1. Noteikumi nosaka laulības, dzimšanas fakta un miršanas fakta reģistrā­cijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru (turpmāk — reģistrs) paraugus un to dokumentu paraugus, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem, kā arī reģistru glabāšanas kārtību un termiņus.

2. Personas tautību, pilsonību un personas kodu reģistrā ieraksta, pamatojoties uz ierakstu personu apliecinošajā dokumentā. Personas vārdu(-us) un uzvārdu reģistrā ieraksta valsts valodā, ievērojot normatīvos aktus par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, to atveidi (arī atveidojot svešvalodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā), pielīdzināšanu un identifikāciju.

3. Katram reģistra veidam ir atsevišķa numerācija, tā sākas ar pirmo numuru un turpinās pēc kārtas visu kalendāra gadu. Reģistru kārto divos eksemplāros un aizpilda vienlaikus.

4. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs reģistru otros eksemplārus nodod Centrālajai statistikas pārvaldei ar pavadrakstu. Pavadrakstu noformē divos eksemplāros, un tajā norāda reģistru skaitu un numurus. Pavadraksta otrs eksemplārs paliek dzimtsarakstu nodaļā.

5. Civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecību (turpmāk — apliecība) izsniedz, pamatojoties uz ierakstu reģistrā, un ziņas apliecībā ieraksta atbilstoši minētajam ierakstam.

6. Dzimtsarakstu nodaļām, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pilnvarotajām personām un konfesiju vadības pilnvarotajām personām apliecību veidlapas, izrakstot orderi (1.pielikums), izsniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments (turpmāk — departaments). Pilnvarotā persona apliecību veidlapu skaitu, sērijas un numurus pārbauda saņemšanas brīdī. No departamenta saņemtās apliecību veidlapas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments nodod Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, bet konfesiju vadība — garīdzniekiem.

7. Dzimtsarakstu nodaļa apliecību veidlapas uzskaita pa veidiem apliecību veidlapu uzskaites žurnālā (turpmāk — žurnāls) ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc to saņemšanas (2.pielikums).

8. Par dzimšanas, laulības un miršanas apliecību izsniegšanu izdara ierakstu attiecīgā veida apliecību veidlapu uzskaites žurnālā (3.pielikums).

9. Šo noteikumu 7. un 8.punktā minēto žurnālu caurauklo, un lapas sanumurē. Lapu kopējo skaitu žurnālā apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

10. Žurnālā numuru secībā ieraksta pirmreizējo un atkārtoto apliecību veidlapas, kā arī apliecību veidlapas, kas izrakstot bojātas. Ierakstus izdara salasāmi. Katru labojumu atrunā un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

11. Ārzemnieks civilstāvokļa aktu var reģistrēt savas pilsonības valsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Ja attiecīgā pārstāvniecība civilstāvokļa aktus nereģistrē, civilstāvokļa aktu reģistrē Latvijas dzimtsarakstu nodaļa.

12. Ja reģistrā ieraksta ziņas par ārzemnieku, personvārdus atveido atbil­stoši šo noteikumu 2.punktam. Ja persona vēlas, viņas vārdu(-us) un uzvārdu ieraksta arī atbilstoši ierakstam ārzemnieka personu apliecinošajā dokumentā, atveidojot svešvalodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā.

13. Amatpersona, kura izdara ierakstu reģistrā, ieraksta tekstu nolasa reģistrējamā fakta paziņotājam.

14. Ja ierakstu nolasa neredzīgai personai, par to izdara atzīmi reģistra papildinājuma daļā.

15. Ja reģistrā izdara ierakstu par nedzirdīgu, mēmu vai kurlmēmu personu, kura ir analfabēts, vai attiecīgā persona ir reģistrācijas fakta paziņotājs, jābūt klāt personai, kura var saprasties ar nedzirdīgo, mēmo vai kurlmēmo personu un kura ar savu parakstu apliecina, ka reģistra saturs atbilst nedzirdīgās, mēmās vai kurlmēmās personas gribai. Par to izdara atzīmi reģistra papildinā­juma daļā.

16. Ja persona pati nespēj parakstīties, viņa uzdod savā vietā parakstīties citai personai. To ar saviem parakstiem apliecina divi liecinieki.

17. Reģistru paraksta paziņotājs un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai vadītāja vietnieks. Ja reģistrācija notiek, pamatojoties uz iestādes rakstisku paziņojumu, par to izdara atzīmi reģistra papildinājuma daļā.

18. Nav pieļaujama dzimšanas, laulības un miršanas reģistrācija vienā telpā vienlaikus.

19. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja paraksta īstumu uz ārvalstīm sūtāmajos civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošajos dokumentos apliecina departaments.

20. Ja civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošs dokuments sūtāms uz ārvalsti, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgts starp­tautisks līgumus, kas nosaka dokumentu pārsūtīšanas kārtību, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja paraksta īstums departamentam nav jāapliecina.

21. Lai ārvalstī izsniegtajam dokumentam būtu juridisks spēks Latvijas Republikā, tam jābūt noteiktā kārtībā legalizētam vai apliecinātam saskaņā ar Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legali­zācijas prasību atcelšanu (izņemot gadījumu, ja dokuments izsniegts ārvalstī, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgts starptautisks līgums, kas nosaka citu dokumenta spēkā esības kārtību).

22. Dzimtsarakstu nodaļas lietu nomenklatūru veido atbilstoši departamen­ta izstrādātajai paraugnomenklatūrai. Nomenklatūrā sistematizē visas lietas un dokumentus, kas radušies, pašvaldībai izpildot dzimtsarakstu nodaļas funkcijas.

23. Izskatot ieraksta atjaunošanas, labošanas vai papildināšanas lietu, dzimtsarakstu nodaļa pēc apstākļu pilnīgas noskaidrošanas sastāda atzinumu. Ja atzinums ir pozitīvs, tajā norāda visas ierakstāmās ziņas (ja atjauno reģistru) vai ierakstāmās vai svītrojamās ziņas (ja labo vai papildina esošo reģistru). Ja sastāda atzinumu par atteikumu apmierināt iesniegumu, tajā norāda atteikuma iemeslu un tā pārsūdzēšanas kārtību.

24. Iesniegumus par ierakstu atjaunošanu, labošanu un anulēšanu dzimtsarakstu nodaļa izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

25. Dzimtsarakstu nodaļa departamenta arhīva nodaļai katru gadu līdz 10.janvārim un 10.jūlijam nodod:

25.1. atjaunoto reģistru otros eksemplārus;

25.2. to miršanas reģistru otros eksemplārus, kas reģistrēti, pamatojoties uz tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu vai pamatojoties uz reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētas personas nāvi, vai ja kopš personas miršanas dienas pagājis vairāk nekā gads.

26. Dzimtsarakstu nodaļas katru gadu līdz 10.janvārim un 10.jūlijam departamentam nodod pārskatu par pusgadā reģistrētajiem civilstāvokļa aktiem (4.pielikums).

27. Personu, kura civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesā sniedz ziņas dzimtsarakstu nodaļai, dzimtsarakstu nodaļa brīdina par normatīvajos aktos noteikto atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.

28. Personas, kuras vēlas doties laulībā, dzimtsarakstu nodaļā iesniedz noteikta parauga iesniegumu (5.pielikums). Dzimtsarakstu nodaļa pirms iesnieguma saņemšanas iepazīstina minētās personas ar Civillikuma normām, kas nosaka laulības noslēgšanas kārtību un laulības reģistrācijai nepieciešamos dokumentus.

29. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs salīdzina iesniegumā norādītās ziņas ar personu uzrādītajiem un iesniegtajiem dokumentiem.

30. Personas, kuras vēlas doties laulībā, un dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vienojas par laulības reģistrācijas dienu un stundu, un atzīmē to uz iesnieguma.

31. Laulību izsludina iesnieguma saņemšanas dienā, sludinājumu izliekot dzimtsarakstu nodaļā redzamā vietā. Sludinājumā norāda izsludināšanas datumu, kā arī līgavas un līgavaiņa vārdu un uzvārdu.

32. Ja personas ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāju vienojas par citu laulības noslēgšanas laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc izsludināšanas termiņa beigām, uz iesnieguma un iesniegumu reģistrācijas žurnālā atzīmē datumu, uz kuru pārcelta laulības noslēgšana.

33. Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēg­šanai nav šķēršļu, laulība nav noslēgta, bet personas joprojām vēlas laulību noslēgt, iesniegumu iesniedz un izsludināšanu uzsāk no jauna.

34. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ir tiesīgs saīsināt izsludināšanas termi­ņu, pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegušas personas, kuras vēlas noslēgt laulību, un dokumentiem, kas apstiprina iesniegumā minēto iemeslu. Reģistra papildinājuma daļā norāda, ka izsludināšanas termiņš saīsināts.

35. Ja izsludinātie vēlas laulību noslēgt citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu nodaļa viņiem izsniedz iesniegumu pret parakstu iesniegumu reģistrācijas žurnālā. Iesniegumu apliecina dzimtsarakstu nodaļas vadītājs ar parakstu un dzimtsarakstu nodaļas zīmogu. Nepilngadīgai personai iesniegumu izsniedz kopā ar vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas atļauju stāties laulībā. Iesniegumu var izsniegt līgavas un līgavaiņa pilnvarotai personai, kura uzrāda īpašu pilnvaru.

36. Laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļā vai citā laulības noslēgšanai piemērotā telpā (piemēram, pilī, kultūras centrā, tautas namā), kuras atrašanās vieta ir attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas robežās.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.777; grozījumi punktā stājas spēkā 01.07.2009., sk. grozījumu 2.punktu)

37. Ja persona vēlas noslēgt laulību ar slimu personu vai personu ar īpašām vajadzībām, lūgumu noslēgt laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām iesniedz dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši slimās personas vai personas ar īpašajām vajadzībām atrašanās vietai. Lūgumam pievieno ārstniecības iestādes atzinumu, ka attiecīgā persona nav transportējama.

38. Smagi slimas personas laulības reģistrācijā piedalās ārstniecības persona. Laulības reģistra papildinājumu daļā norāda laulības reģistrācijas vietu, ārstniecības personas vārdu un uzvārdu.

39. Dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz garīdznieka paziņojumu, izdara ierakstu laulības reģistrā ar nākamo kārtas numuru. Garīdznieka vārdu, uzvārdu un paziņojuma saņemšanas datumu norāda reģistra papildinājumu daļā. Ja garīdznieka paziņojumā ir neprecīzas ziņas, laulības reģistru nesastāda, bet paziņojumu nekavējoties nosūta atpakaļ izlabošanai vai papildināšanai.

40. Ārvalstu institūciju izsniegtos dokumentus, kas nepieciešami laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļā iesniedz apliecinātus un tulkotus šo notei­kumu 21.punktā minētajā kārtībā. Reģistra papildinājumu daļā norāda valsti, kas izdevusi attiecīgo dokumentu, kā arī tā izdošanas datumu.

41. Ja bezvalstniekam vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, nav nepieciešamo dokumentu par ģimenes stā­vokli un tos nav iespējams iegūt, attiecīgā persona aizpilda rakstisku deklarāciju par ģimenes stāvokli (6.pielikums). Reģistra papildinājuma daļā izdara atzīmi par iesniegto deklarāciju un dokumentu par likumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, norādot dokumenta derīguma termiņu.

42. Ja personai ir dubultpilsonība un personas viena pilsonība ir Latvijas Republikas pilsonība, personas otras pilsonības valsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments par šķēršļu neesību laulības noslēgšanai Latvijas Republikā nav jāiesniedz.

43. Pamatojoties uz laulības reģistru (7.pielikums), izsniedz laulības apliecību (8. un 9.pielikums).

45. Dzimtsarakstu nodaļa šo noteikumu 44.punktā minētā paziņojuma saņemšanas dienā paziņotāja klātbūtnē reģistrē dzimšanas reģistrā (10.pieli­kums) bērna piedzimšanu un izsniedz dzimšanas apliecību (11.pielikums).

46. Ja bērns piedzimis ārstniecības iestādē vai ārpus tās, tad, paziņojot par bērna piedzimšanu, dzimtsarakstu nodaļā iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par bērna dzimšanu, kas apliecina dzimšanas faktu un kurā norādīts bērna dzimums, dzimšanas vieta un laiks, mātes vārds un uzvārds.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.777)

47. Ja dzemdības notikušas transport­līdzeklī brauciena laikā, tad, paziņo­jot par bērna piedzimšanu, dzimtsarakstu nodaļā iesniedz medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu un ko izdevusi ārstniecības iestāde, kurā māte pēc dzemdībām nogādāta.

48. Ja dzemdības notikušas uz kuģa ilgstoša reisa laikā, tad, paziņojot par bērna piedzimšanu, dzimtsarakstu nodaļā iesniedz kuģa kapteiņa sastādītu aktu par dzimšanas faktu, ko kuģa kapteinis apliecinājis ar parakstu un kuģa zīmogu.

49. Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, kopā ar vecāku personu apliecino­šiem dokumentiem uzrāda viņu laulības apliecību.

50. Ja bērna dzimšanas faktu reģistrē svinīgi, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs uzliek amata zīmi.

51. Ja bērna vecāki miruši vai nav iespējams noteikt viņu dzīvesvietu, bērna vārdu ieraksta pēc tās personas norādījuma, kura paziņo par bērna piedzimšanas faktu.

52. Reģistrējot bērna dzimšanas faktu, dzimšanas reģistrā ziņās par vecākiem ieraksta abus vecākus, ja bērna tēvs ir laulībā ar bērna māti vai ja paternitāte atzīta, iesniedzot paternitātes atzīšanas iesniegumu (12.pielikums) līdz bērna piedzimšanai vai līdz dzimšanas fakta reģistrācijai.

53. Ja līdz bērna dzimšanas fakta reģistrēšanai māte ir ieguvusi citu uzvārdu, nekā norādīts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotajā medicīnas aplie­cībā par bērna dzimšanu, tad, reģistrējot dzimšanas faktu, bērnam un mātei uzvārdu dzimšanas reģistrā var ierakstīt atbilstoši ierakstam mātes pasē. Reģistra papildinājumu daļā norāda mātes uzvārdu, kāds ierakstīts ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotajā medicīnas apliecībā, un uzrādīto uzvārda maiņu apliecinošo dokumentu.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.777)

54. Ja reģistrē nepilngadīgai mātei dzimušu bērnu, par to nekavējoties paziņo bāriņtiesai atbilstoši mātes dzīvesvietai.

55. Ja bērna māte, kura nav bijusi laulībā ar bērna tēvu, ir mirusi vai attei­kusies izņemt bērnu no ārstniecības iestādes, vai viņas dzīvesvieta nav zināma un bērna paternitāte nav noteikta, par bērna piedzimšanu paziņo tās ārstniecības iestādes pilnvarota persona, kurā māte dzemdējusi.

56. Ja bērns pirms dzimšanas reģistrācijas ir ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, par bērna piedzimšanu paziņo šīs iestādes pilnvarota persona.

57. Šo noteikumu 55.un 56.punktā minētajos gadījumos ziņas par bērna māti ieraksta saskaņā ar ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu. Ja bērna māte, iestājoties ārstniecības iestādē un to atstājot pēc dzemdībām, iestādes darbiniekiem nav uzrādījusi personu apliecinošu dokumentu, bērnu reģistrē, nenorādot ziņas par vecākiem.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.777)

58. Lai reģistrētu nedzīvi dzimuša bērna dzimšanas faktu, iesniedz ārstniecības iestādes izdotu medicīnas apliecību par perinatālās nāves iestāšanos, kurā norādīts dzimšanas fakts un laiks.

59. Reģistrējot nedzīvi dzimuša bērna dzimšanas faktu, dzimšanas apliecību neizraksta. Bērna vecākiem izsniedz izrakstu no reģistra par nedzīvi dzimuša bērna reģistrāciju.

60. Reģistrējot tāda miruša bērna dzimšanas faktu, kurš pēc piedzimša­nas dzīvojis neilgu laiku (arī dažas minūtes), iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību, kas apliecina dzimšanas faktu. Dzimtsarakstu nodaļa sastāda dzimšanas reģistru un, ja vecāki vēlas, izsniedz dzimšanas apliecību ar norādi, ka bērns ir miris.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.777)

61. Ja paziņojums par bērna dzimšanas faktu iesniegts ar nokavējumu, kas ilgāks par trijiem mēnešiem, dzimtsarakstu nodaļa pārbauda, vai dzimšanas fakts jau nav reģistrēts dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši bērna dzimšanas vietai vai vecāku dzīvesvietai.Reģistrācijas faktu pārbauda no bērna dzimšanas dienas līdz dzimšanas fakta reģistrācijas iesnieguma saņemšanas dienai.

62. Ja dzimšanas faktu reģistrē ar nokavējumu, dzimtsarakstu nodaļā iesniedz:

62.1. vecāku vai personas, kura paziņo par bērna piedzimšanu, paskaid­rojumu par nokavējuma iemesliem;

62.2. ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību, kas apliecina bērna dzimšanas faktu.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.777)

63. Ierakstu par nokavētu dzimšanas reģistrācijas faktu izdara kārtējā gada dzimšanas reģistrā hronoloģiskā numuru secībā.

64. Ja paziņojumu par bērna dzimšanu iesniedz ar nokavējumu un iesniedz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotas medicīnas apliecības oriģinālu, kas apliecina dzimšanas faktu, tad dzimšanu reģistrē, nesastādot dzimtsarakstu nodaļas atzinumu.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.777)

65. Ja iesniedz šo noteikumu 62.2.apakš­punktā minētās medicīnas apliecības dublikātu, dzimšanas faktu reģistrē, sastādot dzimtsarakstu nodaļas atzinumu atbilstoši šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām attiecībā uz ieraksta atjaunošanu. Reģistra papildinājumu daļā izdara atzīmi par atzinuma numuru un sastādīšanas datumu.

66. Ja reģistrē dzimšanas faktu ar nokavējumu, bet bērns nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, dzimtsarakstu nodaļas atzinumu nesastāda.

67. Ja pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams iegūt ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu dokumentu, kas apliecina bērna dzimšanas faktu, bērna piedzimšanu reģistrē, pamatojoties uz vecāku iesniegumu un ārstniecības iestādes izziņu par bērna vecumu.

(Grozīts ar MK 22.09.2008. noteikumiem Nr.777)

68. Ja dzimtsarakstu nodaļa saņēmusi iestādes rakstisku paziņojumu par miršanas faktu, ziņas reģistrā ieraksta atbilstoši paziņojumā norādītajām ziņām. Miršanas reģistra (13.pielikums) papildinājuma daļā norāda iestādi, paziņojuma datumu un dokumenta numuru un izsniedz miršanas apliecību (14.pielikums).

69. Uz ārstniecības iestādes izdotās apliecības par nāves iestāšanos norāda reģistra sastādīšanas datumu un reģistra numuru, un minēto apliecību pievieno reģistra otrajam eksemplāram.

70. Ja, reģistrējot miršanas faktu, kļūst zināms, ka mirušā nepilngadīgie bērni palikuši bez aizgādības, dzimtsarakstu nodaļa tajā pašā dienā par to paziņo bāriņtiesai atbilstoši bērnu dzīvesvietai.

71. Mirušo personu apliecinošos dokumentus reizi mēnesī nodod Pilsonī­bas un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajai nodaļai atbilstoši dzimtsarakstu nodaļas atrašanās vietai.

72. Ja ārzemnieka miršanas fakts reģistrēts Latvijas Republikā, ārzem­nieka personu apliecinošo dokumentu nodod Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam.

73. Ja, reģistrējot miršanas faktu, personu apliecinošs dokuments nav nodots, par to izdara atzīmi miršanas reģistra papildinājumu daļā un ievada ziņas nederīgo dokumentu reģistrā.

74. Miršanas faktu reģistrē atsevišķā miršanas reģistru grāmatā (numurējot hronoloģiskā secībā):

74.1. ja kopš nāves iestāšanās dienas pagājis vairāk nekā gads;

74.2. pamatojoties uz tiesas spriedumu par personas miršanas fakta konstatēšanu vai pazudušas personas izsludināšanu par mirušu;

74.3. pamatojoties uz reabilitācijas iestāžu paziņojumu par represētas personas nāvi.

75. Ja persona mirusi transportlīdzeklī brauciena laikā, nāves faktu reģistrē tās teritorijas dzimtsarakstu iestādē, kur mirusī persona iznesta no transport­līdzekļa, vai dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši mirušā pēdējai dzīvesvietai Latvijā.

76. Ja miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz tiesas spriedumu, miršanas reģistra ailē “Dokumenti, kas apliecina miršanas faktu” norāda tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu, kā arī sprieduma taisīšanas datumu un lietas numuru.

77. Šo noteikumu 74.punktā minēto miršanas faktu apliecinošo doku­mentu glabā dzimtsarakstu nodaļā.

78. Reģistrējot nezināmas (neidentificētas) personas miršanas faktu, ziņas miršanas reģistrā ieraksta atbilstoši ziņām, kas norādītas ārstniecības iestādes izdotajā apliecībā par nāves iestāšanos.

79. Reģistru pirmos eksemplārus glabā dzimtsarakstu nodaļā (izņemot Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas), kas atrodas vietējās pašvaldības administratīvajā centrā.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.777 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009., sk. grozījumu 2.punktu)

80. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā glabā to reģistru pirmos eksemplārus, kuri sastādīti:

80.1. Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļās, sākot no 1921.gada 2.maija;

80.2. Rīgas rajonā no 1906.gada līdz 1993.gadam;

80.3. Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.

81. Rīgas pilsētas priekšpilsētu (rajonu) dzimtsarakstu nodaļās sastādīto reģistru pirmos eksemplārus pēc gada beigām nodod Rīgas pilsētas dzimtsarak­stu nodaļai.

81.¹ Ja dzimtsarakstu nodaļa darbojas novada administratīvajā teritorijā, bet neatrodas novada administratīvajā centrā, tās sastādīto reģistru pirmos eksem­plārus pēc gada beigām nodod dzimtsarakstu nodaļai, kas atrodas novada administratīvajā centrā.

(MK 22.09.2008. noteikumu Nr.777 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.07.2009., sk. grozījumu 2.punktu)

82. Rīgas pilsētas baznīcās no 1906.gada līdz 1921.gada 1.maijam sastādītos dzimšanas, laulības un miršanas reģistrus glabā departamenta arhīva nodaļā. To laulību reģistrus, kas, sākot ar 1993.gada 1.septembri, noslēgtas pie Civillikuma 51.pantā norādītās konfesijas garīdznieka, glabā attiecīgajā draudzē atbilstoši civilstāvokļa aktu reģistru glabāšanas kārtībai un termiņiem.

83. Reģistrus iesien grāmatās reģistru numuru secībā. Dzimšanas, laulības un miršanas reģistrus iesien atsevišķās grāmatās. Grāmatā iesien ne mazāk kā 75 un ne vairāk kā 250 reģistrus.

84. Ja gada laikā dzimtsarakstu nodaļā sastādīts neliels skaits reģistru, pieļaujama vairāku gadu viena veida reģistru vai viena vai vairāku gadu visu veidu reģistru apvienošana vienā grāmatā. Ja dzimtsarakstu nodaļā gada laikā sastādīts liels skaits reģistru, tos sadala iesiešanai vairākās grāmatās.

85. Reģistru grāmatai, kurā apvienoti vairāku gadu viena veida reģistri, kā arī reģistru grāmatai, kurā apvienoti vairāku gadu dzimšanas, laulības un miršanas reģistri, pirms iesiešanas pievieno:

85.1. titullapu, kurā norāda reģistru sastādīšanas vietu un grāmatas satura rādītāju;

85.2. reģistrēto personu alfabētisko sarakstu.

86. Reģistru grāmatai, kurā iesien viena veida un viena gada reģistrus, pirms iesiešanas pievieno:

86.1. titullapu, kurā norāda reģistru sastādīšanas vietu, veidu un gadu;

86.2. reģistrēto personu alfabētisko sarakstu.

87. Ja viena veida un viena gada reģistri ir sadalīti iesiešanai vairākās grāmatās, pirms iesiešanas katrai grāmatai pievieno:

87.1. titullapu, kurā norāda reģistru sastādīšanas vietu un gadu;

87.2. grāmatā iesieto reģistru pirmo un pēdējo numuru;

87.3. pirmā un pēdējā reģistra sastādīšanas datumu.

88. Reģistrēto personu alfabētiskos sarakstus iesien atsevišķās grāmatās.

89. Pirms iesiešanas reģistru grāmatām pievieno noslēdzošo lapu, kurā norāda grāmatā iesienamo lapu skaitu (cipariem un vārdiem) un apstiprina to ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

90. Iesietās reģistru grāmatas numurē un ieraksta dzimtsarakstu nodaļas arhīva fonda uzskaites žurnālā (15.pielikums).

91. Reģistru grāmatas novieto dzimtsarakstu nodaļas telpās arhīva glabā­tavā numuru secībā ugunsdrošos metāla skapjos vai plauktos. Ja dzimtsarakstu nodaļai nav atsevišķas telpas arhīva glabāšanai, reģistru grāmatas glabā aizslē­dzamos ugunsdrošos skapjos darba telpā. Telpā jāatrodas ugunsdzēsības inven­tāram.

92. Par dzimtsarakstu arhīva saglabāšanu ir atbildīgs dzimtsarakstu nodaļas vadītājs.

93. Apliecību veidlapas un žurnālus glabā seifā. Par apliecību veidlapu uzskaiti, glabāšanu un izlietošanu ir atbildīgs dzimtsarakstu nodaļas vadītājs, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un konfesiju vadība.

94. Dzimtsarakstu nodaļas un konfesiju vadība katru gadu līdz 10.janvārim un 10.jūlijam un Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecī­bas katru gadu līdz 15.janvārim un 15.jūlijam iesniedz departamentā pārskatu par apliecību veidlapu izlietojumu (16.pielikums).

95. Ja apliecību veidlapas nozaudētas vai nozagtas, par to (konkrēti norā­dot apliecību veidlapu veidus, skaitu, sērijas, numurus un pazušanas apstākļus) nekavējoties paziņo:

95.1. dzimtsarakstu nodaļas vadītājs — pašvaldības vadītājam, Valsts policijai un departamentam;

95.2. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība — departamentam un Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam;

95.3. konfesijas vadība — Valsts policijai un departamentam.

96. Šo noteikumu 95.punktā minētās apliecību veidlapas (norādot veidus, sērijas un numurus) departaments izsludina par nederīgām, publicējot attiecīgu paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

97. Ierakstu atjauno neatkarīgi no reģistra sastādīšanas vietas un laika, kad šis fakts reģistrēts Latvijas civilstāvokļa aktu reģistru vai baznīcu metriku grāmatā, dzimtsarakstu nodaļas teritorijā, kur bija sastādīts bojā gājušais ieraksts, ja bojā gājuši abi ieraksta eksemplāri.

98. Ja atjauno bojā gājušu ierakstu, kas bijis reģistrēts Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī, atjaunoto ierakstu reģistrē Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa.

99. Ārvalstī pastāvīgi dzīvojošas personas ierakstu, kas sastādīts Latvijas Republikas iestādē, atjauno Civilstāvokļa aktu likumā noteiktajā kārtībā.

100. Laulības ierakstu dzimtsarakstu nodaļa atjauno, ja abi laulātie vai viens no viņiem ir dzīvs un ja ir dokumenti, kas apliecina laulības reģistrācijas faktu noteiktā laikā un vietā. Ja nav šādu dokumentu vai abi laulātie ir miruši, ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu par laulības reģistrācijas fakta konstatēšanu.

101. Miršanas ierakstu atjauno, pamatojoties uz tādas personas iesniegumu, kura ietilpst mirušā mantinieku lokā.

102. Faktu, ka ieraksts gājis bojā, apliecina departamenta arhīva nodaļas izziņa.

103. Iesniegumu par ieraksta atjaunošanu iesniedz:

103.1. dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši personas dzīvesvietai vai bojā gājušā ieraksta sastādīšanas vietai;

103.2. par Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs sastādīta un bojā gājuša ieraksta atjaunošanu — Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši personas dzīvesvietai Latvijā.

104. Iesniegumu par ieraksta atjaunošanu iesniedz persona, par kuru attiecīgais ieraksts ir sastādīts, vai viņas pilnvarota persona, uzrādot notariālu pilnvaru ar attiecīgu pilnvarojumu. Par personu, kurai nodibināta aizgādnība, iesniegumu iesniedz viņas aizgādnis.

105. Nepilngadīgas personas dzimšanas ierakstu atjauno, pamatojoties uz viņas vecāku, aizbildņa, adoptētāja vai bāriņtiesas iesniegumu vai bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes, kurā bērns ievietots, pilnvarotas personas iesniegumu. Pats nepilngadīgais, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, iesniegumu par ieraksta atjaunošanu var iesniegt, ja viņam ir personu apliecinošs dokuments.

106. Iesniegumam par ieraksta atjaunošanu pievieno:

106.1. šo noteikumu 102.punktā minēto izziņu;

106.2. dzimtsarakstu nodaļas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka ieraksts jau agrāk nav atjaunots;

106.3. ieraksta atjaunošanai nepieciešamo iesniedzēja (personas, kuras ierakstu atjauno) biogrāfisko datu uzskaitījumu:

106.3.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums un dzimšanas reģistrācijas vieta;

106.3.2. vecāku vārds, uzvārds, dzimšanas, laulības noslēgšanas un mirša­nas (ja miruši) datums un šo faktu reģistrācijas vieta;

106.3.3. brāļu un māsu vārds, uzvārds, dzimšanas datums un dzimšanas reģistrācijas vieta;

106.3.4. iesniedzēja laulības noslēgšanas datums un vieta;

106.3.5. iesniedzēja bērnu vārds, uzvārds, dzimšanas datums un dzimšanas reģistrācijas vieta;

106.4. dokumentus, kas apstiprina bojā gājušā ieraksta reģistrācijas faktu, un citus dokumentus, kas apstiprina iesniedzēja norādītās atjaunošanai nepieciešamās ziņas (piemēram, izraksts no saimniecības grāmatas, Valsts vēstures arhīva izziņa);

106.5. paskaidrojumu, ja dokumentos ir konstatētas pretrunīgas ziņas par personu (piemēram, par personas dzimšanas datiem, vārdu(-iem), uzvārdu, vecākiem).

107. Dzimtsarakstu nodaļa pieprasa no attiecīgajām iestādēm un lietai pievieno reģistru norakstus (kopijas) un citus iesnieguma pamatošanai un pretrunu izskaidrošanai nepieciešamos dokumentus.

108. Ja atjaunošanas lietas dokumentos ir pretrunīgas ziņas vai neskaid­rības un rodas šaubas par personu (tās identitāti), dzimtsarakstu nodaļa lietu nosūta Valsts policijas teritoriālajai iestādei atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai. Valsts policijas teritoriālā iestāde pārbauda personas datus, sastāda atzinumu par pārbaudes rezultātiem un kopā ar lietu nosūta to atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai.

109. Atjaunojot dzimšanas ierakstu, personas dzimšanas datumu, dzimša­nas vietu un ziņas par vecākiem nosaka, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem.

110. Ja iesniegums iesniegts dzimtsarakstu nodaļā, kura apkalpo iesnie­dzēja dzīvesvietas teritoriju, kas nesakrīt ar teritoriju, kur bija sastādīts bojā gājušais ieraksts, noformēto lietu nosūta dzimtsarakstu nodaļai, kura apkalpo attiecīgo teritoriju.

111. Atzinumu par ieraksta atjaunošanu vai par atteikumu to atjaunot sastāda un ierakstu atjauno dzimtsarakstu nodaļa, kas apkalpo attiecīgo teritoriju.

112. Atzinumu par ieraksta atjaunošanu sastāda vienā eksemplārā un kopā ar lietu glabā dzimtsarakstu nodaļā.

113. Ierakstu atjauno nekavējoties pēc atzinuma sastādīšanas.

114. Ziņas ierakstā norāda pēc stāvokļa bojā gājušā ieraksta reģistrācijas dienā.

115. Atjaunotajā ierakstā un apliecībā norāda tādus vietu nosaukumus, kādi tie ir jaunā dokumenta izrakstīšanas laikā. Ja tas nav iespējams administra­tīvi teritoriālo izmaiņu dēļ, vietu nosaukumus norāda pēc teritoriālā iedalījuma, kāds pastāvēja reģistra sastādīšanas dienā. Ja vietu nosaukumi ir mainīti, norāda vietas nosaukumu, kāds bija bojā gājušā ieraksta sastādīšanas laikā. Ieraksta papildinājuma daļā norāda ieraksta sastādīšanas vietu atbilstoši administratīvās teritorijas nosaukumam, kāds bija bojā gājušā ieraksta sastādīšanas laikā.

116. Atjaunoto ierakstu izdara attiecīgā veida reģistrā ar iepriekšējā ieraksta kārtas numuru, tam pievienojot burtu “A” (piemēram, 3-A).

117. Pamatojoties uz atjaunoto ierakstu, izraksta apliecību. Apliecību izsniedz iesniedzējam vai nosūta uz dzimtsarakstu nodaļu atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai.

118. Atzinumu par atteikumu atjaunot ierakstu sastāda divos eksemplāros. Atzinuma vienu eksemplāru kopā ar personas iesniegumu, reģistru norakstiem un dokumentiem, kas apliecina ziņas par iesniedzēju, un attiecīgās policijas iestādes atzinumu (ja tāds ir bijis) glabā dzimtsarakstu nodaļā, kura sastādījusi atzinumu. Atzinuma otru eksemplāru izsniedz iesniedzējam.

119. Ieinteresētā persona iesniegumu par ieraksta papildināšanu saskaņā ar šo noteikumu 120.2.un 120.3.apakšpunktu iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kur glabā papildināmā reģistra pirmo eksemplāru.

120. Papildinājumus dzimšanas ierakstā izdara:

120.1. pamatojoties uz tiesas spriedumu, ja:

120.1.1. bērnam noteikta paternitāte;

120.1.2. konstatēts paternitātes fakts;

120.1.3. tiesa apmierinājusi prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums (konstatēts, ka bērns nav cēlies no bērna mātes vīra), vai atzīto paternitāti atzinusi par neesošu;

120.1.4. anulēts ieraksts par bērna vecākiem vai vienu no viņiem;

120.1.5. apstiprināta vai atcelta adopcija;

120.1.6. vecākiem vai vienam no viņiem atņemtas aizgādības tiesības;

120.2. pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, ja:

120.2.1. bērnam, kura dzimšanas fakts reģistrēts kā atradenim, kļuvuši zināmi vecāki;

120.2.2. svītro fiktīvo ierakstu par bērna tēvu (ja bērna dzimšana bijusi reģistrēta Latvijas (PSR) Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā kārtībā, ierakstot ziņas par bērna tēvu ar mātes uzvārdu un tautību un bērna tēva vārdu un tēvvārdu pēc mātes norādījuma);

120.2.3. bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai ieraksta konfesionālo vārdu kā bērna otru vārdu;

120.2.4. bērnam, kuram doti divi vārdi, bet kuru sauc tikai vienā vārdā, līdz 15gadu vecuma sasniegšanai svītro otro vārdu;

120.2.5. pilngadīgai personai svītro otro vārdu, ja viņas dokumentos (izņemot dzimšanas reģistru un dzimšanas apliecības oriģinālu) ierakstīts tikai viens vārds;

120.2.6. bērnam līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai maina dzimšanas reģistrā ierakstīto vārdu(-us) uz vārdu, kurā bērnu sauc (ja šis vārds (izņemot reģistru un dzimšanas apliecību) ir ierakstīts citos bērna dokumentos);

120.2.7. bērnam pēc vecāku laulības šķiršanas vai tēva vai mātes jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu attiecīgi uz tēva vai mātes jauno uzvārdu un bērna uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki;

120.2.8. bērnam, kura vecāki savstarpēji nesastāv laulībā un ziņas par tēvu ierakstītas, pamatojoties uz paternitātes atzīšanu, maina uzvārdu uz tēva vai mātes uzvārdu, kas iegūts, noslēdzot laulību ar personu, kura nav šā bērna tēvs vai māte, un bērna uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki;

120.2.9. bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no viņiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības;

120.3. pamatojoties uz personu iesniegumu, bez atzinuma sastādīšanas, ja:

120.3.1. bērnam atzīst paternitāti;

120.3.2. bērna vecākiem savstarpēji noslēdzot laulību, vecāki un bērns iegūst kopīgu uzvārdu;

120.3.3. vārdu(-us) un uzvārdu, kas reģistrā ierakstīts izloksnē vai sveš­valodā, atveido, ievērojot latviešu literārās valodas normas personvārdu rakstībā;

120.3.4. persona, atveidojot personvārdu, kas ierakstīts izloksnē vai sveš­valodā, vēlas saglabāt arī sava uzvārda vēsturisko formu vai citas valodas oriģinālformu;

120.4. pamatojoties uz administratīvo aktu, ja:

120.4.1. atļauts mainīt personas vārdu(-us) vai uzvārdu;

120.4.2. mainīts bērna personas kods;

120.4.3. nepilngadīga bērna vecākiem (vai vienam no viņiem) atļauts mainīt vārdu(-us), uzvārdu, tautības ierakstu vai mainījusies pilsonība (pavalst­niecība) vai personas kods;

120.4.4. ieraksta dzimumam atbilstošu vārda(-u) un uzvārda formu sakarā ar dzimuma mainīšanu;

120.5. pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, ja nepilngadīgam bērnam pēc vecāku laulības šķiršanas vai pēc tēva vai mātes jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu.

121. Laulības ierakstu papildina:

121.1. pamatojoties uz tiesas spriedumu:

121.1.1. ar ziņām par laulības šķiršanu, norādot uzvārdu pēc laulības šķiršanas;

121.1.2. ar ziņām par laulības atzīšanu par neesošu, norādot, kāds būs bijušā laulātā uzvārds;

121.1.¹ pamatojoties uz zvērināta notāra taisītu laulības šķiršanas apliecību, ar ziņām par laulības šķiršanu, norādot uzvārdu pēc laulības šķiršanas;

121.2. pamatojoties uz administratīvo aktu, ja:

121.2.1. laulātajam (abiem laulātajiem) mainīts vārds(-i), uzvārds vai tautības ieraksts;

121.2.2. mainīta laulātā pilsonība (pavalstniecība) vai personas kods.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.40)

122. Papildinājumus miršanas ierakstā, kas izdarīts par politiski represētu personu, izdara, pamatojoties uz tiesas vai reabilitācijas iestāžu paziņojumu.

123. Labojums jebkurā ierakstā, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, pieļaujams, ja:

123.1. konkrētā ieraksta izdarīšanas brīdī pieļauta pārrakstīšanās vai orto­grāfijas kļūda, ziņu vai atsevišķu vārdu izkropļojumi vai izlaidumi, ierakstītas nepareizas vai neprecīzas ziņas;

123.2. veicama personvārda pielīdzināšana (personvārda formas variantu novēršana) atbilstoši šo noteikumu 2.punktā minētajiem normatīvajiem aktiem.

124. Iesniegumu par ieraksta labošanu iesniedz:

124.1. dzimtsarakstu nodaļā, kur glabā attiecīgā reģistra pirmo eksemplāru vai atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai:

124.1.1. ja vienāda satura labojumi izdarāmi vairākos ierakstos, iesnie­gumu iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kur glabā hronoloģiski senākā kļūdainā reģistra pirmo eksemplāru vai atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai;

124.1.2. ja dzimtsarakstu nodaļa konstatē, ka ir pamats analogu labojumu izdarīt arī citā ierakstā, lietai pievieno tā pilngadīgā ģimenes locekļa iesniegumu, uz kuru šis ieraksts attiecas, ja viņš vēlas kļūdu labot;

124.2. par Rīgas pilsētas baznīcā (draudzē) sastādīta reģistra labošanu, ko glabā departamenta arhīva nodaļā, — Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai.

125. Dzimtsarakstu nodaļā iesniedz ieinteresētās personas pamatotu iesniegumu, kam pievienots:

125.1. dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz labojamo ierakstu;

125.2. labojuma nepieciešamību pamatojoši dokumenti;

125.3. ja veic personvārdu pielīdzināšanu, — Valsts valodas centra izziņa par attiecīgās personas vārda(-u) vai uzvārda rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu literārās valodas normām.

126. Dzimtsarakstu nodaļa, kas saņēmusi iesniegumu par ieraksta laboša­nu, pieprasa labojamā reģistra norakstu (kopiju), kā arī citus iesnieguma pamato­šanai un pretrunu izskaidrošanai nepieciešamos dokumentus.

127. Ja personas dokumentos ir pretrunīgas ziņas vai neskaidrības un rodas šaubas par iesniedzēja personas datiem, dzimtsarakstu nodaļa lietu nosūta Valsts policijas teritoriālajai iestādei atbilstoši personas dzīvesvietai. Valsts policijas teritoriālā iestāde pārbauda personas datus, sastāda atzinumu par pārbaudes rezultātiem un kopā ar lietu nosūta to atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai.

128. Dzimtsarakstu nodaļa, kur glabā labojamo ierakstu (izņemot šo noteikumu 124.2.apakšpunktā minētos gadījumus), pēc lietas noformēšanas vai tās saņemšanas no citas dzimtsarakstu nodaļas sastāda atzinumu.

129. Šo noteikumu 124.2.apakšpunktā minētajā gadījumā atzinumu labojuma lietā sastāda Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa.

130. Ja dzimtsarakstu nodaļas atzinums labojuma lietā ir pozitīvs, atzinu­ma viens eksemplārs paliek dzimtsarakstu nodaļā, bet otru izsniedz iesnieguma iesniedzējam un:

130.1. ja visus labojamos ierakstus glabā dzimtsarakstu nodaļā, kas pieņēmusi iesniegumu, pēc atzinuma sastādīšanas dzimtsarakstu nodaļa izdara nepieciešamos labojumus;

130.2. ja hronoloģiski jaunākos labojamos ierakstus glabā citās dzimt­sarakstu nodaļās, atzinuma eksemplārus nekavējoties nosūta attiecīgajām dzimt­sarakstu nodaļām.

131. Atzinuma par atteikumu izdarīt labojumu otru eksemplāru dzimtsa­rakstu nodaļa kopā ar dokumentiem, ko persona bija pievienojusi iesniegumam, nekavējoties izsniedz (nosūta) iesniedzējam.

132. Ja reģistru papildina ar ziņām sakarā ar adopciju, uzvārda, vārda(-u), tautības ieraksta vai pilsonības (pavalstniecības) maiņu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, jaunās ziņas ieraksta attiecīgo reģistru papildi­nājumu daļā.

133. Papildinot ierakstu sakarā ar paternitātes atzīšanu, noteikšanu, pater­nitātes fakta konstatēšanu vai paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas prasības apmierināšanu tiesā, ierakstus izdara reģistra attiecīgajās ailēs, ierakstot jaunās ziņas vai svītrojot esošās. Ierakstītās ziņas par paternitātes atzīšanu paraksta bērna vecāki.

134. Pēc papildinājumu un labojumu izdarīšanas dzimtsarakstu nodaļa, kas ierakstu papildinājusi vai izlabojusi, jauna satura apliecību izraksta un izsniedz, ja:

134.1. ieraksts dzimšanas reģistrā papildināts šo noteikumu 120.1.1., 120.1.2., 120.1.3., 120.1.4., 120.1.5, 120.2.1., 120.2.2., 120.2.3., 120.2.4., 120.2.5., 120.2.6., 120.3., 120.4.2.apakšpunktā un 123.punktā minētajos gadījumos;

134.2. mainīts bērna dzimums un tādēļ personvārdi dzimšanas reģistrā laboti atbilstoši dzimumam;

134.3. ja ieraksts labots, pamatojoties uz šo noteikumu 128.punktā minēto dzimtsarakstu nodaļas atzinumu.

135. Ja personai mainīts vārds(-i), uzvārds, pilsonība (pavalstniecība) vai tautības ieraksts, pēc atzīmju izdarīšanas ierakstā jaunas apliecības neizsniedz, bet uz izsniegtās apliecības izdara attiecīgu atzīmi.

136. Iesniegumu par kļūdaini atjaunota vai atkārtoti izdarīta ieraksta anulēšanu iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kur glabājas anulējamais ieraksts, vai dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai.

137. Iesniegumu par dzimšanas vai laulības ieraksta anulēšanu iesniedz persona, par kuru attiecīgais ieraksts ir izdarīts, vai viņas pilnvarota persona, uzrādot notariāli apliecinātu pilnvaru ar attiecīgu pilnvarojumu.

138. Iesniegumu par miršanas ieraksta anulēšanu iesniedz persona, kas ietilpst mirušās personas mantinieku lokā.

139. Iesniegumam par ieraksta anulēšanu pievieno:

139.1. dokumentu, kas apliecina, ka ieraksts ir atjaunots vai atkārtoti izdarīts (dzimšanas, laulības vai miršanas apliecība vai izziņa (izraksts), kas izdota, pamatojoties uz anulējamo ierakstu);

139.2. dokumentu, kas apliecina, ka pirmieraksts ir saglabājies (dzimša­nas, laulības vai miršanas apliecība vai izziņa (izraksts), kas izdota, pamatojoties uz pirmierakstu);

139.3. dokumentus, kas pierāda, ka ieraksti šo noteikumu 139.1. un 139.2.apakšpunktā minētajās dzimšanas vai laulības apliecībās vai izziņās (izrakstos) izdarīti par iesniedzēju, ja iesniedzēja uzvārds personu apliecinošā dokumentā nesaskan ar uzvārdu pirmierakstā vai anulējamā ierakstā;

139.4. dokumentus, kas pierāda, ka iesniedzējs ietilpst mirušās personas mantinieku lokā, ja anulē miršanas ierakstu;

139.5. paskaidrojumu par to, kāpēc ieraksts atjaunots vai atkārtoti izdarīts;

139.6. dzimšanas ieraksta anulēšanai nepieciešamo iesniedzēja biogrā­fisko datu uzskaitījumu:

139.6.1. vārds, uzvārds, dzimšanas datums un dzimšanas reģistrācijas vieta;

139.6.2. vecāku vārds, uzvārds, dzimšanas, laulības noslēgšanas un mirša­nas (ja miruši) datums un šo faktu reģistrācijas vieta;

139.6.3. brāļu un māsu vārds, uzvārds, dzimšanas datums un dzimšanas reģistrācijas vieta;

139.6.4. iesniedzēja laulības noslēgšanas datums un vieta;

139.6.5. iesniedzēja bērnu vārds, uzvārds, dzimšanas datums un dzimša­nas reģistrācijas vieta;

139.7. paskaidrojumu, ja anulējamā ierakstā un pirmierakstā ir konstatētas pretrunīgas ziņas (piemēram, par personas vārdu(-iem), uzvārdu, tēva vai mātes vārdu, dzimšanas datiem).

140. Dzimtsarakstu nodaļa pieprasa no citām iestādēm un anulēšanas lietai pievieno nepieciešamo reģistru norakstus (kopijas) un pretrunu izskaidrošanai nepieciešamos dokumentus.

141. Ja anulējamā ierakstā un pirmierakstā ir pretrunīgas ziņas vai neskaidrības un rodas šaubas par iesniedzēja personas datiem, dzimtsarakstu nodaļa lietu nosūta Valsts policijas teritoriālajai iestādei atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai. Valsts policijas teritoriālā iestāde pārbauda personas datus, sastāda atzinumu par pārbaudes rezultātiem un kopā ar lietu nosūta to atpakaļ dzimt­sarakstu nodaļai.

142. Dzimtsarakstu nodaļa noformēto anulēšanas lietu nosūta departamen­tam atzinuma sniegšanai. Departaments sniedz atzinumu par ieraksta anulēšanu vai par atteikumu to anulēt.

143. Atzinumu par ieraksta anulēšanu sastāda divos eksemplāros. Atzinuma vienu eksemplāru un anulēšanas lietas materiālus nosūta dzimtsarak­stu nodaļai, kur glabā anulējamo ierakstu, ieraksta anulēšanai. Atzinuma otru eksemplāru glabā departamentā.

144. Atzinumu par atteikumu anulēt ierakstu sastāda trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru kopā ar personas iesniegumu par ieraksta anulēšanu, reģistru norakstiem un policijas iestādes atzinumu (ja tāds bijis) glabā dzimtsarakstu nodaļā, kura pieņēma iesniegumu. Atzinuma otru eksemplāru un dokumentus, ko persona bija pievienojusi iesniegumam, izsniedz (nosūta) iesniedzējam. Atzinuma trešo eksemplāru glabā departamentā.

145. Atzinumu par ieraksta anulēšanu vai par atteikumu to anulēt paraksta departamenta direktors un apstiprina ar zīmogu.

146. Ierakstu anulē dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabā anulējamo ierakstu. Ierakstu pārsvītro pa diagonāli, norāda anulēšanas pamatu, datumu un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas vadītāja parakstu un dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

147. Dzimtsarakstu nodaļa par ieraksta anulēšanu septiņu dienu laikā paziņo:

147.1. personai, kas iesniedza iesniegumu par ieraksta anulēšanu;

147.2. departamentam;

147.3. dzimtsarakstu nodaļai, kura pieņēma iesniegumu par ieraksta anulēšanu (ja anulējamais ieraksts atrodas citā dzimtsarakstu nodaļā).

148. Ārvalstī pastāvīgi dzīvojošas personas ierakstu, kas sastādīts Latvijas dzimtsarakstu iestādē, anulē Civilstāvokļa aktu likumā noteiktajā kārtībā.

149. Pēc personas iesnieguma, pamatojoties uz ierakstu reģistrā, dzimt­sarakstu nodaļa vai departamenta arhīva nodaļa izsniedz atkārtotu apliecību, izziņu vai izrakstu no reģistra (turpmāk — civilstāvokļa akta reģistrāciju aplieci­nošs dokuments).

150. Lai saņemtu civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, ieinteresētā persona iesniedz (nosūta) iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, kur glabā attiecīgo reģistru.

151. Iesniegumā norāda:

151.1. iesniedzēja vārdu(-us), uzvārdu, personas kodu, adresi;

151.2. dzimšanas, laulības vai miršanas gadu un attiecīgā reģistra sastādīšanas vietu;

151.3. dokumenta nepieciešamības pamatojumu.

152. Ja attiecīgā gada reģistri nav saglabājušies, saglabājušies nepilnīgi vai pieprasītais reģistrs nav atrodams, dzimtsarakstu nodaļa iesniegumu nosūta departamenta arhīva nodaļai pārbaudei. Par iesnieguma nosūtīšanu paziņo iesniedzējam.

153. Dzimtsarakstu nodaļās un departamenta arhīva nodaļā reģistrus pār­bauda iesniegumā norādītā gada reģistru grāmatā. Ja attiecīgā ieraksta grāmatā nav, pārbauda triju gadu reģistru grāmatas pirms un triju gadu reģistru grāmatas pēc iesniegumā norādītā reģistrācijas gada. Ja pieprasīto reģistru neatrod, pārbauda, vai reģistrs nav atjaunots.

154. Ja nav saglabājies pirmais un otrais reģistra eksemplārs vai ja pieprasītais reģistrs nav atrodams ne dzimtsarakstu nodaļā, ne departamenta arhīva nodaļā, arhīva nodaļa izsniedz attiecīgu izziņu.

155. Atkārtotu dzimšanas apliecību izsniedz pilngadīgai personai, par kuras dzimšanu sastādīts reģistrs, vai viņas pilnvarotai personai.

156. Nepilngadīgas personas atkārtotu dzimšanas apliecību izsniedz vecākiem, aizbildņiem, adoptētājiem vai tās iestādes administrācijai, kurā nepilngadīgā persona atrodas audzināšanā.

157. Nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem var saņemt savu dzimšanas apliecību, ja viņai ir personu apliecinošs dokuments.

158. Atkārtotu bērna dzimšanas apliecību neizsniedz personām, kuras no bērna atteikušās, kurām atņemtas aizgādības tiesības vai kuru bērns ir adoptēts.

159. Ja reģistrs neattiecas uz personu, kura pieprasa dokumentu, bet per­sona pierāda savu tiesisko ieinteresētību attiecīgā civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumenta saņemšanā, personai izsniedz izziņu vai izrakstu no ieraksta.

160. Atkārtotu laulības apliecību izsniedz personām, par kuru laulību izdarīts ieraksts. Ja laulība ir šķirta, bijušajiem laulātajiem izsniedz izziņu vai izrakstu no laulības reģistra ar atzīmi par laulības šķiršanu.

161. Atkārtotu miršanas apliecību izsniedz mirušā radiniekiem. Pēc perso­nas lūguma, pamatojoties uz miršanas reģistru, var izsniegt izziņu vai izrakstu no reģistra.

162. Ja ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumentā ziņas norāda, ņemot vērā labojumus un papildinājumus, kuri ir spēkā dokumenta izrakstīšanas dienā.

163. Ja reģistrā nav ziņu par tautību, pavalstniecību un personas kodu, apliecības attiecīgajā ailē izdara ierakstu “nav norādīts”.

164. Izrakstot civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, datumu norāda, pieskaitot reģistrā norādītajam datumam 12 dienas visiem notikumiem līdz 1900.gada 31.decembrim un 13 dienas visiem notikumiem no 1901.gada 1.janvāra līdz 1917.gada 31.decembrim.

165. Civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošā dokumentā vietu nosauku­mus norāda atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kāds ir doku­menta izrakstīšanas laikā. Ja tas nav iespējams administratīvi teritoriālo izmaiņu dēļ, vietu nosaukumus norāda atbilstoši teritoriālajam iedalījumam, kāds bija reģistra sastādīšanas dienā.

166. Dzimtsarakstu nodaļa un departamenta arhīva nodaļa civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu izsniedz pret parakstu šo noteikumu 7.punktā minētajā žurnālā pēc personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas.

167. Ja iesniegums saņemts pa pastu, dzimtsarakstu nodaļa vai departa­menta arhīva nodaļa civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošo dokumentu mēneša laikā nosūta dzimtsarakstu nodaļai atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai un par to paziņo iesniedzējam.

168. Dokumentus uz ārvalstīm nosūta saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos. Uz ārvalstīm, ar kurām Latvijas Republika nav noslēgusi starptautiskus līgumus, kas nosaka dokumentu pārsūtīšanas kārtību, dokumentus nosūta ar Ārlietu ministrijas Konsulārā depar­tamenta starpniecību.

169. Līdz 2007.gada 1.janvārim dzimtsarakstu nodaļas, kurām nav nodro­šināta tehniska iespēja veikt šo noteikumu 73.punktā noteiktās darbības, pēc miršanas fakta reģistrācijas atbilstoši kompetencei kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par nederīgo dokumentu reģistru, nodrošina ziņu sniegšanu minētajam reģistram.