Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.772

Rīgā 2005.gada 30.novembrī (prot. Nr.70 42.§)

Par Konverģences programmu

 

1.Apstiprināt Konverģences programmu 2005-2008 (turpmāk - programma).

2.Finanšu ministrijai programmu iesniegt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā zināšanai.

3.Finanšu ministrijai līdz 2005.gada 1.decembrim iesniegt programmu Eiropas Komisijā.

Ministru prezidenta vietā - veselības ministrs G.Bērziņš

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

(Ministru kabineta

2005.gada 30.novembra rīkojums Nr.772)

Latvijas konverģences programma

2005-2008

2005.gada novembris

Saturs

1. Vispārējās politikas vadlīnijas un mērķi

2. Ekonomiskā situācija

2.1. Pašreizējā ekonomiskā attīstība

2.2. Makroekonomiskais scenārijs

2.2.1. Reālais sektors

2.2.2. Inflācija

2.2.3. Monetārā un valūtas kursa politika

2.2.4. Ārējais sektors

3. Vispārējās valdības budžeta bilance un parāds

3.1. Fiskālā politika un vispārējās valdības budžeta bilance

3.2. Vidēja termiņa mērķis un strukturālo reformu ietekme uz budžeta pozīciju

3.3. Strukturālā bilance

3.4. Valsts parāds

4. Jūtīguma analīze un salīdzinājums ar iepriekšējo programmu

4.1. Jūtīguma analīze

4.2. Salīdzinājums ar 2004.gada decembra Konverģences programmu

5. Valsts finanšu kvalitāte

5.1. Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi

5.2. Vispārējās valdības budžeta izdevumi

6. Valsts finanšu ilgtspēja

7. Valsts finanšu institucionālas iezīmes

Pielikums

1. Vispārējās politikas vadlīnijas un mērķi

Latvijas Konverģences programma skaidri atspoguļo Latvijas valdības mērķi nodrošināt fiskālas politikas atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta garam un kļūt par pilntiesīgu Ekonomiskās un monetārās savienības dalībvalsti.

Valdības ekonomiskās stratēģijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu, pārskatāmā periodā panākot konverģenci ar ES vidējo līmeni.

Lai to panāktu, Latvijai nepieciešams saglabāt augstu un ilgtspējīgu ekono­misko izaugsmi. Galvenie ekonomiskās politikas pamatvirzieni šo mērķu sasniegšanai ir:

• makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana;

• uzņēmējdarbībai un ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana;

• efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana;

• sociāli ekonomisko atšķirību mazināšana un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana.

Viens no būtiskiem instrumentiem valdībai ekonomikas attīstības veicināšanai ir stabilas fiskālās politikas realizēšana. Ministru kabinets ir apņēmies pārskatīt valsts fiskālās un budžeta politikas nostādnes, nodrošinot efektīvu un caurspīdīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Lai panāktu līdzekļu efektīvu izlietojumu, tiek analizēta esošo resursu atbilstība valdības noteiktajām darbības prioritātēm, izvērtēts līdzšinējo izdevumu izlietojums un tiek nodrošināta budžeta līdzekļu efektīva izmantošana.

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir definēti šādi galvenie vidējā termiņā īstenojami fiskālās politikas mērķi:

• īstenot fiskālo politiku, kas vērsta uz stabilu makroekonomisko izaugsmi un zemu inflāciju. Nodrošināt pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos turpmākajos gados;

• konsekventi nodrošināt Māstrihtas kritēriju izpildi Latvijā;

• ieviest vidēja termiņa (3-5 gadi) budžeta plānošanu. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu attīstību un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ieviest stratēģisko plānošanu ministrijās un atbilstoši tai budžeta veidošanu balstīt uz rīcībpolitikas mērķu un rezultātu finansēšanu;

• īstenot skaidru un saprotamu nodokļu politiku un samazināt kopējo nodokļu slogu nodarbinātajiem, paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ieņēmumus un atvieglojumus par apgādībā esošu personu, vienlaikus uzlabojot nodokļu iekasēšanu;

• sadarbībā ar Latvijas Banku nodrošināt sekmīgu Latvijas pievienošanos eirozonai.

2. Ekonomiskā situācija

2.1. Pašreizējā ekonomiskā attīstība

Latvija uzrāda arvien pieaugošus ekonomiskās attīstības tempus. Pēdējo piecu gadu laikā tautsaimniecības pieaugums ir bijis vidēji 7,5 procenti gadā un 2004.gadā tas sasniedza 8,5procentus.

2004.gadu raksturoja straujš ekonomiskās aktivitātes kāpums saistībā ar iestāša­nos Eiropas Savienībā un sagaidāmo investīcijām labvēlīgo turpmāko makroekono­misko attīstību un stabilitāti. Augstu privāto patēriņu noteica joprojām strauji augošie iedzīvotāji ienākumi, kā arī kreditēšanās iespēju paplašināšanās. Arī investīciju pieaugumu sekmēja kredītu ņemšanai labvēlīgie monetārie apstākļi, turklāt bija vērojams liels ārvalstu tiešo investīciju pieplūdums ekonomikā. Virkne piedāvājuma puses faktoru kombinācijā ar noturīgo iekšzemes pieprasījumu noteica inflācijas līmeņa pieaugumu. Iekšējais pieprasījums pēc patēriņa un investīciju precēm tika nodrošināts arī ar augstāku importa pieaugumu. Lai gan 2004.gads bija ar augstu eksporta pieaugumu, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance un maksājumu bilances tekošais konts pasliktinājās.

2005.gada 1. pusē Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 9,3%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. 1.ceturksnī IKP pieauga par 7,3%, bet 2.ceturksnī par 11,4%, kas ir vēsturiski augstākais izaugsmes radītājs. Ekonomisko izaugsmi š.g. pirmajā pusē noteica joprojām augstais iekšzemes pieprasījums, kā arī uzlabojums ārējās tirdzniecības bilancē. Augsto IKP pieaugumu 2.ceturksnī noteica preču importa pieauguma samazinājums un pārējo sektoru izaugsmes kāpums.

Privātā patēriņa kāpumu sekmē gan nodarbinātības pieaugums, gan reālo ienākumu kāpums, kā arī zemas procentu likmes. 2004.gadā strauji pieaugot inflā­cijai, reālie iedzīvo­tāju ienākumi saglabājās zemāki nekā produktivitātes pieaugums, bet šogad ir vērojams augsts nominālais algu pieaugums, kas kompensē inflācijas radīto aizkavēšanos reālajā algu pieaugumā.

Investīciju reālo pieaugumu 2004.gadā par 23,8% noteica gan vairāki vien­reizēji notikumi, arī saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, gan aktīva būvniecība, nekustāmā īpašuma tirgus attīstība, kā arī uzņēmumu investīcijas ražošanas kapitālā. Šogad turpinās daudzas iepriekšējā gada tendences, bet zemāku reālo pieaugumu (16,8% 1.pusgadā) nosaka investīciju cenu kāpums. Labklājības līmeņa pieaugums un zemas procentu likmes veicina mājokļu tirgus darījumu skaita pieaugumu un jaunu dzīvojamo māju celtniecību.

2005.gada pirmajā pusgadā eksporta pieauguma tempi pārsniedza importa pieaugumu. Eksportā joprojām nozīmīgu vietu ieņēma koksne un tās izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, minerālprodukti. Bet īpaši augsts bija pārtikas rūpniecības eksporta pieaugums (par 58,6%), mehānismu, elektroiekārtu (43,2%) un metālu un to izstrādājumu (42,4%) eksporta pieaugums. Š.g. pirmajā pusē turpinājās augsts mašīnu, mehānismu un elektroiekārtu imports, bet ievērojamo minerālproduktu importa pieaugumu par 80,6% pamatā noteica globāls cenu kāpums energoresursiem.

Straujie eksporta pieauguma tempi š.g. pirmajā pusē samazināja Latvijas tirdz­niecības deficītu, un maksājumu bilances tekošā konta deficīts samazinājās līdz 10,8% no IKP, salīdzinot ar 13% no IKP tekošā konta deficītu 2004.gadā. Tekošā konta uzlabošanos sekmēja arī ienākumu konta negatīvā saldo samazināšanās, jo strauji pieauga ārvalstīs strādājošo atlīdzības apjoms. Lai arī 2005.gada 1.ceturksnī bija rekordaugsts ārvalstu tiešo investīciju pieaugums, gada pirmajā pusē kopumā tiešās investīcijas samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Analizējot pievienotās vērtības pieau­gumu pa nozarēm, ir vērojams sabalan­sēts pieaugums visos tautsaimniecības sektoros. Pēdējos gados ļoti augstus izaugsmes rādītājus uzrāda būvniecības sektors. 2005.gada pirmajā pusē būvniecības apjoms pieauga par 16%, jo norit aktīva infrastruktūras objektu, sporta kompleksu, dzīvojamo ēku un ražošanas ēku būvniecība. Augsts iedzīvotāju patēriņš sekmē pakalpojumu sektora attīstību un joprojām augstus pieauguma tempus saglabā mazum- un vairumtirdzniecības sektors, kas 2005.gada pirmajā pusē pieauga par 17,1procentu. Transporta sektora pieaugumu sekmē pasažieru un kravu apgrozījuma kāpums, bet sakaru nozari veicina jaunu sakaru operatoru ienākšana tirgū, konkurences palielinā­šanās un tarifu samazinājumi. Tā š.g. pirmajā pusē transporta un sakaru nozare pieauga par 15,2procentiem. Latvijas atpazīstamības pieaugums un izdevīgas gaisa satiksmes iespējas sekmē strauju ārvalstu tūristu skaita kāpumu, un 2005.gada pirmajā pusē viesnīcu un restorānu pievienotā vērtība pieauga par 13procentiem. Finanšu starpniecības un komercpakalpojumu pieaugumu par attiecīgi 8,3% un 6,5% veicināja augstā uzņēmējdarbības vides un nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte, kā arī kreditēšanas straujā pieauguma turpināšanās. Savukārt zemāka izaugsme tika piere­dzēta rūpniecībā, ko daļēji noteica 2005.gada janvāra vētras negatīvā ietekme uz mežsaimniecību un ar to saistītajiem sektoriem.

2005.gada 1.pusē turpinājās pozitīvas attīstības tendences darba tirgū - nodarbināto iedzīvotāju skaits pieauga par 1% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu un darba meklētāju īpatsvars (bezdarbs pēc SDO definīcijas) samazinājās līdz 9,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 2.ceturkšņa beigās. Nodarbināto skaits samazinājās vairākos ražošanas sektoros, bet strauji pieauga pakalpojumu sektoros. Kā negatīva iezīme Latvijā joprojām saglabājas ievērojamās atšķirības nodarbinātības līmenī starp lauku rajoniem un pilsētām. Tā 2005.gada 2.ceturkšņa beigās Nodarbi­nātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaits Rīgā veidoja 4,4% no ekono­miski aktīvajiem iedzīvotājiem, kamēr atsevišķos Austrumlatvijas rajonos tas pārsniedza 20procentus. Tomēr nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti parāda, ka pilsētās darba meklētāju īpat­svars bija augstāks nekā laukos- attiecīgi 10,0% un 7,4%. Tas ir daļēji izskaidrojams ar to, ka par nodarbinātām tiek uzskatītas arī tās personas, kurām nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas vai personīgajā saim­niecībā tikai savam personiskajam patēriņam. Lai arī darba meklētāju īpatsvars ir sasniedzis savu vēsturiski zemāko līmeni (9,2%), jāņem vērā fakts, ka 5,7% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt.

Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 2005.gada pirmajāpusē pieauga par 16,5% un bija 235lati. Šāds algu pieaugums ir saistīts, gan ar patēriņa cenu kāpumu, gan vispārējo tautsaimniecības attīstību. Neraugoties uz augsto nominālo darba algu pieaugumu, reālais darba algu kāpums par 9,3% tikai nedaudz pārsniedza produktivitātes pieaugumu par 8,3procentiem.

2.2. Makroekonomiskais scenārijs

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz stabilu un augstu tautsaim­niecības izaugsmi vidējā termiņā. Prognozes balstās uz pieņēmumu, ka labvēlīgās izaugsmes tendences, kas ir novērojamas šogad, turpināsies arī tuvākajā nākotnē. Sagaidāmais reālais IKP pieaugums 2005.gadā ir 8,4% un 2006.gadā 7,5procenti. Vidējā termiņā tiek prognozēts IKP pieaugums ilgtermiņa potenciālā ražošanas apjoma pieauguma līmenī- 7% gadā.

1.tabula. Izaugsme un ar to saistītie faktori

EKS

Kods

2004

2004

2005

2006

2007

2008

milj. latu

Pieaugums %

1. IKP 2000.gada cenās

B1*g

6269,1

8,5

8,4

7,5

7,0

7,0

2. IKP faktiskajās cenās

B1*g

7345,8

16,3

16,2

13,8

11,8

11,0

IKP pēc izlietojuma 2000.gada cenās

3. Privātais patēriņš

P3

4024,0

9,3

8,5

8,0

7,5

7,0

4. Sabiedriskais patēriņš

P3

1075,7

2,1

2,4

2,4

2,4

2,0

5. Kopējā pamatkapitālā veidošana

P51

2017,0

23,8

14,7

9,5

9,0

9,0

6. Krājuma izmaiņas un vērtslietu

iegāde (% no IKP)

P52+P53

252,0

5,4

3,2

1,9

1,1

0,8

7. Eksports

P6

2553,9

9,4

18,6

14,3

10,5

8,5

8. Imports

P7

3653,5

16,6

11,4

10,2

8,8

8,0

Ieguldījums IKP izaugsmē

9. Kopējais iekšzemes pieprasījums

-

13,0

10,6

8,8

8,3

8,0

10. Krājuma izmaiņas un vērtslietu iegāde

P52+P53

-

0,7

3,2

1,5

0,9

0,1

11. Preču un pakalpojumu ārējā sektora bilance

B11

-

-5,2

0,9

0,3

-0,4

-0,9

2.2.1. Reālais sektors

Vidējā termiņā Eiropas Savienības ekonomikas pieaugums pozitīvi ietekmēs Latvijas eksporta sektoru, kamēr augstu iekšējo pieprasījumu uzturēs investīciju un privātā patēriņa pieaugums. Pasaules ekonomikas attīstības tendences būs pozitīvas, lai gan joprojām pastāv vairāki riski saistībā ar energoresursu cenām pasaulē un potenciāliem slimību pandēmijas draudiem.

IKP pēc izlietojuma

Privātais patēriņš arī vidējā termiņā būs viens no galvenajiem ekonomikas attīstības virzītājspēkiem, un tā pieauguma temps būs IKP pieauguma līmenī. Stabilu un augstu privāto patēriņu noteiks nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums. Reālais algu pieaugums saskanēs ar produktivitātes pieaugumu, bet ņemot vērā sagaidāmo augsto produktivitātes pieaugumu, reālo iedzīvotāju ienākumu kāpums būs salīdzinoši augsts. Tuvākajos gados saglabāsies gan patēriņam, gan investīcijām labvēlīgi monetārie rādītāji, kas neveicina uzkrājumu veidošanu.

84.JPG (15233 bytes)

1.attēls. Produktivitātes un reālās darba samaksas pieaugums, 1997=100.

Sabiedriskā patēriņa reālais pieau­gums vidējā termiņā būs apmēram 2% apmērā. Šādu mērenu izaugsmi galvenokārt noteiks ierobežota esošo un jaunu sabiedriskā sektora funkciju paplašināšana.

Vidējā termiņā IKP pieaugumu būtiski veicinās kopējā pamatkapitāla vei­došanas kāpums. Makro­ekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka investīciju pieau­guma temps pārsniegs IKP pieauguma tempus. Labvēlīgu investīciju vidi noteiks di­namiskā tautsaim­niecības attīstība, kas sola augstus investīciju atdeves rādītājus, kā arī stabila un prognozējama makroekonomiskā situācija. Augstu investīciju līmeni noteiks arī nepieciešamība aizvietot esošos pamatlīdzekļus ar jauniem un daudz kva­litatīvākiem, kā arī nepieciešamība paaugstināt ražošanas kapacitāti, atbilstoši piepra­sījumam. Eiropas Savienības fondu atbalsts veicinās infrastruktūras attīstību un pada­rīs tādus sektorus, kā, piemēram, lauksaimniecība daudz pievilcīgākus uzņēmēj­darbībai.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz pastāvīgu ārējās tirdzniecības ap­grozīju­ma pieaugumu. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā turpināsies tās tendences, kas ir novērojamas 2005.gadā, un eksporta pieauguma tempi pārsniegs importa pie­auguma tempus. Preču tirdzniecības deficīts pakāpeniski samazināsies, jo ir sagai­dāms preču ar augstu pievienoto vērtību īpatsvara palielinājums eksportā, lai gan sa­glabāsies arī augsti starppatēriņa preču importa pieauguma tempi. Pozitīvu ieguldī­jumu ārējā sektora konkurētspējai sniegs produktivitātes pieaugumam atbilstošs reālās algas kāpums, arvien augstais kapitāla investīciju imports, kā arī uz eksporta veicināšanu vērsta valsts politika. Ir vērojama tendence samazināties pakalpojumu bilances pozitīvajām saldo, ko nosaka biežāki Latvijas iedzīvotāju braucieni uz ārzemēm. Šāda tendence varētu turpināties arī vidējā termiņā, lai gan vienlīdz strauji pieaugs arī tūristu skaits uz Latviju, ko varētu veicināt arī dažādi pasākumi, piemēram, 2006.gada Pasaules hokeja čempionāts Latvijā.

85.JPG (18782 bytes)

2.attēls. Ieguldījums IKP izaugsmē, %.

IKP pa nozarēm

Rūpniecības sektors veido nozīmīgu ārējās tirdzniecības daļu. Neraugoties uz salīdzi­noši gauso ES valstu ekonomikas atveseļošanos un dažādiem neparedzētiem notikumiem iepriekšējos gados, rūpniecības sektors ir saglabājis savu konkurētspēju un salīdzinoši augstus pieauguma tempus. Vidējā termiņā nozare pieaugs par 7,8% gadā, ko veicinās turpmākas investīcijas ražošanas modernizācijā, arī piesaistot ES fondu līdzekļus, labvēlīgākas ES izaugsmes tendences, kā arī ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmēju spēju attīstīšanu, augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un inovāciju veicināšanu.

Pēdējos gados būvniecībā bija vērojami īpaši augsti pieauguma tempi, un ir sagai­dāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visdinamiskākajām nozarēm. Nozares attīstību nosaka augstais pieprasījums pēc infrastruktūras objektu, ražošanas un dzīvojamo ēku būvniecības, kas saglabāsies arī vidējā termiņā. Nozares augstā ārējā konkurētspēja sekmēs arī pakalpojumu eksportu.

Dalība vienotā ES tirgū būtiski sekmē lauksaimniecības sektora attīstību. Lauksaim­niecības produktu cenu izlīdzināšanās process un ražošanas produktivitātes pieaugums būtiski palielinās sektora ienākumus. Arī ES fondu atbalsts uzlabos lauku infrastruktūru un palīdzēs ražošanas modernizācijā. Savukārt mērenāku nozares pie­augumu noteiks mežsaimniecības lēnāks pieaugums, jo ir gandrīz sasniegts optimālais mežistrādes apjoms un tālāka nozares attīstība notiks efekti­vitātes celšanas virzienā.

Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka privātie pakalpojumi būs viena no strau­jāk augošajām no­zarēm. Pare­dzams arī privāto pakalpojumu īpatsvara pieaugums IKP struktūrā. Privāto pakalpojumu attīstība būs atkarīga no dažādu pakal­pojumu sektoru attīstības.

Transporta un sakaru nozare, neraugoties uz dažādiem izaugsmi kavējošiem faktoriem pagātnē, ir spējusi saglabāt augstus pieauguma tempus. 2005.gadā ir vērojama īpaši sīva konkurence sakaru pakalpojumu jomā līdz ar jaunu mobilo operatoru parādīšanos tirgū. Tāpēc vidējā termiņā var paredzēt cenu samazināšanos un sniegto pakalpojuma apjoma pieaugumu. Arī transporta nozarē ir daudzas neizmantotas iespējas, un turpmāka infrastruktūras attīstība un pakalpojumu diversifi­kācija veicinās gan kravu, gan pasažieru transporta apjomu pieaugumu. Sektora attīstību sekmēs gan Latvijas ārējās tirdzniecības pieaugums, gan NVS valstu eksporta un pasaules tirdzniecības attīstība.

Komerc- un finanšu pakalpojumos ir sagaidāmi dinamiski pieauguma tempi, saglabājoties augstai kopējai ekonomiskajai un nekustamā īpašuma tirgus aktivitātei. Izaugsmes iespējas pastāv arī tūrisma nozarē.

Stabils un augsts privātais patēriņš sekmēs arī turpmāku tirdzniecības sektora attīstību, taču būs vērojams izaugsmes tempu samazinājums līdz ar tirgus piesātināšanos.

Sabiedrisko pakalpojumu nozarē tiek prognozēts salīdzinoši zems reālais pieaugums- apmēram 3,0% gadā.

86.JPG (16207 bytes)

3.attēls. IKP struktūrā pa nozarēm 2004.gadā, %.

Nodarbinātība

Demogrāfisko situāciju Latvijā galvenokārt pasliktina zemā dzimstība un salī­dzinoši lielā mirstība. Iedzīvotāju skaits 2004.gadā samazinājās par 0,55% salīdzi­nājumā ar 2003.gadu. Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ kritās par 11,7tūk­stošiem, emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 1,1tūkstoti cilvēku.

Analizējot demogrāfisko rādītāju dinamiku, var prognozēt samērā stabilu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pieaugumu programmas periodā, turklāt šajā laikā darba tirgum pievienosies skaitliski lielās 80. gados dzimušo kohortas, papildinot nodarbināto sastāvu ar jauniem, labi izglītotiem cilvēkiem. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu paaugstinās arī sieviešu pensionēšanās vecuma palielināšana.

87.JPG (19871 bytes)

4.attēls. Darba vecuma, ekonomiski aktīvo un nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars kopējo iedzīvotāju skaitā, %.

Pašlaik darba tirgus attīstību raksturo vairākas pozitīvas tendences- ekonomis­kās aktivitātes un nodarbinātības līmeņa pieaugums, bezdarba samazināšanās.

Makroekonomiskais attīstības scenārijs paredz pakāpenisku darba meklētāju (bezdarbs pēc SDO definīcijas) līmeņa samazināšanos līdz 8,7% 2008.gadā, un stabilu nodarbinātības pieaugumu vidējā termiņā. Turklāt saglabāsies tendence oficiāli reģistrētajam bezdarba rādītājam tuvināties darba meklētāju rādītājam.

88.JPG (15963 bytes)

5.attēls. Darba meklētāji, % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Pateicoties straujai ekonomiskai izaugsmei, nodarbinātības līmenis Latvijā ik gadu palielinās un 2004.gadā sasniedza 62,3procentus. Salīdzinot ar 2000.gadu nodarbinātības līmenis ir pieaudzis gandrīz par 5procentu punktiem. Latvijas nacio­nālajā Lisabonas programmā 2005.- 2008.gadam ir izvirzīts mērķis palielināt nodarbinātības līmeni līdz 65procentiem.

2.tabula. Nodarbinātības līmenis (%)

2000

2001

2002

2003

2004

2008*

Nodarbinātības līmenis (15-64)

57,5

58,6

60,4

61,8

62,3

65,0

Nodarbinātības līmenis sievietēm (15-64)

53,8

55,7

56,8

57,9

58,4

61,0

Nodarbinātības līmenis vecākiem cilvēkiem (55-64)

36,0

36,9

41,7

44,1

48,0

49,0

* Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005.-2008.gadam izvirzītais mērķis

Galvenās problēmas Latvijas darba tirgū, kuras kavē straujāku situācijas uzlabošanos ir saistāmas ar izteiktām nodarbinātības un bezdarba reģionālām atšķirībām- augstu bezdarba līmeni no Rīgas attālākos rajonos, tajā pašā laikā pastāvot noteiktas kvalifikācijas darbaspēka trūkumam Rīgā. Paaugstināts bezdarba līmenis jauniešiem, personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, iedzīvotājiem ar vājām latviešu valodas zināšanām u.c. sociālās atstumtības riska grupām, ir vēl viena no Latvijas darba tirgus aktuālām problēmām. Problēmas ir saistītas arī ar relatīvi augsto nedeklarētās nodarbinātības līmeni atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, kas samazina sociālās nodrošināšanas pabalstus un liedz samazināt darba nodokļu slogu, kas īpaši negatīvi ietekmē zema atal­gojuma strādājošos. Ir novērojama arī atsevišķu darba spēka grupu kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām.

Latvijas nodarbinātības politikas pasākumi un prioritātes, lai risinātu Latvijas darba tirgus problēmas ir šādas1:

• veicināt ekonomiskās aktivitātes vāji attīstītos reģionos un intensīvāk risi­nāt nedeklarētā darba problēmu, pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi, veici­not uzņēmumu dibināšanu, sniedzot valsts atbalstu, lai mazinātu reģionālās atšķirības;

• palielināt neto darba algu zema atal­gojuma strādājošiem, paaugstinot mini­mālo algu un samazinot nodokļu slogu mazajām algām, lai veicinātu iedzīvotājus darboties formālā ekonomikā un iekļauties darba tirgū;

• Valsts nodarbinātības dienesta darba uzlabošana un saskaņošana, lai uzla­botu sniegto aktīvo nodarbinātības pasākumu kvalitāti, paplašinot to spektru, un uzlabotu bezdarbnieku, īpaši noteikto mērķgrupu, konkurēt­spēju darba tirgū;

• paplašināt izglītības un apmācību iespējas, īpaši personām ar zemu kvali­fikāciju, kā arī attīstīt mūžizglītību, vienlaicīgi uzlabojot izglītības kvalitāti un attīstot profesionālās orientācijas pasākumus.

Valsts ekonomiskā izaugsme un notiekošās, tai skaitā ar ES struktūrfondu palīdzību finansētās reģionālās, darba tirgus un citas reformas ļaus pakāpeniski risināt esošās darba tirgus problēmas.

2.2.2. Inflācija

2005.gada pirmajos deviņos mēnešos gada inflācija saglabājās salīdzinoši augsta. Patēriņa cenu līmenis vidēji bija par 6,5% augstāks nekā 2004.gada pirmajos deviņos mēnešos. Cenu pieauguma tempi apskatītajā laika periodā saglabājās pērnā gada līmenī, pieaugot par 5,9% no gada sākuma, kas ir tikai par 0,1 procentpunktu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Lai arī gada pirmajā pusē bija vērojams neliels inflācijas samazinājums, ko radīja salīdzinoši mazākas netiešo nodokļu un regulējamo cenu pārmaiņas nekā 2004.gada atbilstošajā periodā, tomēr straujš naftas cenu kāpums pasaules tirgū noteica tālāku inflācijas pieaugumu trešajā ceturksnī.

Visai augsto inflācijas līmeni joprojām pārsvarā noteica piedāvājuma puses faktori, par to var spriest pēc pamatinflācijas rādītāja līmeņa samazināšanās no 7,4% 2004.gada novembrī līdz 4,9% 2005.gada jūlijā, savukārt augustā un septembrī tas sasniedza attiecīgi 5,1% un 5,6% galvenokārt saistībā ar apģērbu un apavu, ēdinā­šanas pakalpojumu, cietā kurināmā un augstākās izglītības pakalpojumu cenu kāpu­mu. Pamatinflācijas devums šī gada deviņu mēnešu vidējā inflācijā bija 4,0procent­punkti, un tās pieauguma temps par vidēji 5,4% š.g. deviņos mēnešos joprojām ir zemāks par kopējo inflācijas pieaugumu. Tomēr jāmin, ka pamatinflācija lielā mērā atspoguļo arī izmaksu komponentes, piemēram, apstrādātā pārtika, kuras cenu kāpu­mu lielā mērā ietekmē gan enerģijas resursu cenu pieaugums, gan lauksaimniecības produktu cenu izlīdzināšanās reģionā, sabiedriskā ēdināšana, kur cenu kāpums ir skaidrojams ar pārtikas cenu pieaugumu, vai transporta pakalpojumi, kur izmaksu pieaugumu lielā mērā nosaka degvielas cenu kāpums. Kopumā apstrādātās un neapstrādātās pārtikas cenu pieaugums veido aptuveni 40% no inflācijas.

Degvielas cenu kāpums veidoja 1,1procentpunktu jeb vienu sestdaļu no visas minētā perioda vidējās inflācijas, ietverot gan naftas cenu izmaiņas pasaulē, gan nodokļu likmes pārskatīšanu atbilstoši eiro vērtības pieaugumam 2004.gada beigās (akcīzes nodokļa vērtība veidoja aptuveni 35% no kopējās degvielas cenas). Admi­nistratīvi regulējamo cenu ietekme bija salīdzinoši mazāka nekā 2004.gadā, t.i., 0,7procentpunkti jeb par 0,3procentpunktiem mazāk un veidoja 10,8% no kopējās inflācijas. Tai skaitā būtiski mainījās salīdzinoši nelielu patēriņa grupu cenas, piemēram, janvāra mēnesī pieauga dzīvojamo telpu īre atbilstoši grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri", aprīlī pacientu iemaksas, ko noteica jaunie Ministru kabineta noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", bet augustā palielinājās dabasgāzes tarifi saistībā ar piegādātāju ("Gazprom") noteikto cenu kāpumu, reaģējot uz izmaiņām pasaules tirgū, kas tiešā veidā inflācijas līmeni ietekmēja nedaudz (īpatsvars patēriņa grozā veido 0,57%). Enerģijas sadārdzinājuma, kā arī nelabvēlīgo laika apstākļu labības novākšanas laikā dēļ neapstrādātās pārtikas devums kopējā inflācijā ir pieaudzis līdz 0,8procentpunktiem, salīdzinot ar vidēji 0,5procentpunktiem 2004.gadā kopumā.

2005.gada inflāciju ietekmēja arī eiro vērtības pieauguma efekts pirms lata pārsaistes no SDR uz eiro, kas daļēji izskaidro atšķirību no inflācijas līmeņa citās jaunajās dalībvalstīs ar līdzīgu valūtas kursa režīmu.

Ekonomikai strauji attīstoties un vispārējam ienākumu līmenim palielinoties, patēriņa cenu pieaugumu pakāpeniski sāk ietekmēt arī pieprasījuma puses faktori. Izvērtējot inflācijas attīstību atsevišķās preču un pakalpojumu grupās, redzams, ka palielinājies arī atsevišķu pakalpojumu cenu līmenis, kur pieprasījuma puses faktori spēlē salīdzinoši nozīmīgāku lomu. Piemēram, finanšu, personiskās aprūpes, tūrisma, atpūtas un kultūras pakalpojumi, kā arī preces un pakalpojumi, kas saistīti ar mājokļa iekārtošanu un uzkopšanu, izņemot sadzīves tehniku, šogad ir būtiski sadārdzi­nājušies, deviņu mēnešu vidējo inflāciju paaugstinot par 0,9procentpunktiem. Tomēr jāatzīmē, ka atsevišķās grupās pieaugošais pieprasījums ir saistīts ar būtisko tūristu skaita pieaugumu Latvijā. Tāpat pakalpojumu cenu pieaugums ir daļēji skaidrojams ar izmaksu faktoriem.

Sagaidāms, ka 2005.gada vidējā inflācija sasniegs 6,8%, un turpmākajos gados pakāpeniski samazināsies līdz 3,5% 2008.gadā. Samazinājumu noteiks vairāki faktori- lēnāks naftas cenu pieaugums turpmākajos gados, pārtikas cenu pietuvošanās pārējo reģiona valstu līmenim, 2004.gada eiro vērtības pieau­guma aizkavēto efektu izzušana un sagaidāmais pakāpenisks darbaspēka vienības izmaksu pieauguma tempu palēninājums salīdzinājumā ar straujo kāpumu šogad. Papildus inflācijas samazinoša ietekme būs konkurences līmeņa pieaugumam, ko veicinās striktāka valsts konkurences un uzņēmējdarbības attīstības politika un ES kopējā tirgus efekti. Tomēr zināmu inflācijas inertumu noteiks spēcīgais iekšzemes pieprasījums un inflācijas gaidas, kas paaugstinājās īsi pirms Latvijas iestāšanās ES un šobrīd ir samazinājušās tikai nedaudz. Turklāt arī administratīvi regulējamo cenu pieaugums jūtami ietekmēs nākamo gadu inflāciju. Piemēram, paredzamais gāzes tarifu paaugstināšanas efekts (gan tiešais, gan netiešais) palielinās 2006.gada inflāciju par 0,7procentpunktiem un 2007.gada inflāciju- par 0,6procentpunktiem. Arī netiešo nodokļu harmonizācijas turpi­nāšana radīs augšupvērstu spiedienu uz inflāciju nākamajos gados. Jāatzīmē, ka inflācijas prognozes balstās uz apstiprinātiem un politiski noteiktiem ekonomiskās, fiskālās un mo­netārās politikas plāniem, tādējādi tās neatspoguļo nākotnē iespējamos papildus pasākumus inflācijas mazināšanai.

Attiecībā uz saskaņoto patēriņa cenu indeksa (SPCI) tendenci, sagaidāms, ka 2005.gadā SPCI līmenis sasniegs 6,9% un laika periodā no 2006. līdz 2008.gadam attīstīsies identiski nacionālajam PCI. Atšķirība par 0,1procentpunktu 2005.gadā galvenokārt rodas no transporta, ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumu īpatsvaru starpības nacionālā un saskaņotā patēriņa cenu indeksu grozos.

3.tabula. Patēriņa cenu izmaiņas

2004

2005

2006

2007

2008

fakts

prognoze

SPCI izmaiņas (gads pret gadu)

6,2

6,9

5,6

4,3

3,5

PCI

izmaiņas (gads pret gadu)

6,2

6,8

5,6

4,3

3,5

6. attēls. Patēriņa cenu indeksa izmaiņas 2000.-2008.gadā, %.

2.2.3. Monetārā un valūtas kursa politika

Latvijas monetārā un valūtas kursa politika vidējā termiņā ir lielā mērā saistīta ar monetārās integrācijas plāniem. Jauno dalībvalstu statuss paredz, ka līdz eiro ieviešanai tām ir jārealizē valūtas kursa stratēģija, kas atbilst visu Eiropas Savienības valstu interesēm. Latvija lata piesaistes maiņu no SDR valūtu groza pret eiro veica 2005.gada 1.janvārī. Lats tika piesaistīts eiro (1EUR= 0,702804LVL) atbilstoši Eiropas Centrālās bankas 2004.gada 30.decembrī noteiktajiem eiro references kursiem, SDR valūtu groza formulai un lata līdzšinējai piesaistei SDR valūtu grozam, nosakot +/-1% valūtas kursa koridoru ap piesaistes kursu. Valūtas kursa pārsaiste notika bez jebkādiem saspīlējumiem valūtas tirgū. Valūtas kursa mehānismam II Latvija pievienojās 2005.gada 2.maijā, vienpusēji uzņemoties nodrošināt +/?1% valūtas kursa koridoru ap centrālo paritātes kursu VKM II ietvaros.

Fiksētais valūtas kurss, kā arī valūtas piesaistes maiņa ir pamatota ne tikai ar Latvijas virzību uz dalību Eiropas Monetārajā savienībā, bet arī no Latvijas Bankas galvenā mērķa viedokļa - cenu stabilitātes nodrošināšanas, jo, ņemot vērā Latvijas ekonomikas mazos izmē­rus un augsto atvērtības pakāpi, valūtas kursa kanāls ieņem būtisku lomu cenu veidošanās procesā, un tādējādi fiksēta valūtas kursa politika ir piemērota Latvijas tautsaimniecībai. Savukārt Eiropas Savienība ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris un eiro ir nozīmīgākā ārvalstu tirdzniecības norēķinu valūta Latvijā. Tāpat pēdējos gados ir būtiski pieaugusi arī eiro loma Latvijas finanšu sistēmā.

Lai efektīvi un bez satricinājumiem finanšu sektoram īstenotu monetāro politiku, Latvijas Banka veic monetārās politikas īstenošanas instrumentu pielāgošanu atbilstoši Eiropas Centrālās bankas praksei. Latvijas Banka jau šobrīd izmanto tādus pašus netiešos, uz brīvā tirgus principiem balstītos monetārās politikas instrumentus kā ECB, un nākotnē, pievienojoties EMS, būs jāpārskata tikai atsevišķo instrumentu nozīmīgums monetārās politikas īstenošanā un procedūru elementi.

Dalības ilgums VMKII būs atkarīgs no Latvijas tautsaimniecības spējas izpildīt konverģences kritērijus un iesaistīto institūciju novērtējuma par Latvijas atbilstību iestāties EMS. Latvijas valdības noteiktais mērķis pievienoties EMS 2008.gadā paliek nemainīgs. Lai mazinātu makroekonomiskos riskus, kas ir saistīti ar straujo Latvijas ekonomikas izaugsmi, Latvijas Banka ir vairākkārt pielietojusi tās rīcībā esošos monetārās politikas instrumentus: 2004.gadā tika palielināta refinansēšanas likme no 3,0% līdz 4,0% (līdz ar lata piesaisti eiro procentu likmes instrumentu efektivitāte Latvijā ir mazinājusies), savukārt banku obligāto rezervju normu Latvijas Banka 2004.gadā palielināja no 3,0% līdz 4,0%, bet 2005.gada augustā no 4,0% līdz 6,0%.

2.2.4. Ārējais sektors

4.tabula. Maksājumu bilances pamatrādītāji. (% no IKP)

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

Tekošais konts

-6,7

-8,2

-13,0

-10,0

-8,9

-8,1

-8,0

Tiešās investīcijas

2,7

2,3

4,4

3,7

3,8

3,9

4,1

Rezerves aktīvu izmaiņas*

0,0

-0,6

-2,9

-3,1

-2,2

-1,7

-1,6

Citu aktīvu izmaiņas:

Neto portfeļa un citas

investīcijas (ieskaitot

statistisko novirzi)

4,0

6,5

11,5

9,4

7,3

5,9

5,5

* Mīnus zīme norāda rezerves aktīvu pieaugumu

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts Latvijā ir salīdzinoši augsts, ko nosaka tautsaimniecības restrukturizācijas un tehnoloģiju modernizācijas nepieciešamība. Lai gan uzkrājumu līmenim ir tendence pakāpeniski pieaugt, investīciju līmeņa pieaugums ir daudz straujāks.

2004.gadā tekošā konta deficīts sasniedza 13,0% no IKP, un tā pieaugumu lielā mērā noteica būtiskais preču importa apjoms gada sākumā, ko veicināja cenu pieauguma gaidas atsevišķām preču grupām pēc iestāšanās ES, kā arī vairāku vienreizēju lielu investīciju projektu realizācija, kas būtiski palielināja kapitālpreču importu. Š.g. pirmajā pusē, izzūdot iepriekš minēto vienas reizes efektu ietekmei, tekošā konta deficīts samazinājās līdz 10,8% no IKP. Līdzīgi kā iepriekšējos gados tekošā konta deficītu noteica tirdzniecības bilances negatīvais saldo, tomēr šogad turpinājās 2004.gadā aizsākusies tendence preču eksporta pieauguma tempam pārsniegt importa pieauguma tempu. Aizvien pieaugošā pieejamība ES valstu tirgiem (īpaši jauno dalībvalstu pēc ES paplašināšanās), kā arī iepriekšējos gados veikto in­vestīciju atdeve eksportējošajās nozarēs lielā mērā noteica preču eksporta pieauguma tempu paātrināšanos, šī gada astoņos mēnešos sasniedzot 34,3% nominālā un 22,3% reālā izteiksmē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Preču importa pieaugums tajā pašā laikā sasniedza 25,3% nominālā un 10,5% reālajā izteiksmē.

Pakalpojumu tirdzniecības bilance Latvijā ir pozitīva, un tā daļēji atsver preču tirdzniecības negatīvo saldo. Šī gada pirmajos astoņos mēnešos saskaņā ar operatī­vajiem datiem pakalpojumu eksports palielinājās par 23,6%, tomēr pakalpojumu importa pieaugums šajā pašā periodā bija daudz straujāks- 41,7procenti. Pakalpo­jumu bilances pozitīvā saldo samazināšanos noteica gan personisko, gan darījuma braucienu negatīvā saldo pieaugums un citu pakalpojumu pozitīvā saldo kritums. Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās. Paredzams, ka pakalpojumu bilance turpmākajos gados mēreni uzlabosies, ko noteiks pozitīvās tendences vairākās pakalpojumu grupās: Latvijas kuģniecības flotes atjaunošana, autopārvadājumu straujā attīstība un jau šobrīd vērojamais tūristu skaita pieaugums, kā arī nozīmīgās investīcijas tūrisma nozarē.

Ienākumu negatīvais saldo 2005.gada pirmajā pusē saruka, palielinoties rezidentu ārvalstīs saņemtās atlīdzības nodarbinātajiem apjomam. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo turpināja augt līdz ar ES fondu līdzekļu pieejamību un privātā sektora saņemto pārvedumu pieaugumu.

Tekošā konta deficīta finansējuma struktūra liecina par ārvalstu investoru uzticību ekonomikas turpmākai attīstībai un valsts īstenotajai politikai Latvijā. Straujā ekonomikas izaugsme, iestāšanās ES un izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis veicināja ārvalstu tiešo investīciju ieplūdi Latvijā. 2004.gadā ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde sasniedza 4,4% no IKP. Šī gada pirmajos sešos mēnešos ĀTI ieplūdes samazinājās līdz 3,5% no IKP, tomēr samazinājumu lielā mērā noteica vienreizēji faktori- vairāku gadu laikā uzkrāto dividenžu atmaksa dažiem lieliem ārvalstu tiešajam investoram, kā rezultātā šī gada 2.ceturksnī saruka reinvestētās peļņas apjoms. Kopumā tekošā konta deficīta finansēšanā ilgtermiņa kapitāla daļa pēdējos gados ir jūtami pieaugusi, un š.g. pirmajos sešos mēnešos neto ĀTI un ilgtermiņa kapitāla ieplūdes galvenokārt kā banku sektora aizņemšanās no mātes bankām ārvalstīs, pilnībā sedza tekošā konta deficītu. Arī kapitāla konta pozitīvajam saldo ir tendence pieaugt laika gaitā, kas ir skaidrojams ar ES fondu ieplūdēm Latvijā.

Paredzams, ka maksājumu bilances tekošā konta deficīts šogad varētu sasniegt 10,0% no IKP un pakāpeniski samazināties līdz 8,0% 2008.gadā, ko noteiks paredzamais pakāpeniskais iekšzemes pieprasījuma pieauguma tempu palēninājums un pozitīvs neto eksporta devums izaugsmē, eksporta pieauguma tempiem saglabājoties augstākiem par importa pieaugumu turpmākajos gados. Tomēr kopumā vidējā termiņā tekošā konta deficīts saglabāsies augsts, ko noteiks vairāki faktori. Pirmkārt, ārvalstu kapitāla ieplūdes Latvijā tuvākajos gados būs salīdzinoši lielas, ko sekmēs gan ĀTI, gan banku sektora piesaistītais ārvalstu finansējums, gan ES fondu ieplūdes, kas neļaus būtiski samazināties iekšzemes pieprasījuma pieauguma tempiem. Otrkārt, paredzamā straujā eksporta izaugsme noteiks arī strauju starp­patēriņa preču importa pieaugumu, un no šī aspekta fundamentālas izmaiņas ir sagai­dāmas tikai vidējā termiņā, līdz eksporta struktūrā notiks būtiskas izmaiņas, jūtami palielinoties preču ar augstu pievienoto vērtību īpatsvaram.

3. Vispārējās valdības budžeta bilance un parāds

3.1. Fiskālā politika un vispārējās valdības budžeta bilance

Valdības realizētā fiskālā politika ir vērsta uz stabilu makroekonomisko izaugsmi, nodrošinot pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos. Valsts fiskālās politikas būtisks uzde­vums ir sabalansēta budžeta izveide. Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā pakāpeniski samazi­nāsies vispārējās valdības budžeta deficīts. Minētā mērķa sekmīgai īstenošanai ministrijās tiek ieviesta stratēģiskā plānošana, kas nodrošinās, ka budžets tiek orientēts uz mērķu un rezultātu finansēšanu.

Valdības uzdevums fiskālās politikas ietvaros ir veidot maksimāli sabalansētu un tautsaimniecības attīstībai labvēlīgu valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līmeni un to struktūru.

Galvenie valdības realizētās fiskālās politikas uzdevumi ir šādi:

• Valsts budžeta izdevumu politikai ir jābūt virzītai uz ekonomikas attīstību un sociālo problēmu risināšanu;

• Pakāpeniska valsts budžeta deficīta samazināšana;

• Valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšana.

Nākamā gada budžets ir vērsts uz sa­biedrības labklājības līmeņa paaug­stināšanu, integrēšanās ES un NATO, piešķirto ES fondu līdzekļu efektīvu apgūšanu pilnā apjomā, vienlaicīgi sabalansējot valsts atbalstu sabiedrības sociālajām vajadzī­bām. Par būtiskāko no budžeta prioritātēm uzskatāmi ES fondu nacionālajam finan­sējumam, kā arī administratīvās kapacitātes, saistībā ar ES projektu administratīvo, tehnisko, finanšu vadību un kontroli, nodrošināšanai paredzētie līdzekļi. Racionāli un efektīvi izmantojot ES fondu naudu tiks nodrošināts ievērojams atbalsts uzņēmēj­darbības attīstībai, valsts infrastruktūras attīstībai un pilnveidošanai.

2006.gada valsts budžetā paredzēts papildus finansējums šādām nozīmīgām prioritātēm un prioritāriem pasākumiem:

• 40 milj. latu - programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO";

• 33,1 milj. latu - pedagogu darba samaksas paaugstināšanai;

• 31,1 milj. latu - veselības aprūpes jomai, tai skaitā 8,3 milj. latu zāļu kompensācijai, 5,1 milj. latu rindu likvidēšanai u.c. pasākumiem;

• 30,8 milj. latu - Valsts autoceļu fondam;

• 13 milj. latu - zinātnes attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai;

• 12 milj. latu - iekšlietu sistēmas stiprināšanai;

• 9,2 milj. latu - valsts pārvaldes institucionālās kapacitātes nodrošināšanai;

• 6,4 milj. latu - tiesu sistēmas stiprināšanai;

• 5,6 milj. latu - minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai no80 uz90 latiem ar 2006.gada 1.janvāri;

• 3,3 milj. latu - bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanai;

• 2,7 milj. latu - ārstniecības personu vidējās darba samaksas palielināšanai.

Par būtisku priekšnosacījumu ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un Latvi­jas konkurētspējas nodrošināšanai valdība uzskata izglītības un zinātnes kvalitātes paaugstināšanu, tādēļ 2006.gada budžetā paredzēts būtisks pieaugums pedagogu algu pieaugumam, nodrošinot pedagogu profesijas prestiža celšanos un jauno speciālistu piesaisti, kā arī liels atbalsts no valsts ir virzīts veselības aprūpes jomai.

2006.gada vispārējās valdības deficīts tiek prognozēts 1,5% no IKP apmērā. Vidējā termiņā tiek prognozēts pakāpenisks vispārējās valdības budžeta deficīta samazinājums līdz 1,3% no IKP 2008.gadā. Turpinot pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu, tiek prognozēts, ka 2010.gadā budžeta deficīts būs 1,0% no IKP.

5.tabula. Vispārējās valdības budžets. (milj. latu)

2004

2005

2006

2007

2008

fakts

novērtējums

prognoze

Ieņēmumi

2588,3

3017,5

3505,7

4065,5

4509,7

Izdevumi

2658,2

3141,3

3647,2

4212,1

4660,3

Bilance

- 69,9

- 123,8

- 141,5

- 146,6

- 150,6

Iepriekšējos gados vispārējās valdības budžeta deficītu pamatā noteica deficīts centrā­lās valdības budžetā. Atbilstoši prognozētajam, centrālās valdības budžeta deficīts vidējā termiņā pakāpeniski samazināsies no 2,2% no IKP 2005.gadā līdz 1,5% no IKP 2008.gadā. Centrālās valdības budžeta deficīta samazinājums tiek prognozēts pakāpenisks, jo:

1)papildus finansējums ir nepieciešams, lai realizētu valdības programmas izglītības un iekšlietu jomā, kā arī sociāli atbildīgas politikas īstenošanai, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

2)valsts vidēja un ilgtermiņa ilgtspējas nodrošināšanai nepieciešamo reformu un valsts investīciju īstenošana prasa ievērojumu līdzekļu ieguldījumu īstermiņā;

3)papildu finansējums ir nepieciešams starptautisko līgumu un ES tiesību aktu ieviešanas nodrošināšanai, kā arī administratīvās kapacitātes stiprināšanai ES fondu apguvē;

4)nepieciešams nodrošināt valsts līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu, lauksaimniecības politikas, lauku attīstības un Eiropas Kopienas programmu un iniciatīvu apguvei;

5)laika posmā līdz 2008.gadam valsts aizsardzībai, drošībai un dalībai NATO valsts budžetā jānodrošina izdevumi 2% apmērā no IKP.

Latvija ES strukturālo instrumentu līdzekļu apgūšanai ir izstrādājusi Attīstības plānu (Vienoto programmdokumentu), kas paredz darbības stratēģiju un pasākumus struktūrfondu līdzekļu apguvei Latvijā. 2006.gada budžetā tiek turpināta 2005.gadā uzsākto prioritāšu īstenošana atbilstoši Attīstības plānā paredzētajiem mērķiem - atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, valsts infrastruktūras attīstībai un uzlabošanai, vides sakārtošanai, cilvēkresursu attīstībai un nodarbinātības veicināšanai, lauksaim­niecības un lauku attīstības veicināšanai.

Pēdējos gados būtiski ir uzlabojusies sociālās apdrošināšanas budžeta finan­siālā situā­cija. Ja 2002.gadā šajā budžetā bija pārpalikums 0,3% no IKP, tad 2004.gadā pārpalikums veidoja jau 1,0% no IKP. Sociālās apdrošināšanas budžetā pārpalikums saglabāsies arī vidējā termiņā, tomēr tas samazināsies no 0,9% no IKP 2005.gadā līdz 0,4% 2008.gadā. Pārpalikuma samazinājumu noteiks sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma samazinājums, jo pieaugs fondēto pensiju shēmā iemaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms. Vienlaicīgi 2005.gada laikā tika veiktas vairākas izmaiņas likumdošanā, kas vidējā termiņā ietekmēs sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tika noteikta pensiju pārrēķināšanas kārtība sakarā ar apdrošināšanas iemaksu parāda ieskaitīšanu darba periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam. Pensijas, pamatojoties uz personas pieprasījumu, tiek pārrēķinātas ar 2005.gada 1.aprīli. Personai, kurai minētajā laika periodā ir uzkrāts apdrošināšanas periods, bet nav reģistrētas apdrošināšanas iemaksas, šīs iemaksas aprēķina no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, kāda bijusi noteikta attiecīgajā laika periodā.

Ņemot vērā esošos ekonomiskos apstākļus valstī un situāciju darba tirgū, 2005.gada 9.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas līdz 2008.gada 1.jūlijam. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi, ir saglabāta iespēja par diviem gadiem ātrāk (pirms likumā "Par valsts pensijām" noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas) pieprasīt vecuma pensiju.

2005.gada 20.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas stāsies spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Būtiskākie grozījumi likumā "Par valsts pensijām":

ikmēneša piemaksas noteikšana pie vecuma pensijas mazo pensiju saņēmē­jiem, ņemot vērā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta iespējas. Piemak­su pie vecuma pensijas saņems tie pensionāri, kuru pensija nav lielāka par 105 la­tiem un kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Piemaksas apmēra noteikšanai ņems vērā tos apdrošināšanas stāža gadus, kas uzkrāti līdz 1995.gada 31.decembrim. Vidējā piemaksa pie vecuma pensijas 2006.gadā varētu sasniegt apmēram 6,63 latus. Piemaksu izmaksai 2006.gadā būs nepieciešami apmēram 30 milj. latu;

līdz 2009.gada 31.decembrim valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskār­šu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatīs 1. aprīlī un 1.oktobrī. Pārskatot pensijas 1.aprīlī ņems vērā faktisko patēriņa cenu indeksu, bet 1.oktobrī - faktis­ko patēriņu cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieaugu­ma procentiem. Pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinā­juma pabalstu, bet ne­pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tiks pārskatītas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu;

• savukārt, no 2010.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim pensijas, ku­ru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatīs reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdro­šināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Pensijas, kuru apmērs pār­sniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pārskatīs reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

• apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra noteikšana katram bērnam ne mazāk par 65 procentiem, t.i. 29,25 lati (šobrīd katram bērnam nedrīkst būt mazāk par 50%, t.i. 17,50 lati) no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (2006.gadā - 45 lati, 2005.gadā - 35 lati);

• ja ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas par periodu pēc ve­cuma vai I, II grupas invaliditātes pensijas piešķiršanas jeb pārrēķināšanas, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, pensiju var pārrēķināt neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita (šobrīd ne mazāk kā 12 mēneši), savukārt, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, ja cilvēks pēc pensi­jas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājis un uzkrājis pensijas kapitālu, tad viņš pensiju var pārrēķināt reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita (līdz šim - reizi trijos gados).

Pašvaldību budžeta deficīts 2002.gadā veidoja 0,9% no IKP, 2003.gadā pašvaldību finansiālā disciplīna būtiski uzlabojās, kā rezultātā deficīts samazinājās līdz 0,1% no IKP. Tiek prognozēts, ka arī vidējā termiņā pašvaldību budžetā saglabā­sies neliels deficīts, jo pašvaldībām ir nepieciešams turpināt vietējās infrastruktūras uzlabošanu, kultūras un izglītības iestāžu remontēšanu, kā arī ir jānodrošina pirmsfinansējums ES fondu līdzekļu apguvei. Nepieciešams atzīmēt, ka pagaidām nav pilnībā pabeigts pašvaldību apvienošanās process. Ja pašvaldības intensīvāk apvienosies, veidojot ekonomiski attīstīties spējīgākas un finansiāli spēcīgākas pašvaldības (novadus), tad turpmākajos gados pašvaldību finansiālā attīstība varētu būt vēl sekmīgāka, jo, veidojot lielākas pašvaldības, ir iespējams racionālāk izmantot esošos un piesaistīt papildus finansiālos līdzekļus.

6.tabula. Vispārējās valdības budžeta attīstība

2004

2004

2005

2006

2007

2008

EKS Kods

milj. latu

% no IKP

Neto aizdevumi (EDP B.9) pa apakšsektoriem

1. Vispārējā valdība

S.13

-69,9

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

2. Centrālā valdība

S.1311

-140,3

-1,9

-2,2

-2,2

-1,8

-1,5

3. Pavalsts valdība

S.1312

-

-

-

-

-

-

4. Vietējā valdība

S.1313

-6,1

-0,1

-0,1

-0,2

-0,1

-0,1

5. Sociālās nodrošināšanas fondi

S.1314

76,6

1,0

0,9

0,9

0,6

0,4

Vispārējā valdība (S.13)

6. Kopējie ieņēmumi

TR

2588,3

35,2

35,3

36,1

37,4

37,4

7. Kopējie izdevumi

TE

2658,2

36,2

36,8

37,5

38,8

38,7

8. Budžeta bilance

EDP B.9

-69,9

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

9. Procentu izdevumi*

EDP D.41

55,1

0,7

0,7

0,7

0,7

0,7

10. Primārā bilance

-14,8

-0,2

-0,7

-0,8

-0,6

-0,6

Ieņēmumu sadaļas

11. Nodokļi kopā (11=11a+11b)

1457,8

19,8

20,1

21,4

22,5

23,3

11a. Ražošanas un importa nodokļi

D.2

872,5

11,9

12,0

13,1

13,9

14,4

11b. Ienākuma un mantas kārtējie nodokļi

D.5

585,3

8,0

8,1

8,3

8,7

9,0

12. Sociālās iemaksas

D.61

661,0

9,0

8,8

8,8

8,6

8,1

13. Īpašuma ienākumi

D.4

56,0

0,8

0,7

0,4

0,4

0,4

14. Pārējie ieņēmumi**

413,6

5,6

5,7

5,4

5,9

5,6

15. Kopējie ieņēmumi

TR

2588,3

35,2

35,3

36,1

37,4

37,4

Nodokļu slogs (D.2+D.5+D.61+D.91 - D.995)***

2131,8

29,0

29,2

30,5

31,2

31,7

Izdevumu sadaļas

16. Kolektīvais patēriņš

P.32

767,7

10,5

11,6

11,7

11,6

11,5

17. Sociālie pārvedumi kopā

D.62 + D.63

695,1

9,5

9,4

9,3

9,0

9,0

17a. Sociālie pārvedumi natūrā

D.63

11,5

0,2

0,1

0,1

0,1

0,1

17b Sociālie pārvedumi, kas nav sociālie pārvedumi natūrā

D.62

683,6

9,3

9,3

9,2

8,9

8,9

18.=9. Procentu izdevumi

EDP D.41

55,1

0,7

0,7

0,7

0,7

0,7

19. Subsīdijas

D.3

38,4

0,5

0,5

0,4

0,4

0,4

20. Bruto kopējā pamatkapitāla veidošana

P.51

111,3

1,5

2,3

2,5

2,9

3,3

21. Pārējie izdevumi

990,6

13,5

12,3

13,0

14,1

13,8

22.=7. Kopējie izdevumi

TE

2658,2

36,2

36,8

37,5

38,8

38,7

Darbinieku atalgojums

D.1

775,6

10,6

11,1

11,4

11,4

11,3

* neieskaitot FISIM

** ieskaitot D.91

*** ieskaitot ES budžetā ieskaitītos iekasētos nodokļus

3.2. Vidēja termiņa mērķis un strukturālo reformu ietekme uz budžeta pozīciju

2005.gadā notikusī Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma ir ieviesusi izmaiņas Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālās politikas mērķu noteikšanas kārtībā un metodoloģijā. Lai stiprinātu pakta uz izaugsmi un attīstību vērsto dabu un ņemtu vērā paplašinātās ES dalībvalstu atšķirīgās ekonomiskās un budžeta pozīcijas, Padome ir vienojusies, ka dalīb­valstīm savs (vispārējās valdības budžeta pozīcijas) vidēja termiņa mērķis ir jānosaka, balstoties uz noteiktiem pamatprincipiem.

Atbilstoši Padomes lēmumam2 dalībvalstu vidēja termiņa mērķis ir jānosaka cikliski koriģētā veidā un tam ir jānodrošina:

- pietiekams drošības intervāls no 3% no IKP deficīta ierobežojuma;

- ātrs progress valsts parāda samazināšanā līdz ilgtspējīgam līmenim, ņemot vērā sabiedrības novecošanās ietekmi uz valsts budžetu;

- ievērojot augstāk minētos principus, budžeta veidošanas elastība, īpaši ņemot vērā nepieciešamību pēc valsts investīcijām.

Eiro zonas un VKM II dalībvalstīm, ņemot vērā nepieciešamību pēc atklātākas un ierobežojošākas fiskālās politikas, lai veicinātu kopējās valūtas ilgtermiņa stabilitāti, Padome ir noteikusi papildus ierobežojumus vidēja termiņa mērķa noteikšanā:

- vidēja termiņa mērķis dalībvalstīs ar augstu potenciālās izaugsmes un ar zemu valsts parāda līmeni nedrīkst pārsniegt 1% no IKP deficīta līmeni, bet zemas potenciālās izaugsmes valstīs ar augstu valsts parāda līmeni tam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu.

Dalībvalstīm, kuru faktiskā budžeta pozīcija nesakrīt ar izvirzīto vidējā termiņa mērķi, ekonomiskā cikla laikā ir tas jāsasniedz, neņemot vērā vienreizējus un īslaicīgus pasākumus. Eiro zonas un VKM II dalībvalstīs šim uzlabojumam jābūt vismaz 0,5% no IKP gadā. Labos laikos uzlabojumam būtu jābūt lielākam, bet sliktos laikos tas varētu būt mazāks. Nosakot uzlabojuma apjomu, var tikt ņemtas vērā strukturālās reformas un valsts investīcijas ar aprēķināmu un acīmredzamu pozitīvu efektu uz budžeta bilanci nākotnē.

Ņemot vērā atjaunoto Stabilitātes un izaugsmes paktu, Ekonomikas un finanšu komitejas apstiprinātās metodoloģiskās vadlīnijas, saistības, ko uzliek dalība VKM II, un nacionālo politiku, kas ir vērsta uz makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu un izaugsmi, Latvijas Konverģences programma definē vispārējās valdības budžeta cikliski koriģētās bilances vidēja termiņa mērķi -1% no IKP apmērā.

Šāds deficīta apjoms ir būtiski zemāks par Māstrihtas kritērijos noteikto 3% no IKP robežu, kā arī vairāk kā uz pusi labāks par minimālo budžeta bilances robežu (minimal benchmark), kas, balstoties uz vēsturisko tautsaimniecības un budžeta attīstību, Latvijai ir aprēķināta -2,1% no IKP. Tādējādi Latvijas noteiktais vidēja termiņa mērķis, nodrošinot pietiekamas garantijas pret 3% deficīta robežas pārsnieg­šanu parasta ekonomiskā cikla laikā, vienlaikus sniedz iespēju īstenot aktīvāku budžeta politiku, veicinot Latvijas attīstības līmeņa konverģenci ar ES vidējo.

Strukturālo reformu izmaksas un valsts investīciju palielinājums ietekmē Latvijas valsts budžeta izdevumu pieaugumu. Tomēr šie izdevumi ir būtiski Latvijas valsts budžeta vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspējas nodrošināšanai un ekonomiskā potenciāla paaugstināšanai.

Kā būtiskākās reformas ar skaidri aprēķināmu ietekmi uz valsts budžetu vidējā un ilgā termiņā ir minamas pensiju un veselības aprūpes reformas.

Lielākā ietekme uz valsts budžeta bilanci vidējā termiņā ir gaidāma no pensiju refor­mas, jo līdz 2010.gadam pakāpeniski pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas likmes daļa (no 2% pašlaik līdz 10% 2010.gadā), kas nonāk valsts fondēto pensiju shēmā. Attiecīgi šis iekasē­tais sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms netiks uzskaitīts vispārējās valdības budžeta bilances aprēķinos. 2006.gadā paredzams, ka iemaksu apjoms valsts fondēto pensiju shēmā būs 0,4% no IKP apmērā, 2007.gadā tas palielināsies līdz 0,7% no IKP, bet 2008.gadā līdz 1,5% no IKP. Šāds ieņēmumu kritums daļēji tiks kompensēts, pensiju izdevumiem program­mas periodā pieaugot lēnāk nekā IKP, ko noteiks pensionēšanas vecuma notiekošā paaug­stināšana, pensiju indeksācijas formula un mazāks iedzīvotāju skaits pirmspensionēšanās vecuma kohortās. Turklāt ilgtermiņā īstenotā pensiju reforma ļaus nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju, neskatoties uz būtisku pensionāru skaita un demogrāfiskās noslodzes pieaugumu, jo daļa no nepieciešamā pensiju apjoma tiks izmaksāta caur fondēto pensiju shēmu.

No citām svarīgākajā reformām, visskaidrākā sakarība starp šodienas izdevumu pieau­gumu un nākotnes finansējuma ilgtspēju ir veselības aprūpes reformai, kuras uzdevums ir uz­labot pakalpojumu kvalitāti un izveidot ilgtspējīgu nozares finansēšanas modeli. Šobrīd nozī­mīgākā problēma veselības aprūpes finansēšanā ir tā, ka dažādām vecuma un sociālām iedzī­votāju grupām netiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem, jo lielu veselības izdevumu daļu sedz paši iedzīvotāji. Līdztekus pakalpojumu pieejamības ierobežo­jumiem, kā aktuāla problēma jāmin arī nepietiekamais pakalpojumu kvalitātes līmenis. Vese­lības aprūpes neefektīvais resursu izlietojums ir saistāms ar apgrūtinātu pieejamību kvalitatī­viem veselības aprūpes pakalpojumiem neracionālo stacionāro ārstniecības iestāžu tīkla izvietojuma reģionos dēļ. Latvija ir mantojusi lielu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu, kuru sniegtajā pakalpojumu klāstā dominē visdārgākie pakalpojumi (stacionārie pakalpojumi), bet ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits un teritoriālais izvietojums ir nepietiekams.

Saskaņā ar veselības sistēmas reformas programmu notiek ambulatoro, stacio­nāro un neatliekamās medicīnas palīdzības pakalpojumu sniedzēju skaita un izvietoju­ma optimizācija, tādējādi tuvinot un nodrošinot vienāda līmeņa kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem visā valsts teritorijā. Minētās program­mas ietvaros paredzēts samazināt pašreiz esošo slimnīcu skaitu no 112 līdz 46, apvienojot, pārveidojot vai slēdzot esošās slimnīcas. Vienlaikus ir paredzēta 20 jaunu primārās aprūpes ārstu (ģimenes ārstu) prakšu izveide un 50 primārās aprūpes ārstu (ģimenes ārstu) prakšu pārveidošana un uzlabošana, tādējādi nodrošinot medicīnisko palīdzību maksimāli tuvu iedzīvotājam. Lai izveidotu kvalitatīvu, iedzīvotājiem pieejamu un izmaksu efektīvu neatliekamās medicīnas palīdzības (NMP) sistēmu valstī, tiek paredzēts valstī ieviest vienotu un pēc vienādiem principiem strukturētu un funkcionē­jošu NMP brigāžu un operatīvās vadības, un saslimušo vai cietušo hospitalizācijas vadības sistēmu valstī, tādējādi nodrošinot principu "brauc tuvākā neatliekamās medicīnas palīdzības brigāde", lai saslimušais vai cietušais tiktu savlaicīgi nogādāts atbilstošākajā slimnīcā. Programmas ieviešanā un pakalpojumu kvalitātes nodroši­nāšanai īpaša uzmanība ir jāpievērš arī cilvēkresursu jautājumam. Izveidojot darba samaksas, sociālo garantiju un ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmu veselības aprūpes nozarē, kas veicina darbaspēka piesaisti, kā arī izstrādājot un apstiprinot gultu un pacientu skaita normatīvus uz vienu ārstu pa specialitātēm un uz vienu māsu, saskaņā ar minēto politikas plānošanas dokumentu plānots sasniegt to, ka valstī palielināsies veselības aprūpes nozarē strādājošo ārstniecības personu skaits vecuma grupā no 25 - 40 gadiem par 5%, samazināsies vienas ārstniecības personas aprūpē esošo pacientu skaits stacionāros, darba samaksa ārstiem palielināsies līdz divu vidējo darba algu tautsaimniecībā apmēram un 70% no veselības nozares izglītību ieguvušajām personām strādās veselības aprūpē.

Šie un citi veselības aprūpes nozares reformu pasākumi, kaut arī nodrošina efektīvāku esošo resursu izmantošanu un tādējādi daļēji sedz arī reformu izmaksas, tomēr prasa valsts fi­nansējuma apjoma pieaugumu. 2006.gadā plānotais resursu pieaugums veselības aprūpei pār­sniedz 30 milj. latu jeb 0,3% no IKP, bet reformas uzdevumu izpildei papildus līdzekļus būs nepieciešams paredzēt arī 2007.un 2008.gadā. Sekmīga reformas īstenošana nodrošinās veselības aprūpes atbilstību notiekošajam sabiedrības novecošanās procesam un līdz ar to arī gaidāmajām izmaiņām veselības pakalpojumu pieprasījumā, kā arī aprūpes kvalitātes pieaugumu.

Cits būtisks valsts reformu mērķis ir ekonomikas attīstības potenciāla palielināšana. Šeit svarīga loma līdztekus atbilstošas likumdošanas un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai ir arī valsts investīcijām. Bruto kopējā pamatkapitāla veidošanas valsts budžeta izdevumu apjomu līdz 2008.gadam, salīdzinot ar 2005.gadu, plānots palielināt par 1% no IKP.

Uzskaitītie reformu izdevumi nosaka pakāpenisku nevis tūlītēju vispārējās valdības budžeta bilances tuvināšanos izvirzītajam vidēja termiņa mērķim. Redzamie nākotnes iegu­vumi no veiktajām reformām, atsver to izmaksas un pamato izvēlēto deficīta samazināšanas plānu. Turklāt ievērojams līdzekļu pieaugums ir paredzēts arī citās reformu sfērās, kurās nav iespējams tik vienkāršs īslaicīgo izdevumu un ilgtermiņa ieguvumu atspoguļojums un aprēķins.

3.3. Strukturālā bilance

Cikliski koriģētās budžeta bilances (CKBB) novērtējumam ir nozīmīga loma savstarpējā budžeta uzraudzības procesā saskaņā ar Stabilitātes un Izaugsmes paktu. Budžeta cikliskā pozīcija pret potenciālo IKP tiek ņemta vērtā novērtējot valstu fiskālo situāciju. Eiropas Komisija ir sagatavojusi vienotu metodoloģiju potenciālā IKP novērtēšanai, kā arī tiek izmantotas pēc vienotas OECD metodoloģijas aprēķinātas valsts budžeta jutības pret ekonomikas cikliskām svārstībām.

Latvijas potenciālā IKP novērtējums pēc ražošanas funkcijas tika veikts, izmantojot Konverģences programmā apskatīto makroekonomisko scenāriju. Ņemot vērā ierobežoto faktisko ekonomisko datu laika rindu, analīzei tika izmantoti ceturkšņa dati no 1995.gada līdz 2005.gada IIceturksnim, pagarinot datu rindas ar prognozēm līdz 2006.gada beigām, atbilstoši metodei.

90.JPG (39001 bytes)

7.attēls. Ieguldījums potenciālā IKP pieaugumā, %.

91.JPG (27546 bytes)

8.attēls. Faktiskā (prognozētā) un potenciālā IKP pieaugums, %.

Beidzamo gadu laikā ir palielinājies gan ekonomikas vidējais faktiskais pieau­gums, gan arī potenciālais izaugsmes līmenis. Potenciālā IKP pieaugumu ir veicinājis nodarbinātības pieaugums un investīcijas tautsaimniecībā. 2004. un 2005.gadā faktiskā ekonomiskā izaug­sme pārsniedza potenciālo pieaugumu un pieauga arī pozitīvā starpība starp faktisko un poten­ciālo IKP līmeni (ražošanas apjoma starpība). Tomēr ražošanas apjoma starpība 0,5% no po­tenciālā IKP 2005.gadā ir salīdzinoši neliela. Turpmākajos gados ir sagaidāms zemāks poten­ciālā IKP pieaugums, ko noteiks zemāks nodarbinātības kāpums un mērenākas kapitāla investīcijas.

Zemāku nodarbinātības pieaugumu vidējā termiņā ietekmēs darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un dabiskā bezdarba līmeņa (NAIRU) nostiprināšanās.

Investīciju pieauguma tempi beidzamajos gados ievērojami pārsniedza IKP pieau­gumu, un tamdēļ ražošanas funkcijas metodes ietvaros ir grūti prognozēt šādu izaugsmes tendenci arī vidējā termiņā. Tāpēc investīciju vidēja termiņa prognozēm tiek izmatotas nacionālās prognozes, kas paredz joprojām augstus investīciju pieauguma tempus, bet ar samazinājuma tendenci.

Kopējā ražošanas faktoru produktivitāte ir nozīmīga Latvijas ražošanas funk­cijas sastāvdaļa. Sākotnēji zemais ekonomikas pamatkapitāla līmenis un salīdzinoši zemais IKP uz vienu iedzīvotāju atbilst situācijai, kur augstu ekonomikas pieaugumu sekmē produktivitātes kāpums un kur investīcijām ir augsti atdeves rādītāji. Arī turpmāk ekonomikas izaugsme lielā mērā balstīsies uz produktivitātes pieaugumu.

Kopumā vidējā termiņā faktiskais IKP pieaugums būs tuvu potenciālā IKP pieaugumam un ražošanas apjoma starpība izzudīs. Lai gan 2008.gadā tiek prognozēta -0,7% no IKP liela ražošanas apjoma starpība, tas ir nenozīmīgs rādītājs, ņemot vērā ekonomikas augstos izaugsmes tempus un nenoteiktību, kas ir saistīta ar ražošanas funkcijas novērtējumu.

Cikliski koriģētās budžeta bilances aprēķināšanā tika izmantota Komisijas aprēķinātā valsts budžeta jutība pret ekonomikas cikliskumu, kas Latvijai ir vienāda ar 0,28. Ņemot vērā pozitīvo ražošanas apjoma starpību 2004. un 2005.gadā cikliski koriģētais budžeta deficīts ir lielāks par faktisko, kamēr 2007. un 2008.gadā tas ir sagaidāms zemāks par plānoto valsts budžeta deficītu. 2008.gadā cikliski koriģētais budžeta deficīts veidos 1,1% no IKP.

7. tabula. Cikliskā attīstība

% no IKP

EKS Kods

2004

2005

2006

2007

2008

1. IKP pieaugums salīdzināmās cenās

B1g

8,5

8,4

7,5

7,0

7,0

2. Faktiskais budžeta deficīts

B9

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

3. Procentu izdevumi

D41

0,7

0,7

0,7

0,7

0,7

4. Potenciālā IKP pieaugums

7,9

8,1

8,0

7,6

7,2

ieguldījums:

- nodarbinātības

0,9

0,7

0,7

0,3

0,1

- kapitāla

3,5

3,8

3,8

3,7

3,6

- kopējās ražošanas faktoru produktivitātes

3,4

3,4

3,4

3,4

3,4

5. Starpība starp potenciālo un faktisko IKP procentos no potenciālā IKP

0,3

0,5

0,1

-0,5

-0,7

6. Budžeta deficīta cikliskā komponente

0,1

0,1

0,0

-0,1

-0,2

7. Cikliski koriģētais deficīts (2-6)

-1,1

-1,6

-1,5

-1,3

-1,1

8. Cikliski koriģētā primārā bilance (7-3)

-0,4

-0,9

-0,8

-0,6

-0,4

3.4. Valsts parāds

Valsts parāda vadības mērķis ir nodrošināt valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts parāda saistību pārfinansēšanai nepieciešamos finanšu resursus ar iespējami zemākām izmaksām un labvēlīgākiem nosacījumiem, ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērā Latvijas valsts kapitāla tirgus un visas finanšu sistēmas attīstību.

Centrālās valdības parāda portfeļa un aizņēmumu vadības mērķus, pamat­principus un uzdevumus valsts parāda vadības ietvaros vidējā termiņā nosaka Latvijas valsts parāda vadī­bas stratēģija (turpmāk - Stratēģija), kuru apstiprina finanšu mi­nistrs. Saskaņā ar Stratēģiju, valsts parāda portfeļa vadība ir piesardzīga un orientēta uz finanšu risku ierobežošanu un novēršanu, pieļaujot Stratēģijā noteikto atvasināto finanšu instrumentu izmantošanu vienīgi finanšu risku vadības nodrošināšanai. Savukārt, valsts aizņēmumu vadības pieeja ir orientēta uz aizņemšanās iespēju, likviditātes un izdevīgu aizņēmumu nosacījumu nodrošināšanu. Valsts parāda vadībā un finansēšanai nepieciešamo resursu piesaistīšanā izmantojamo finanšu instrumentu veidu un nosacījumu izvēli nosaka Stratēģijā apstiprinātās vadlīnijas, kas paredz valsts parāda portfeļa struktūras optimālu rādītāju ievērošanu attiecībā uz parāda valūtu kompozīciju, dzēšanas profilu, procentu likmju vidējo svērto fiksēto periodu un fiksētās procentu likmes optimālo īpatsvaru parāda portfelī. Valsts budžeta deficīta un valsts parāda saistību finansēšanai kārtējā gadā nepieciešamo resursu nodrošināšanai plānotos pasākumus un finansēšanai piemērotāko finanšu instrumentu izvēli nosaka ikgadējais finanšu ministra apstiprinātais Resursu piesaistīšanas plāns, kurš tiek izstrādāts, ņemot vērā Stratēģijā noteiktās vadlīnijas, un saskaņots ar Latvijas Banku.

Laika posmā līdz 2008.gadam valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai nepieciešamos finanšu resursus paredzams piesaistīt gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū. Kaut arī tiek ievēroti Māstrihtas līgumā noteiktie fiskālie kritēriji un Latvijā realizētā fiskālā politika ir vērsta uz valsts budžeta fiskālā deficīta pakāpenisku samazināšanu, ilgtermiņā nodrošinot sabalansēta budžeta izveidi, tomēr jaunu aizņēmumu veikšanas apmēri ir atkarīgi arī no esošo valsts parāda saistību termiņu struktūras un to atmaksas apjomiem turpmākajos gados.

Latvijas valsts parāda vadība vēsturiski ir bijusi vērsta uz valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgus attīstību, kas nodrošina labvēlīgus resursu piesaistīšanas nosacījumus ar salīdzinoši zemām izmaksām. Neskatoties uz to, ka pēc lata piesaistes eiro 2005.gada sākumā būtiski samazinoties valūtu riskam aizņēmumiem eiro, ir notikusi vēl izteiktāka latu un eiro procentu likmju konverģence jo īpaši garākā termiņa vērts­papīriem, kas samazina aizņem­šanās izmaksas, tomēr joprojām pastāv latu un eiro procentu likmju neliela starpība. Tādēļ, lai nodrošinātu valsts parāda portfeļa struktūras atbilstību Stratēģijā noteiktajiem rādītājiem, turpmākajos gados finansēšanas stratēģija varētu tikt vērsta uz to, lai būtiski nepalielinātu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjomu apgrozībā, vienlaicīgi ņemot vērā situāciju Latvijas valsts vērts­papīru tirgū. Finansējumam laika posmā no 2006. līdz 2008.gadam no valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem varētu tikt izmantotas vidēja un ilgtermiņa obligācijas (3, 5 un 10gadi), kas tiktu piedāvātas emisijas programmu ietvaros, kā arī parādzīmes (6 un 12mēneši). Tuvojoties plānotai eiro ieviešanai Latvijā iespējama mazāk likvīdo obligāciju laidienu konsolidācija lielākos, likvīdākos vērtspapīru laidienos, tādā veidā aktivizējot valsts vērtspapīru otrreizējo apgrozību. Papildus minētajiem finanšu instrumentiem nepieciešamības gadījumā īstermiņa finanšu likviditātes nodrošināšanai tiks izmantoti iekšzemes finanšu institūciju piedāvātie īstermiņa aizdevumi un kredītlīnijas, kā arī iespējama papildus īstermiņa finanšu instrumentu ieviešana, kuru apjomi un emisiju termiņi tiktu noteikti atkarībā no attiecīgajā valsts budžeta izpildes periodā prognozētajām naudas plūsmām.

Ārējā finanšu tirgū resursus paredzams piesaistīt, izmantojot aizņēmumus no starp­tautiskajām finanšu institūcijām, privātā vai publiskā izvietojuma vērtspapīru emisijas un ārvalstu komercbanku kredītlīnijas un īstermiņa aizņēmumus. Eiroobligāciju emisija ir efektīvākais instruments liela apjoma resursu piesaistīšanai, palielinot esošo emisiju apjomus vai emitējot jaunus, likvīdus vērtspapīrus, tāpēc tiek izvērtētas eiroobligāciju instrumenta izmantošanas iespējas laika posmā no 2006. līdz 2008.gadam, tomēr aizņemšanās laiks, apjomi un termiņi būs atkarīgi no valsts budžeta izpildes rādītājiem, situācijas finanšu tirgū, valsts parāda portfeļa rādītājiem un citiem ietekmējošiem faktoriem. Kā viens no būtiskākajiem faktoriem lēmumā par eiroobligāciju emitēšanu būtu potenciālais emisijas apjoms, jo jaunā vai papildinātā laidiena kopējā apjoma palielināšana vismaz līdz 500 milj. eiro vienlaikus palielinātu vērtspapīru likviditāti un nodrošinātu iespēju šo instrumentu iekļaut starptautiskajās vērtspapīru tirdzniecības platformās. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem tiks turpināta aizņēmumu no starptautisko finanšu institūcijām izmantošana valsts un pašvaldību investīciju projektu finansēšanai, kā arī paredzama Eiropas Investīciju bankas piedāvāto aizņemšanās iespēju izmantošana valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai Eiropas Savienības politiku instrumentu finansētajiem pasākumiem.

Latvijas valsts parāda apjoms ir viens no zemākajiem jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū un paredzams, ka tā līmenis vidējā termiņā saglabāsies zem 15% no IKP, kas ir ievērojami mazāks par Māstrihtas līgumā noteikto valsts kopējā parāda apjoma kritēriju 60% no IKP.

8. tabula. Vispārējās valdības parāda attīstība

% no IKP

EKS Kods

2004

2005

2006

2007

2008

1. Bruto parāds

14,7

13,1

14,9

13,6

13,7

2. Bruto parāda izmaiņas

0,1

-1,6

1,8

-1,3

0,1

Kopējā parāda izmaiņas ietekmējošie faktori

3. Primārā bilance

0,2

0,7

0,8

0,6

0,6

4. Procentu izdevumi

D41

0,7

0,7

0,7

0,7

0,7

5. Krājumu izmaiņas, t.sk.

1,2

-1,0

2,0

-1,1

0,2

- Starpības starp plūsmu un uzkrājumiem

0,3

- Finanšu aktīvu neto uzkrājums

0,6

t.sk. privatizācijas ieņēmumi

0,1

- Pārvērtēšanas efekti un citi

0,3

p.m. Valsts parāda netiešā procentu likme

5,5

5,5

5,0

5,3

5,2

Citi mainīgie

6. Likvīdi finanšu aktīvi

3,5

7. Neto finansiālais parāds (7=1-6)

11,2

4. Jūtīguma analīze un salīdzinājums ar iepriekšējo programmu

4.1. Jūtīguma analīze

Jūtīguma analīze pēta tautsaimniecības attīstības izmaiņu ietekmi uz valsts finanšu stāvokli. Jūtīguma analīze tiek veikta Konverģences programmā apskatītajam 2006.gada valsts budžetam un vidēja termiņa budžeta perspektīvai. Papildus bāzes makroekonomiskajam scenārijam tiek modelēts optimistiskais un pesimistiskais scenārijs, kuros IKP pieau­guma tempi vidējā termiņā prognozēti attiecīgi par 1 procenta punktu augstāki un zemāki.

Tā kā Latvija ir maza un atvērtā ekonomika, tad galvenie riski tautsaim­niecībai ir saistīti ar ārējo ekonomisko vidi. Izmaiņas galveno tirdzniecības partner­valstu ekonomikā vai kādas negaidītas pārmaiņas ārējās tirdzniecības konjunktūrā var ietekmēt arī valsts ekono­mikas iekšējo struktūru- iedzīvotāju ieņēmumus, patēriņu, nodarbinātību un investīcijas.

Makroekonomiskie scenāriji ir veidoti, pieņemot, ka cenu indeksi saglabājas nemainīgi. Tāpat visos scenārijos saglabāts nemainīgs sabiedriskā patēriņa apjoms.

Optimistiskajā scenārijā tiek pieņemts, ka spēcīgāks ārējais pieprasījums sek­mēs aug­stākus Latvijas eksporta un ražošanas pieauguma tempus. Augstāka iekšze­mes ekonomiskā aktivitāte radīs papildus pieprasījumu pēc darba spēka, kā arī lielāka darbaspēka produkti­vitāte pieļaus straujākus darba samaksas pieauguma tempus. Strā­dājošo un darba samaksas pieaugums paaugstinātu iedzīvotāju pirktspēju, kā arī lie­lāks optimisms par iekšējās un ārējās ekonomiskās vides attīstību veicinātu patēriņa un investīciju pieaugumu. Ārējā tirdzniecības bilance savukārt uzlabotos tikai salīdzi­noši nedaudz, ņemot vērā eksporta atkarību no importa un augstāku iekšējo piepra­sījumu. Palielinoties ekonomiskajai aktivitātei, tiek prognozēts, ka pamatā straujāk varētu pieaugt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, jo šo divu nodokļu apjomu pamatā nosaka darba samaksas un nodarbi­nātības palielinājums. Straujākas ekonomiskās attīstības rezultātā ienākuma nodokļu ieņēmumi (D.5) varētu pieaugt par aptuveni 7,5milj. latu. Savukārt faktisko sociālās apdroši­nāšanas iemaksu (D.611) pieaugums varētu sasniegt 9 līdz 10 milj. latu. Nepieciešams atzī­mēt, ka jau pašlaik šo nodokļu pieauguma tempi ir salīdzinoši augsti, tāpēc netiek prognozēts īpaši straujš pieaugums.

Pesimistiskajā scenārijā pieņēmumiem par ārējās ekonomiskās vides paslik­tināšanos, salīdzinot ar bāzes scenāriju, ir pretējs efekts kā optimistiskajā scenārijā. Ienākuma nodokļu ieņēmumi (D.5) varētu samazināties par aptuveni 8milj. latu. Savukārt faktisko sociālās apdrošināšanas iemaksu (D.611) samazinājums varētu sasniegt 10 līdz 11 milj. latu.

9. tabula. Bāzes scenārija makroekonomiskie rādītāji

2006

2007

2008

IKP 2000.gada cenās

pieau­gums, %

7,5

7,0

7,0

Tautsaimniecībā nodarbināto skaits

pieau­gums, %

1,0

0,5

0,5

Bezdarba līmenis

%

8,0

7,8

7,7

Vidējā darba samaksa valstī

pieau­gums, %

11,8

11,1

10,2

Tekošais konts

% no IKP

-8,9

-8,1

-8,0

10. tabula. Optimistiskā scenārija makroekonomiskie rādītāji

2006

2007

2008

IKP 2000.gada cenās

pieau­gums, %

8,5

8,0

8,0

Tautsaimniecībā nodarbināto skaits

pieau­gums, %

1,3

0,7

0,7

Bezdarba līmenis

%

7,8

7,4

7,2

Vidējā darba samaksa valstī

pieau­gums, %

12,4

11,9

11,0

Tekošais konts

% no IKP

-8,7

-7,8

-7,6

11. tabula. Pesimistiskā scenārija makroekonomiskie rādītāji

2006

2007

2008

IKP 2000.gada cenās

pieaugums, %

6,5

6,0

6,0

Tautsaim­nie­cībā nodarbināto skaits

pieau­gums, %

0,5

0,3

0,3

Bezdarba līmenis

%

8,4

8,2

8,0

Vidējā darba samaksa valstī

pieau­gums, %

11,3

10,2

9,4

Tekošais konts

% no IKP

-9,1

-8,5

-8,4

Importa pieauguma tempu samazinājums varētu negatīvi ietekmēt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu (D.211) pieauguma tempus. Reizē ar darba samaksas lēnākiem pieauguma tempiem, samazināsies arī iekšzemes pieprasījums, kas arī ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus noteicošajiem makroekonomiskajiem rādītājiem.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa akcīzes preču ir uzskatāmas par neelastīgām, tiek pie­ņemts, ka šo preču patēriņa izmaiņas būs nenozīmīgas. Tāpēc kopumā netiek prognozēts, ka ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās vai paaugstināšanās gadījumā būtiski izmainīsies kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Jūtīguma analīze neapskata iespējamu procenta likmju izmaiņu ietekmi uz valsts budžeta un parāda pozīciju, jo Latvijai ir salīdzinoši neliels valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP un pie esošās valūtas kursa politikas vietējās procentu likmes lielā mērā nosaka Eiropas Centrālās Bankas monetārā politika. Kā arī fiksētā valūtas kursa mehānisms nepieļauj lata valūtas kursa pret eiro izmaiņas, kas tādējādi vārētu ietekmēt valsts finanšu situāciju.

4.2. Salīdzinājums ar 2004.gada decembra Konverģences programmu

12.tabula. Salīdzinājums ar 2004.gada decembra Konverģences programmas prognozēm

EKS kods

2004

2005

2006

2007

2008

IKP pieaugums (%)

B1g

2004.gada decembris

8,1

6,7

6,5

6,5

-

2005.gada novembris

8,5

8,4

7,5

7,0

7,0

Izmaiņas

0,4

1,7

1,0

0,5

-

Faktiskā budžeta bilance (% no IKP)

B.9

2004.gada decembris

-1,7

-1,6

-1,5

-1,4

-

2005.gada novembris

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

Izmaiņas

0,7

0,1

0,0

0,0

-

Vispārējās valdības kopējais parāds (% no IKP)

2004.gada decembris

14,2

14,5

14,8

15,0

-

2005.gada novembris

14,7

13,1

14,9

13,6

13,7

Izmaiņas

0,5

-1,4

0,1

-1,4

-

2004.gada beigās un 2005.gada pirmajā pusē faktiskā IKP attīstība pārsniedza sākotnējās prognozes, kas noteica prognožu augšupejošu korekciju. Potenciālā IKP pieauguma aprēķini, ņemot vērā jaunākos statistiskas datus, investīciju straujo pieaugumu un aprēķina metožu uzlabošanu, arī liecina, ka vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes tempi būs straujāki, nekā iezīmēja iepriekšējais makroekonomiskās attīstības scenārijs.

2004.gadā vispārējās valdības budžeta izpilde bija labāka nekā sākotnēji tika prognozēts. Strauji pieaugot sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem, sociālās apdrošināšanās budžetā izveidojās būtisks pārpalikums. Zemāks nekā plānots bija pašvaldību budžeta deficīts, kas lielā mērā ir skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāna pārpildi.

Valdības parāda atšķirības no iepriekš prognozētā pamatā nosaka faktiskā budžeta izpilde un optimistiskāks skatījums uz galveno makroekonomisko rādītāju attīstību vidējā termiņā, kā arī izmaiņas valsts parāda vadības stratēģijā.

5. Valsts finanšu kvalitāte

5.1. Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi

Līdz šim Latvijā realizētā nodokļu politika pamatā ir bijusi virzīta uz tādas sistēmas izveidi, kas sekmētu ekonomikas attīstību, konkurētspējas nodrošināšanu un investīciju piesaisti, kā arī novērstu konkurenci izkropļojošus apstākļus. Galvenais realizētās nodokļu politikas virziens bija uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pakāpeniska samazināšana. Realizētās politikas rezultātā Latvijā uzņēmuma ienākuma nodokļa likme šobrīd ir 15%, kas ir viena no zemākajām likmēm Eiropas Savienībā. Vidējā termiņā nodokļu politikas pasākumi pamatā būs vērsti uz iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Aprēķini rāda, ka ļoti augsts nodokļu slogs saglabājas iedzīvotāju ienākumiem. 2004.gadā 51,2% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem veidoja nodokļi, kas tiek nomaksāti no darba. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums laika periodā no 1997.gada līdz 2004.gadam saglabājās nemanīgs, kā rezultātā faktiski no­tika nodokļu sloga palielināšanās, īpaši zemāk atalgotajiem iedzīvotājiem. 2005.gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tika paaugstināts no 21 lata līdz 26 latiem mēnesī, bet atvieglojums par apgādībā esošu personu - attiecīgi no 10,50 latiem līdz 18 latiem mēnesī. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošajā personām pakāpeniska paaugstināšana ir nodokļu politikas pasākums, kas minēts Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005. - 2008.gadam. Tiek prognozēts, ka šī pasākuma realizācija uzlabos strādājošo motivāciju un veicinās darba finansiālo pievilcīgumu.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšana tiks turpināta arī vidējā termiņā.

13.tabula. Neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšana, lati

2006

2007

2008

Neapliekamais minimums mēnesī, lati

32

40

50

Nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu mēnesī, lati

22

28

35

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, milj. latu

21,3

24,9

33,5

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, % no IKP

-0,2

-0,2

-0,3

Lai sekmētu iedzīvotāju labklājības pieaugumu, kā arī daļēji kompensētu inflācijas pieauguma radīto faktisko ienākumu samazināšanos, papildus ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu paaugstināšanu, pakāpeniski tiek veikta minimālās mēneša darba algas paaugstināšana. 2006.gadā minimālā darba alga tiks paaugstināta no 80 latiem līdz 90 latiem mēnesī.

2006.gadā tiks turpināta pedagogu darba samaksas paaugstināšana. Darba samaksa tiks paaugstināta iekšlietu sistēmā strādājošajiem, medicīnas darbiniekiem, kultūras darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kā arī tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Lai paaugstinātu valsts pārvaldē strādājošo motivāciju un samazinātu personāla mainību un piesaistītu kvalificētus darbiniekus, papildus finanšu līdzekļi ir paredzēti valsts pārvaldes institucionālās kapacitātes nodrošināšanai. Darba samaksas paaugstināšana sabiedriskajā sektorā strādājošajiem veicinās gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Atbilstoši EKS 95 nosacījumiem, sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek novirzītas valsts fondēto pensiju shēmā, netiek uzskaitītas kā vispārējās valdības budžeta ieņēmums.

Saskaņā ar "Valsts fondēto pensiju likumu" iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā līdz 2007.gada 1.janvārim ir 2%. Sākot ar 2007.gada 1.janvāri iemaksu likme tiks pakāpeniski paaugstināta, kā rezultātā būtiski pieaugs sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi fondēto pensiju shēmā, attiecīgi samazinot sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus. Atbilstoši likumā noteiktajam iemaksu likme tiks paaugstināta no 2% 2006.gadā līdz 8% 2008.gadā.

14.tabula. Sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā

Gads

Iemaksu likme

Fondēto pensiju shēmā ieskaitītās sociālās
apdrošināšanas iemaksas, milj. latu

Fondēto pensiju shēmā ieskaitītās sociālās
apdrošināšanas iemaksas, % no IKP.

Ar 2005.gada 1.janvāri

2%

28,6

0,3

Ar 2006.gada 1.janvāri

2%

35,5

0,4

Ar 2007.gada 1.janvāri

4%

80,9

0,7

Ar 2008.gada 1.janvāri

8%

182,6

1,5

Akcīzes nodoklis

Atbilstoši Latvijai piešķirtajam pārējas periodam, līdz 2010.gada 1.janvārim pakāpeniski tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, tādējādi nodrošinot, ka akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem likmes tiek saskaņotas ar ES noteiktajām minimālajām likmēm. Paaugstinot akcīzes nodokļa likmi tabakas izstrādājumiem, attiecīgi paaugstināsies arī cigarešu cenas, kā rezultātā tiek prognozēts cigarešu patēriņa apjoma samazinājums. Tomēr tiek prognozēts, ka akcīzes nodokļa tabakas izstrā­dājumiem ieņēmumi pieaugs, jo likmju pieaugums kompensēs patēriņa apjoma samazinājumu. Akcīzes nodokļa likmes ar 2006.gada 1.janvāri tiek paaugstinātās arī smēķējamajai tabakai. Kopumā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumiem 2006.gadā palielinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 9,1 milj. latu.

Sākot ar 2006.gada 1.janvāri tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme alum, kas palielinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 0,6 milj. latu.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

2004.gadā, neskatoties uz likmes samazināšanu, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 36,1% un tiek prognozēts, ka arī 2005.gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma temps pārsniegs 30 procentus. Sākot ar 2006.gadu vairs netiks piemērotas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajiem investīciju projektiem un atlaide, ko piemēro uzņēmumi, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos.

Straujo uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica sekmīga uzņēmumu darbība, par ko liecina ievērojams kopējā apgrozījuma un peļņas pieaugums. 2004.gadā kopējais uzņēmumu neto apgrozījums (neieskaitot finanšu institūciju darbību) salīdzinājumā ar 2003.gadu pieauga par 23%, bet uzņēmumu peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga no 349 milj. latu 2003.gadā līdz 683 milj. latu 2004.gadā.

Labus finansiālās darbības rezultātus uzrāda komercbanku sektors. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas informāciju, gan 2004.gadā kopumā, gan 2005.gada I ceturksnī visas bankas ir strādājušas ar peļņu, pie tam 2005.gada I ceturksnī peļņas pēc nodokļu nomaksas pieaugums attiecībā pret 2004.gada atbilstošo periodu bija 107,5 procenti.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Līdz 2006.gada 31.decembrim ar nekustamā īpašuma nodokli tiek aplikta zeme, ēkas un būves. Zemei kā nodokļa bāze ir noteikta tās kadastrālā vērtība, bet ēkas un būves tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli pēc to gada vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības. Sākot ar 2007.gada 1.janvāri ar nekustamā īpašuma nodokli būves netiks apliktas, kā rezultātā nekustamā īpašuma nodoklis varētu samazināties par 10milj. latu jeb 0,1% no IKP.

15.tabula. Galveno nodokļu politikas izmaiņu fiskālā ietekme (% no IKP)

2006

2007

2008

Akcīzes nodokļa ieņēmumi (likmes paaugstināšana tabakas izstrādājumiem un alum)

0,1

0,1

0,1

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem paaugstināšana)

-0,2

-0,2

-0,3

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (nodokļa bāzes izmaiņas)

-0,1

Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi (iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā paaugstināšana)

-0,4

-0,7

-1,5

Nodokļu politikas izmaiņu ietekme kopā:

-0,5

-0,9

-1,7

Pamatojoties uz ekonomikas attīstības vidēja termiņa tendencēm un paredzētajām likumdošanas izmaiņām, tiek prognozēts, ka kopumā nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi vispārējās valdības budžetā pārsniegs IKP pieauguma tempus faktiskajās cenās un atbilstoši prognozētajam, nodokļu īpatsvars pret IKP pieaugs no 28,8% 2004.gadā līdz 31,5% 2008.gadā.

16.tabula. Nodokļu ieņēmumi vispārējās valdības budžetā (S.13) (milj. latu)

Kods (EKS 95)

2004

2005

2006

2007

2008

Nodokļu ieņēmumi

1. Ražošanas un importa nodokļi

D.2

872,5

1028,2

1272,9

1505,8

1734,2

2. Ienākuma un mantas kārtējie nodokļi

D.5

585,3

688,8

810,2

939,8

1080,0

3. Sociālās iemaksas

D.61

661,0

753,3

856,3

936,6

977,9

No tā faktiskās sociālās iemaksas

D.611

647,6

739,8

842,7

922,8

963,9

92.JPG (13950 bytes)

9.attēls. Nodokļu ieņēmumi % no IKP.

Analizējot nodokļu ieņēmumus atbilstoši ekonomiskajām funkcijām, redzams, ka laika posmā no 1995.gada līdz 2003.gadam Latvijā būtiskāko daļu (50,9%) veidoja nodokļi no darba, kas aptuveni atbilda kopējai situācijai ES, kur vidējais rādītājs bija 51,3 procenti. Patēriņa nodokļi veidoja 36,9% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas būtiski pārsniedza ES vidējo rādītāju (28,3%), bet atbilda jauno ES dalībvalstu nodokļu sistēmai (vidējais rādītājs 35,7%). Mazāko daļu no nodokļu ieņēmumiem veido kapitāla nodokļi - vidēji 12,3% laika posmā no 1995.gada līdz 2003.gadam, kas ir būtiski mazāk par ES vidējo rādītāju (20,7%).

Vidējā termiņā netiek prognozētas būtiskas izmaiņas nodokļu struktūrā, tomēr tiek prognozēts, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanas rezultātā pakāpeniski samazināsies darba nodokļu īpatsvars, bet pieaugs patēriņa un kapitāla nodokļu īpatsvars.

93.JPG (19424 bytes)

10.attēls. Nodokļu ieņēmumi atbilstoši ekonomiskajām funkcijām, % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

5.2. Vispārējās valdības budžeta izdevumi

Latvijas valdība ir akceptējusi Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes 2006.- 2010.gadam, kas ir ziņojums par valsts resursu vadību vidējā termiņā ar skaidri noteiktiem prioritāriem pasākumiem. Pamatnostādnēs tiek noteikti valsts budžeta prioritāro pasākumu izdevumi, kopējie valsts budžeta ieņēmumi un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis.

Viens no būtiskiem instrumentiem ekonomikas attīstības veicināšanai ir stabilas fiskālās politikas realizēšana. Ministru kabinets ir apņēmies pārskatīt valsts fiskālās un budžeta politikas nostādnes, nodrošinot efektīvu un caurspīdīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Lai panāktu līdzekļu efektīvu izlietojumu, tiek analizēta esošo resursu atbilstība valdības noteiktajām darbības prioritātēm, izvērtēts līdzšinējo izdevumu izlietojums un nodrošināta budžeta līdzekļu efektīva izmantošana.

Ņemot vērā to, ka Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti, Ministru kabinets valsts budžetā 2006.gadam ir noteicis galvenās prioritātes:

• sociālās aizsardzības sistēmas modernizēšanu, nodrošināt tās pieejamību dažādu sociālo slāņu un ekonomisko iespēju iedzīvotājiem, paredzot līdzekļus sociālo vajadzību apmierināšanai un nodrošināt savlaicīgas izmaksas iedzīvotājiem;

• veselības aprūpes sistēmas sakārtošana, uzlabojot ārstniecības pakal­pojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem, rezultātā izveidojot funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu;

• sociālās sistēmas stiprināšana, nodrošinot iedzīvotājiem sociālos pabalstus;

• izglītības stiprināšana, izglītības kvalitātes veicināšana, zinātnes attīstība un konkurētspējas nodrošināšana;

• integrēšanās ES un NATO, pilnībā izmantojot to dotās iespējas un sekmīgi aizstāvot nacionālās intereses;

• Latvijai piešķirto ES politiku instrumentu līdzekļu efektīvā apgūšana pilnā apjomā, nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi;

• nodrošināt tiesībsargājošo iestāžu administrēšanas institucionālo mehānismu, vei­dojot caurredzamu iekšējas kontroles un pārraudzības sistēmu, izveidot spēcīgu normatīvo aktu bāzi un uzlabot materiāltehnisko apgādi personālam, kā arī nodro­šināt iekšlietu sistēmas iestāžu spēju sadarboties ar starptautiskām organizācijām.

Tā kā viens no svarīgākajiem valdības darba virzieniem 2006.gadā ir valsts izaugsmes tempu kāpuma nodrošināšana, īpašu uzmanību pievēršot maksimālai Eiropas Savienības sniegto iespēju izmantošanai un zināšanu ietilpīgu nozaru attīstībai. Īstenojot šos mērķus valdība ir paredzējusi nacionālo finansējumu ES fondu apguvei, kā arī projektu admi­nistratīvas, tehniskās un finanšu vadības un kontroles nodrošināšanai.

2006.gada budžetā tiek paredzēts veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai papildus piešķirt 31,1 miljonus latu, kas ļaus uzsākt reformas veselības aprūpes jomā, kuras vērstas uz sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un pieejamo resursu racionālu izmantošanu. Zinātnes attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai, tajā skaitā pielietojamās zinātnes veicināšanai tautsaimniecības attīstībai tiek paredzēti 13 miljoni latu.

Pievienojoties NATO, Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu alianses dalībvalsti, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju drošību. Valsts aizsardzības finansēšanas likums nosaka, ka valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO tiks paredzēts valsts budžeta finansējums 2% apmērā no IKP līdz 2008.gadam ieskaitot. Šāds finansējuma apjoms nepieciešams, lai īstenotu Nacionālo bruņoto spēku reformu un pildītu ar integrāciju NATO saistītās prasības. 2006.gadā valsts aizsardzībai, drošībai un dalībai NATO ir plānoti 183,8milj. latu.

Turpmāko finansējuma apjomu pēc 2008.gada valsts aizsardzībai noteiks tehnikas un aprīkojuma investīciju vajadzības, lai Latvijas aizsardzības finansējumam turpmāk piesaistītu NATO fondu līdzekļus.

Lai sasniegtu valdības mērķi- ievērot budžeta deficīta samazināšanu, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm valsts budžeta līdzekļi jāapgūst maksimāli efektīvi un racionāli. Turpmākajā vidēja termiņa budžeta veidošanas procesā nepieciešams izvērtēt minis­triju iesniegtos valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus 2006.- 2010.gadam, un normatīvos aktus atbilstoši valsts budžeta pieejamiem finanšu resursiem. Notiek institucionālās darbības stratēģijas (IDS) ieviešana valsts pārvaldē, katrai ministrijai izstrādājot to stratēģiskās plāno­šanas dokumentus, ietverot svarīgākās prioritātes un integrējot citos dokumentos noteiktos uzdevumus. IDS būs pamatdokuments valsts budžeta izstrādei un prioritāšu noteikšanai.

6. Valsts finanšu ilgtspēja

Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā sākās 1990.gadā, strauji izmainoties no pozitīvas uz negatīvu gan iedzīvotāju dabiskajai kustībai (dzimstības un mirstības saldo), gan starpvalstu migrācijai. Kopumā 2005.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,31 milj. jeb par 362 tūkst. (14%) iedzīvotāju mazāk nekā pirms 15 gadiem (t.sk. dabiskās kustības dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 171 tūkst.). Pēdējos gados iedzīvotāju skaita krituma temps ir palēninājies, tomēr tiek sagaidīts, ka šāda tendence Latvijā turpināsies arī ilgtermiņā. Atbilstoši Eurostat prognozēm3 līdz 2050.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 19% un būs tikai 1,87 milj. Prognozēs ir izmantots pieņēmums, ka dzimstības koeficents pieaugs līdz 1,6 no 1,3 šobrīd, kas tomēr nedos iespēju stabilizēt iedzīvotāju skaitu. Dabiskās kustības negatīvais saldo samazināsies arī, pieaugot iedzīvotāju dzīves ilgumam. Migrācijas saldo atbilstoši prognozei saglabāsies negatīvs līdz 2020.gadam, kad tas kļūs pozitīvs, Latvijas ekonomikai sasniedzot augstāku attīstības līmeni.

Vienlaikus ar iedzīvotāju skaita izmaiņām būtiski mainīsies arī iedzīvotāju vecuma struktūra. Jaunu cilvēku īpat­svars pakāpeniski samazināsies, ko noteiks konstanti zem dabiskā atražošanas līmeņa esošais dzimstības koeficients un sieviešu fertīlajā vecumā skaita kritums. Vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem iedzīvotāju skaits 2050.gadā būs par 19% mazāks nekā 2005.gadā. Turklāt atšķirībā no citām vecuma grupām jauniešu skaita izmaiņas visvairāk ir jūtamas jau pašreiz, ko nosaka vairāk nekā 10 gadus garais zemas dzimstības periods. Darbspējas vecuma (15-64) iedzīvotāju skaits līdz 2050.gadam savukārt samazināsies par 30% jeb 475 tūkst., bet vecu cilvēku skaits (65+) pieaugs par 28% jeb 107 tūkst., t.sk. ļoti vecu cilvēku (80+) skaits līdz 2050.gadam pieaugs vairāk nekā divas reizes jeb par 86 tūkst. Tas norāda, ka virs darbspējas vecuma esošo iedzīvotāju skaita palielinājumu pamatā noteikts dzīves ilguma kāpums.

94.JPG (27183 bytes)

95.JPG (27458 bytes)

11.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pa vecuma grupām.

Darbaspēks un nodarbinātība4 pamatā attīstīsies, balstoties uz darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita izmaiņām. Tomēr būtisku ietekmi uz to atstās arī līdzdalības (participation) un nodarbinātības līmeņu izmaiņas.

Līdzdalības līmeņa izmaiņas ietekmē dažādi faktori, no kuriem būtiskākie ir sociālie (izglītības ilgums un kvalitāte, sieviešu loma sabiedrībā u.c.), demogrāfiskie (dzimstība, vecuma struktūra), institucionālie (pensionēšanās vecums u.c.) un ekono­miskie (pieprasījums pēc darbaspēka, ienākumu līmenis u.c.). Nākošajos gados tiek prognozēta pakāpeniska līdzdalības līmeņa paaugstināšanās, īpaši vecākajās nodarbi­nāto grupās (virs 55 gadiem), kur vienīgajās ir gaidāms nodarbināto skaita reāls pieaugums līdz 2050.gadam. Bezdarba līmenis arī pakāpeniski samazināsies, tomēr, lai saglabātu prognožu piesardzību, tiek pieņemts, ka tas nebūs mazāks par 7 procentiem5.

Šie faktori kopumā nosaka to, ka nodarbināto skaits 2050.gadā būs par 22% mazāks, salīdzinot ar 2005.gadu. Tomēr atšķirībā no demogrāfiskajiem rādītājiem, sagaidāms, ka nodarbināto skaits vēl pakāpeniski palielināsies līdz 2012.gadam, un tikai pēc tam tas samazināsies (2005.gada līmenis atkāroti tiks sasniegts 2020.gadā).

96.JPG (23632 bytes)

12.attēls. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāji un nodarbinātība 2003 -2050.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir sasniegusi augstus izaugsmes tempus, ko noteica straujš investīciju un produktivitātes kāpums. Aprēķini, kas balstīti uz ražošanas funkcijas metodi, liecina, ka vidējā termiņā ir gaidāma tik pat dinamiska un strauja attīstība, ko sekmēs arī uz ES dalībvalstu kohēziju vērstas politikas. Neskatoties uz to, ka jau no 2013.gada nodarbinātības samazināšanās negatīvi ietekmēs izaugsmi, vidējais IKP pieaugums periodā līdz 2050.gadam sagaidāms gandrīz divas reizes augstāks kā ES15 valstīs, nodrošinot dzīves līmeņa konverģenci ar ES vidējiem rādītājiem.

97.JPG (20144 bytes)

13.attēls. IKP un darbaspēka produktivitātes pieaugums salīdzināmās cenās.

Iedzīvotāju skaita un īpaši vecuma struktūras izmaiņas atstās būtisku ietekmi uz valsts budžetu, jo samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits, bet pieaugs sociālo izdevumu apjoms.

Lai novērstu pensiju sistēmas finanšu problēmas, ko tai var radīt briestošās demo­grāfiskas izmaiņas, Latvija jau 1996.gadā uzsāka pensiju reformas, paaugstinot pensionē­šanās vecumu un izveidojot valsts obligāto nefondēto uz apdrošināšanas iemaksām balstītu paaudžu solidaritātes pensiju shēmu, turpmākajos gados ieviešot valsts obligāto fondēto pensiju shēmu (2001) un izveidojot likumdošanas bāzi privāto pensiju shēmai (1998). Lai arī visi šie trīs pensiju līmeņi jau darbojas, zināmu laika periodu vēl spēkā būs arī dažādi pārejas noteikumi, kas attieksies gan uz jau esošajiem, gan jaunajiem pensionāriem.

Pensiju sistēmas reformas ieviešanas esošās un vēl gaidāmas izmaksas tiek pil­nībā nosegtas ar ilgtermiņa ieguvumiem, ļaujot strādājošiem pārvarēt demogrāfiskās slodzes līmeņa kāpumu, vienlaikus saglabājot pietiekami augstu ienākumu aizvietojuma līmeni pensionāriem, kā arī nodrošinot pensiju budžeta ilgtspēju.

Valsts budžeta pensiju izdevumi, kas aprēķināti, izmantojot augstāk aprak­stītos demogrāfiskos un makroekonomiskos pieņēmumus, 2050.gadā ir sagaidāmi par 0,8% no IKP zemāki nekā 2005.gadā, bet fondēto pensiju shēmas izdevumi pieaugs līdz 2,7% no IKP. Vienlaikus samazināsies pensiju iemaksu apjoms valsts budžetā, jo jau no 2010.gada puse no iemaksu apjoma tiks novirzīta fondēto pensiju shēmā. Tādējādi no 2030.gada paredzams, ka iemaksu apjoms pensiju budžetā būs mazāks par izdevumu apjomu, lai arī sagaidāms, ka tā deficīta apjoms nebūs lielāks par 0,5% no IKP gadā. Jāatzīmē, ka vēl tālākā periodā ir sagaidāma situācijas uzlabošanās un pensiju sistēmas noslodzes samazināšanās, kas saistīta gan ar pakāpenisku iedzīvotāju dzimstības uzlabošanos, gan mirstības samazināšanos darbspējas vecuma grupā. Situācijas stabilizēšanos tālākā nākotnē nosaka arī tas, ka pensiju sistēma būs pilnīgi funkcionējoša. (t.i., būs beidzies pārejas periods). Prognozes liecina, ka tikai ap 2080.gadu visas pensijas būs uz iemaksām balstītas paaudžu solidaritātes pensijas.

Vienlaikus valsts fondēto pensiju līmenī uzkrāto aktīvu apjoms nākošo 50 gadu laikā būtiski pieaugs un kalpos par stimulu tautsaimniecības attīstībai.

Dotie aprēķini liecina, ka pensiju sistēmas stabilitāte var tikt saglabāta arī pie mazāk labvēlīgiem demogrāfiskajiem un makroekonomiskajiem pieņēmumiem.

17.tabula. Pensiju sistēmas ilgtspēja

% no IKP

2005

2010

2020

2030

2050

Izdevumi vecuma pensijām

6,4

4,9

5,0

6,0

8,3

1. līmeņa pensijām

6,4

4,9

4,9

5,6

5,6

2. līmeņa pensijām

0,0

0,0

0,1

0,4

2,7

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijām

8,3

8,4

8,3

8,4

8,5

1. līmeņa pensijām

7,9

6,1

5,6

5,4

5,4

2. līmeņa pensijām

0,4

2,3

2,7

3,0

3,1

Valsts fondēto pensiju sistēmas aktīvu uzkrājums

1,0

7,7

28,7

50,9

75,4

Veselības aprūpes izdevumu analīze liecina, ka lielākās izmaksas ir attiecināmas uz vecākiem cilvēkiem, īpaši to dzīves pēdējos gados. Vecu un ļoti vecu iedzīvotāju skaita un īpatsvara pieaugums tādējādi var radīt papildus pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta. 2003.gadā valsts izdevumi veselības aprūpei sasniedza 5% no IKP6. Pieņemot, ka pašreizējā izdevumu struktūra vecuma grupās saglabāsies arī nākotnē, var gaidīt, ka valsts izdevumi veselības aprūpei līdz 2050.gadam palielināsies līdz 5,9% no IKP. Līdzšinējā pieredze tomēr liecina, ka demogrāfiskās izmaiņas nav bijušas vienīgais veselības izdevumu izmaiņu iemesls. Ne mazāk būtiski ir bijuši tādi faktori, kā sabiedrības veselības stāvoklis, ekonomiskā attīstība, tehnoloģiskais progress, veselības aprūpes finansēšanas un organizācijas sistēmas izmaiņas u.c. Šo faktoru ietekme var gan palielināt spiedienu uz veselības aprūpes izdevumiem, gan arī samazināt nelabvēlīgo demogrāfisko izmaiņu sekas.

Ilglaicīgās aprūpes pakalpojumi pamatā koncentrējās uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, un līdz ar to, sabiedrības novecošanās būtiski varētu ietekmēt šo izdevumu apjomu, ko sedz valsts budžets. Tomēr, lai gan demogrāfisko faktoru ietekmē tie varētu pieaugt vairāk kā par 40% līdz 2050.gadam, to apjoms sasniegs tikai 0,52% no IKP, salīdzinot ar 0,36% no IKP šobrīd. Zemo izdevumu apjomu ilglaicīgajai aprūpei nosaka ierobežotie valsts un pašvaldību resursi šiem mērķiem, kā arī tradīcijas un iedzīvotāju vērtības sistēma. Tādējādi, mainoties šiem faktoriem, tālākā nākotnē varētu tomēr sagaidīt vēl straujāku ilglaicīgas aprūpes pakalpojumu apjomu un līdz ar to arī izdevumu pieaugumu.

98.JPG (21252 bytes)

14.attēls. Veselības un ilglaicīgās aprūpes izdevumu pa vecuma grupām % no IKP uz vienu iedzīvotāju 2003.gadā.

Izglītības pakalpojumu lielākais apjoms tiek sniegts bērniem un jauniešiem. Demo­grāfiskās izmaiņas šajā vecuma grupā atstāj vislielāko ietekmi uz izglītības izdevumu apjomu. Bērnu un jauniešu skaits un īpatsvars Latvijā nepārtraukti samazinās jau kopš 1990.gada, turklāt īpaši strauji pēc 1995.gada. Zemo dzimstības gadu kohortas ir jau sasniegušas skolas vecumu, un arī nākošajos gados skolnieku skaits turpinās samazināties. Salīdzinot ar 2000.gadu, 2010.gadā skolas vecuma iedzīvotāju skaits būs gandrīz par 30% mazāks. Tas norāda uz to, ka demogrāfiskais faktors veicinās izglītības izdevumu samazināšanos, ja saglabāsies izglītības izdevumu relatīvais apjoms uz vienu izglītības pakalpojumu saņēmēju. Tādējādi valsts izdevumu apjoms izglītībai varētu samazināties no 5,2% no IKP7 2002.gadā līdz 3-3,5% no IKP pēc 2010.gada, kad tiek prognozēta dzimstības līmeņa stabilizācija. Tādējādi atšķirībā no pensiju un veselības aprūpes sistēmām, demogrāfisko izmaiņu ietekme uz izglītības sistēmu ir daudz ātrāka, un lielākās izmaiņas ir sagaidāmas laika periodā līdz 2015.gadam.

99.JPG (28332 bytes)

15.attēls. Iedzīvotāju skaits vecumā no 7 līdz 19 gadiem 2000., 2010. un 2050.gadā.

Papildus atbilstoši Ekonomiskās politikas komitejas Novecošanās darba grupas apstiprinātajai metodoloģijai ilgtspējas aprēķinos tiek skatīti valsts izdevumu izmaiņas bezdarbnieku pabalstiem. Ņemot vērā, ka makroekonomiskie pieņēmumi paredz bezdarba līmeņa samazināšanos Latvijā, šīs izmaiņas pozitīvi ietekmēs valsts budžeta bilanci, tomēr nelielā apjoma dēļ šī ietekme nebūs būtiska- izdevumu samazinājums no 0,3% no IKP līdz 0,2% no IKP.

Pensiju sistēmas reforma un bērnu skaita samazināšanās ietekme uz izglītības izdevumiem ir galvenie faktori, kas nosaka, ka vidējā termiņā sabiedrības novecošanas tendencēm, pieņemot pašreizējās politikas nemainību, nebūs negatīvas ietekmes uz valsts finansēm. Tikai pēc 2015.gada valsts izdevumi, kuri ir tieši saistīti ar sabiedrības vecuma struktūru, pasliktinās kopējo valsts budžeta bilanci.

Tādējādi valsts finanšu sistēmas aprēķini, kas ir balstīti uz Eurostat demo­grāfiskajām prognozēm un Ekonomiskās politikas komitejas Novecošanās darba grupas apstiprinātajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem Latvijai, neliecina par būtiskiem riskiem, un apstiprina pensiju reformas pozitīvo ilgtermiņa ietekmi. Vienlaikus tie arī atklāj, ka rūpīgi ir jāiz­sver visas valsts politikas un finansēšanas iespējamās izmaiņas, jo gaidāmās demo­grāfiskās izmaiņas ir ļoti krasas un jebkuras politikas korekcijas var radīt būtiskas ilgtermiņa sekas.

18.tabula. Valsts finanšu ilgtspēja

% no IKP

2005

2010

2020

2030

2050

Kopējie izdevumi

36,8

37,8

37,7

39,1

39,3

t.sk. ar vecumu saistītie izdevumi

16,3

13,8

13,8

15,1

15,3

Pensiju izdevumi

6,4

4,9

4,9

5,6

5,6

Sociālās apdrošināšanas pensijas

6,4

4,9

4,9

5,6

5,6

Vecuma un priekšlaicīgās pensijas

5,7

4,3

4,3

4,9

4,9

Citas pensijas (invaliditātes, apgādnieka zaudējuma)

0,7

0,6

0,6

0,7

0,6

Arodpensijas (ja vispārējā valdībā)

Veselības aprūpe

5,2

5,3

5,4

5,5

5,9

Ilglaicīgā aprūpe

0,4

0,4

0,4

0,4

0,5

Izglītības izdevumi

4,4

3,3

3,1

3,5

3,3

Citi ar vecumu saistītie izdevumi

0,3

0,3

0,2

0,2

0,2

Procentu izdevumi

Kopējie ieņēmumi

35,3

36,9

36,5

36,3

36,2

t.sk.: pensiju iemaksas

7,9

6,1

5,6

5,4

5,4

Pensiju rezerves fondu aktīvi

t.sk. konsolidētie valsts pensiju fondu aktīvi (ne valdības saistības)

Pieņēmumi

Darba produktivitātes pieaugums

6,5

6,5

4,0

2,7

1,1

IKP pieaugums, salīdzināmās cenās

8,1

7,4

2,9

2,1

0,4

Līdzdalības līmenis, vīrieši (20-64)

84,4

87,6

89,6

89,5

87,6

Līdzdalības līmenis, sievietes (20-64)

72,6

76,2

79,0

79,8

76,6

Līdzdalības līmenis, kopā (20-64)

78,2

81,7

84,1

84,5

82,0

Bezdarba līmenis

9,1

7,6

7,0

7,0

7,0

Iedzīvotāji vecāki par 65 gadiem no kopējā iedzīvotāju skaita

16,5

17,4

18,4

21,3

26,1

7. Valsts finanšu institucionālas iezīmes

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanas lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finan­siālām metodēm. Budžeta process sastāv no četrām galvenajām fāzēm, tās ir - budže­ta projekta sagatavošana, budžeta projekta apspriešana un apstiprināšana likumdoša­nas līmenī, budžeta izpilde un izpildes kontrole. Budžeta sagatavošanas, izpildes un kontroles procesu regulē Likums par budžetu un finanšu vadību, kā arī citi ar to saistītie normatīvie akti (Ministru kabineta noteikumi, instrukcijas, metodikas, u.c.).

Katru gadu pirms nākamā gada budžeta sastādīšanas valdība lemj par svarīgākajām prioritātēm, kā arī nosaka katrai ministrijai pieļaujamo izdevumu maksimālo apjomu, balstoties uz informāciju par prognozējamiem ieņēmumiem. Finanšu ministrija informē ministrijas un citas centrālās valsts iestādes par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem, vidējā termiņa izdevumu plānošanas pamatprincipiem un vidējā termiņa ekonomiskās situācijas prognozi, kā arī par finanšu ierobežojumiem, kas jāievēro, sagatavojot budžeta aprēķinus. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un to padotībā esošās iestādes plāno izdevumus pa programmām un apakšprogrammām, kur katrā programmā vai apakš­programmā ir apkopoti pasākumi, kas vērsti uz kādu konkrētu mērķi. Ministrija, gatavojot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu valsts budžeta finansējumam, ievēro nosacījumu, ka esošā finansējuma ietvaros pirmām kārtām nodrošināms finansējums valdības apstiprinātajām prioritātēm. Vissvarīgākā prioritāte šogad un arī nākamajos gados ir nodrošināt finansējumu ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Sastādītais valsts budžeta likuma projekts un tā paskaidrojumi tiek iesniegti Ministru kabinetam. Ja ir jautājumi, kas nav atrisināti budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā, tad tos resoru vadītāji nodod izšķiršanai Ministru kabinetam. Pēc budžeta projekta izskatīšanas Ministru kabinetā, tas lemj par valsts budžeta likuma projekta iesniegšanu Saeimā.

Ministru kabinets iesniedz Saeimai pieņemšanai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, paskaidrojumus, pavadošo likumprojektu paketi un vidējā termiņa makroekonomis­kās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes līdz kārtējā gada 1.oktobrim. Saeimas apstiprināto budžeta likumu paraksta Valsts prezidents.

Nākamais posms budžeta procesā ir budžeta izpilde. Tā sastāv no plānoto ieņēmumu iekasēšanas un izdevumu veikšanas atbilstoši likumā par budžetu plānotajam. Galvenās iestādes, kas atbild par budžeta izpildes nodrošinājumu, ir Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests. Katra budžeta iestāde plāno tai piešķirtās apropriācijas izlietojumu tāmē, un budžeta iestādes ir atbildīgas par to, lai reālie izdevumi nepārsniegtu finansēšanas plānotos izdevumus, tādā veidā nodrošinot līdzekļu racionālo izlietojumu. Saimnieciskajam gadam beidzoties, valdība gatavo pārskatu par valsts budžeta izpildi un kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai izskatīšanai. Valsts kontroles atzinums sniedz informāciju par budžeta iestāžu līdzekļu izlietojuma atbilstību pārskatos uzrādītajam, konstatē nepilnības un sniedz ieteikumus nepilnību novēršanai. Attiecīgās budžeta iestādes sagatavo Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas pasākumu plānu.

Lai efektīvāk un racionālāk izmantotu valsts budžeta pieejamos resursus un nodrošinātu uzsākto programmas realizāciju, ministrijās tiek ieviesta stratēģiskā plānošana, kas nodrošinās, ka budžets tiek orientēts uz mērķu un rezultātu finansēšanu.

Stratēģiskā plānošana Latvijā tiek ievesta pakāpeniski. Valsts budžeta programmas tiek pārstrukturizētas atbilstoši ministriju veicamajām funkcijām un īstenojamām valsts politikām. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli, ministrijām jau 2007.gada budžeta pieteikums jāsagatavo atbilstoši institucionālās darbības stratēģijas programmu struktūrai.

Saistībā ar institucionālās darbības sistēmas īstenošanu, kā šīs sistēmas daļa, ir nepie­ciešama rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma. Ir izstrādātas "Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.162). Šīs pamatnostādnes nosaka metodiku, kā rezultātus un rezultatīvo rādītāju sistēmu sais­tīt ar stratēģisko plānošanu, kā stratēģiskās plānošanas nepieciešamu sastāvdaļu. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas īstenošanas mērķis ir nodrošināt finanšu politikas vadību ar atbilstošu informāciju par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, izsverot alternatīvas politikas un to ieviešanas veidus, lai pieņemtu galīgo lēmumu. Līdz ar to, rezultatīvo rādītāju izpilde kļūs par faktisko tās vai citas politikas sekmīgas īstenošanas kritēriju, kas atbildību par plānoto rezultatīvo rādītāju izpildi tieši saistīs ar konkrētās politikas, pasākuma turpmāko finansēšanu.

Lai stiprinātu budžeta iestāžu atbildību par līdzekļu ekonomisko un racionālo izlietojumu, 2005.gadā Likumā par budžetu un finanšu vadību tika iestrādāta norma, kas paredz, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par pārskata gadā piešķirtā valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ieviesto politiku un darbības rezultātu mērķu sasniegšanas rezultatīvo rādītāju izpildi un skaidrojumu par apstiprināto programmu un apakšprogrammu rezultatīvo rādītāju izpildes novirzēm.

Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas un pašvaldības līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par gada publiskā pārskata pieņemšanu un informāciju par iespēju iepazīties ar pilnu tā tekstu. Tādā veidā tiek nodrošināta līdzekļu izlietojuma atklātība sabiedrībai.

Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un dotu iespēju veikt nepieciešamo analīzi atbilstoši administratīvajām, funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām, budžeta izdevumi tiek klasificēti atbilstoši ekonomiskajām un funkcio­nālajām kategorijām. Budžeta ieņēmumi tiek klasificēti atbilstoši budžetu ieņēmumu klasifikācijai, lai gūtu priekšstatu par ieņēmumu veidiem un to īpatsvaru kopējā ieņēmumu blokā.

Tautsaimniecības attīstības tendences tiek regulāri analizētas un tiek veikts iespējamās ietekmes uz valsts budžeta ieņēmumiem novērtējums. Ir jāapzinās, ka lēnas ekonomiskās izaugsmes rezultātā rodas situācija, ka ieņēmumi samazinās, tomēr valsts budžeta izdevumi saglabājas iepriekšējā līmenī. Ņemot vērā iespējamo ekonomikas lēnas attīstības negatīvo ietekmi, Latvijas likumdošanā ir noteikta īpaša procedūra. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 25.panta otro daļu, finanšu ministrs ziņo par nepieciešamo izdevumu asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto deficīta līmeni. Ministru kabinets septiņu dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu un ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā.

1 Pasākumi un prioritātes ir aprakstītas Latvijas nacionālās Lisabonas programmā 2005.-2008.gadam

2 Padomes ziņojums "Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana"

3 Šeit un turpmāk ir apskatītas Eurostat demogrāfiskās prognozes EUROPOP2004 bāzes scenārijs

4Nodarbinātības un makroekonomiskie pieņēmumi Latvijai atbilstoši ES Ekonomiskās politikas komitejas Novecošanas darba grupas apstiprinātajam

5 ES15 NAIRU lielums

6 Atbilstoši OECD Veselības kontu sistēmas metodoloģijai.

7 ISCED līmeņiem 1-6, bez pirmskolas izglītības

 

Pielikums

1a.tabula. Makroekonomiskās prognozes

EKS

Kods

2004

2004

2005

2006

2007

2008

milj. latu

Pieaugums %

1. IKP 2000.gada cenās

B1*g

6269,1

8,5

8,4

7,5

7,0

7,0

2. IKP faktiskajās cenās

B1*g

7345,8

16,3

16,2

13,8

11,8

11,0

IKP pēc izlietojuma 2000.gada cenās

3. Privātais patēriņš

P3

4024,0

9,3

8,5

8,0

7,5

7,0

4. Sabiedriskais patēriņš

P3

1075,7

2,1

2,4

2,4

2,4

2,0

5. Kopējā pamatkapitālā veidošana

P51

2017,0

23,8

14,7

9,5

9,0

9,0

6. Krājuma izmaiņas un vērtslietu iegāde (% no IKP)

P52+P53

252,0

5,4

3,2

1,9

1,1

0,8

7. Eksports

P6

2553,9

9,4

18,6

14,3

10,5

8,5

8. Imports

P7

3653,5

16,6

11,4

10,2

8,8

8,0

Ieguldījums IKP izaugsmē

9. Kopējais iekšzemes pieprasījums

-

13,0

10,6

8,8

8,3

8,0

10. Krājuma izmaiņas un vērtslietu iegāde

P52+P53

-

0,7

3,2

1,5

0,9

0,1

11. Preču un pakalpojumu ārējā sektora bilance

B11

-

-5,2

0,9

0,3

-0,4

-0,9

1b.tabula. Cenu izmaiņas

EKS

Kods

2004

2004

2005

2006

2007

2008

līmenis

Pieaugums %

1. IKP deflators

7,1

7,3

5,8

4,5

3,7

2. Privātā patēriņa deflators

6,0

6,5

5,3

4,0

3,5

3. SPCI

6,2

6,9

5,6

4,3

3,5

4. Sabiedriskā patēriņa deflators

6,1

6,0

6,0

5,0

5,0

5. Investīciju deflators

5,7

8,6

6,5

5,0

4,5

6. Eksporta (preču un pakalpojumu) deflators

11,0

7,0

3,5

3,0

3,0

7. Importa (preču un pakalpojumu) deflators

8,9

8,0

4,0

3,0

3,0

1c.tabula. Darba tirgus attīstība

EKS

Kods

2004

2004

2005

2006

2007

2008

līmenis

Pieaugums %

1. Nodarbinātība, cilvēki, tūkst.

1018

1,1

1,0

1,0

0,5

0,5

2. Nodarbinātība, darba stundas

-

-

-

-

-

-

3. Bezdarba līmenis (%)

10,4

9,9

9,3

9,0

8,7

4. Darba ražīgums, uz nodarbināto

7,4

7,3

6,5

6,5

6,5

5. Darba ražīgums, uz darba stundu

-

-

-

-

-

-

6. Atlīdzība nodarbinātajiem, milj. latu, faktiskās cenās

D.1

2983,4

17,7

16,5

12,7

11,3

10,5

1d.tabula. Sektoru bilances

% no IKP

EKS

Kods

2004

2005

2006

2007

2008

1. Tekošais un kapitāla konts

B.9

-12,0

-8,8

-7,7

-7,0

-7,0

t.sk.:

- Preču un pakalpojumu bilance

-16,0

-14,1

-12,6

-11,9

-11,7

- Ienākumu un pārvedumu bilance

3,0

4,1

3,7

3,7

3,6

- Kapitāla konts

1,1

1,2

1,2

1,1

1,1

2. Neto aizdevumi/ aizņemšanās privātajā sektorā

B.9/
EDP B.9

-11,0

-7,3

-6,2

-5,6

-5,7

3. Neto aizdevumi/ aizņemšanās vispārējās valdības sektorā

EDP B.9

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

4. Statistiskā novirze

0,6

0,0

0,0

0,0

0,0

2.tabula. Vispārējās valdības budžeta attīstība

2004

2004

2005

2006

2007

2008

EKS Kods

milj. latu

% no IKP

Neto aizdevumi (EDP B.9) pa apakšsektoriem

1. Vispārējā valdība

S.13

-69,9

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

2. Centrālā valdība

S.1311

-140,3

-1,9

-2,2

-2,2

-1,8

-1,5

3. Pavalsts valdība

S.1312

-

-

-

-

-

-

4. Vietējā valdība

S.1313

-6,1

-0,1

-0,1

-0,2

-0,1

-0,1

5. Sociālās nodrošināšanas fondi

S.1314

76,6

1,0

0,9

0,9

0,6

0,4

Vispārējā valdība (S.13)

6. Kopējie ieņēmumi

TR

2588,3

35,2

35,3

36,1

37,4

37,4

7. Kopējie izdevumi

TE

2658,2

36,2

36,8

37,5

38,8

38,7

8. Budžeta bilance

EDP B.9

-69,9

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

9. Procentu izdevumi*

EDP D.41

55,1

0,7

0,7

0,7

0,7

0,7

10. Primārā bilance

-14,8

-0,2

-0,7

-0,8

-0,6

-0,6

Ieņēmumu sadaļas

11. Nodokļi kopā (11=11a+11b)

1457,8

19,8

20,1

21,4

22,5

23,3

11a. Ražošanas un importa nodokļi

D.2

872,5

11,9

12,0

13,1

13,9

14,4

11b. Ienākuma un mantas kārtējie nodokļi

D.5

585,3

8,0

8,1

8,3

8,7

9,0

12. Sociālās iemaksas

D.61

661,0

9,0

8,8

8,8

8,6

8,1

13. Īpašuma ienākumi

D.4

56,0

0,8

0,7

0,4

0,4

0,4

14. Pārējie ieņēmumi**

413,6

5,6

5,7

5,4

5,9

5,6

15. Kopējie ieņēmumi

TR

2588,3

35,2

35,3

36,1

37,4

37,4

Nodokļu slogs (D.2+D.5+D.61+D.91 - D.995) ***

2131,8

29,0

29,2

30,5

31,2

31,7

Izdevumu sadaļas

16. Kolektīvais patēriņš

P.32

767,7

10,5

11,6

11,7

11,6

11,5

17. Sociālie pārvedumi kopā

D.62 + D.63

695,1

9,5

9,4

9,3

9,0

9,0

17a. Sociālie pārvedumi natūrā

D.63

11,5

0,2

0,1

0,1

0,1

0,1

17b. Sociālie pārvedumi, kas nav sociālie pārvedumi natūrā

D.62

683,6

9,3

9,3

9,2

8,9

8,9

18.=9. Procentu izdevumi

EDP D.41

55,1

0,7

0,7

0,7

0,7

0,7

19. Subsīdijas

D.3

38,4

0,5

0,5

0,4

0,4

0,4

20. Bruto kopējā pamatkapitāla veidošana

P.51

111,3

1,5

2,3

2,5

2,9

3,3

21. Pārējie izdevumi

990,6

13,5

12,3

13,0

14,1

13,8

22.=7. Kopējie izdevumi

TE

2658,2

36,2

36,8

37,5

38,8

38,7

Darbinieku atalgojums

D.1

775,6

10,6

11,1

11,4

11,4

11,3

* neieskaitot FISIM

** ieskaitot D.91

*** ieskaitot ES budžetā ieskaitītos iekasētos nodokļus

3.tabula. Vispārējās valdības izdevumi funkciju sadalījumā

% no IKP

COFOG

Kods

2003

2007

1. Vispārējie valsts pakalpojumi

1

4,8

4,9

2. Aizsardzība

2

1,3

2,0

3. Sabiedriskā kārtība un aizsardzība

3

2,4

2,5

4. Ekonomika

4

3,5

3,4

5. Vides aizsardzība

5

0,4

0,5

6. Mājoklis un komunālā saimniecība

6

0,9

1,0

7. Veselība

7

3,3

4,0

8. Atpūta, kultūra un reliģija

8

1,4

1,7

9. Izglītība

9

6,2

6,8

10. Sociālā aizsardzība

10

10,8

12,0

11. Kopējie izdevumi

TE

35,0

38,8

4.tabula. Vispārējās valdības parāda attīstība

% no IKP

EKS kods

2004

2005

2006

2007

2008

1. Bruto parāds

14,7

13,1

14,9

13,6

13,7

2. Bruto parāda izmaiņas

0,1

-1,6

1,8

-1,3

0,1

Kopējā parāda izmaiņas ietekmējošie faktori

3. Primārā bilance

0,2

0,7

0,8

0,6

0,6

4. Procentu izdevumi

D41

0,7

0,7

0,7

0,7

0,7

5. Krājumu izmaiņas, t.sk.

1,2

-1,0

2,0

-1,1

0,2

- Starpības starp plūsmu un uzkrājumiem

0,3

- Finanšu aktīvu neto uzkrājums

0,6

t.sk. privatizācijas ieņēmumi

0,1

- Pārvērtēšanas efekti un citi

0,3

p.m. Valsts parāda netiešā procentu likme

5,5

5,5

5,0

5,3

5,2

Citi mainīgie

6. Likvīdi finanšu aktīvi

3,5

7. Neto finansiālais parāds (7=1-6)

11,2

5.tabula. Cikliskā attīstība

% no IKP

EKS Kods

2004

2005

2006

2007

2008

1. IKP pieaugums salīdzināmās cenās

B1g

8,5

8,4

7,5

7,0

7,0

2. Faktiskais budžeta deficīts

B9

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

3. Procentu izdevumi

D41

0,7

0,7

0,7

0,7

0,7

4. Potenciālā IKP pieaugums

7,9

8,1

8,0

7,6

7,2

ieguldījums:

- nodarbinātības

0,9

0,7

0,7

0,3

0,1

- kapitāla

3,5

3,8

3,8

3,7

3,6

- kopējās ražošanas faktoru produktivitātes

3,4

3,4

3,4

3,4

3,4

5. Starpība starp potenciālo un faktisko IKP procentos no potenciālā IKP

0,3

0,5

0,1

-0,5

-0,7

6. Budžeta deficīta cikliskā komponente

0,1

0,1

0,0

-0,1

-0,2

7. Cikliski koriģētais deficīts (2-6)

-1,1

-1,6

-1,5

-1,3

-1,1

8. Cikliski koriģētā primārā bilance (7-3)

-0,4

-0,9

-0,8

-0,6

-0,4

6.tabula. Salīdzinājums ar 2004.gada decembra Konverģences programmas prognozēm

EKS kods

2004

2005

2006

2007

2008

IKP pieaugums (%)

B1g

2004.gada decembris

8,1

6,7

6,5

6,5

-

2005.gada novembris

8,5

8,4

7,5

7,0

7,0

Izmaiņas

0,4

1,7

1,0

0,5

-

Faktiskā budžeta bilance (% no IKP)

B.9

2004.gada decembris

-1,7

-1,6

-1,5

-1,4

-

2005.gada novembris

-1,0

-1,5

-1,5

-1,4

-1,3

Izmaiņas

0,7

0,1

0,0

0,0

-

Vispārējās valdības kopējais parāds (% no IKP)

2004.gada decembris

14,2

14,5

14,8

15,0

-

2005.gada novembris

14,7

13,1

14,9

13,6

13,7

Izmaiņas

0,5

-1,4

0,1

-1,4

-

7.tabula. Valsts finanšu ilgtspēja

% no IKP

2005

2010

2020

2030

2050

Kopējie izdevumi

36,8

37,8

37,7

39,1

39,3

t.sk. ar vecumu saistītie izdevumi

16,3

13,8

13,8

15,1

15,3

Pensiju izdevumi

6,4

4,9

4,9

5,6

5,6

Sociālās apdrošināšanas pensijas

6,4

4,9

4,9

5,6

5,6

Vecuma un priekšlaicīgās pensijas

5,7

4,3

4,3

4,9

4,9

Citas pensijas (invaliditātes, apgādnieka zaudējuma)

0,7

0,6

0,6

0,7

0,6

Arodpensijas (ja vispārējā valdībā)

Veselības aprūpe

5,2

5,3

5,4

5,5

5,9

Ilglaicīgā aprūpe

0,4

0,4

0,4

0,4

0,5

Izglītības izdevumi

4,4

3,3

3,1

3,5

3,3

Citi ar vecumu saistītie izdevumi

0,3

0,3

0,2

0,2

0,2

Procentu izdevumi

Kopējie ieņēmumi

35,3

36,9

36,5

36,3

36,2

t.sk.: pensiju iemaksas

7,9

6,1

5,6

5,4

5,4

Pensiju rezerves fondu aktīvi

t.sk. konsolidētie valsts pensiju fondu aktīvi (ne valdības saistības)

Pieņēmumi

Darba produktivitātes pieaugums

6,5

6,5

4,0

2,7

1,1

IKP pieaugums, salīdzināmās cenās

8,1

7,4

2,9

2,1

0,4

Līdzdalības līmenis, vīrieši (20-64)

84,4

87,6

89,6

89,5

87,6

Līdzdalības līmenis, sievietes (20-64)

72,6

76,2

79,0

79,8

76,6

Līdzdalības līmenis, kopā (20-64)

78,2

81,7

84,1

84,5

82,0

Bezdarba līmenis

9,1

7,6

7,0

7,0

7,0

Iedzīvotāji vecāki par 65 gadiem no kopējā iedzīvotāju skaita

16,5

17,4

18,4

21,3

26,1

8.tabula. Ārējās vides pamatpieņēmumi1

2004

2005

2006

2007

2008

Īstermiņa procentu likme (LVL) (gada vidējā)

4,2

3,0

3,0

3,0

3,0

Ilgtermiņa procentu likme (LVL) (gada vidējā)

4,9

3,9

3,5

3,5

3,5

USD/EUR maiņas kurss (gada vidējais)

1,24

1,25

1,23

1,24

1,24

Nominālais efektīvais maiņas kurss (ES), % izmaiņas

6,1

-0,8

-1,7

0,5

0,5

Pasaule, izņemot ES, IKP pieaugums

5,9

5,1

4,9

4,6

4,6

ES IKP pieaugums

2,4

1,5

2,1

2,4

2,4

ES eksporta tirgi, ārpus ES

12,1

9,0

9,0

8,4

8,4

Pasaules imports, izņemot ES

13,9

8,6

8,7

8,4

8,4

Naftas cena (Brent, USD par barelu)

37,8

56,4

65,6

63,5

63,5

1 Tehnisks pieņēmums.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 772Pieņemts: 30.11.2005.Stājas spēkā: 30.12.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 194, 06.12.2005.
122867
30.12.2005
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva