Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.111

Rīgā 2000.gada 11.februārī

Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu

1. Apstiprinu "Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību".

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodiskos norādījumus publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie metodiskie norādījumi piemērojami no 2000.gada 1.janvāra.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. V.Gromule

Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta otro daļu
un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 4.punktu

Ievads

Metodiskie norādījumi nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, kā arī apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību.

Norādījumi paredzēti nodokļa maksātājiem (darba ņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī citu ienākumu guvējiem), nodokļa ieturētājiem (darba devējiem un ienākuma izmaksātājiem), kā arī nodokļu administrācijas darbiniekiem, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā.

Metodiskie norādījumi sastādīti saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (turpmāk - Likums) normām, šajā likumā noteiktajiem Ministru kabineta noteikumiem. Metodiskajos norādījumos ir lietotas atsauces uz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas un tās pielikumu veidlapām (apstiprinātas ar Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumiem nr.12 "Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākuma deklarāciju"), kā arī uz citiem Latvijas Republikā pastāvošiem normatīvajiem aktiem.

Vietās, kur tekstā ir atsauces uz Ministru kabineta noteikumiem konkrēti tos nenosaucot, jāsaprot, ka runa ir par tiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir paredzēti Likumā, bet vēl nav pieņemti.

I daļa. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi

Šajā daļā tiks izskatīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - nodoklis (attiecīgā locījumā)) neapliekamo ienākumu veidi, kas noteikti Likuma 9.pantā. Neapliekamie ienākumi netiek ietverti maksātāja gada apliekamajā ienākumā. Visi šajā daļā uzskaitītie ar nodokli neapliekamie ienākumi ir attiecināmi gan uz LR rezidentiem, gan arī uz nerezidentiem, izņemot dividendes, kuras nerezidentiem ir apliekamas ar nodokli.

1. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, kuri gadā nepārsniedz 3000 latu, ar nodokli netiek aplikti. Lauksaimnieciskā ražošana ir augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības produkcijas ražošana.

Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un pašražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes produktu realizācijas.

Atvieglojumi lauksaimnieciskai darbībai aptver laukkopību, pļavkopību, dārzkopību, siltumnīcu saimniecību un puķkopību, biškopību, lopkopību, zirgkopību, putnkopību, truškopību, zvērkopību, zivkopību iekšējos ūdeņos un mežkopību.

Attiecībā uz mežkopību kā lauksaimniecisku darbību, jāņem vērā, ka kokmateriālu sagatavošana un ieguve neietilpst mežkopības darbos, tādēļ iegūtie kokmateriāli nav mežkopības produkcija. Kokmateriālu sagatavošana un realizācija ir uzskatāma par fiziskās personas saimniecisko darbību, un gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli.

Par ienākumiem no zivkopības iekšējos ūdeņos kā ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas kvalificējami ienākumi, kas gūti, veicot zivju resursu pavairošanas, zivju audzēšanas un tamlīdzīgus darbus. Ienākumi, kas gūti no zivju zvejas, ir apliekami ar nodokli.

Piemērs.

Zemnieku saimniecība taksācijas gadā guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un kokmateriālu realizācijas.

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 5000

Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu - Ls 4000

Ieņēmumi no kokmateriālu realizācijas - Ls 6000

Izdevumi, kas saistīti ar kokmateriālu realizāciju - Ls 4000

Apliekamais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 1000

Apliekamais ienākums no kokmateriālu realizācijas - Ls 2000.

Ar nodokli netiek aplikts ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 1000, savukārt, ienākumi no kokmateriālu realizācijas - Ls 2000 tiek aplikti ar nodokli.

2. Fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs ar nodokli netiek aplikts. Ar nodokli netiek apliktas arī fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējsabiedrības ienākuma. Ar nodokli ir apliekamas dividendes no nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos (piemēram, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā) noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā.

Ja uzņēmums ir piemērojis tikai likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" III nodaļā noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, tad izmaksātās dividendes ar nodokli nav apliekamas.

3. Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm ar nodokli netiek aplikti.

Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, kas saņemti ārvalstu kredītiestādēs ir ar nodokli apliekami ienākumi, kuri uzrādāmi deklarācijas D2 pielikumā kā ārvalstīs gūtie ienākumi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

4. Ar nodokli netiek apliktas apdrošināšanas atlīdzības. Izņēmums ir tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa. Šajā gadījumā nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība.

Piemērs.

Apdrošināšanas sabiedrība "X" izmaksā atlīdzības fiziskām personām A, B un C.

A - apdrošināšanas līgumu noslēgusi pati fiziskā persona, atlīdzība saņemta pienākot apdrošināšanas līguma beigu termiņam - apdrošināšanas atlīdzība ar nodokli nav apliekama.

B - apdrošināšanas līgumu darbinieka labā noslēdzis darba devējs, atlīdzība saņemta, laužot līgumu pirms termiņa - apdrošināšanas atlīdzība apliekama ar nodokli. Nodokli no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vietā ietur ienākuma izmaksātājs - apdrošināšanas sabiedrība.

C - apdrošināšanas līgumu darbinieka labā noslēdzis darba devējs, atlīdzība saņemta iestājoties apdrošināšanas gadījumam (lauzta roka) - apdrošināšanas atlīdzība ar nodokli nav apliekama.

5. Izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, ar nodokli netiek aplikti.

Kārtību, kādā ar nodokli ir apliekami fizisko personu ienākumi, kurus tās guvušas izložu un azartspēļu laimestu veidā, nosaka Ministru kabineta 1997.gada 1.jūlija noteikumi Nr.233 "Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekami fizisko personu ienākumi no izlozēm un azartspēlēm".

Atbilstoši minētajiem noteikumiem fiziskā persona gada ienākumu deklarācijā uzrāda taksācijas gada laikā laimestu veidā gūto kopējo ienākumu, kas aprēķināts, ņemot vērā ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē saistītos izdevumus, par kuriem tam ir atbilstoši noformēti izdevumus apliecinoši maksājuma dokumenti. Dokumentos jābūt norādītam juridiskās personas (azartspēles vai izlozes organizētāja) nosaukumam, reģistrācijas numuram un adresei, kā arī spēlētāja identifikācijas datiem (fiziskās personas vārdam, uzvārdam, personas kodam).

Ja taksācijas gada laikā no spēlētāja gūtajiem laimestiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, ieturētā summa tiek ņemta vērā, aprēķinot no kopējās laimestu summas maksājamā nodokļa lielumu. Par izdevumiem, kas saistīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē taksācijas gada laikā, ir samazināma tikai laimestu kopējā summa. Ja spēlētājs gada laikā nav saņēmis laimestu, izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos azartspēlē vai izlozē, nav iekļaujami ienākumu deklarācijā.

Piemērs.

Izložu laimestus saņem 3 fiziskās personas A, B un C.

A - saņemtais laimests Ls 50; ar dokumentiem apliecināti izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu Ls 30. Apliekamais ienākums no izložu laimestiem Ls 50 - Ls 30 = Ls 20; nodoklis maksājams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, laimestu un ar to gūšanu saistītos izdevumus uzrādot deklarācijas D1 pielikumā.

B - saņemtais laimests Ls 600. Nodokli no laimesta ietur izmaksātājs laimesta izmaksas vietā un tas ir 25% no Ls 600 = Ls 150. Izdevumi, kas saistīti ar piedalīšanos izlozē, ņemami vērā tikai, sastādot gada ienākumu deklarāciju.

C - saņemtais laimests Ls 5; ar dokumentiem apliecināti izdevumi, kas saistīti ar to iegūšanu Ls 10. Nodoklis no saņemtā laimesta nav maksājams.

6. Ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm ar nodokli netiek aplikti.

Ienākums, kas gūts no citu valstu parādzīmēm ir apliekams ar nodokli un tas uzrādāms gada ienākumu deklarācijas D2 pielikumā.

7. Likumos un citos normatīvajos aktos noteiktie pabalsti, kas izmaksāti no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no Ministru kabineta noteiktajiem fondiem izmaksājamie pabalsti ar nodokli netiek aplikti. Izņēmums ir pārejošas darba nespējas pabalsts, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. Normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kas izmaksājama no budžeta, ir ar nodokli neapliekams ienākums.

Maternitātes pabalsti, kurus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - VSAA), ar nodokli netiek aplikti.

Pabalsti ir arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem piešķirtie mūža granti valsts emeritētajiem zinātniekiem un Kultūrkapitāla fonda piešķirtās mūža stipendijas kultūras un mākslas darbiniekiem par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā.

Pabalsti, kurus izmaksā darba devējs - budžeta iestāde no darba algas fonda (atlaišanas pabalsti, atvaļinājuma pabalsti, saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" izmaksātie pabalsti ierēdņiem u.c.) ir apliekami ar nodokli un par tiem veicamas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - sociālās iemaksas).

Piemērs.

Fiziska persona saņēmusi 4 dažādus pabalstus.

1) Ģimenes valsts pabalstu par 2 bērniem, ko izmaksā VSAA. Pabalsts ar nodokli nav apliekams, jo tas izmaksāts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" no valsts budžeta līdzekļiem.

2) Pabalstu no pašvaldības samaksai par apkuri. Pabalsts ar nodokli nav apliekams, jo tas izmaksāts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību" no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3) Atvaļinājuma pabalstu darba vietā - budžeta iestādē. Pabalsts pieskaitāms darbinieka algai un apliekams ar nodokli, kā arī par to veicamas sociālās iemaksas.

4) Slimības pabalstu, ko, iesniedzot slimības lapu B par slima bērna, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, kopšanu, izmaksā VSAA. Minētais pabalsts ir apliekams ar nodokli izmaksas vietā.

8. Stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprināta fonda līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets ar nodokli netiek apliktas.

Likuma izpratnē stipendija ir vienreizēja vai sistemātiski ilgākā laika posmā izmaksāta naudas summa:

1) personai, kura vispārēju vai izvēlētu izglītības (studiju) programmu apgūst izglītības iestādē vai patstāvīgi;

2) personas apgādībā esošo personu izglītības (studiju) programmas apgūšanas veicināšanai izglītības iestādē;

3) personai tās pētniecības darba vai radošā darba atbalstam.

Fondus, kuru izmaksātās stipendijas nav apliekamas ar nodokli nosaka Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumi Nr.402 "Noteikumi par fondiem, kuru izmaksātās stipendijas nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Darba devēja izmaksātās stipendijas darbiniekiem, kuri mācās augstskolās (neatkarīgi no tā, vai stipendijas izmaksa tiek veikta darba vietā, vai arī pārskaitot uz augstskolu), netiek uzskatītas par neapliekamu ienākumu.

9. Mantojuma rezultātā gūtais ienākums ar nodokli netiek aplikts. Izņēmums ir autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, kas ir ar nodokli apliekams ienākums. No fiziskajām personām saņemtais dāvinājums ar nodokli netiek aplikts.

Autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, apliek ar nodokli ienākuma izmaksas vietā.

10. Ar nodokli netiek apliktas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu. Publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija ar nodokli netiek aplikta.

Lai noteiktu uzvarētāju konkursos un sacensībās jāvadās no konkursa un sacensību apstiprinātā nolikuma. Mantiskās balvas vērtība nosakāma tās iegādes (bilances) vērtībā.

Piemērs.

Sportists taksācijas gada laikā saņem balvas par iegūtajām godalgotajām vietām 3 sacensībās.

1) Naudas balvu Ls 115.

2) Balvu - kafijas automātu - Ls 25 vērtībā.

3) Balvu - sporta tērpu un apavus - Ls 70 vērtībā.

Nodoklis balvas izsniegšanas vietā nav ieturams, bet balvu saņēmējam gada beigās iesniedzama gada ienākumu deklarācija, kur uzrādāms gūtais ienākums (balvas), t.i. Ls 115 + Ls 25 + Ls 70 = Ls 210.

Ar nodokli apliekams ienākums (balvas), kurš pārsniedz Ls 150, t.i. Ls 210 - Ls 150 = Ls 60, kas uzrādāms deklarācijas D1 pielikumā.

11. Ar nodokli netiek aplikta uzturnauda (alimenti), kā arī summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā.

12. Atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā ar nodokli netiek aplikta.

Atlīdzība par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā tiek izmaksāta saskaņā ar 1995.gada 2.novembra likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", kā arī Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumiem Nr.441 "Noteikumi par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanu".

13. Ar nodokli netiek aplikts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu.

Darbinieka nāves gadījumā bēru pabalsts tiek piešķirts mirušā radiniekam vai tuviniekam. Arī šajā gadījumā bēru pabalsts līdz 150 latiem ar nodokli netiek aplikts. Summa, kas pārsniedz 150 latus, ir ar nodokli apliekams ienākums, kas uzrādāms deklarācijas D1 pielikumā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Bēru pabalsts minētās normas ietvaros netiek aplikts ar nodokli, ja ir pievienoti radniecību apliecinoši dokumenti, kā arī iesniegta miršanas apliecības kopija.

14. Ar nodokli netiek aplikta palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata.

15. Kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros ar nodokli netiek apliktas. Izņēmums ir kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, kas ir ar nodokli apliekams ienākums.

Piemērs.

Likuma "Par valsts civildienestu" 40.pantā noteiktā kompensācija par mācību maksu 50% apmērā no samaksātās summas ar nodokli nav apliekama.

Komandējuma izdevumiem Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumos Nr.233 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi" noteikto normu ietvaros ir kompensācijas raksturs, un saskaņā ar Likumu tās nav apliekamas ar nodokli.

Holokausta upuriem izmaksājamās kompensācijas normu (1000 ASV dolāru), kas netiek aplikta ar nodokli, nosaka Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra noteikumi Nr.371 "Noteikumi par kompensāciju izmaksu normu holokausta upuriem, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli".

16. Ministru kabineta noteikto normu ietvaros apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā ar nodokli netiek apliktas.

Šāda apgāde natūrā, piemēram, paredzēta zivsaimniecības un tirdzniecības flotes kuģu komandām, kas, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa ne mazāk par 48 stundām, un kuras ēdina darba devējs par saviem līdzekļiem, un šī ēdināšana nav aizstājama ar kompensāciju naudā.

17. Ar nodokli netiek aplikta atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību.

18. Ienākumi no sava īpašuma pārdošanas ar nodokli netiek aplikti. Izņēmums ir ienākums no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas, kurš ir ar nodokli apliekams ienākums.

Ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, ir ar nodokli apliekams ienākums. Kārtību, kādā gūtais ienākums ir apliekams ar nodokli, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Ienākums no tādu akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijušas personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, ir ar nodokli apliekams ienākums, sākot ar 2001.gada 1.janvāri. Kārtību, kādā gūtais ienākums ir apliekams ar nodokli, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Ienākums no personāla akciju atpirkšanas ir apliekams ar nodokli.

Saskaņā ar likuma "Par akciju sabiedrībām" 29.pantu par personāla akciju īpašniekiem var kļūt tikai sabiedrības darbinieki. Akciju sabiedrība pārdod personāla akcijas sabiedrības darbiniekiem ar atlaidi vai piešķir tās bez maksas. Personāla akcijas to īpašnieks nevar atsavināt (pārdot, uzdāvināt u.c.), un tās nepāriet mantojumā. Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tai ir jāatpērk no šā darbinieka viņam piederošās personāla akcijas pilnā to vērtības apjomā.

Piemērs.

Augoša meža pārdošana nevar tikt uzskatīta par sava īpašuma pārdošanu, jo pārdodot augošus kokus uz celma, persona nodod citai personai savas tiesības izmantot mežu. Ienākums no augoša meža pārdošanas ir apliekams ar nodokli.

Ja fiziskā persona realizē nekustamo īpašumu, kas reģistrēts Zemesgrāmatā un uz kura atrodas mežs, tad šajā gadījumā gūtais ienākums ir kvalificējams kā ienākums no sava īpašuma pārdošanas, un nav apliekams ar nodokli.

19. Palīdzība, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama gadījumā, ja arodbiedrības naudas līdzekļi veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem).

No citu organizāciju biedru (piemēram, dārzkopības kooperatīvu u.c.) naudas līdzekļiem saņemtie ienākumi nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli.

20. Ar nodokli nav apliekama kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu).

21. Summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībā vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā un lauku attīstībā, ar nodokli netiek apliktas.

Ja lauksaimniecības produkcijas ražotājam tiek kompensēti kredīta procenta maksājumi, ir jāizvērtē, vai piešķirtie līdzekļi ir paredzēti valsts subsīdiju programmā un izmantoti valsts atbalstam lauksaimniecībai un līdz ar to var tikt uzskatīti par subsīdiju, kura nav apliekama ar nodokli.

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs (fiziska persona, zemnieku saimniecība vai individuālais uzņēmums) saņem samaksu no valsts subsīdiju fonda par informācijas saņemšanu, apstrādi un nosūtīšanu Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" par tās pārraudzībā esošiem ganāmpulkiem, šī samaksa ir uzskatāma par subsīdiju, kura nav apliekama ar nodokli.

1.piemērs.

Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, saņem subsīdijas no valsts Ls 1000 apmērā dzērveņu stādu iegādei. Minētās subsīdijas ar nodokli nav apliekamas.

2.piemērs.

Zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un lauku tūrismu, saņem subsīdijas no valsts lauku tūrisma attīstīšanai. Minētās subsīdijas nav atbrīvotas no aplikšanas ar nodokli.

22. Bezpeļņas organizācijas SIA "Sorosa fonds - Latvija" projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju SIA "Sorosa fonds - Latvija".

II daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana fiziskām personām (rezidentiem)

Aprēķinot nodokli fiziskām personām (rezidentiem) ir jāņem vērā, ka ar nodokli tiek aplikts viss maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūto apliekamo ienākumu apjoms.

Nodoklis sastāv no:

* algas nodokļa;

* patentmaksas;

* nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības.

Algas nodokli par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi, t.i.

* darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, attaisnoto izdevumu, kas saskaņā ar Likumu ir atskaitāmi no ar algas nodokli apliekamā ienākuma, un atvieglojumu summa;

* darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa karte - kalendārā mēneša ienākums, no kura tiek atskaitītas par attiecīgo kalendāro mēnesi nomaksātās sociālās iemaksas.

Patentmaksa ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu. Patentmaksa tiek samaksāta pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas.

Ja fiziskā persona gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (individuālā darba, īpašuma vai citiem avotiem), tā maksā nodokli par ienākumu gūto no saimnieciskās darbības. Nodoklis tiek maksāts avansa veidā, un tiek precizēts beidzoties taksācijas gadam.

1.nodaļa. Gada apliekamā ienākuma avoti

1. Nodokļa maksātāja gada apliekamais ienākums ir viņa gada ienākums, izņemot šo norādījumu pirmajā daļā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti:

- gada neapliekamais minimums;

- attaisnotie izdevumi;

- atvieglojumi.

2. Nodokļu maksātāja (rezidenta) ar nodokli apliekamo ienākumu veido:

Nr. p.k. Ienākumu veids
1. Ienākums no algotā darba.
2. Ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma līguma.
3. Ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku
saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts.
4. Ienākumi no līgumsabiedrības.
5. Ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas)
dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas)
likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā.
6. Ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes)
iznomāšanas vai izīrēšanas.
7. Ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai
apakšīrniekam.
8. Ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas.
9. Ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība,
izpildītājatlīdzība, zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu,
izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri).
10. No uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie
dāvinājumi.
11. Pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota.
12. Citi ienākumi, kas nav minēti šo norādījumu pirmajā daļā.

3. Nosakot fiziskās personas - darbinieka ar algas nodokli apliekamo ienākumu ir jāņem vērā Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis".

4. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi (labumi), ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līgumu izpildes.

5. Ar algas nodokli jāapliek atlaišanas pabalsts un citi maksājumi, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā.

6. Ar algas nodokli jāapliek darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam (arī bijušajam darbiniekam), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru (ar nodokli tiek aplikta summa, kura pārsniedz minimālo mēnešalgu). Ja fiziskā persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, minētais ir attiecināms uz katru darba devēju.

Piemērs.

Ja darba devējs darbiniekam uzdāvina dāvanu (naudu vai mantu) Ls 60 vērtībā, darbiniekam pie viņa ar nodokli apliekamā ienākuma ir jāpieskaita Ls 10 (minimālā mēnešalga - Ls 50).

7. Ja darbinieks saņem labumu no darba devēja mantiskā vai pakalpojumu veidā (piemēram, televizoru), saņemtā labuma vērtību var veidot mantiskā labuma ekvivalents naudas izteiksmē un summa, kas atbilst nodokļu lielumam no mantiskā labuma ekvivalenta naudas izteiksmē.

Piemērs.

Paredzēta dāvana televizors (vērtība Ls 200), atspoguļojot uzņēmumu finansu uzskaites grāmatvedībā minēto balvu jāparedz papildus naudas (nodokļu) summa latos 93,04. Tātad kopējā dāvanas summa būs Ls 293,04, jo atskaitot no minētās summas sociālās iemaksas Ls 26,37, un algas nodokli Ls 66,67, iegūst dāvanas "tīro" vērtību Ls 200.

8. Ar algas nodokli jāapliek darba devēja dotais labums darbinieka, viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā, sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā.

9. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar. Ar tirgus vērtību ir jāsaprot konkrētā labuma, kas dots darbiniekam, vērtība atbilstoši darba devēja izmaksām.

10. Ja nodokļu administrācijai rodas šaubas par darījuma atspoguļošanas patiesumu, tā var nepiekrist darījuma cenai vai labuma tirgus vērtībai un, pamatojoties uz līdzīgu darījumu analīzi, noteikt citu labuma tirgus cenu vai darījuma vērtību.

11. Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas noteiktajam darījuma vērtības vai labuma tirgus vērtības lielumam, tad, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām", viņam ir tiesības 10 dienu laikā pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu.

12. Ar algas nodokli ir jāapliek darba devēja segtie izdevumi par darbinieka:

* dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri

* komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu;

* mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu.

13. Ar algas nodokli ir jāapliek labums, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs.

14. Ar algas nodokli ir jāapliek jebkuri tiešie vai netiešie darba devēja pabalsti, kā arī darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumi, kuri saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, kurus sedz darba devējs, un kurus ir iespējams personificēt, t.i., pieskaitīt konkrētā darbinieka apliekamajam ienākumam.

Piemērs.

Darba devējs darbiniekam apmaksā braucienu (ekskursiju) uz ārzemēm.

Šajā gadījumā ekskursijas apmaksāšana ir darbinieka saņemtais labums no darba devēja, kurš ir personificējams, un līdz ar to, ir apliekams ar algas nodokli.

15. Ar algas nodokli nav jāapliek uzņēmuma izdevumi darbiniekam, ja tos nav iespējams personificēt.

Piemērs.

Uzņēmums rīko sporta sacensības un īrē sporta kompleksu. Dalībniekiem paredzētas brokastis. Sacensībās piedalās gan sava, gan citu uzņēmumu darbinieki.

Visbiežāk šādos un analoģiskos gadījumos nav iespējams noteikt katra konkrētā cilvēka gūto labumu, līdz ar to arī minētie izdevumi ir jāattiecina uz uzņēmuma ar saimniecisko darbību nesaistītajām izmaksām un par tām jāpalielina uzņēmuma ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums.

16. Algas nodoklis jāmaksā par ienākumiem, kas gūti kā starpība starp darbinieka noguldījumam (depozītam) noteikto procentu likmi un kredītiestādes noteikto noguldījuma (depozīta) parasto procentu likmi, ja darba devējs noteicis darbinieka noguldījumam (depozītam) augstākus noguldījuma (depozīta) procentus par attiecīgajā kredītiestādē noteiktajiem parastajiem noguldījuma (depozīta) procentiem. Minētais attiecas tikai uz tiem darba ņēmējiem, kuru darba devējs ir kredītiestāde, jo ar nodokli nav apliekami ienākumi no noguldījumiem un depozītiem LR reģistrētās kredītiestādēs, kuras saņēmušas licenci saskaņā ar Latvijas Bankas padomes 1992. gada 5. novembra lēmumu Nr. 2/5 "Par nolikuma "Par banku un citu kredītiestāžu licencēšanas kārtību" apstiprināšanu". Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, kredītiestāde ir uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus.

17. Algas nodoklis jāmaksā par labumu, ko darbinieks guvis (mājsaimniecībai vai personīgajam patēriņam) no darba devēja konta kredītiestādē apmaksātajiem izdevumiem (arī izmantojot debetkarti un kredītkarti), ja darbinieks nav atmaksājis darba devējam šos izdevumus.

18. Ar algas nodokli tiek aplikti arī citi ienākumi, maksājumi un labumi, kas saņemti no darba devēja un nav ar nodokli neapliekami ienākumi.

19. Ja darba devējs uzskata par labāku bezskaidras naudas norēķina sistēmu un noslēdz līgumu ar banku par darba algas izmaksu sava uzņēmuma darbiniekiem ar bankas darba algas norēķina karšu (debetkaršu, kredītkaršu) palīdzību, tad darba devējam, veicot ar šo bankas kontu atvēršanu un karšu lietošanu saistītos maksājumus, algas nodoklis nav jāietur. Saskaņā ar 1999.gada 16.decembrī pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.588 2.3.punktu, Valsts budžeta iestāžu vadītājiem ir pienākums slēgt ar darbinieku brīvprātīgi izvēlētajām kredītiestādēm vai bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts" līgumus par atalgojuma izmaksas organizēšanu, sedzot norēķinu kontu atvēršanas un ikgadējo maksājumu karšu lietošanas maksu no iestādes budžeta līdzekļiem.

20. Algas nodoklis nav jāmaksā par darba devēja izdevumiem par darbinieka ēdināšanu, speciālo apģērbu un speciālajiem apaviem, kā arī par darbinieka iepriekšējām un periodiskajām medicīniskajām apskatēm likuma "Par darba aizsardzību" 23.pantā noteiktajos gadījumos.

20.1. Likuma "Par darba aizsardzību" 23.pantā ir paredzēts, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem, kuri strādā:

* smagos, veselībai kaitīgos, bīstamos darbos un citos darbos, kur tas ir noteikts likumdošanas aktos, iepriekšējas un periodiskas medicīniskās apskates, kā arī segt ar to organizēšanu saistītos izdevumus;

* kaitīgos darba apstākļos un darbos, kas noris sevišķos meteoroloģiskos apstākļos, - ar specapģērbiem, specapaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, nodrošināt to izmantošanu paredzētajam nolūkam, kā arī uzglabāšanu, mazgāšanu, žāvēšanu, tīrīšanu, dezinfekciju, degazāciju, dezaktivāciju un labošanu;

* kaitīgos darba apstākļos - ar pienu vai citiem līdzvērtīgiem pārtikas produktiem;

* sevišķi smagos vai kaitīgos darba apstākļos - ar ārstnieciski profilaktisko uzturu;

* darbos, kur iespējama kaitīgo vielu iedarbība uz ādu, - ar mazgājamiem un neitralizējošiem līdzekļiem;

* karstos cehos - ar sālīto gāzēto ūdeni.

20.2. Darba aizsardzības un darba higiēnas normas, medicīniskās indikācijas, darbu sarakstus, darbinieku kategorijas un noteikumus, kuri darba devējiem jāievēro, apstiprina Labklājības ministrija.

21. Algas nodoklis nav jāmaksā par darba devēja piešķirtajiem labumiem un maksājumiem, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecināmi uz darba devēja izdevumiem.

22. Ar algas nodokli nav apliekami darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību (darbā, profesijā, amatā, arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanu un uzlabošanu un zināšanu paplašināšanu) un profesionālās sagatavotības paaugstināšanu, izņemot vispārējās izglītības iegūšanas izmaksas un izglītības izmaksas zinātniskā grāda vai diploma iegūšanai.

Piemērs.

Ja darba devējs apmaksā datorkursus savam darbiniekam (grāmatvedim), tad šī datorkursu maksa nav apliekama ar algas nodokli. Savukārt, ja darba devējs sedz daļu vai visu maksu par darbinieka mācībām augstākajā mācību iestādē- bakalaura grāda iegūšanai, tad minētā mācību maksa ir apliekama ar algas nodokli.

23. Ar algas nodokli nav apliekama darba devēja izmaksāta atlīdzība darbiniekam par darbā gūto kaitējumu veselībai, ja atlīdzība izmaksāta par kaitējumu, kurš gūts laikposmā līdz 1997.gada 1.janvārim, vai darbinieka nāves gadījumā - par darba devēja izmaksātu atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām. Gadījumus, kad darba devējam jāizmaksā atlīdzība par darbā gūto kaitējumu, reglamentē:

* 1995.gada 2.novembra likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām";

* Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi Nr.441 "Noteikumi par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanu".

24. Ar algas nodokli nav apliekami izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu, kompensējot starpību starp darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem un viņa dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem citā apdzīvotā vietā, uz kuru darba pienākumu dēļ darbinieks un viņa ģimene ir pārcēlušies pēc darba devēja norādījuma.

25. Ar algas nodokli nav jāapliek darbinieka izdevumu kompensācija, kas radušies sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai šādas iecelšanas izbeigšanu un ar to saistīto pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā vai ārpus tās.

26. Ar algas nodokli nav jāapliek izdevumu kompensācija, ko darba devējs samaksājis darbiniekam par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām, kas var ietvert atlīdzību par transportlīdzekļa nolietojumu, profilaktisko apkopi un remontu, izdevumus par iegādāto degvielu, ja starp darba devēju un darba ņēmēju ir noslēgts nomas līgums par darbinieka personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām un ja attiecīgie izdevumi ir apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīts minētais izlietojums.

26.1. Ja darbinieks ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā persona, kas iznomā tai piederošo īpašumu, tad darba devējs, maksājot savam darba ņēmējam nomas maksu par automobiļa izmantošanu, izmaksājamo summu var nedalīt atsevišķās daļās (atsevišķi maksu par nomu un atsevišķi kompensāciju par transportlīdzekļa nolietojumu, profilaktisko apkopi un remontu, izdevumus par iegādāto degvielu), jo šajā gadījumā attaisnojuma dokumentus par saviem izdevumiem Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniegs pats darbinieks. Ņemot vērā minēto, algas nodoklis no izmaksājamās summas šajā gadījumā nav jāietur, bet jānosūta paziņojums par izmaksātajām summām.

26.2. Ja darbinieks nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā persona, kas iznomā tai piederošo īpašumu, tad darba devējs, izmaksājot savam darba ņēmējam nomas maksu par automobiļa izmantošanu, izmaksāto nomas maksu obligāti apliek ar nodokli, sociālās iemaksas minēto izmaksu gadījumā nav jāveic. Darbinieka papildu izdevumi par transportlīdzekļa profilaktisko apkopi un remontu, izdevumi par iegādāto degvielu tiek kompensēti tikai tad, ja darbinieks darba devējam iesniedz attaisnojuma dokumentus, kuros norādīts minētais izlietojums. Izdevumu kompensācija uzskatāma par ienākumu, par kuru nav jāmaksā algas nodoklis tikai tad, ja izdevumi, kurus darba devējs kompensē savam darbiniekam, ir saistīti ar transportlīdzekļu izmantošanu uzņēmuma darba vajadzībām.

27. Ar algas nodokli nav jāapliek līdzekļi, ko darba devējs darbiniekam piešķīris uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), organizācijas, iestādes vai amata reprezentācijas izdevumiem, ja tie ir uzskaitīti darba devēja grāmatvedībā un apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīts minētais izlietojums.

2.nodaļa. Attaisnotie izdevumi

Likums nosaka attaisnotos izdevumus, kuri tiek atskaitīti no maksātāja gada apliekamā ienākuma apjoma.

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas veiktās sociālās iemaksas.

Sociālās iemaksas tiek atskaitītas no mēneša ienākuma apjoma pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli.

Saimnieciskās darbības veicēju veiktās sociālās iemaksas iekļaujamas izdevumos, sastādot gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumu.

2. No gada apliekamo ienākumu apjoma pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.

3. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitītas summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantam Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus" noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma.

Budžeta iestādēm saskaņā ar minētajiem noteikumiem īpašu atļauju saņemt ziedojumus nevajag.

Ziedojuma vai dāvinājuma summas tiek atskaitītas no maksātāja gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju. Gada ienākumu deklarācijai ir pievienojami dokumenti, kas apliecina maksātāja taksācijas gada laikā veiktos ziedojumus minētajām organizācijām vai iestādēm.

Piemērs.

Fiziskā persona sabiedriskajai organizācijai, kurai ir Finansu ministrijas izsniegta atļauja saņemt ziedojumus, taksācijas gadā ziedojusi Ls 250. Fiziskās personas gada apliekamais ienākums ir Ls 1000.

Deklarācijas 07.rindā "Attaisnotie izdevumi (ziedojumi un dāvinājumi)" drīkst uzrādīt tikai 20% no apliekamā ienākuma, kurš uzrādīts deklarācijas 03.rindā un ir Ls 1000, t.i. 20% no Ls 1000 = Ls 200, un nevis visa ziedotā summa, kas sastāda Ls 250.

4. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamā ienākuma apjoma tiek atskaitīti zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.

5. No gada apliekamā ienākuma apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitītas saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma. Ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic pati fiziskā persona, tad tās tiek atskaitītas no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju.

Ja iemaksas privātajos pensiju fondos darbinieku labā veic darba devējs, tad iemaksas, kuras atļauts atskaitīt no mēneša apliekamā ienākuma kā attaisnotos izdevumus, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms summu, par kurām saskaņā ar likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, atskaitīšanas, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas. Iemaksas privātajos pensiju fondos šajā gadījumā tiek atskaitītas no mēneša ienākuma apjoma pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli.

3.nodaļa. Maksātāja gada neapliekamais minimums

1. Saskaņā ar Likuma 12.pantu maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa.

Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumi Nr.484 "Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma apmēru, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka mēneša neapliekamo minimumu - 21 lats.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta 1993.gada 30.decembra noteikumiem Nr.40 "Par kārtību, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa un algas nodokļa karte", ar algas nodokļa grāmatiņu palīdzību tiek nodrošināta pareiza neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošana.

2.1. Nodokļa maksātājus reģistrē un grāmatiņas un kartes izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pēc nodokļa maksātāju dzīvesvietas vai pilsētu (izņemot republikas pilsētas un rajonu pilsētas) un pašvaldību pārvaldes institūcijas. Lai saņemtu grāmatiņu un karti, fiziskām personām jāuzrāda pase vai cits dokuments, kurā norādīts personas kods.

2.2. Katram Latvijas Republikas rezidentam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa. Nodokļa maksātājs grāmatiņu iesniedz pamatdarba vietā (uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā, iestādē, organizācijā vai fiziskajai personai - darba devējam), uzsākot darba attiecības, vai vietā, kuru tas uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu, pirms ienākuma gūšanas.

3. Mēneša neapliekamo minimumu piemēro, aprēķinot algas nodokli tikai ienākuma gūšanas (izmaksas) vietā, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

4. Likuma 12.pantā noteikto vispārējo nodokļa maksātāja neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kuras saņem pensiju, kā arī personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem, politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

5. Lai saimnieciskās darbības veicējiem pie avansa maksājumu aprēķināšanas piemērotu neapliekamo minimumu, nodokļa maksātājam algas nodokļa grāmatiņa jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

Piemērs.

Ja fiziskā persona strādā algotu darbu un vienlaicīgi veic saimniecisko darbību, tad tā var izvēlēties, vai algas nodokļa grāmatiņu iesniegt darba vietā vai arī Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kur neapliekamais minimums un atvieglojumi tiek ņemti vērā pie avansa maksājumu aprēķina. Gadījumā, ja algas nodokļa grāmatiņu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, darba vietā jāiesniedz gada karte.

6. Aizpildot Gada ienākumu deklarāciju, gada neapliekamais minimums (Ls 252) tiek piemērots katram nodokļu maksātājam, izņemot personām, kurām pensija ir piešķirta atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vai kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem, politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Piemērs.

Fiziskā persona taksācijas gadā no janvāra līdz maija mēnesim darba vietā strādā ar gada karti. Par šo periodu neapliekamais minimums darba vietā netiek piemērots. No jūnija mēneša darbinieks iesniedz algas nodokļa grāmatiņu, un no šī laika darba vietā sāk piemērot neapliekamo minimumu Ls 21 mēnesī. Taksācijas gada laikā darba vietā tiek piemērots neapliekamais minimums Ls 21 x 7 = Ls 147. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, fiziskai personai tiek piemērots gada neapliekamais minimums (Ls 252) un pārmaksātā nodokļa summa tiek atmaksāta.

7. Maksātājam nepiemēro neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļu maksātāja apgādībā, tam izmantojot Likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus par apgādājamām personām.

Piemērs.

Fiziskā persona A no 1.janvāra līdz 31.maijam bijusi apgādībā savai mātei. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, maksātājam A var piemērot gada neapliekamo minimumu tikai no 1.jūnija līdz 31.decembrim, t.i.

Ls 21 x 7 = Ls 147.

8. Saskaņā ar "Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" (līgums noslēgts 30.04.1994.) 7.pantu militārajiem pensionāriem pensijas neapliek ar nodokļiem. Sastādot Gada ienākumu deklarāciju, minētās pensijas militārajiem pensionāriem ir jāuzrāda deklarācijas D1 pielikumā kā ar nodokli neapliekamais ienākums. Militārajiem pensionāriem piemērojams gada neapliekamais minimums (Ls 252), ja viņi saņem citus ar nodokli apliekamus ienākumus.

4.nodaļa. Atvieglojumi maksātājam

1. Saskaņā ar Likuma 13.pantu maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

* atvieglojumi par apgādībā esošām personām;

* atvieglojumi personām, kurām piešķirtas pensijas;

* papildu atvieglojumi personām, kuras saskaņā ar likumiem atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

2. Likums nosaka, ka apgādībā var būt sekojošas personas.

Nr. p.k. Personas, kas var būt apgādībā
1. Nepilngadīgs bērns.
2. Bērns, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās
izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
3. Nestrādājošs laulātais.
4. Nestrādājoši vecāki un vecvecāki.
5. Mazbērni vai audzināšanā paņemti bērni, ja no viņa vecākiem nav iespējams
piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās
vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma
sasniegšanai.
6. Brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku.
7. Apgādībā esošu personu apgādājamie.
8. Persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta
uzturnauda (alimenti).
9. Maksātāja aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona.

3. Likumā noteiktos atvieglojumus piemēro nodokļu maksātājam, kuram algas nodokļa grāmatiņā, pamatojoties uz "Paziņojumu par apgādībā esošajām personām", ir izdarīts ieraksts par atvieglojumu piešķiršanu.

4. Apgādībā nevar būt persona, kura patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz pusi no noteiktā neapliekamā minimuma, t.i. Ls 10,50 mēnesī, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona, kā arī persona, kura saņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju.

5. Atvieglojumu par apgādībā esošām personām piemēro ienākuma gūšanas vietā, ja maksātājs ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, kurā ir uzrādītas apgādājamās personas.

1.piemērs.

Par apgādājamo personu var būt bērns, kurš nestrādā un mācās augstskolas vakara vai neklātienes nodaļā un saņem apgādnieka zaudējuma pensiju.

2.piemērs.

Vīram apgādībā var būt gan sieva, gan sievas bērni no iepriekšējās laulības.

6. Atvieglojums par apgādājamiem ir noteikts puses apmērā no maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem, t.i. Ls 10,50 mēnesī.

7. Atvieglojumu par apgādājamo personu piešķir sākot ar mēnesi, kad radušās tiesības uz atvieglojumu un pārtrauc piešķirt ar nākošo mēnesi pēc tiesību zaudēšanas.

Piemērs.

Ja bērns piedzimis 14.novembrī, tad maksātājam tiesības uz atvieglojumu radušās novembra mēnesī, un atvieglojums piemērojams par taksācijas gada 2 mēnešiem, t.i. Ls 10,50 x 2 = Ls 21.

8. Atvieglojumu par apgādājamo nevar noteikt par personu, kura atrodas pilnīgā valsts apgādībā, t.i., ja tā dzīvo pansionātā, atrodas zīdaiņu vai bērnu namā, mācās speciālās skolās un par viņas uzturēšanos šajās iestādēs vecākiem nav jāmaksā.

9. Personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir pensijas apmērā.

10. Personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīviem aktiem, šo pensiju neapliekamais minimums ir 1200 latu gadā.

11. Ja pensija ir lielāka par šo neapliekamo minimumu, tad no pārsnieguma summas pensijas izmaksas vietā - VSAA tiek ieturēts nodoklis.

Piemērs.

J.Kalniņš ir darbinieks firmā A. No 1999.gada 11.jūnija viņš sāk saņemt piešķirto vecuma pensiju Ls 72 mēnesī. Gada neapliekamo minimumu pensionāram, ko par taksācijas gadu piemēro J.Kalniņam nosaka sekojoši.

No 1.janvāra līdz 10.jūnijam piemēro neapliekamo minimumu

21 x 5 + 1/3 x 21 = 105 + 7 = 112 (Ls).

No 11.jūnija līdz 31.decembrim piemēro neapliekamo minimumu, kurš ir pensijas apmērā

2/3 x 72 + 72 x 6 = 48 + 432 = 480 (Ls).

Gada neapliekamais minimums pensionāram J.Kalniņam ir

112 + 480 = 592 (Ls).

12. Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr. 138 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem" papildu atvieglojumu piemēro personām, kuras ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Šo personu gūtajiem ienākumiem nepiemēro gada neapliekamo minimumu.

13. Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

1) 300 latu gadā vai 25 lati mēnesī - personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;

2) 240 latu gadā vai 20 lati mēnesī - personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.

14. Personai, kurai saskaņā ar likumiem noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:

1) 300 latu gadā vai 25 lati mēnesī - ja minētajai personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" ir piešķirta pensija;

2) 552 lati gadā vai 46 lati mēnesī - ja minētajai personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" nav piešķirta pensija.

15. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, politiski represētās personas statuss vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumiem rodas vai zūd ar dienu, kad pieņemts attiecīgs lēmums par personas statusu.

16. Nodokļa papildu atvieglojumu lielumu par nepilnu mēnesi nosaka, ņemot vērā nodokļa papildu atvieglojumu apmēru kalendāra dienā un mēneša dienu skaitu, par kuru personai ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu.

Piemērs.

A.Briedis, kurš ir II grupas invalīds, strādā firmā SIA "Kāpostiņš". Viņa mēnešalga ir Ls 100. Ieturamo algas nodokli aprēķina sekojoši.

Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka

* sociālo iemaksu likme 2000.g. II grupas invalīdam ir 7,1%;

* II grupas invalīds saņem invaliditātes pensiju, kurai izmaksas vietā VSAA tiek piemērots neapliekamais minimums;

* darba vietā invalīdam neapliekamo minimumu (Ls 21) nepiemēro, bet piemēro nodokļa papildu atvieglojumu invalīdiem (Ls 25).

Apliekamais ienākums 1 100,00
Sociālās iemaksas 2 7,10
Neapliekamais minimums 3 -
Papildu atvieglojums invalīdiem 4 25,00
Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 67,90
Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.) 6 16,98

5.nodaļa. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošana pa dienām

1. Darba devējs, aprēķinot nodokli, ja darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēru nosaka pa dienām.

Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēru gadījumos, kad darba attiecības nav pastāvējušas pilnu mēnesi, kalendāra dienā nosaka pēc formulām :

Md = Mm : d,

kur

Md - neapliekamā minimuma apmērs kalendāra dienā;

Mm - neapliekamā minimuma summa mēnesī;

d - mēneša kalendāra dienu skaits.

Ad = Am : d,

kur

Ad - nodokļa atvieglojumu apmērs kalendāra dienā;

Am - nodokļa atvieglojumu summa mēnesī;

d - mēneša kalendāra dienu skaits.

Piemērs.

Darbinieks tiek atbrīvots no darba uzņēmumā A ar 10.septembri un pieņemts darbā uzņēmumā B ar 22.septembri. Abās darba vietās iesniegta algas nodokļa grāmatiņa ar ierakstu atvieglojumu piemērošanai par 3 apgādājamiem.

Atvieglojumu apmērs par 3 apgādājamiem mēnesī ir 10,50 x 3 = 31,50 (Ls). Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins septembra mēnesī:

21 : 30 = 0,7 (Ls) - neapliekamais minimums, ko piemēro par vienu kalendāro dienu;

31,50 : 30 = 1,05 (Ls) - atvieglojumu apmērs, ko piemēro par vienu kalendāro dienu.

Uzņēmumā A darba attiecības pastāvējušas 10 kalendāra dienas.

10 kalendāra dienās neapliekamā minimuma apmērs ir 0,7 x 10= 7 (Ls) un atvieglojumu par apgādājamiem apmērs ir 1,05 x 10 = 10,50 (Ls).

Uzņēmumā B darba attiecības pastāvējušas 9 kalendāra dienas, kurās neapliekamā minimuma apmērs ir 0,7 x 9 = 6,3 (Ls) un atvieglojumu par apgādājamiem apmērs ir 1,05 x 9 = 9,45 (Ls).

2. VSAA, aprēķinot nodokli no slimības pabalstiem, jāpiemēro neapliekamais minimums un atvieglojumi saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 1997.gada 7.marta instrukciju "Instrukcija iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanai no slimības pabalstiem un pensijām un iemaksāšanai budžetā" pēc formulām:

N = (Nm : d) x s,

kur

N - neapliekamā minimuma apmērs par s slimības dienām;

Nm - mēneša neapliekamais minimums;

d - gada mēnešu vidējais kalendāra dienu skaits (t.i. 30);

s - slimības dienu skaits.

C = (Cm : d) x s,

kur

C - nodokļa atvieglojumu kopējā summa par s slimības dienām;

Cm - nodokļa atvieglojumu kopējā summa mēnesī;

d - gada mēnešu vidējais kalendāra dienu skaits (t.i. 30);

s - slimības dienu skaits.

3. Darba devējs neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus nepiemēro par dienām, par kurām darbiniekam ir darbnespējas lapa B.

4. Darba devējam jāpiemēro sekojoša neapliekamā minimuma un atvieglojumu aprēķina kārtība mēnesī, kurā iesniegta darbnespējas lapa B.

M = Mm - N,

kur

M - neapliekamā minimuma apmērs, ko mēnesī, kurā iesniegta darbnespējas lapa B, piemēro darba devējs ;

Mm - neapliekamā minimuma apmērs mēnesī;

N - neapliekamā minimuma apmērs, ko mēnesī, kurā iesniegta darbnespējas lapa B, piemēro VSAA.

A = Am - C, kur

A - nodokļa atvieglojumu kopējā summa, ko mēnesī, kurā iesniegta darbnespējas lapa B, piemēro darba devējs ;

Am - nodokļa atvieglojumu kopējā summa mēnesī;

C - nodokļa atvieglojumu kopējā summa, ko mēnesī, kurā iesniegta darbnespējas lapa B, piemēro VSAA .

Piemērs.

Darbinieks no 1.-28.oktobrim slimo. No 1.-14.oktobrim iesniegta darbnespējas lapa A, kuru apmaksā darba devējs, no 15.-28.oktobrim darbnespējas lapa B, kuru apmaksā VSAA. Darba vietā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, kurā ierakstīti 3 apgādājamie.

Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par oktobra 14 kalendāra dienām (darbnespējas lapa B) aprēķina un piemēro VSAA.

N = (Nm : d) x s = 21 : 30 x 14 = 9,8(Ls)

C = (Cm : d) x s = 31,50 : 30 x 14 = 14,7(Ls).

Neapliekamā minimuma un atvieglojumu apmēra aprēķins par oktobra mēneša 17(31-14) kalendāra dienām darba vietā:

M = Mm - N = 21 - 9,8 = 11,2(Ls)

A = Am - C = 31,50 - 14,7 = 16,8(Ls).

5. Ja nodokļu maksātājam neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem darba vietā nav piemēroti pilnā apmērā, tad viņam ir tiesības pēc taksācijas gada beigām iesniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt nodokļa pārrēķinu rezumējošā kārtībā, piemērojot neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus pilnā apmērā.

Piemērs.

Taksācijas gadā maksātājam bijušas darba attiecības no 11.jūnija līdz gada beigām. Darba vietā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un piemērots neapliekamais minimums Ls 140 (2/3 x 21 + 6 x 21). Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju maksātājam piemēro gada neapliekamo minimumu (Ls 252) un pārmaksāto nodokli atmaksā.

6. Algas nodokļa aprēķināšanas piemēri.

SIA "OZOLS" 2000.gada aprīlī nodarbinātas 3 personas, no kurām 2 ir iesniegušas algas nodokļa grāmatiņas:

1) Juris Krūmiņš, kura apgādībā ir 3 bērni un nestrādājoša sieva. Viņa mēnešalga saskaņā ar līgumu ir Ls 200.

2) Ināra Kalna, politiski represēta persona, kura nesaņem pensiju. Pieņemta darbā ar 11.aprīli, aprēķinātā alga par aprīļa mēnesi Ls 80.

3) SIA "OZOLS" ar algas nodokļa karti strādā arī Pēteris Avots, II grupas invalīds. Viņa mēnešalga saskaņā ar līgumu ir Ls 50.

Algas nodokli šiem 3 darbiniekiem aprēķina sekojoši.

1) Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka

* darba ņēmēju sociālo iemaksu likme 2000.gadā ir 9%;

* maksātājam piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi par 4 apgādājamajiem.

Apliekamais ienākums 1 200,00
Sociālās iemaksas 2 18,00
Neapliekamais minimums 3 21,00
Atvieglojums par apgādībā esošām personām 4 42,00
Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 119,00
Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.) 6 29,75

2) Aprēķinot nodokli jāņem vērā, ka

* darba ņēmēja sociālo iemaksu likme 2000.gadā ir 9%;

* politiski represētai personai, kura nesaņem pensiju, piemēro nodokļa papildu atvieglojumu (Ls 46), bet neapliekamo minimumu (Ls 21) nepiemēro;

* nodokļa atvieglojumi piemērojami tikai par tām kalendāra dienām, kad pastāvējušas darba attiecības, t.i. no 11. līdz 30.aprīlim.

Apliekamais ienākums 1 80,00
Sociālās iemaksas 2 7,20
Neapliekamais minimums 3 -
Papildu atvieglojums politiski represētai personai, kura
nesaņem pensiju 4 30,67
Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 42,13
Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.) 6 10,53

3) Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka

* darba ņēmēja - II grupas invalīda sociālo iemaksu likme 2000.gadā ir 7,1%;

* darbinieks ir iesniedzis gada karti, tāpēc neapliekamais minimums un atvieglojumi netiek piemēroti.

Apliekamais ienākums 1 50,00
Sociālās iemaksas 2 3,55
Neapliekamais minimums 3 -
Papildu atvieglojums invalīdiem 4 -
Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis (1.-2.-3.-4.) 5 46,45
Aprēķinātais nodoklis (25% no 5.) 6 11,61

6.nodaļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas, pārskaitīšanas budžetā un paziņojumu nosūtīšanas kārtība

1. Algas nodokļa ieturēšanu un pārskaitīšanu budžetā veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.

2. Darba devējs par darbiniekam taksācijas periodā izmaksātajām summām, kas samaksātas darba attiecību pastāvēšanas periodā, kā arī par atskaitītajām summām, aprēķināto un pārskaitīto nodokli izdod darbiniekam, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Paziņojums tiek nogādāts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālai iestādei ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām, paziņojums jānosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam, pēc darba attiecību izbeigšanās datuma.

3. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Par personām izmaksātajiem ienākumiem un no tiem ieturēto nodokli maksātājam izsniedz, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.

4. Pie ienākumiem, no kuriem nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā pieder:

Nr. p.k. Ienākumu veids
1. Autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un
dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem.
2. Autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem.
3. Atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām,
medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto
produkciju, izņemot savvaļas sēņu un ogu produkciju.
4. Apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma
apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs
(vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), izmaksāta, pienākot
apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot
līgumu pirms termiņa.
5. Pensijas.
6. Metāllūžņu pārdošanas ienākumi, pirms nodokļa ieturēšanas piemērojot
izdevumu normu 15% apmērā no izmaksājamās summas.
7. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav
izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos
saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no
lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas.
8. Dāvinājumi naudā un citās lietās.
9. Slimības pabalsti.
10. Izložu un azartspēļu laimesti, kuri pārsniedz 500 latu.
11. Atmaksājamais pārmaksātais sociālais nodoklis (valsts sociālās iemaksas)
par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos gada
darba ienākumus.
12. Dividendes, izņemot dividendes, par kurām saskaņā ar Likumu nav
jāmaksā nodoklis.
13. Procentu ienākums, izņemot procentu ienākumu, par kuru saskaņā ar
Likumu nav jāmaksā nodoklis.
14. Stipendijas, izņemot stipendijas, kuras saskaņā ar Likumu nav apliekamas
ar nodokli.

5. Ja mēnesī izmaksātā ienākuma vai vienreizējās izmaksas apmērs ir trīs lati vai mazāks, to izmaksājot, nodoklis ienākuma izmaksas vietā nav ieturams. Ienākuma saņēmējs uzrāda šīs summas savā gada ienākumu deklarācijā. Ienākuma izmaksātājs par šo ienākumu ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas ziņas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

6. Informācijas sniegšana par izmaksām, no kurām ienākuma izmaksas vietā nodoklis nav jāietur.

Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības izsniedz personām - nodokļu maksātājām - izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta ziņas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām - Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Ministru kabinets nosaka apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus.

Ja ienākuma summas, kas saistītas ar maksātāja lauksaimniecisko ražošanu, taksācijas gada mēnesī nepārsniedz 50 latus, paziņojums par šo maksātāju nosūtāms par citu periodu pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi.

7. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas, ir apliekami ar nodokli izmaksas vietā.

8. Fiziskā persona uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) var realizēt preces, kuras var kvalificēt arī kā personīgo īpašumu. Tā kā Likums nosaka, ka ienākums no sava īpašuma pārdošanas ir ar nodokli neapliekams ienākums, tad, iepērkot preces no fiziskām personām, kuras nav reģistrējušas savu individuālo darbu vai individuālo uzņēmumu, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību, ir jāpieprasa ar šo personu parakstu apliecināts dokuments par to, ka minētā persona, realizējot preces, neveic darbību, kas var būt kvalificēta kā saimnieciskā darbība. Šis dokuments tiek glabāts uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgo pārstāvniecību, iestāžu, organizāciju grāmatvedībā, un ir attaisnojuma dokuments nodokļa neieturēšanai izmaksas vietā.

9. Ja fiziskā persona iesniedz augstākminēto dokumentu, tad izmaksātais ienākums ar nodokli izmaksas vietā nav jāapliek. Šajā gadījumā uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) par summām, kas personām izmaksātas, neieturot no tām nodokli, jānosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas ziņas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

10. Ja fiziskā persona atsakās iesniegt augstākminēto izziņu, tad uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, iestādēm, organizācijām nodoklis jāietur šo ienākumu izmaksas vietā.

11. Ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc maksātāja dzīvesvietas, izvērtējot saņemto informāciju, konstatēs, ka personas gūtie ienākumi ir kvalificējami kā ienākumi no saimnieciskās darbības, un no tiem nav ieturēts nodoklis izmaksas vietā, tad jābrīdina šī persona par taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības un aprēķināto nodokli, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes rīcībā esošo informāciju. Fiziskai personai pēc iepriekšminētā brīdinājuma saņemšanas ir jāierodas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas, jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo taksācijas gadu, un jāsamaksā nodoklis par gūto ienākumu no saimnieciskās darbības.

III daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības

Šī daļa nosaka nodokļa aprēķināšanas kārtību fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem.

Aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu saimnieciskās darbības veicējiem ir jāņem vērā, ka saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.

Ar nodokli neapliekamo ienākumu piemērošana ir noteikta norādījumu I daļā.

Atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana ir noteikta norādījumu II daļā.

Saimnieciskās darbības veicējiem nodokli jāmaksā atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā, kas noteikta šo norādījumu IV daļā.

1.nodaļa. Saimnieciskās darbības veicēju reģistrācijas kārtība

1. Zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti revidenti, prakses ārsti, namīpašnieki, kuri gūst ienākumus no namīpašumu īres un (vai) nomas, zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīves (pieraksta) vietas, kura izsniedz Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ir jāreģistrējas arī fiziskām personām - darba devējām. Ja persona vienlaicīgi ir gan darba devējs - fiziska persona, gan atbilst kādai no 1.punktā minētajai kategorijai, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde šai personai izsniedz tikai Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību.

3. Individuālā darba veicēji reģistrējas saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.220 lēmums "Par individuālā darba patentmaksas apmēriem un kārtību, kādā tiek reģistrēti individuālā darba veicēji". Ar šo lēmumu ir apstiprināts individuālā darba veidu saraksts, uz kuriem individuālā darba veicējs var iegādāties patentu, kā arī noteikts ikgadējās patentmaksas apmērs, taču minētais lēmums neierobežo to darbības veidu sarakstu, uz kuriem individuālā darba veicējs var saņemt reģistrācijas apliecību.

4. Individuālā darba veicēji savu darbības veidu reģistrē attiecīgajā rajona (pagasta) vai pilsētas (republikas pilsētas) pašvaldībā. Vietējās pašvaldības lēmums par reģistrācijas apliecības vai patenta izsniegšanu kopā ar iesniegumu tiek nosūtīts attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas izsniedz minēto individuālā darba reģistrācijas apliecību vai patentu. Lēmuma pieņemšana par to, vai pašvaldībā reģistrēt individuālā darba veicēju konkrēto darbības veidu vai ne, ir attiecīgās pašvaldības kompetencē.

2.nodaļa. Nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības

1. Līdz taksācijas gada 1.februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas saimnieciskās darbības veicējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu.

2. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo maksājumu termiņu.

3. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde mēneša laikā, pamatojoties uz iesniegtajiem saimnieciskās darbības veicēja aprēķiniem par avansa maksājumu lielumu un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes rīcībā esošajiem datiem, precizē avansa maksājumu lielumu un paziņojumu par to nosūta maksātājam.

4. Saimnieciskās darbības veicējs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī.

5. Minētajos termiņos avansu maksājuma summai ir jāatbilst ceturtajai daļai no nodokļa avansa maksājuma kopsummas, kas noteikta visam taksācijas periodam.

6. Ja saimnieciskās darbības veicējam Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ir noteikusi citu avansa maksāšanas kārtību, tad saimnieciskās darbības veicējam ir jāievēro tāda nodokļa avansu maksāšanas kārtība, kādu ir noteikusi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde.

7. Pēc saimnieciskās darbības veicēja iesnieguma Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestādes var noteikt citādu avansa maksājumu izdarīšanas kārtību, gadījumos, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi taksācijas gada ceturksnī ir samazinājušies vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kā arī, ja saimnieciskās darbības veicēja taksācijas gadā sagaidāmie ieņēmumi no tā saimnieciskās darbības kopumā ir mazāki par gada neapliekamā minimuma apmēru.

8. Saimnieciskās darbības veicēji, kuri saņem patentu individuālā darba veikšanai, līdz patenta saņemšanai samaksā patentmaksu.

9. Avansa maksājumu apmērs taksācijas periodam ir nosakāms, vadoties no saimnieciskās darbības veicēja ienākuma nodokļa summas iepriekšējos taksācijas periodos.

10. Saimnieciskās darbības veicējam, kurš saimniecisko darbību uzsāk pirms pirmstaksācijas gada un ir veicis to visu pirmstaksācijas gadu, avansa maksājuma apmērs nodokļa summa, kas aprēķināta no pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.

11. Taksācijas gada avansa maksājumu apmērs saimnieciskās darbības veicējam, kurš saimniecisko darbību ir uzsācis pirmstaksācijas gadā un veicis to nepilnu pirmstaksācijas gadu, ir nodokļa summa no pirmstaksācijas gada laikā gūtā saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, kas aprēķināta, nodokļa summu dalot ar to kalendāra mēnešu skaitu, kuros gūts pirmstaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākums, un reizinot ar 12.

12. Taksācijas gada avansa maksājumu apmērs saimnieciskās darbības veicējam, kurš saimniecisko darbību uzsāk taksācijas gadā, ir jāaprēķina, pamatojoties uz nodokļa sagaidāmo summu no paša saimnieciskās darbības veicēja prognozētā taksācijas gada ienākuma.

13. Lai noteiktu avansa maksājumu apmēru ir jāizpilda avansa maksājuma aprēķins "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājuma aprēķins no saimnieciskās darbības", kura veidlapa apstiprināta ar Ministru kabineta 1998. gada 3.februāra noteikumiem Nr.38 "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtība".

14. Avansa maksājumu aprēķins jāsastāda divos eksemplāros. Viens eksemplārs jāiesniedz pastāvīgās dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, otrs - paliek maksātājam.

15. Avansa maksājumu aprēķina aizpildīšanas kārtība:

* Avansa aprēķina ailes "Avansa maksājumu aprēķins" un "Avansa maksājumu pārrēķins" aizpilda pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedības datiem. Taksācijas gadā, pirmo reizi aizpildot avansu maksājumu aprēķinu, ir jāaizpilda aile "Avansa maksājumu aprēķins", savukārt, ja gada laikā ievērojami mainās aprēķinātais vai prognozētais ar nodokli apliekamais ienākums, maksātājs sastāda jaunu avansa maksājumu aprēķinu, aizpildot aili "Avansa maksājumu pārrēķins". Ja ienākums no saimnieciskās darbības tiek noteikts prognozējot, nodokļa avansa maksājumu aprēķinā var neaizpildīt 12. līdz 30.rindu.

* Aprēķina 12.rinda "Ieņēmumi, kas gūti, pārdodot savā saimniecībā saražoto (pārstrādāto vai nepārstrādāto) lauksaimniecības produkciju" ir jāaizpilda personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību īpašniekiem. Šajā rindā jāuzrāda ieņēmumi, kas saistīti ar savā saimniecībā iegūtās lauksaimniecības produkcijas realizāciju pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā. 12.rindā jāuzrāda saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 131.pantu saņemtā kompensācija 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām. Analoģiski pievienotās vērtības nodokļa kompensācijai rindā jāuzrāda likuma "Par akcīzes nodokli" 3.pantā un Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos Nr.93 "Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem" noteiktā akcīzes nodokļa atmaksa par dīzeļdegvielu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Rindā nav jāuzrāda lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirtās subsīdijas.

* Aprēķina 13.rinda "Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu" ir jāaizpilda personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību īpašniekiem. Šajā rindā jāuzrāda izdevumi, kas pilnībā attiecināmi uz lauksaimniecisko ražošanu, bet, ja izdevumi precīzi nav nosakāmi kā izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, jāuzrāda kopējo izdevumu daļa proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas ieņēmumiem.

* Aprēķina 14.rindā "Apliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas" jāuzrāda 12. un 13.rindā minēto summu starpība.

* Aprēķina 15.rinda "Neapliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas 3000 latu apmērā, bet ne vairāk, kā uzrādīts 14.rindā" ir jāaizpilda tikai personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību īpašniekiem, kuri šajā rindā uzrāda saimniecības neapliekamos ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas. Šo ienākumu summa nedrīkst pārsniegt 3000 latu, kā arī personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību ieņēmumu summu no lauksaimnieciskās ražošanas, kas uzrādīta aprēķina 14.rindā.

* Aprēķina 16.rindā "Ar nodokli apliekamie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas" jāuzrāda 14. un 15.rindā minēto summu starpība.

* Aprēķina 17.rindā tiek uzrādītas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

* Aprēķina 18.rindā "Ieņēmumi no pārējiem avotiem" ir jāuzrāda visi pārējie saimnieciskās darbības (arī no uzņēmuma līguma un individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, advokātu un notāru darbības) ieņēmumi, arī individuālo uzņēmumu, zvejnieku saimniecību ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas.

* Ja personisko palīgsaimniecību, piemājas saimniecību un zemnieku saimniecību īpašnieki no lauksaimnieciskās produkcijas realizācijas gūtos ieņēmumus neatdala no pārējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, tad nevar piemērot Likuma 9.panta 1.daļas 1.punktā noteikto neapliekamo ienākumu, kas nepārsniedz 3000 latu gadā.

* Aprēķina 19.rindā "Izdevumi, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu no pārējiem avotiem" jāuzrāda izdevumi, kas saistīti ar 18.rindā uzrādīto ieņēmumu gūšanu (ja izdevumi precīzi nav atdalāmi no izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, tad jāuzrāda kopējo izdevumu daļa proporcionāli ieņēmumiem).

* Aprēķina 20.rindā "Ar nodokli apliekamie ienākumi no pārējiem avotiem" jāuzrāda 18. un 19.rindā minēto summu starpība.

* Aprēķina 21.rindā "Ar nodokli apliekamie ienākumi, kopā" uzrādāmo summu iegūst, saskaitot 16. un 20.rindā minētās summas. Ja iegūtā summa ir 0 vai negatīvs skaitlis, avansa maksājumus nosaka prognozējot un aizpilda avansa maksājumu aprēķina 31. līdz 37.rindu.

* Aprēķina 22.rindā "Mēnešu skaits, kuros gūts ienākums" jāuzrāda, cik mēnešus (mēnešu skaits) maksātājs taksācijas gada laikā ir veicis saimniecisko darbību.

* Aprēķina 23.rinda "Neapliekamais minimums" tiek aizpildīta, ja maksātājam neapliekamais minimums tiek piemērots saskaņā ar Likuma 12.pantu un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

* Aprēķina 24.-27.rinda "Atvieglojumi par apgādājamajām personām", "Nodokļa papildu atvieglojumi sakarā ar invaliditāti", "Nodokļa papildu atvieglojumi sakarā ar politiski represētās personas statusu", "Nodokļa papildu atvieglojumi sakarā ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" tiek aizpildīta, ja nodokļu maksātājs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē algas nodokļa grāmatiņu ar ierakstiem par nodokļa atvieglojumiem tajā, pēc kuriem nodokļu maksātājam var piemērot atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un/vai nodokļa papildu atvieglojumus.

* Aprēķina 28.rinda "Ar nodokli apliekamais ienākums" tiek aprēķināta kā starpība starp 21.rindā minēto summu un 23., plus 24., plus 25., plus 26., plus 27.rindas summu.

* Aprēķina 29. un 30.rinda "Pirmstaksācijas gada ienākuma nodoklis", "Taksācijas gada ienākuma nodokļa avansa maksājums no ar nodokli apliekamā precizētā ienākuma" tiek aprēķināta, ņemot 25% no 28.rindā minētās summas (29.rindu aizpilda tikai avansa maksājumu aprēķina gadījumā, 30.rindu avansa maksājumu pārrēķina gadījumā).

* Aprēķina 31.rinda "Taksācijas gada ienākuma nodokļa avansa maksājuma apmērs" tiek aprēķināta, izdalot attiecīgi 29. vai 30.rindā minēto summu (atkarībā no tā, vai tiek veikts avansa maksājumu aprēķins vai avansa maksājumu pārrēķins) ar 22.rindā minēto summu (mēnešu skaits, kuros gūts ienākums) un pareizinot iegūto rezultātu ar 12.

* Aprēķina 32.rinda un 33.rinda "Avansā samaksātais nodoklis", "Piemaksa ar nomaksas termiņiem" tiek aizpildīta tikai avansa maksājumu pārrēķina gadījumā. 32.rindā jāuzrāda saimnieciskās darbības veicēja samaksātā nodokļa summa. 33.rindā jāuzrāda 31. un 32.rindā minēto summu starpība.

* Aprēķina 34.-37.rinda "Avansa maksājumi" tiek aizpildīta, ņemot vērā aprēķināto vai prognozēto nodokli. Nodokļa avanss no aprēķinātā vai prognozējamā ienākuma jāiemaksā budžetā līdzīgās daļās vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 15.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī. Ja gada laikā ievērojami mainās aprēķinātais vai prognozētais ar nodokli apliekamais ienākums, tad maksātājs sastāda jaunu aprēķinu. Aprēķinātā nodokļa piemaksa vai samazinājums sadalāma līdzīgās daļās pa turpmākajiem avansa nomaksas termiņiem.

* Ja Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu inspektors uzskata par nepieciešamu precizēt fiziskas personas saimnieciskās darbības aprēķinu, tad šajā gadījumā tiek aizpildīta aile "VID teritoriālās iestādes dati".

3.nodaļa. Saimnieciskās darbības veicēja ieņēmumi

1. Saimnieciskās darbības veicēja ienākums no saimnieciskās darbības ir jāaprēķina, ņemot vērā tālāk minēto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu (apskatīti norādījumu 4.nodaļā) starpība. Ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti nodokļa aprēķināšanas vajadzībām maksātājs veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

2. Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir jāieskaita:

2.1. ieņēmumi no preču ražošanas, darbu un pakalpojumu pārdošanas;

2.2. ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;

2.3. summas, kas saņemtas soda naudas veidā.

2.1.1. Ieņēmumos no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas saimnieciskās darbības veicējam ir jāieskaita arī pievienotās vērtības nodokļa summas, kas ir izmaksātas, pamatojoties uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13. 1 pantu, kā arī kompensācijas summas, kas saņemtas likuma "Par akcīzes nodokli" 3.pantā un Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos nr.93 "Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem" noteiktajā kārtībā, ja saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.1 pantu fiziskās un juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē kā apliekamās personas, nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām - lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām.

2.1.2. Nodokļa ieņēmumu un izdevumu bāzē, veicot saimniecisko darbību, ir jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis, tāpēc, minēto kompensāciju par nodokli nav pamata izslēgt no saimnieciskās darbības veicēja saimnieciskās darbības ienākumiem.

2.1.3. Iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas D3 pielikumā pievienotās vērtības nodokļa kompensācija ir jāuzrāda 01.rindā "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas" vai 07.rindā "Ieņēmumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem" (ja kompensācijas saņēmējs veic vēl citu, ar lauksaimniecības ražošanu nesaistītu saimniecisko darbību), kopā ar summu, kas saņemta par realizēto lauksaimniecības produkciju.

2.1.4. Attiecībā uz likuma "Par akcīzes nodokli" 3.pantā un Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumos nr.93 "Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem" noteiktā atmaksa nodokļa vajadzībām ir uzskaitāma analoģiski kā likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.1 pantā noteiktā kompensācija.

4.nodaļa. Saimnieciskās darbības veicēja izdevumi

1. Saimnieciskās darbības veicējs var iekļaut ar nodokli apliekamajā ienākumā tālāk minētos izdevumus, kas saistīti ar ienākumu gūšanu taksācijas periodā.

2. Saimnieciskās darbības izdevumus veido.

Nr. p.k. Izdevumu veids
1. Izdevumi par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem,
izstrādājumiem, par inventāru, kura vērtība nepārsniedz 100 latu, par
precēm, kurināmo un enerģiju.
2. Izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu likumdošanas
aktos atļautajos gadījumos.
3. Komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa,
mārketinga un mākslas darbu taksācijas izdevumi.
4. Pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu
ienākuma nodokli" 13.pantu.
5. Izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu kārtējo remontu.
6. Nomas un īres maksa.
7. Nomaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī
obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un dzīvības, veselības un
negadījuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi par darbiniekiem atbilstoši
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam, ja darbinieka
apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
8. Izdevumi par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu.
9. Izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši
citi uzņēmumi, organizācijas vai fiziskās personas, izņemot izmaksas
kapitālieguldījumiem.
10. Procentu maksa par banku kredīta izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus.
11. Maksa par licenci.
12. Zaudējumi tiesas noteiktajā apmērā, kuri nodarīti līgumpartneriem,
neizpildot vai pienācīgi neizpildot savas saistības.
13. Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot iedzīvotāju ienākuma
nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā)
maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā.
14. Drošības nauda meža atjaunošanas darbiem un meža atjaunošanas izmaksas
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
15. Citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās
nodrošināšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

3. Izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai fiziskās personas, izņemot izmaksas kapitālieguldījumiem, drīkst attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem tikai gadījumā, ja ir noslēgti līgumi par ražošanas darbiem un pakalpojumiem ar šo darbu vai pakalpojumu veicējiem, atbilstoši Civillikuma IV sadaļas "Saistību tiesības" normām.

4. Ja līgumi par darbiem vai pakalpojumiem nav noslēgti, tad nodokļu maksātājam pamatoti jāpierāda, par ko tiek veikts maksājums, kāpēc maksājumu summas apmērs ir tieši tāds, kāds norādīts maksājuma uzdevumā vai kases izdevumu orderī. Darbu vai pakalpojumu ņēmējam ir jāpamato, kāpēc nav noslēgts attiecīgs līgums par darbu vai pakalpojumu veikšanu. Tikai izvērtējot nodokļa maksātāja paskaidrojumu, ieteicams pieņemt lēmumu par minēto izmaksu iekļaušanu ar nodokli apliekamās bāzes samazināšanā, ja darbu un pakalpojumu līgums nav noslēgts (ir tikai maksājuma dokuments).

5. Par informācijas nosūtīšanu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, ja tiek izmaksāts ienākums fiziskai personai saskaņā ar noslēgto līgumu, norādījumi doti II daļas 6.nodaļā.

6. Saimnieciskās darbības veicējam, pieņemot darbā darbiniekus, nepieciešams noslēgt darba līgumus saskaņā ar Darba likuma kodeksu. Izdevumus, kas saistīti ar algotā darba spēka izmantošanu, var ņemt vērā tikai tad, ja ir ievērots Darba likuma kodekss.

7. Ja saimnieciskās darbības veicējs sev vai saviem ģimenes locekļiem aprēķina darba algu un veic nodokļu maksājumus budžetā (sociālās iemaksas, algas nodokli), tad algu var iekļaut izdevumos, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu.

8. Individuālā darba veicēji nedrīkst nodarbināt fiziskās personas saskaņā ar likumu "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu".

9. Ja ēku saimnieciskajā darbībā izmanto tikai daļēji, tad izmaksas, kas attiecināmas uz to, jānoraksta izdevumos proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantojamo telpu platībai.

10. Nosakot pamatlīdzekļa - ēkas, kas tiek izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nolietojumu ir jāņem vērā, ka:

* par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā vai ir šī īpašuma tiesiskais valdītājs;

* nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu;

* pamatlīdzekļu objekta pieņemšanai (nodošanai) ekspluatācijā, pārvietošanai un izslēgšanai jābūt pamatotai ar attaisnojuma dokumentu. Namīpašniekam ēkas pieņemšanai īpašumā un tās novērtēšanai jābūt pamatotai ar dokumentu, piemēram, nodošanas - pieņemšanas aktu;

* attiecīgai pamatlīdzekļu kategorijai tiek piemērota nolietojuma likme divkāršā apmērā (t.i., ēkām nolietojuma summu aprēķina 10 procentu apmērā gadā). Aprēķinot nolietojuma summu, par pamatu tiek ņemta ēkas iegādes vērtība, kura atspoguļota namīpašuma nodošanas - pieņemšanas aktā, izņemot gadījumus, ja, piemēram, namīpašums tiek nopirkts vai saņemts kā dāvinājums. Šajos gadījumos pamatlīdzekļa atlikusī vērtība ir atbilstoša pirkuma vai dāvinājuma līgumā uzrādītajai.

11. Izdevumu kategorijā, kas saistīta ar pamatlīdzekļu kārtējo remontu ir jāietver visas izmaksas, kas attiecās uz pamatlīdzekļa kārtējo remontu, bet kuras nevar attiecināt uz pamatlīdzekļu uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumiem, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku.

12. Saimnieciskās darbības veicējs, rezumējošā kārtībā aprēķinot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ar augoša meža un kokmateriālu pārdošanu saistītās saimnieciskās darbības attaisnotajos izdevumos ietver meža atjaunošanas izmaksas, piemērojot šādu normatīvu:

1) 25% apmērā, ja paredzēta meža mākslīgā atjaunošana;

2) 5% apmērā, ja paredzēta meža dabiskā atjaunošana.

13. Saimnieciskās darbības veicējs, kurš pēc cirsmas izstrādes ir veicis meža apsaimniekošanas projektā paredzētos darbus un kura faktiskie augsnes sagatavošanas darbu veikšanas, meža stādāmā materiāla iegādes un stādīšanas darbu veikšanas izdevumi meža atjaunošanas darbiem paredzētajā laikposmā pārsniedz minēto normatīvu, starpību starp meža atjaunošanas faktiskajiem un normatīvajiem izdevumiem drīkst ietvert savas saimnieciskās darbības izdevumos tajā taksācijas gadā, kurā šī starpība ir izveidojusies.

14. Ja nodokļa maksātājs triju gadu laikā pēc cirsmas izstrādes nav veicis meža apsaimniekošanas projektā paredzētos meža atjaunošanas darbus, iepriekš minētā izmaksu summa ietverama attiecīgā taksācijas gada ieņēmumos, pamatojoties uz Meža atjaunošanas noteikumos noteiktajā kārtībā sastādītu Valsts meža dienesta meža atjaunošanas darbu pieņemšanas aktu.

15. Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies sakarā ar to, ka taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi un izmaksas, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Zaudējumi ir sedzami nākamajos trijos taksācijas gados, sākot ar to gadu, kad saimnieciskās darbības veicēja deklarācijā ir norādīti zaudējumi.

Piemērs.

Iepriekšējo gadu zaudējumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem ir: 1997.gadā - Ls 600, 1998.gadā - Ls 400 un 1999.gadā - Ls 300 (zaudējumus uzrāda deklarācijas D3 pielikumā, tabulas "Pārskats par zaudējumiem no saimnieciskās darbības" 2.ailē).

2000.gada apliekamais ienākums no citiem saimnieciskās darbības veidiem ir Ls 150.

No 2000.gada attiecīgā apliekamā ienākuma 1997.taksācijas gada zaudējumi (Ls 600) tiek segti daļēji (uzrāda deklarācijas D3 pielikumā, tabulas "Pārskats par zaudējumiem no saimnieciskās darbības" 3.ailē).

1997.gada atlikusī zaudējumu summa Ls 450 (600-150) paliek nesegta un to nevarēs pārnest nākamajos gados, jo atbilstošajā triju taksācijas gadu periodā no 1998. līdz 2000. gadam, uzņēmums varēja segt tikai daļu no 1997.gada zaudējumiem 150 latu apmērā.

Aizpildot 2000.gada deklarāciju, D3 pielikumā norāda:

Pārskats par zaudējumiem no saimnieciskās darbības

Gads Līdz taksācijas gadam Taksācijas gadā Zaudējumi, kas pāriet
nesegtie zaudējumi segtie zaudējumi uz nākamajiem gadiem
1 2 3 4
II. Zaudējumi no citiem saimnieciskās darbības veidiem
1997. 600 150 -
1998. 400 - 400
1999. 300 - 300
Kopā: 150

17. Ja fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tad šādas fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laika posmā, kas attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Lēmumu par uzņēmuma atbilstību reģiona attīstības programmai pieņem Reģionālās attīstības padome saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumiem Nr.264 "Reģionālās attīstības padomes nolikums".

18. Taksācijas gada zaudējumus nevar pārnest uz nākamajiem gadiem, ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, no ieņēmumiem ir izslēgtas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai.

5.nodaļa. Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi

1. Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Pie šādiem izdevumiem pieskaitāmi, visi saimnieciskās darbības veicēja izdevumi īpašnieku un darbinieku atpūtai, atpūtas ceļojumiem, izklaidēšanās pasākumiem un ar uzņēmējdarbību nesaistītiem īpašnieku vai darbinieku braucieniem ar saimnieciskās darbības veicēja autotransportu, pabalstiem, dāvinājumiem, kā arī citas izmaksas naudā vai citās lietās (natūrā) īpašniekiem vai darbiniekiem, kuras netiek uzrādītas kā atlīdzība par veikto darbu vai nav saistītas ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

2. Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras saimnieciskās darbības veicējam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus uzņēmums veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

3. Ar nodokli apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par summām, kuras izlietotas maksātājam piederošās sociālās infrastruktūras objektu izveidošanai.

IV daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

1. Nodokļa aprēķināšanu rezumējošā kārtībā par gada ienākumiem saskaņā ar Likuma 19.pantu veic nodokļa maksātājs, sastādot gada ienākumu deklarāciju. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru (t.i. Ls 1008).

2. Likuma 20.pants nosaka ienākumu deklarēšanas atvieglojumus jeb tās fiziskās personas, kuras var neiesniegt deklarāciju.

Gada ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti :

* saimnieciskās darbības veicējiem;

* nodokļu maksātājiem, kuriem nodoklis nav ieturēts no visa apliekamā ienākuma;

* fiziskām personām, kuras guvušas ar nodokli apliekamus ienākumus ārvalstīs;

* fiziskām personām, kuras guvušas neapliekamos ienākumus, kuri pārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru (t.i. Ls 1008).

3. Deklarāciju var iesniegt fiziskās personas, kurām bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kā arī tās fiziskās personas, kurām nodoklis avansā ir ieturēts vairāk nekā pienācās, nepiemērojot visus likumā noteiktos atvieglojumus vai neapliekamo minimumu pilnā apmērā.

4. Deklarācijas veidlapas ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumiem nr.12 "Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju".

5. Deklarācija sastāv no pamatdeklarācijas un 3 pielikumiem:

* D1 pielikums "Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi". Deklarācijas D1 pielikums jāaizpilda maksātājiem, kuri taksācijas gadā ir guvuši ienākumus (izņemot ienākumus no saimnieciskās darbības) Latvijas Republikā;

* D2 pielikums "Fizisko personu (rezidentu) ārvalstīs gūtie ienākumi". Deklarācijas D2 pielikums jāaizpilda fiziskajām personām (iekšzemes nodokļa maksātājiem - rezidentiem), kuras taksācijas gadā guvušas ienākumus ārvalstīs.

* D3 pielikums "Ienākumi no saimnieciskās darbības". Deklarācijas D3 pielikums jāaizpilda saimnieciskās darbības veicējiem, kuri apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar Likuma 11.pantu.

6. Atbilstoši likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Saimnieciskās darbības ienākumus uzrāda D3 pielikumā, savukārt citus Latvijas Republikā gūtos ienākumus uzrāda deklarācijas D1 pielikumā.

7. Personai, kurai rezumējošā kārtībā taksācijas gadam aprēķinātais nodoklis no saimnieciskās darbības, kuras veikšanai tā ir iegādājusies patentu, ir mazāks nekā samaksātā gada patentmaksa, šī starpība netiek atmaksāta. Par saimnieciskās darbības veidiem, kuriem iegādāts patents, jāaizpilda atsevišķs deklarācijas D3 pielikums.

8. Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem), nepiemērojot likumā noteikto neapliekamo ienākumu lauksaimnieciskajai ražošanai Ls 3000 gadā.

1.piemērs.

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 5000.

Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu - Ls 4000.

Ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 1000, kuriem piemēro likumā noteikto neapliekamo ienākumu lauksaimnieciskajai ražošanai ne vairāk kā Ls 3000 gadā.

Ieņēmumi no kokmateriālu realizācijas - Ls 4000.

Izdevumi, kas saistīti ar kokmateriālu realizāciju - Ls 3000.

Ienākumi no kokmateriālu realizācijas - Ls 1000, kuri ir apliekami ar nodokli.

2.piemērs.

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas - Ls 5000.

Ieņēmumi no kokmateriālu realizācijas - Ls 4000.

Kopējie ieņēmumi - Ls 9000.

Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu - Ls 4000.

Izdevumi, kas saistīti ar kokmateriālu realizāciju - Ls 3000.

Kopējie izdevumi - Ls 7000.

Apliekamais ienākums - 9000 Ls - 7000 Ls = Ls 2000, šajā gadījumā nevar piemērot likumā noteikto neapliekamo ienākumu lauksaimnieciskajai ražošanai Ls 3000 gadā.

9. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī.

10. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

* maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

* maksātāja attaisnotos izdevumus;

* kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli;

* nodokļa ieturēšanu ienākuma izmaksas vietā;

* ārvalstīs samaksāto nodokli (ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprināts dokuments).

11. Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir mainījis dzīvesvietu, deklarācija jāiesniedz (jānosūta pa pastu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc dzīvesvietas taksācijas gada sākumā.

V daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana fiziskām personām (nerezidentiem)

1. Nodokli maksā arī tās fiziskās personas, kuras atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvušas ienākumus Latvijas Republikā.

2. Saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ārvalstu personas kļūst par iekšzemes nodokļu maksātājiem (rezidentiem), ja šīs personas uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, ja vien, saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem, šīs personas netiek uzskatītas par Latvijas rezidentiem pat, ja to uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā pārsniedz minēto periodu.

3. Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD) rekomendē 183 dienu perioda aprēķināšanai piemērot fiziskās klātbūtnes testu. Pēc šīs metodes 183 dienas nosaka, pamatojoties uz fiziskās personas fizisko klātbūtni attiecīgajā valstī taksācijas gadā vai periodā, kā arī šī metode sniedz pilnīgāku priekšstatu par attiecīgās personas saistību ar valsti, kurā tā uz laiku uzturas (strādā).

Nosakot 183 dienu periodu, tajā iekļauj:

* daļējas klātbūtnes dienas (mazāk nekā 24 stundas);

* iebraukšanas dienu uzskata par pilnu dienu;

* izbraukšanas dienu uzskata par pilnu dienu;

* sestdienas un svētdienas, kuras šī persona pavada valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

* valsts svētku brīvdienas, kuras šī persona pavada valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

* atvaļinājumus, ko šī persona pavada valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā):

- tieši pirms darbības uzsākšanas šajā valstī;

- darbības laikā šajā valstī;

- tieši pēc darbības izbeigšanās šajā valstī;

* īsi periodi (ne vairāk kā 3 dienas), kurus persona pavada valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

* slimības periods, izņemot tādus gadījumus, kad šī persona slimības dēļ nevar izbraukt no valsts, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

* periodi, kuros šī persona atrodas valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā) šādu iemeslu dēļ:

- ģimenes locekļu nāves vai slimības gadījumā;

- pārtraukumi streiku vai lokautu gadījumā;

- pārtraukumi nesavlaicīgas piegādes gadījumos.

Aprēķinot 183 dienu periodu, tajā neiekļauj:

- laika periodus, kuros minētā persona šķērso šo valsti tranzītā (pārvietojas starp diviem punktiem ārpus šīs valsts) un neatrodas šīs valsts teritorijā vairāk nekā 24 stundas;

- atvaļinājumu, ko šī persona pavada ārpus valsts, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

- īsus periodus (ne vairāk kā 3 dienas), kurus persona pavada ārpus valsts, kurā tā uz laiku uzturas (strādā).

Piemērs.

O.Loks ir Somijas rezidents, kurš janvārī ierodas Latvijas Republikā uz 15 dienām atpūsties. Uzņēmumam "A", kas ir Latvijas rezidents, ir nepieciešams augsti kvalificēts speciālists, lai Latvijā realizētu noteiktu projektu. Uzņēmums "A" noslēdz ar O.Loku darba līgumu uz 150 dienām, un maija beigās O.Loks ierodas Latvijas Republikā uzsākt darbu. Pēc 168 dienām O.Loks nolemj aizbraukt no Latvijas. Ceļā uz lidostu viņš iekļūst nelaimes gadījumā, un tiek nogādāts slimnīcā, kur pavada 10 dienas. Pēc tam O.Loks aizbrauc, ilgāk neuzturoties Latvijas Republikā.

Nosakot O.Loka uzturēšanās laiku Latvijas Republikā, vērā tiek ņemtas 15 atvaļinājuma dienas un 168 darba un uzturēšanās dienas Latvijas Republikā, savukārt 10 dienas, kas pavadītas slimnīcā, netiek ņemtas vērā. Kopējais uzturēšanās ilgums ir 183 dienas, tādējādi O.Loka klātbūtne Latvijas Republikā nepārsniedz 183 dienas un viņš atbilstoši nodokļu likumdošanai nevar tikt uzskatīts par Latvijas rezidentu.

4. Likuma 3.panta trešā daļa nosaka fiziskās personas - nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu. Nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido:

Nr. p.k. Ienākumu veids
1. Ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts Latvijas Republikā
tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas Republikas rezidents vai kuram
nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā, vai darbu, kas veikts
ārpus Latvijas Republikas Latvijas Republikas darba devēja labā.
2. Ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikas rezidentu
vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās.
3. Ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības
Latvijas Republikā neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu saņem pats
mākslinieks, sportists vai treneris, vai cita juridiskā vai fiziskā persona.
4. Ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas
uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē.
5. Ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības.
6. Ienākums likvidācijas kvotas veidā no Latvijas Republikā reģistrētas
uzņēmējsabiedrības likvidācijas - tādā apmērā, kādā tas pārsniedz
izmaksājamo dividendi.
7. Ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas.
8. Ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas
likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā.
9. Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijas Republikā.
10. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un
zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas.
11. Dividendes saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto
likmi (10%).
12. Citi ienākumi, kas nav minēti likuma 9.pantā (skat. norādījumu I daļu).

5. Uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, iestādēm un organizācijām, izmaksājot fiziskajai personai - nerezidentam šīs daļas 4.punktā iekļautās tabulas 1., 2., 3., 4., 6.punktā minētos ienākumus, ir jāietur nodoklis ienākuma izmaksas brīdī un tas jāiemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Izmaksas brīdī nodoklis jāietur arī gadījumos, ja tiek saņemti ienākumi, kuri minēti norādījumu II daļas 6.nodaļas 4.punktā.

Piemērs.

Fiziskā persona - nerezidents gūst ienākumus no Latvijas Republikā esoša namīpašuma iznomāšanas. Namīpašums tiek iznomāts rezidentam - juridiskajai personai. Nomas maksa tiek pārskaitīta uz nerezidenta bankas norēķinu kontu.

Nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas. Ārvalstu nodokļu maksātājam, ja viņš saņem šādus ienākumus, ir jāiesniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija un jāveic nodokļa maksājumi rezumējošā kārtībā. Ar nodokli apliekamais ienākums tiek aprēķināts kā ieņēmumu no saimnieciskās darbības un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

Ja nerezidents nav reģistrējies kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un nav to pilnvarojis darīt arī viņa pilnvarotajai personai, t.i., par namīpašnieka ienākumiem no namīpašuma izmantošanas netiek veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi rezumējošā kārtībā, tad šī ienākuma izmaksātājs izmaksas brīdī ietur nodokli pēc 25 procentu likmes (Likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts).

6. Nodoklis pēc 25 procentu likmes izmaksas brīdī ir jāietur arī no atlīdzības par mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālo darbību Latvijas Republikā, ja rezidents to izmaksā nerezidentam - juridiskajai personai, kura nodrošina ar mākslinieku vai sportistu klātbūtni vai arī pārstāv tos.

7. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, izmaksājot dividendes fiziskajām personām - nerezidentiem, no šī nerezidenta ienākuma ietur nodokli pēc 10 procentu likmes ienākuma (dividenžu) izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. (Likuma 17.panta desmitās daļas 12.punkts).

8. Fiziskās personas - nerezidenta gūtie procentu ienākumi tiek aplikti procentu izmaksas brīdī, piemērojot nodokļa 25 procentu likmi, izņemot procentu ienākumus no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs, kā arī ienākumus no hipotekārajām ķīlu zīmēm. Turklāt netiek izvērtēts, vai fiziskā persona - nerezidents ir ar procentu izmaksātāju (uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestādi, organizāciju, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgo pārstāvniecību) saistīta persona vai tāda nav.

9. Fiziskās personas - nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši nerezidenta īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, ar nodokli apliek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10. Nodoklis, neatkarīgi no jebkuriem Likuma noteikumiem, ir jāietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti - nodokļa maksātāji vai nerezidenti, kuriem ir jāiesniedz nodokļa deklarācija, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos Nr.69 "Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām" minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos.

11. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde var atļaut neieturēt nodokli, ja nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc tā reģistrācijas vietas pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz iesniegumu-pieprasījumu nepiemērot šīs daļas 10.punktā noteikto kārtību attiecībā uz viņa darījumiem (maksājumiem) ar minētajām personām. Iesnieguma-pieprasījuma veidlapas paraugs pievienots norādījumu 1.pielikumā. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei jāizskata maksātāja iesniegums-pieprasījums un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas jāsniedz maksātājam rakstiska atļauja neieturēt nodokli vai atteikums izsniegt minēto atļauju.

12. Šīs daļas 10.un 11.punktā noteiktās kārtības piemērošanu skaidro Ministru kabineta 1996.gada 4.jūnija noteikumi Nr.195 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi".

13. Nerezidentam Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē ir jāiesniedz nodokļa deklarācija, ja viņš saņem sekojošus ienākumus:

* ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības;

* ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas;

* ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā;

* ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijas Republikā;

* personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas;

* dividendes;

* ienākums no algota darba, tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā.

14. Fiziskās personas - nerezidenta ienākumus apliek ar nodokli pēc 25 procentu likmes, izņemot dividendes, kuras tiek apliktas, piemērojot nodokļa 10 procentu likmi.

15. Nerezidenta ar nodokli apliekamajam ienākumam netiek piemērots gada neapliekamais ienākums, kā arī nav tiesību uz nodokļa atvieglojumiem, kas paredzēti rezidentiem.

16. Apliekot ar nodokli nerezidentu gūto ienākumu Latvijas Republikā, jāievēro spēkā esošo divpusējo konvenciju (līgumu) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem noteikumi.

17. Ja nodokļu konvencijā ir paredzēti citādi nosacījumi nekā Likumā, spēkā ir nodokļu konvencijas nosacījumi. Ja nodokļu konvencija nosaka likmes, kas ir augstākas par Likumā noteiktajām likmēm, piemēro Likumā noteiktās likmes. Ja konvencijā noteiktās likmes ir zemākas par Likumā noteiktajām likmēm vai tajā ir noteikti atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli, konvencijas noteikumus piemēro Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumos Nr.66 "Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem" noteiktajā kārtībā.

Ar šo metodisko norādījumu spēkā stāšanos nav piemērojamas Valsts ieņēmumu dienesta vēstules:

1) 09.03.1994. vēstule Nr.30-1.1.3/741 - "Par bezdarbnieku ienākumu par piedalīšanos algotos pagaidu sabiedriskajos darbos aplikšanu ar nodokli";

2) 05.09.1995. vēstule Nr.30-1.1.3/4898 - "Par atsevišķiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas jautājumiem";

3) 21.03.1996. vēstule Nr.13.1.4-16/2494 - "Par ārvalstu fizisko personu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību";

4) 27.05.1996. vēstule Nr.13.1.4-21/4878 - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju un viņu ienākumu no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas uzskaiti un aplikšanu ar nodokli";

5) 24.01.1997. vēstule Nr.15.1.2/896 - "Paziņojuma par aprēķināto, ieturēto un budžetā pārskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākuma gūšanas (saņemšanas) vietā iesniegšanas kārtību sakarā";

6) 04.02.1997. vēstule Nr.15.1.2/1228 - "Par kārtību, kādā izmaksas vietā apliekami fizisko personu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ja fiziskā persona nav reģistrējusi savu individuālo darbu vai individuālo uzņēmumu, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību";

7) 29.04.1997. vēstule Nr.15.1.2/4886 - "Par augoša meža pārdošanas ienākumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli";

8) 02.05.1997. vēstule Nr.15.1.2/4934 - "Par atvieglojumu piemērošanu, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli";

9) 01.10.1997. vēstule Nr.15.1.2/10804 - "Par neapliekamā minimuma un atvieglojumu piemērošanu, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli";

10) 04.12.1997. vēstule Nr.15.1.2/13642 - "Par namīpašumiem";

11) 17.06.1998. vēstule Nr.15.1.1/8271 - "Par algotā darba ienākumu";

12) 26.06.1998. vēstule Nr.15.1.1/8577 - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķinu no saimnieciskās darbības";

13) 03.05.1999. vēstule Nr.15.1.1/6047 - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Pielikums

VIDPIEL.GIF (232567 BYTES)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par "Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību" apstiprināšanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Valsts ieņēmumu dienests Veids: rīkojums Numurs: 111Pieņemts: 11.02.2000.Stājas spēkā: 11.02.2000.Piemērojams ar: 01.01.2000.Zaudē spēku: 24.05.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 51/52, 16.02.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
1296
11.02.2000
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)