1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā sagatavo un apstiprina Latvijas Repub­likas nostājas projektu Eiropas Kopienu Tiesā izskatāmajās lietās un nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā.

2. Latvijas Republikas nostājas projekts (turpmāk — nostājas projekts) šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Republikas viedoklis Eiropas Kopienu Tiesā izskatāmajā lietā, un uz to balsta Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā. Nostājas projektu noformē atbilstoši šo noteikumu pielikumā ietvertajam paraugam.

3. Latvijas Republikas pārstāvība (turpmāk — pārstāvība) šo noteikumu izpratnē ir Latvijas Republikas viedokļa sniegšana un aizstāvēšana Eiropas Kopienu Tiesā. Pārstāvību veic Ministru kabineta apstiprināts pārstāvis. Ja nepieciešams, Ministru kabinets pārstāvībai var pilnvarot citu personu vai vairākas personas.

4. Tieslietu ministrija:

4.1. nodrošina atbildīgo ministriju, īpašu uzdevumu ministra sekretariātu vai citu valsts pārvaldes iestādi (turpmāk — atbildīgā iestāde) ar informāciju par lietām, kas iesniegtas izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā;

4.2. nosaka nepieciešamās informācijas sniegšanas termiņu un sadarbībā ar atbildīgo iestādi sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā nostājas projektu;

4.3. nodrošina pārstāvību Eiropas Kopienu Tiesā;

4.4. organizē sadarbību ar Eiropas Kopienu Tiesu;

4.5. reizi gadā sniedz Ministru kabinetam pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Kopienu Tiesas lietās;

4.6. ziņo Ministru kabinetam, ja Eiropas Kopienu Tiesā celta prasība pret Latvijas Republiku;

4.7. informē Saeimu, ja Eiropas Kopienu Tiesā celta prasība pret Latvijas Republiku vai ja Latvijas Republika cēlusi prasību Eiropas Kopienu Tiesā;

4.8. sniedz pārskatus pēc Saeimas un Ministru kabineta pieprasījuma.

5. Atbildīgā iestāde:

5.1. izvērtē Tieslietu ministrijas sniegto informāciju par lietām, kas iesniegtas izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā;

5.2. sniedz Tieslietu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamību celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā, iestāties lietā, sniegt rakstiskus apsvērumus prejudiciālā nolēmuma procesa laikā, kā arī par nepieciešamību Latvijas Republikai piedalīties lietas izskatīšanas mutvārdu procesā (pamatojot priekšlikumu, norāda faktiskos un tiesiskos apstākļus). Sniedzot priekšlikumu par iestāšanos lietā, norāda arī iesaistīto pusi, kuras viedokli Latvijas Republika atbalstītu;

5.3. norīko ekspertu, kas sniedz nostājas projekta sagatavošanai nepieciešamo informāciju;

5.4. ja nepieciešams, informē nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus par tās kompetencē esoša nostājas projekta sagatavošanu, kā arī iesaista minētās organizācijas un partnerus attiecīgās informācijas sagatavošanā;

5.5. atbilstoši kompetencei sagatavo un sniedz Tieslietu ministrijai informāciju nostājas projekta sagatavošanai un Latvijas Republikas pārstāvībai Eiropas Kopienu Tiesā;

5.6. atbilstoši kompetencei veic pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumu izpildi.

6. Tieslietu ministrija nosaka atbildīgo iestādi atbilstoši atbildīgās iestādes nolikumam un Ministru kabineta noteiktajam kompetenču sadalījumam Eiropas Savienības jautājumos.

7. Ja nav iespējams noteikt vienu atbildīgo iestādi, to nosaka šo noteikumu 10.punktā minētā darba grupa, iesaistītajām iestādēm savstarpēji vienojoties. Domstarpības risina šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā.

8. Nostājas projektu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo un apstiprina šādos gadījumos:

8.1. ceļot prasību Eiropas Kopienu Tiesā;

8.2. iestājoties lietā pēc Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētāja atļaujas saņemšanas;

8.3. sniedzot rakstiskus apsvērumus prejudiciālā nolēmuma procesa laikā;

8.4. ja Eiropas Kopienu Tiesā celta prasība pret Latvijas Republiku.

9. Tieslietu ministrs pēc atbildīgās iestādes priekšlikuma, kā arī uzklausot pārstāvja viedokli, pieņem lēmumu par lūguma iesniegšanu Eiropas Kopienu Tiesā, lai saņemtu atļauju iestāties lietā, un lēmumu par dalību Eiropas Kopienu Tiesas mutvārdu procesā.

10. Lai nodrošinātu informācijas apriti un sagatavotu nostājas projektu attiecīgajās lietās, tieslietu ministrs izdod rīkojumu par pastāvīgas starpinstitūciju darba grupas (turpmāk — darba grupa) izveidošanu. Darba grupas sastāvā iekļauj ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu pārstāvjus. Darba grupu vada un tās darbu organizē Tieslietu ministrija. Konkrētu jautājumu risināšanai darba grupā uzaicina ekspertus vai citu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus.

11. Ja saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem jautājumu attiecīgajā jomā nepieciešams saskaņot ar konkrētām nevalstiskajām organizācijām vai sociālajiem partneriem, to pārstāvjus pēc atbildīgās iestādes priekšlikuma vai pēc nevalstisko organizāciju vai sociālo partneru ierosinājuma iekļauj darba grupā konkrētā jautājuma sagatavošanai.

12. Darba grupā deleģētie pārstāvji ir pilnvaroti pieņemt lēmumus par nostājas projekta saskaņošanu attiecīgajā jautājumā tās iestādes vārdā, kuru viņi pārstāv, un atbilstoši attiecīgās iestādes kompetencei atbild par sniegto informāciju.

13. Ja darba grupā pārstāvētā iestāde noteiktajā termiņā nav izteikusi savu viedokli, nostājas projekts uzskatāms par saskaņotu.

14. Nostājas projektu apstiprina Ministru kabinets.

15. Pārstāvi amatā apstiprina Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ieteikuma, kurš saskaņots ar ārlietu ministru.

16. Pārstāvim ir šādas tiesības:

16.1. pieprasīt un saņemt no valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām pārstāvības nodrošināšanai nepieciešamo infor­māciju;

16.2. konsultēties ar atbildīgo iestāžu norīkotajiem ekspertiem;

16.3. noteikt nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņu.

17. Pārstāvim ir šādi pienākumi:

17.1. pārstāvēt Latvijas Republiku Eiropas Kopienu Tiesā;

17.2. ziņot Ministru kabinetam, ja Eiropas Kopienu Tiesā pasludināts nolēmums lietā pret Latvijas Republiku.

18. Pārstāvis neatbild par atbildīgās iestādes un iesaistīto ekspertu snieg­tās informācijas patiesumu un atbilstību situācijai.

19. Ar pārstāvību saistītos izdevumus (arī pārstāvja atalgojumu, piemaksas un komandējuma izdevumus, kā arī tās personas komandējuma izdevumus, kuru uz Eiropas Kopienu Tiesas sēdi aicinājusi Tieslietu ministrija) sedz atbilstoši Tieslietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

20. Ja nostājas projekta sagatavošanā iesaistīto iestāžu pārstāvji nevar vienoties par kompetenču sadalījumu vai jebkuru citu ar nostājas projekta sagatavošanu saistītu jautājumu, attiecīgo jautājumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumus Nr.178 “Kārtība, kādā tiek sagatavota un apstiprināta Latvijas Republikas nostāja un nodrošināta Latvijas Republikas pārstāvība Eiropas Kopienu Tiesā” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 52., 160.nr.; 2005, 60.nr.).