme nedrīkst pārsniegt apdrošinātāja pēdējo trīs gadu vidējo ieguldījumu atdevi. Komutācijas funkcijām izmantojamās mirstības tabulas apstiprina apdrošinātāja valde.

Pārapdrošinātāja daļu RBNS rezervē nosaka pārapdrošināšanas līgums.

 

2.3.2. Atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezerve apdrošināšanas gadījumiem, kuri ir notikuši, bet vēl nav pieteikti (IBNR rezerve)

IBNR rezervi aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējo gadu statistiku par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām noteiktā apdrošināšanas veidā vai noteiktā apdrošināšanas polišu grupā.

Apdrošināšanas līgumiem, kas nav saistīti ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu IBNR rezervi aprēķina šādi:

1) pamatojoties uz iepriekšējo periodu statistiku, atrod koeficientu k , kas parāda, kāda daļa no katrā iepriekšējā periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā) notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem nebija zināma apdrošinātājam tehnisko rezervju aprēķināšanas dienā, t.i., bija pieteikti apdrošinātājam turpmākajos periodos, un novērtē koeficienta k izmaiņas pa periodiem:

a) ja koeficients k pa periodiem būtiski nemainās, apdrošinātājs aprēķinos izmanto vidējo koeficientu k = (k1 + k2 + … + kn)/n ;

b) ja koeficients k pa periodiem būtiski mainās, apdrošinātājs novērtē izmaiņu cēloņus un aprēķinos izmanto koriģēto koeficientu;

2) aprēķina iepriekšējā periodā vidējo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, ietverot atlīdzību noregulēšanas izdevumus, un novērtē vidējās izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības izmaiņas perioda (gada) laikā pa mēnešiem vai pa ceturkšņiem:

a) ja vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība perioda (gada) laikā būtiski nemainās, aprēķinos izmanto vidējo lielumu;

b) ja vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība perioda (gada) laikā ir mainījusies, apdrošinātājs novērtē tās izmaiņu cēloņus un aprēķinos izmanto koriģēto vidējās izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summu;

3) saskaita pārskata periodā pieteiktās prasības;

4) aprēķina IBNR rezervi pēc formulas:

----

I BNR = S × k × IAA (4)

 

kur: s - pārskata periodā pieteikto prasību skaits;

k - koeficients, kas parāda, kāda daļa no periodā notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem nebija zināma apdrošinātājam tehnisko rezervju aprēķināšanas dienā;

IAA - vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, ietverot atlīdzību noregulēšanas izdevumus.

IBNR rezervi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un citiem apdrošināšanas veidiem un apdrošināšanas polišu grupām, kur prasības pieteikšanas un nokārtošanas laiks var būt trīs gadi un vairāk, aprēķina, izmantojot "trīsstūra metodi" un tās modifikācijas. Trīsstūra metode ir izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību un prasību pieteikumu grupēšana tabulā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās gada vai prasību pieteikšanas gadiem un apdrošināšanas atlīdzības izmaksu gadiem.

Ja apdrošinātājs nodarbojas ar konkrēto apdrošināšanas veidu mazāk par trīs gadiem un tā rīcībā nav nepieciešamās statistikas, IBNR minimālo rezervi konkrētajam apdrošināšanas veidam aprēķina pēc formulas:

IBNR = NP - IAA - DI (5)

kur: NP - nopelnītās prēmijas;

IAA - izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības;

DI - darbības izdevumi.

Pārapdrošinātāja daļu IBNR rezervē nosaka pārapdrošināšanas līgums.

Atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezervi drīkst samazināt par summu, kas varētu tikt atgūta ar cesiju, regresu vai realizējot derīgās atliekas. Šīs summas jānovērtē piesardzīgi un to noteikšanai izmanto apdrošinātāja uzkrāto statistiku par cesijas vai regresa kārtībā vai derīgo atlieku realizācijas veidā atgūtajām summām noteiktā apdrošināšanas polišu grupā. Ja apdrošinātājam šādas statistikas nav, atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezervi nedrīkst samazināt.

 

2.3.3. IBNR rezerves aprēķināšanai nepieciešamā minimālā statistika

Par katru noslēgto apdrošināšanas polisi apdrošinātājs uzkrāj vismaz šādu informāciju:

1) apdrošināšanas polises veids (nosaukums);

2) apdrošinātais risks vai riski;

3) apdrošināšanas spēkā stāšanās datums;

4) apdrošināšanas termiņa beigu datums;

5) apdrošināšanas gadījumi katram riskam atsevišķi;

6) saistības vai apdrošinājuma summa katram riskam un katram apdrošināšanas gadījumam;

7) lielums, no kura ir atkarīga izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summa (apdrošinājuma/saistību summa, darba alga vai cits lielums);

8) izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības limits, kur tas ir nepieciešams vai ir noteikts;

9) visu informāciju par apdrošināšanas prēmiju (parakstīšanas un saņemšanas datums, summas);

10) informāciju par attiecīgā līguma pārapdrošināšanu (līguma veids, pārapdrošinātājam nodotā daļa, samaksātā pārapdrošināšanas prēmija);

11) visu informāciju par izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām (informāciju par prasībām uzkrāj tā, lai būtu iespējams analizēt pa apdrošināšanas polisēm, riskiem un apdrošināšanas gadījumiem):

- apdrošināšanas gadījuma iestāšanās datums;

- datums, kurā prasība pieteikta apdrošinātājam;

- prasības veids atkarībā no apdrošinātā riska un attiecīgā apdrošināšanas gadījuma;

- datums, kad pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksu vai izmaksas atteikumu (atteikuma iemesls);

- apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veids (vienreizēja izmaksa vai regulāras izmaksas);

- izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība (ietverot arī nulles izmaksas) un izmaksu datumi;

- prasības nokārtošanas datums;

- summas, kas atgūta ar cesiju, regresu vai realizējot derīgās atliekas;

- apdrošināšanas atlīdzību noregulēšanas izdevumi.

 

2.4. Izlīdzināšanas rezerve

Izlīdzināšanas rezervi veido, lai konkrētā apdrošināšanas veidā, kur zaudējumu attiecība pa gadiem var ievērojami atšķirties, izlīdzinātu zaudējumu attiecību un tādējādi koriģētu peļņas un zaudējumu aprēķina tehnisko rezultātu.

Izlīdzināšanas rezervi var veidot šādiem apdrošināšanas veidiem:

1) gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

2) kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

3) vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

4) kredītu apdrošināšanai;

5) galvojumu apdrošināšanai;

6) dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai;

7) juridisko izdevumu apdrošināšanai;

8) īpašuma apdrošināšanai, kas saistīta ar dažādu dabas parādību, arī mežu ugunsgrēku, nodarīto zaudējumu apdrošināšanu.

Izlīdzināšanas rezerve nedrīkst būt lielāka par 50 % no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās gada neto apdrošināšanas prēmijas konkrētajā apdrošināšanas veidā.

Izlīdzināšanas rezervi samazina (izmanto peļņas un zaudējumu aprēķina tehniskā rezultāta koriģēšanai), ja zaudējumu attiecība pārskata periodā ir lielāka nekā vidējā zaudējumu attiecība iepriekšējos piecos gados. Vidējo zaudējumu attiecību

( ZA ) iepriekšējos piecos gados aprēķina pēc formulas:

 

(6)

kur: NPAP - neto piekritušās atlīdzību prasības

NNP - neto nopelnītās prēmijas

Izlīdzināšanas rezerves samazinājumu aprēķina pēc formulas:

(ZA - ZA) × NP (7)

kur: ZA - zaudējumu attiecība pārskata gadā;

ZA - vidējā zaudējumu attiecība iepriekšējos piecos gados;

NP - pārskata gadā nopelnītās prēmijas.

Ja zaudējumu attiecība pārskata periodā ir vienāda vai mazāka nekā vidējā zaudējumu attiecība iepriekšējos piecos gados un uzkrātā izlīdzināšanas rezerve pārsniedz 50 % no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās neto apdrošināšanas prēmijas, izlīdzināšanas rezervi samazina līdz 50 % līmenim no iepriekšējos piecos gados parakstītās vidējās gada neto apdrošināšanas prēmijas.

 

2.5. Rezerve gratifikācijām un atlaidēm

Šo rezervi veido, ja apdrošināšanas līguma noteikumi paredz noteiktos gadījumos klientam piešķirt atlaidi vai veikt daļēju apdrošināšanas prēmiju atmaksāšanu, tas ir, atlaide vai apdrošināšanas prēmiju atmaksāšana ir deklarēta, bet vēl nav piešķirta. Rezervi izveido deklarētās atlaides vai apdrošināšanas prēmiju atmaksāšanas apmērā.

Rezervi aprēķina katrai apdrošināšanas polisei vai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai ar vienādiem atlaižu vai prēmiju atmaksāšanas noteikumiem atsevišķi.

 

2.6. Citas tehniskās rezerves

Citas tehniskās rezerves var veidot, ja apdrošinātājs ir pārliecināts, ka izveidotās iepriekš minētās rezerves būs nepietiekamas, lai nokārtotu saistības par spēkā esošajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

Citas tehniskās rezerves izveidošanas mērķi, izveidošanas kārtību, aprēķina metodi un samazināšanas kārtību apstiprina apdrošinātāja valde.

 

3. TEHNISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAS METODES

DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANĀ

3.1. Nenopelnīto prēmiju rezerve

Nenopelnīto prēmiju rezervi drīkst veidot tikai dzīvības apdrošināšanas līgumiem bez uzkrājuma veidošanas un ar termiņu līdz trīs gadiem, ja apdrošināšanas prēmija ir samaksāta pilnībā līguma darbības sākumā vai tiek maksāta reizi gadā.

Nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina katram apdrošināšanas līgumam atsevišķi. Grupas apdrošināšanas līgumiem ar mainīgu apdrošināto personu sastāvu nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina attiecībā uz katru apdrošināto personu atsevišķi.

Nenopelnīto prēmiju rezervi aprēķina no parakstītās bruto apdrošināšanas prēmijas.

Nenopelnīto prēmiju rezervi ( UPR ) aprēķina pēc formulas:

(8)

kur: p - parakstītā bruto apdrošināšanas prēmija;

t - laika periods, kurā apdrošināšanas līgums būs vēl spēkā no tehnisko rezervju aprēķināšanas dienas līdz apdrošināšanas līguma termiņa beigām;

T - apdrošināšanas līguma termiņš.

Par laika mērvienību formulā (8) izmanto dienu (1/365 metode) vai mēnesi (1/12 metode). 1/12 metodi drīkst izmantot tikai tad, ja visi apdrošināšanas līgumi stājas spēkā vienā datumā, piemēram, katra mēneša 1.datumā.

Pārapdrošinātāja daļu nenopelnīto prēmiju rezervē nosaka pārapdrošināšanas līgums.

 

3.2. Dzīvības apdrošināšanas rezerve

Dzīvības apdrošināšanas rezervi aprēķina pēc aktuārmatemātiskajām metodēm, izmantojot perspektīvo aprēķinu metodi, kur rezerve ir vienāda ar starpību starp apdrošinātāja saistību šodienas vērtību un nākotnē saņemamo apdrošināšanas prēmiju šodienas vērtību.

Dzīvības apdrošināšanas rezervi aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas nosacījumus, tajā skaitā:

1) apdrošinājuma summu, kā arī izmaksājamās atpirkuma summas, ja līgums tiek lauzts pirms termiņa;

2) gratifikācijas un atlaides, kuras piešķirtas līguma darbības laikā;

3) izvēles līguma nosacījumu izmaiņām vai līgumu pārveidošanai,

4) ar apdrošināšanas līgumu saistītos izdevumus, arī komisijas naudu;

5) nākotnē saņemamās apdrošināšanas prēmijas.

Dzīvības apdrošināšanas rezervi aprēķina katram dzīvības apdrošināšanas līgumam atsevišķi pēc katram līgumu veidam atbilstošas aktuārmatemātikas formulas un mirstības tabulas. Grupas apdrošināšanas līgumiem ar mainīgu apdrošināto personu sastāvu dzīvības apdrošināšanas rezervi aprēķina attiecībā uz katru apdrošināto personu atsevišķi.

Šodienas vērtības aprēķināšanai izmantojamo procentu likmi nosaka ievērojot piesardzīguma principu un valūtu, kādā apdrošinātājs uzņēmies saistības. Šodienas vērtības aprēķināšanai izmantojamā procentu likme nedrīkst būt augstāka par apdrošinātāja vidējo ieguldījumu atdevi pēdējo trīs gadu laikā. Dzīvības apdrošināšanas rezerves aprēķinā izmantojamo procentu likmi apstiprina apdrošinātāja valde.

Ja apdrošināšanas līgums paredz atpirkuma summas izmaksu, šī līguma dzīvības apdrošināšanas rezervei jebkurā brīdī jābūt ne mazākai par attiecīgajā brīdī garantēto atpirkuma summu.

Dzīvības apdrošināšanas rezerves aprēķināšanai retrospektīvo metodi drīkst izmantot tikai tad, ja perspektīvās metodes piemērošana nav iespējama (piemēram, apdrošināšanas līgumi ar brīvu apdrošināšanas prēmiju maksāšanas grafiku), kā arī ja šādi aprēķinātā rezerve nav mazāka par to, ko iegūtu ar perspektīvo metodi.

Ja aprēķinu rezultātā iegūst negatīvas dzīvības apdrošināšanas rezerves, tās pielīdzina nullei.

Pārapdrošinātāja daļu dzīvības apdrošināšanas rezervē nosaka pārapdrošināšanas līgums.

 

3.3. Atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezerve

Atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezerve ir starpība starp piekritušajām atlīdzību prasībām un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām. Dzīvības apdrošināšanas līgumiem atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezervi veido, ja:

1) ir saņemts apdrošināšanas atlīdzības pieteikums, bet apdrošināšanas atlīdzība vēl nav izmaksāta;

2) ir pienākušas līguma termiņa beigas un līgumā ir paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa;

3) tiek pārtraukts apdrošināšanas līgums, kuram ir paredzēta atpirkuma summas izmaksa, ja līgumu pārtrauc pirms termiņa.

Atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezerves noteikšanai izvērtē katru iepriekš minēto gadījumu atsevišķi un rezervē summu, kāda būs izmaksājama par katra konkrētā gadījuma iestāšanos.

Pārapdrošinātāja daļu atliktās apdrošināšanas atlīdzības rezervē nosaka pārapdrošināšanas līgums.

 

3.4. Rezerve gratifikācijām un atlaidēm

Šo rezervi gratifikācijām un atlaidēm veido deklarētajām, bet vēl nepiešķirtajām vai neizmaksātajām gratifikācijām un atlaidēm, ja:

apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz terminētās gratifikācijas (bonusa) piešķiršanu par apdrošināšanas gadījumiem, kuri iestāsies nākotnē;

apdrošinātājs uzkrāj rezervē summas, lai vēlāk tās sadalītu kā neatņemamu gratifikāciju (bonusu) noteiktas apdrošināšanas līgumu grupas klientiem, kuriem apdrošināšanas līguma nosacījumos paredzēta neatņemamu gratifikāciju (bonusu) piešķiršana vai izmaksāšana;

apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz noteiktos gadījumos klientam piešķirt atlaides.

Gratifikāciju (bonusu) un atlaižu rezervi aprēķina katrai apdrošināšanas polisei vai konkrētai apdrošināšanas polišu grupai ar vienādiem gratifikāciju un atlaižu piešķiršanas noteikumiem atsevišķi.

Pārapdrošināšana nesamazina rezervi gratifikācijām un atlaidēm.

 

3.5. Rezerve tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem

Rezervi tirgum piesaistītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem aprēķina atbilstoši tirgum piesaistītā apdrošināšanas līguma konkrētajiem nosacījumiem attiecībā uz aktīvu sastāvu, kuru tirgus vērtība nosaka līguma apdrošinājuma summu, apdrošināšanas atlīdzību un atpirkuma summu.

 

3.6. Citas tehniskās rezerves

Citas tehniskās rezerves var veidot, ja apdrošinātājs ir pārliecināts, ka izveidotās iepriekš minētās rezerves būs nepietiekamas, lai nokārtotu saistības par spēkā esošajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

Citu tehnisko rezervju izveidošanas mērķi, izveidošanas kārtību, aprēķina metodi un samazināšanas kārtību apstiprina apdrošinātāja valde.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija Veids: rīkojums Numurs: 112Pieņemts: 17.11.2000.Stājas spēkā: 17.11.2000.Zaudē spēku: 30.11.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 426/429, 28.11.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
13133
17.11.2000
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)