Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta protokollēmumu (prot. Nr.46 10.§), lai izstrādātu priekšlikumus par saskaņota, efektīva un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša regulēšanas modeļa izveidi un atbilstošu likumprojektu par grozījumiem likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, tika izveidota darba grupa, iekļaujot tajā Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus.

Darba grupā tika panākta vienošanās, ka visās likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” minētajās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs regulēšana ir saglabājama. Tomēr darba grupa konstatēja, ka sabiedriskā transporta (regulāro pasažieru autopārvadājumu) regulēšanas jomā atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajiem (2004.gada 29.septembra rīkojums Nr.704) Sabiedriskā transporta pamatnostādņu 2005.–2014.gadam kopsavilkumā ietvertajiem risinājuma variantiem un Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulai (EEK) Nr. 1191/69 “Par dalībvalstu rīcību saistībā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem” sabiedriskā transporta pārvaldes administratīvais modelis tiks mainīts.

Darba grupā netika panākta vienošanās par regulēšanas institucionālo struktūru, kas būtu par pamatu Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidei.

Darba grupā tika izvirzīti trīs priekšlikumi par regulēšanas institucionālo struktūru, kas būtu par pamatu Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša regulēšanas modeļa izveidei.

1.variants

Izveido vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, kurā lēmumus pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — komisija) padome, savukārt nepieciešamo informācijas iegūšanu un izvērtēšanu, lēmumu sagatavošanu un izpildes kontroli nodrošina izpildinstitūcija, kuras sastāvā ietilpst arī reģionālās filiāles. Reģionālās filiāles veido uz esošo reģionālo regulatoru bāzes, pārņemot šīs jomas speciālistus un optimizējot filiāļu skaitu.

Finansējuma avoti

Regulatora darbība tiek finansēta no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

2.variants

Izveido sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, kuras pamatā ir vienots regulators ar divu līmeņu lemjošām struktūrvienībām valsts un pašvaldību līmenī (lēmumus pieņem komisijas padome un reģionālās padomes, savukārt nepieciešamās informācijas iegūšanu un izvērtēšanu, lēmumu sagatavošanu un izpildes kontroli nodrošina vienota izpildinstitūcija).

Komisijas padome pieņem lēmumus, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs. Reģionālā padome pieņem lēmumus par tarifiem un licencēm ūdensapgādē, atkritumu saimniecībā un siltumapgādē, kur nav koģenerācijas. Komisijas padomei paredzētas tiesības atcelt reģionālās padomes lēmumus un izskatīt strīdus starp pakalpojumu sniedzējiem (lietotājiem) un reģionālo padomi.

Finansējuma avoti

Regulatora darbība tiek finansēta no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

3.variants

Tiek saglabāta divu veidu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēma (tā darbojas pašlaik), atdalot valsts līmenī regulējamās nozares no pašvaldību līmenī regulējamām nozarēm, tajā pašā laikā paredzot, ka plānošanas reģionu pašvaldību regulatori atrodas Plānošanas reģionu attīstības padomes pārraudzībā, kas savukārt atrodas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā.

Finansējuma avoti

Regulatoru darbība tiek finansēta no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.