Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.310

Rīgā 2005.gada 21.decembrī (prot. Nr.54 (263), 4.p.)

Par Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta pirmo daļu un pamatojoties uz likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 9.panta otro daļu un Elektroenerģijas tirgus likuma 33.panta trešo daļu,

padome nolemj:

1. Apstiprināt Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (pielikumā).

2. Noteikt, ka šī lēmuma 1.punktā apstiprinātā metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3. Ar šī lēmuma 1.punktā apstiprinātās metodikas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2003.gada 29.janvāra lēmumu Nr.34 apstiprinātā Elektroenerģijas realizācijas gala tarifu aprēķināšanas metodika ("Latvijas Vēstnesis", Nr.21, 2003.gada 7.februāris).

Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja V.Andrējeva

 

APSTIPRINĀTS

ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes

2005.gada 21.decembra lēmumu Nr.310 (protokols Nr.54 (263), 4.p.)

Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem

Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 33.panta trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem (turpmāk - metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka elektroenerģijas diferencētos tarifus saistītajiem lietotājiem.

2. Metodikā lietoti šādi termini un apzīmējumi:

2.1. diferencētie tarifi - konkrēti elektroenerģijas tirdzniecības tarifi, pēc kuriem par elektroenerģijas piegādi norēķinās saistītie lietotāji;

2.2. sprieguma pakāpes tarifs - konkrētās sprieguma pakāpes maksimālais ieņēmumu līmenis attiecībā pret prognozētajiem enerģijas apjomiem, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai prognozētie ieņēmumi konkrētā sprieguma pakāpē nepārsniedz attiecīgās sprieguma pakāpes pamatoto izmaksu segšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu;

2.3. tarifu griesti - maksimālais ieņēmumu līmenis attiecībā pret prognozētajiem enerģijas apjomiem, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai prognozētie ieņēmumi nepārsniedz kopējo pamatoto izmaksu segšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu;

2.4. tarifu pārskata cikls - laika posms, kuram apstiprina tarifu griestus;

2.5. tirdzniecības pakalpojuma cena - tirdzniecības uzcenojums, kas sedz tirdzniecības pakalpojuma izmaksas un fiksētu peļņas komponenti, kuru aprēķina kā fiksētu procentu no kopējām tirdzniecības izmaksām;

2.6. tirdzniecības pakalpojums - rēķinu izrakstīšana, maksājumu iekasēšana un apstrāde, mārketings un citas darbības, kas saistītas ar elektroenerģijas pārdošanu saistītajiem lietotājiem;

2.7. tirgotājs - šīs metodikas izpratnē publiskais tirgotājs vai sadales sistēmas operators, kura tīkliem ir pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju;

2.8. Ls/kWh - lati par kilovatstundu.

3. Metodika izstrādāta saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu, Enerģētikas likumu un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

4. Tirgotājs precīzi un pārskatāmi atspoguļo katra regulējamā pakalpojuma izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar regulējamo pakalpojumu saistītos aktīvus un darbības. Tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai tirgotāja pakalpojuma sniegšanai.

5. Tirgotājs pielieto izmaksu attiecināšanas modeli un tā pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

6. Tarifu pārskata cikla ilgums ir trīs gadi. Regulators var pieņemt lēmumu par tarifu pārskata cikla pagarināšanu.

7. Pēc tirgotāja pieprasījuma pirms tarifu projekta iesniegšanas regulators nosaka fiksētu peļņas procentu tirdzniecības pakalpojumam.

8. Tarifu noteikšanas pamatā ir divas savstarpēji saistītas darbības, kuras ietver šī metodika:

8.1. ekonomiski pamatotas tirdzniecības pakalpojuma cenas noteikšana;

8.2. tarifu griestu noteikšana tarifu pārskata cikla gadiem, ievērojot elektroenerģijas iepirkuma cenas prognozi, pārvades un sadales sistēmu pakalpojumu tarifus un tirdzniecības pakalpojuma cenu.

9. Tarifu griestu aprēķins, sprieguma pakāpes tarifu aprēķini pa sprieguma pakāpēm un diferencēto tarifu aprēķini tiek veikti trīs gadu tarifu pārskata ciklam, aprēķinos parādot šo tarifu saistību ar piegādātās elektroenerģijas cenu, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem un tirdzniecības pakalpojuma cenu.

2. Tarifu griesti un sprieguma pakāpes tarifi saistītajiem lietotājiem

10. Tarifu griestus katram tarifa pārskata cikla gadam saistītajiem lietotājiem nosaka šādi:

T = Cvid +Tso + Ctirdz+ Tt-1 *Z [Ls/kWh],

kur

Cvid - vidējās elektroenerģijas iepirkuma cenas prognoze saistītajiem lietotājiem [Ls/kWh] ;

TSO - sadales pakalpojuma vidējās cenas prognoze attiecīgajam sadales sistēmas operatoram vai pārvades pakalpojuma vidējās cenas prognoze tieši pārvadei pieslēgtajiem saistītajiem lietotājiem [Ls/kWh];

Ctirdz - vidējā tirdzniecības pakalpojuma cena [Ls/kWh];

Tt-1 - iepriekš noteiktā tarifu griestu vērtība pirms neparedzēto izmaiņu faktora piemērošanas [Ls/kWh];

Z - neparedzēto izmaiņu faktors [%].

11. Tarifu griestus izmanto, lai pārbaudītu, vai prognozētie ieņēmumi nepārsniedz kopējo pamatoto izmaksu prognozi.

12. Vidējo elektroenerģijas iepirkuma cenu, ievērojot saistīto lietotāju apgādei nepieciešamās elektroenerģijas iepirkšanas kārtību atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 33.panta ceturtajai daļai, prognozē publiskais tirgotājs.

13. Publiskā tirgotāja iepirktās elektroenerģijas cenu veido elektroenerģijas tirgū iepirktās elektroenerģijas vidējā cena, t.sk. importētās elektroenerģijas vidējā iepirkuma cena un, ievērojot Elektroenerģijas tirgus likuma 28. un 30. pantu, publiskais tirgotājs proporcionāli saistīto lietotāju elektroenerģijas patēriņam vidējā elektroenerģijas iepirkuma cenā iekļauj arī obligātā iepirkuma komponenti:

Cvid = Csist+Tobl [Ls/kWh],

kur sistēmas cena ir publiskā tirgotāja iepirktās elektroenerģijas, t.sk. arī importētās elektroenerģijas, bet izņemot obligāto iepirkumu, vidējā cena:

un

Tri - i-tā ražotāja elektroenerģijas (arī importētās elektroenerģijas) cena [Ls/kWh];

Eri - i-tā ražotāja pārdotais elektroenerģijas daudzums (arī importētās elektroenerģijas daudzums) [kWh];

Tobl - obligātā iepirkuma komponente, kuras lielumu nosaka atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 28. un 30. pantiem [Ls/kWh];

- prognozētais no ražotājiem iepērkamās un importētās elektroenerģijas daudzums [kWh].

14. Sprieguma pakāpes tarifus [Ls/kWh] pa sprieguma pakāpēm nosaka šādi:

Ti = Cvid + TSSO_i + Ctirdz_i ,

kur

Ti - sprieguma pakāpes tarifs i-tajai sprieguma pakāpei [Ls/kWh];

TSSO_i - sadales sistēmas pakalpojumu tarifs i-tajai sprieguma pakāpei [Ls/kWh];

Ctirdz_i - tirdzniecības pakalpojuma cena i-tajai sprieguma pakāpei [Ls/kWh].

15. Sprieguma pakāpes tarifus izmanto, lai pārbaudītu, vai prognozētie ieņēmumi konkrētā sprieguma pakāpē nepārsniedz attiecīgās sprieguma pakāpes pamatoto izmaksu prognozi.

3. Neparedzēto izmaiņu faktora pielietošana

16. Neparedzēto izmaiņu faktora vērtība parasti ir nulle. Pārvades sistēmas operators var ierosināt piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru, iesniedzot regulatoram motivētu pieprasījumu un aprēķinus jaunas tarifu griestu vērtības noteikšanai.

17. Regulators var piemērot neparedzēto izmaiņu faktoru, ja mainās rentabilitāti ietekmējošie faktori.

18. Neparedzēto izmaiņu faktoru var piemērot tad, ja neparedzēto izmaiņu radītais iespaids uz kādu no saistīto lietotāju tarifu izmaksu sastāvdaļām (maksa par iepirkto elektroenerģiju, pārvades vai sadales sistēmu pakalpojumiem) pārsniedz 5%.

19. Ja ierosinātās izmaiņas ir pamatotas, regulators apstiprina neparedzēto izmaiņu faktoru un jaunu tarifu griestu vērtību.

4. Diferencētie elektroenerģijas tirdzniecības tarifi

20. Saistītie lietotāji par elektroenerģiju norēķinās pēc kāda no diferencētajiem tarifiem.

21. Aprēķinot diferencētos tarifus, tirgotājs ņem vērā atbilstošo pārvades un sadales sistēmu pakalpojumu tarifu struktūru pa sprieguma pakāpēm, kā arī enerģijas un jaudas patēriņa prognozes katrā no sprieguma pakāpēm.

22. Lai sekmētu efektīvāku elektroenerģijas sistēmas izmantošanu un veicinātu elektroenerģijas patēriņa nobīdi uz nakts periodu (no plkst. 23.00 - 7.00), kā arī brīvdienās un svētku dienās, tirgotājs piedāvā saistītajiem lietotājiem diferencētos tarifus atkarībā no diennakts laika.

23. Tirgotājs var ieviest abonēšanas maksu saistīto lietotāju grupām un to diferencēt atkarībā no mēraparātu sarežģītības, to ekspluatācijas un norēķinu atšķirībām.

24. Tirgotājs diferencētos tarifus var noteikt šādām lietotāju grupām:

24.1. mājsaimniecības lietotāji;

24.2. pārējie saistītie lietotāji atkarībā no patērētā elektroenerģijas apjoma un atļautās slodzes;

24.3. ielu un autoceļu apgaismojuma lietotāji.

25. Katrs saistītais lietotājs var izvēlēties vienu sev vispiemērotāko diferencēto tarifu atbilstoši nepieciešamajai jaudai un patēriņa specifikai. Saistītajam lietotājam ir tiesības izvēlēties arī citu diferencēto tarifu, to saskaņojot ar tirgotāju.

5.Tirdzniecības pakalpojuma cena

26. Tirdzniecības pakalpojuma cenu veido rēķinu un maksājumu apstrādes izmaksas un mārketinga izdevumi. Lai tirdzniecības pakalpojuma cenu izteiktu uz elektroenerģijas vienību, veic šādas darbības:

26.1. tirdzniecības pakalpojuma izmaksām pieskaita fiksētu peļņas procentu, kuru apstiprina regulators;

26.2. tirdzniecības pakalpojuma izmaksas sadala atsevišķi katrai sprieguma pakāpei;

26.3. aprēķina tirdzniecības pakalpojuma cenu uz vienu kilovatstundu [Ls/kWh] katrai sadales sistēmas sprieguma pakāpei, dalot tirdzniecības pakalpojuma izmaksas ar elektroenerģijas patēriņu attiecīgajā sprieguma pakāpē.

27. Tirdzniecības pakalpojuma vidējo cenu uz vienu kilovatstundu aprēķina, dalot kopējās tirdzniecības pakalpojuma izmaksas ar kopējo elektroenerģijas patēriņu [Ls/kWh]:

Ctirdz = (Itirdz + Ptirdz)/Etirdz ,

kur

Itirdz - tirdzniecības pakalpojuma izmaksas [Ls];

Ptirdz - peļņa, kuru nosaka atbilstoši regulatora apstiprinātajam fiksētajam peļņas procentam [Ls];

Ctirdz - tirdzniecības pakalpojuma vidējā cena [Ls/kWh];

Etirdz - saistītajiem lietotājiem piegādātais elektroenerģijas daudzums [kWh].

28. Tirdzniecības pakalpojuma izmaksas ietver šādas pozīcijas:

28.1. personāla un sociālās izmaksas (Ipers);

28.2. pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (Isaim);

28.3. nekustamā īpašuma (Iīp.nod) un uzņēmuma ienākuma (Iien.nod) nodokļus;

28.4. pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības nolietojumu (Inol):

Itirdz = Ipers + Isaim + Inol + Iīp.nod + Iien.nod .

29. Tirdzniecības pakalpojumu cenas pa sprieguma pakāpēm nosaka, piemērojot izmaksu attiecināšanas principus. Vispārīgā gadījumā Ctirdz_i ir tirdzniecības pakalpojuma cena uz vienu kilovatstundu saistītajam lietotājam, kas saņem elektroenerģiju konkrētajā sprieguma pakāpē [Ls/kWh].

6. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

30. Tarifu projektu tirgotājs izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz tirdzniecības pakalpojumu kopumu un tarifiem. Tarifu projekts sastāv no divām daļām:

30.1. tarifu projekta pirmo daļu veido tarifu griestu aprēķins, sprieguma pakāpes tarifu aprēķini elektroenerģijas lietotāju grupām atkarībā no pieslēguma vietas un to pamatojošās izmaksas trīs gadu tarifa pārskata ciklam. Tarifus aprēķina, pamatojoties uz noteiktajiem pārvades un sadales sistēmu pakalpojumu tarifiem, prognozēto elektroenerģijas iepirkuma cenu un ekonomiski pamatotām tirdzniecības pakalpojuma izmaksām;

30.2. tarifu projekta otro daļu veido diferencētie tarifi.

31. Tirgotājs saskaņā ar šo metodiku aprēķina tirdzniecības pakalpojuma izmaksas un nosaka tirdzniecības pakalpojuma vidējo cenu un tirdzniecības pakalpojumu cenas pa sprieguma pakāpēm trīs gadu tarifu pārskata ciklam.

32. Tirgotājs saskaņā ar šo metodiku aprēķina tarifu griestus un sprieguma pakāpes tarifus.

33. Tirgotājs var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus saistītajiem lietotājiem.

7. Tarifu projekta izvērtēšana

34. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

35. Regulators apstiprina vai noraida tarifu griestus un attiecīgos sprieguma pakāpes tarifus, izvērtējot to pamatojošās izmaksas.

36. Regulators apstiprina vai noraida diferencētos tarifus.

37. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā tirgotājs var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

38. Regulatora noteiktie tarifu griesti un tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu griestu un tarifu noteikšanai.

39. Tarifu pārskata cikla laikā tirgotājs var iesniegt regulatoram jaunu diferencēto tarifu projektu (tarifu projekta otrā daļa).

40. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 32.panta trešajai daļai un 33.panta trešajai daļai, tirgotājs pats nosaka diferencētos tarifus, ievērojot šādu kārtību:

40.1. pēc tarifu griestu un sprieguma pakāpes tarifu apstiprināšanas regulatorā pirms pirmā tarifu pārskata cikla gada tirgotājs publicē diferencētos tarifus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā tirgotāja noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

40.2. ja tirgotājs tarifu pārskata cikla laikā pieņem lēmumu par jauniem diferencētajiem tarifiem, tad tirgotājs ne vēlāk kā divus mēnešus pirms tarifu spēkā stāšanās brīža publicē diferencētos tarifus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par jaunajiem diferencētajiem tarifiem. Vienlaicīgi tirgotājs iesniedz regulatorā pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās parādītas saistīto lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

40.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

40.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību šai metodikai,

40.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

40.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību 40.3. punktā noteiktajam, tad tarifi stājas spēkā tirgotāja noteiktā laikā;

40.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību 40.3. punktā noteiktajām prasībām, tad tarifi nestājas spēkā tirgotāja noteiktā laikā. Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par diferencēto tarifu neatbilstību 40.3.punktā noteiktajām prasībām publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

41. Noteiktie diferencētie tarifi ir spēkā līdz jaunu diferencēto tarifu noteikšanai.

8. Pārejas noteikums

42. Diferencēto tarifu projektu saistītajiem lietotājiem, kas iesniegts līdz šīs metodikas spēkā stāšanās dienai, kā arī tarifu projekta labojumus un papildinājumus regulators izvērtē saskaņā ar to metodiku, kas ir spēkā uz tarifu projekta iesniegšanas dienu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja V.Andrējeva

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Veids: lēmums Numurs: 310Pieņemts: 21.12.2005.Stājas spēkā: 21.12.2005.Zaudē spēku: 20.12.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 209, 29.12.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
124744
21.12.2005
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva