Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 12. augusta noteikumus Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 385

Rīgā 2000.gada 7.novembrī (prot. Nr. 53, 14.§)

Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu un stādāmo materiālu aprites likuma
2.panta 1.punkta "a" apakšpunktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas materiāla (turpmāk - sēklas ) tirdzniecības kārtību.

II. Sēklu kategorijas

2. Sēklas iedala šādās kategorijās:

2.1. izlases sēklas (IS);

2.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

2.3. bāzes sēklas (B);

2.4. sertificētas sēklas (C).

3. Izlases sēklas (IS) - kartupeļu augi (mēģenēs) vai bumbuļi - nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs, un to daudzums ir neliels. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs. Izlases sēklu sertifikācija nav obligāta, bet to var veikt pēc sēklaudzētāja iniciatīvas, lai noteiktu sēklu faktisko kvalitāti.

4. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

4.1. iegūtas tieši no izlases sēklām (IS), ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

4.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) ražošanai;

4.3. atbilst šajos noteikumos pirmsbāzes sēklām (PB) noteiktajām prasībām;

4.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

5. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

5.1. audzētas, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.2. paredzētas sertificētu sēklu (C) ražošanai;

5.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

5.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Bāzes sēklas (B) iedala trīs paaudzēs:

6.1. pirmās paaudzes bāzes sēklas (B1) iegūst no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);

6.2. otrās paaudzes bāzes sēklas (B2) iegūst no pirmās paaudzes bāzes sēklām (B1) vai tieši no pirmsbāzes sēklām (PB);

6.3. trešās paaudzes bāzes sēklas (B3) iegūst no otrās paaudzes bāzes sēklām (B2) vai tieši no pirmās paaudzes bāzes sēklām (B1), vai pirmsbāzes sēklām (PB).

7. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

7.1. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

7.2. paredzētas sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem.

8. Sertificētas sēklas (C) iedala divās paaudzēs:

8.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1);

8.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2).

9. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1) ir sēklas, kas:

9.1. izaudzētas tieši no trešās paaudzes bāzes sēklām (B3) vai otrās vai pirmās paaudzes bāzes sēklām (B2, B1), vai tieši no pirmsbāzes sēklām (PB);

9.2. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu (C2) ražošanai vai citiem nolūkiem;

9.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

9.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

10. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2) ir sēklas, kas:

10.1. izaudzētas tieši no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) vai no bāzes sēklām (B), vai tieši no pirmsbāzes sēklām (PB);

10.2. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

10.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

10.4. visā sēklaudzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

III. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

11. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas šķirnes vai kategorijas sēklas. Vairāku šķirņu vai kategoriju sēklas var audzēt, ja sēklaudzētājam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

12. Sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēstures grāmatā, kurā norādīta lauku izvietojuma shēma, informācija par konkrētajā laukā izlietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem. Sēklas kartupeļus drīkst audzēt laukos, kuros:

12.1. nav augu karantīnas organismu - kartupeļu zeltītās nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un kartupeļu bālās nematodes Globodera pallida (Stone) Mul. et Stone;

12.2. pēdējo trīs gadu laikā nav audzēti vai uzglabāti kartupeļi un citi nakteņu dzimtas augi (to apliecina ieraksti lauku vēstures grāmatā);

12.3. priekšaugiem nav bijuši kartupeļu piejaukumi.

13. Minimālie attālumi starp dažādu kategoriju sēklas un nesertificētu kartupeļu stādījumiem noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

14. Slimos un šķirnei neatbilstošos augus izvāc no sēklaudzēšanas lauka ar visiem bumbuļiem, kā arī izvāc abus slimajam augam vagā blakus esošos augus ar visiem bumbuļiem.

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

15. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu sēklaudzēšanas stādījumu kvalitāti saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, veic lauku apskati.

16. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikumu kartupeļu sēklaudzēšanas lauku apskatei, kurā ietverta informācija par izstādīto sēklu, tās kvalitāti un apstādīto platību.

17. Lauka apskati saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.

18. Pirms lauka apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar izstādīto sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.

19. Lauka apskati veic tādā kartupeļu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt ar slimībām inficētos augus. Lauka apskati veic pēc sēklaudzētāja paziņojuma par stādījuma gatavību apskatei.

20. Sēklas kartupeļu stādījumos nedrīkst būt šādi augu karantīnas organismi:

20.1. kartupeļu gaišā gredzenpuve Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et. al. spp. sepedonicus (Spieckerman et Kotthoff) Davis et al. ;

20.2. kartupeļu vēzis Synchytrium endobioticum (Schillbersky) Percival;

20.3. kartupeļu zeltītā nematode Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens;

20.4. kartupeļu bālā nematode Globodera pallida (Stone) Mul. et Stone.

21. Veģetācijas periodā lauka apskati veic vismaz divas reizes, ja no kartupeļu stādījuma paredzēts iegūt pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) sēklas, un vismaz vienu reizi, ja paredzēts iegūt sertificētas sēklas (C).

22. Ja, veicot lauka apskati vai pārbaudot izstādīto sēklu dokumentus, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai stādījuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti.

23. Ja stādījums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, to atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

V. Pēcpārbaude

24. Lai noteiktu sēklu veselīgumu, Valsts augu aizsardzības dienests veic pirmsbāzes (PB) un pirmās paaudzes bāzes sēklu (B1) pēcpārbaudi, laboratoriski nosakot vīrusu infekcijas pakāpi.

25. Pēc lakstu iznīcināšanas Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori kartupeļu stādījumā noņem bumbuļu paraugu pēcpārbaudei.

26. Sēklu kvalitātes prasības pēcpārbaudē noteiktas šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā.

VI. Sēklu kvalitātes novērtēšana

27. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors pēc ražas novākšanas noņem bumbuļu paraugu:

27.1. no nešķirotas sēklai paredzētas kartupeļu partijas - kartupeļu gaišās gredzenpuves Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et. al. ssp. sepedonicus (Spieckerman et Kotthoff) Davis et al. un kartupeļu tumšās gredzenpuves Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith infekcijas pārbaudei;

27.2. no sagatavotas sēklas kartupeļu partijas - sēklu kvalitātes novērtēšanai. Sēklu kvalitātes prasības noteiktas šo noteikumu 3.pielikuma 2.punktā.

28. Sēklu paraugu noņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga, tās novērtēšanu var atteikt.

29. Sēklu partijas masa, no kuras tiek noņemts paraugs, nepārsniedz 50000 kg. Ir pieļaujamas novirzes 5 % apmērā no noteiktā maksimālā sēklu partijas masas lieluma.

30. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 29.punktā noteikto lielumu, to sadala vairākās sēklu partijās.

31. Sēklas kartupeļos nedrīkst būt šādi karantīnas organismi:

31.1. kartupeļu gaišā gredzenpuve Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et. al. spp. sepedonicus (Spieckerman et Kotthoff) Davis et al.;

31.2. kartupeļu tumšā gredzenpuve Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith;

31.3. kartupeļu vēzis Synchytrium endobioticum (Schillbersky) Percival;

31.4. kartupeļu zeltītā nematode Globodera rostochiensis (Wollenweber) Mul. et Stone;

31.5. kartupeļu bālā nematode Globodera pallida (Stone) Mul. et Stone.

VII. Sēklu saiņošana

32. Sēklu iesaiņojumu aizzīmogo vai pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

33. Vienā iesaiņojumā sēklas masa nepārsniedz 60 kg, bet pēc pircēja pieprasījuma sēklas masa var būt arī lielāka.

34. Noliktavā sēklu partiju novieto tā, lai varētu piekļūt jebkurai iesaiņojuma vienībai un noņemt paraugu.

VIII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana

35. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tam ārpusē piestiprina iepriekš nelietotu etiķeti un norāda atbilstošu informāciju (4.pielikums).

36. Ja kartupeļu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī sēklu sertifikātā vai apliecībā par sēklu kvalitātes novērtēšanu.

37. Sēklu iesaiņojuma etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes izmērs ir 110 x 67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 5.pielikumā. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamas vai piešujamas. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

38. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

39. Sēklu iesaiņojumu etiķetē (arī atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Ja iesaiņojumu etiķetē atkārtoti, etiķetē norāda atkārtotās etiķetēšanas mēnesi un gadu, kā arī institūciju, kas ir atbildīga par pārzīmogošanu.

40. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

41. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām, to norāda etiķetē.

IX. Sēklu tirdzniecība

42. Sēklas drīkst pārdot pēc tam, kad tās atzītas attiecīgi par izlases (IS), pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētām (C) sēklām.

43. Sēklas kartupeļus nedrīkst pārdot, ja tie apstrādāti ar pretasnošanas līdzekļiem.

44. Pēc galējā lietotāja pieprasījuma sertificētas sēklas (C) drīkst pārdot bez iesaiņojuma, katrai kravai pievienojot etiķeti. Nopērkot neiesaiņotus sēklas kartupeļus, pircējs zaudē tiesības ārpus pārdošanas vietas izteikt pretenzijas pret sēklu kvalitāti.

45. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības attiecas arī uz sēklu uzglabāšanu, lai tās pārdotu, piegādātu vai pārvietotu (par atlīdzību vai bez tās), ja sēklas paredzētas komerciālai izmantošanai.

X. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

46. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē visus sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus saskaņā ar šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam un tirgotājam piešķir noteiktu četrzīmju kodu un izsniedz reģistrācijas apliecību. Koda pirmās divas zīmes ir norāde par sēklaudzētāja adresi (rajona pasta indekss), pārējās divas zīmes - sēklaudzētāja kārtas numurs.

47. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, iesniedz pieteikumu Valsts augu aizsardzības dienestā. Pieteikumam pievieno sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības nodrošināšanas materiāltehniskās bāzes aprakstu un norāda tās piederību.

48. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu vai konstatējis, ka nav ievēroti šie noteikumi, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas vai akta (par šo noteikumu neievērošanu) sastādīšanas. Lēmumu par reģistrācijas anulēšanu Valsts augu aizsardzības dienests paziņo sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam.

XI. Sēklu dokumentācija

49. Pamatojoties uz lauka apskates un sēklu paraugu novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests trīs dienu laikā pēc sēklu parauga novērtēšanas izsniedz Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem un tirgotājiem sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus.

50. Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts. Tas ir tādā pašā krāsā kā attiecīgās sēklu kategorijas etiķete. Sertifikātā obligāti norāda šķirni, ražotājvalsti, ražotāja reģistrācijas numuru, saiņojuma zīmogošanas gadu un mēnesi. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja sēklu kvalitāte atbilst attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām.

51. Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu. Apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu izsniedz, ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kaut vai viens no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem, kā arī tad, ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji (sēklu novērtēšana nav pilna). Minētajā apliecībā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).

52. Sēklaudzētājs un tirgotājs kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (tonnās). Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos jābūt arī norādei par pircēju.

53. Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju. Šis dokuments nav nepieciešams, ja lietota uzlīmējamā etiķete vai etiķete no mitrumizturīga materiāla vai etiķete aizstāta ar neizdzēšamu zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

XII. Noslēguma jautājumi

54. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūniju.

55. Līdz 2003.gada 1.jūnijam sēklu sertifikācijā atļauts izmantot Sēklu valsts inspekcijas lauku apskates un sēklu kvalitātes novērtēšanas dokumentu veidlapas un etiķetes, kuru paraugus apstiprinājusi Zemkopības ministrija.

56. Šo noteikumu 44.punkts ir spēkā līdz 2005.gada 1.jūnijam.

57. Šo noteikumu 3.pielikuma 2.4.apakšpunkts ir spēkā līdz 2005.gada 1.jūnijam.

58. Šo noteikumu 3.pielikuma 2.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 7.novembra
noteikumiem Nr.385

Minimālie attālumi starp kartupeļu stādījumiem

1. No trīs kategorijas zemāku kartupeļu vai nesertificētu kartupeļu stādījumiem, kartupeļu glabāšanas vietām uz lauka un bojāto kartupeļu izgāztuvēm - vismaz 200 metru.

2. No divas kategorijas zemāku kartupeļu stādījumiem - vismaz 100 metru.

3. No kategoriju zemāku kartupeļu stādījumiem, kā arī starp dažādu šķirņu stādījumiem - vismaz viens metrs starp kartupeļu stādījumiem un vismaz seši metri vagu galos.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 7.novembra
noteikumiem Nr.385

Stādījumu kvalitātes rādītāji

Kvalitātes rādītāji Pirmsbāzes sēklas
(PB)
Bāzes sēklas
(B)
Sertificētas sēklas
(C)
vizuāli ne vairāk par
Šķirnei neatbilstoši augi 0,1 % 0,25 % 0,5 %
Citu šķirņu piejaukumi 0 % 0,1 % 0,2 %
Augi ar vīrusslimību simptomiem 0,5 % 4 %* 10 %**
Ar melnkāju slimi augi 0,5 % 2 % 4 %

Piezīmes.

* - vieglo un smago vīrusslimību simptomi;

** - tikai smago vīrusslimību simptomi. Vieglā mozaīka, kas veidojusies, mainoties lapu krāsai, nav jāievēro, ja lapa nav deformēta.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 7.novembra
noteikumiem Nr.385

Kvalitātes prasības sēklas kartupeļiem

1. Pēcpārbaudē pieļaujamais vīrusu daudzums (procentos) sēklas kartupeļiem nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:

Nr.
p.k.
Vīrusi Pirmsbāzes sēklās
(PB)
Pirmās paaudzes bāzes sēklās
(B1)
1. X-, S-, M-, A-vīrusi 6 % 9 %
2. Y-, L-vīrusi 1 % 2 %

2. Sēklu kvalitātes novērtēšanai tiek noteikti šādi rādītāji:

2.1. minimālais bumbuļu izmērs visu kategoriju sēklām, izņemot izlases sēklas (IS), nav mazāks par 25 x 25 mm sieta acīm. Ja bumbuļu izmērs ir lielāks par 35 mm, starpību starp lielāko un mazāko izmēru izsaka ar skaitli, kas dalās ar 5;

2.2. vienā partijā atšķirība starp lielāko un mazāko bumbuļu izmēru nepārsniedz 25 mm;

2.3. vienā partijā kartupeļi, kas mazāki par etiķetē norādīto minimālo lielumu un lielāki par etiķetē norādīto maksimālo lielumu, nepārsniedz 3 % no partijas masas;

2.4. sēklas kartupeļu kvalitatīvie rādītāji līdz 2005.gada 1.jūnijam ir šādi:

Nr.
p.k.
Rādītāji Pieļaujamais daudzums
(% no masas)
1. Zeme un citi piemaisījumi 2 %
2. Sausā un slapjā puve 1,5 %
3. Parastais kraupis, ja brūces aizņem vairāk nekā 1/3 bumbuļu virsmas 10 %
4. Ārējie bojājumi, arī deformēti vai bojāti bumbuļi 5 %
5. 2., 3. un 4.punktā minētie bojājumi kopā 12 %
6. Melnais kraupis, ja sklerociji pārklāj vairāk nekā 1/10 no bumbuļu virsmas 5 %

2.5. sēklas kartupeļu kvalitatīvie rādītāji pēc 2005.gada 1.jūnija ir šādi:

Nr.
p.k.
Rādītāji Pieļaujamais daudzums
(% no masas)
1. Zeme un citi piemaisījumi 2 %
2. Sausā un slapjā puve 1 %
3. Parastais kraupis, ja brūces aizņem vairāk nekā 1/3 bumbuļu virsmas 5 %
4. Ārējie bojājumi, arī deformēti vai bojāti bumbuļi 3 %
5. 2., 3. un 4.punktā minētie bojājumi kopā 6 %
6. Melnais kraupis, ja sklerociji pārklāj vairāk nekā 1/10 no bumbuļu virsmas 5 %

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 7.novembra
noteikumiem Nr.385

Etiķetē vai zīmogojumā norādāmā informācija

1. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Ražotāja reģistrācijas numurs.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā neto masa.

7. Šķirne.

8. Kategorija.

9. Saiņošanas mēnesis un gads.

10. Bumbuļu izmērs.

11. Atzīmes par sēklu apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 7.novembra
noteikumiem Nr.385

Iesaiņojuma etiķetes krāsa

Nr.
p.k.
Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības Etiķetes krāsa
1. Izlases sēklas (IS) Violeta
2. Pirmsbāzes sēklas (PB) Balta ar diagonālu violetu svītru
3. Bāzes sēklas (B) Balta
4. Sertificētas sēklas (C) Zila
5. Sēklas ar pazeminātiem kvalitātes rādītājiem vai prasībām
Brūna

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 385Pieņemts: 07.11.2000.Stājas spēkā: 01.06.2001.Zaudē spēku: 01.06.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 401/403, 10.11.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
12608
01.06.2001
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)