Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumus Nr. 152 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs".

Ministru kabineta noteikumi Nr.372

Rīgā 2000.gada 24.oktobrī (prot. Nr.50, 29.§)

Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu - un to noteikšanas kārtību;

1.2. kailcirtes maksimālo platību vai platumu (cirsmas lielākais platums, kas mērīts paralēli cirtes virzienam);

1.3. kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu;

1.4. slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku (koki, kuri bojāti slimību infekcijas vai kaitēkļu invadēšanas dēļ) ciršanas kārtību;

1.5. cirsmu (mežaudzes vai tās daļas, kurās tiek veikta vai plānota koku ciršana) izveidošanas kārtību;

1.6. koku ciršanas kārtību ārkārtas situācijās.

II. Mežaudzes minimālais un kritiskais šķērslaukums un tā noteikšana

2. Mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu nosaka tieši vai netieši atkarībā no mežaudzes pirmā stāva (valdaudzes un pārējie mežaudzes koki, kuru augstums nav mazāks par divām trešdaļām no valdaudzes vidējā koku augstuma) augošo koku vidējā augstuma:

2.1. tieši - mežaudzēm, kuru pirmā stāva valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir 12 metru vai lielāks. Minimālais un kritiskais šķērslaukums kvadrātmetros uz hektāru atkarībā no valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma norādīts šo noteikumu 1.pielikumā;

2.2. netieši - mežaudzēm, kuru pirmā stāva valdošās koku sugas koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem, - pēc mežaudzes pirmā stāva koku skaita. Koku skaits atbilstoši minimālajam un kritiskajam šķērslaukumam atkarībā no valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma norādīts šo noteikumu 2.pielikumā.

3. Mežaudzes šķērslaukumu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina mērīšanas precizitāti ar pieļaujamo kļūdu 10 procentu ietvaros.

III. Kailcirtes maksimālā platība vai platums

4. Atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa (meža augšanas apstākļu tips ir mežaudžu sistematizācijas vienība; mežaudzes sistematizē pēc mežaudzes augsnes un mitruma apstākļiem, uzbūves, atjaunošanās gaitas un produktivitātes; viena meža augšanas apstākļu tipa mežaudzēs piemēro vienveidīgus meža apsaimniekošanas principus) nosaka:

4.1. kailcirtes maksimālo platību - šādos meža augšanas apstākļu tipos: silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā;

4.2. kailcirtes maksimālo platumu - pārējos meža augšanas apstākļu tipos.

5. Kailcirtes maksimālo platumu un platību neierobežo, ja kokus cērt Meža likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā kārtībā.

6. Kailcirtes maksimālā platība:

6.1. silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā - pieci hektāri;

6.2. ja silā, mētrājā un lānā atstāj ne mazāk kā četrdesmit priedes sēklinieku uz katru cirsmas platības hektāru, - 10 hektāru.

7. Kailcirtes maksimālais platums:

7.1. purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā - 50 metru;

7.2. grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, viršu ārenī, mētru ārenī, šaurlapju ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, šaurlapju kūdrenī un platlapju kūdrenī - 100 metru.

8. Kailcirtes maksimālais platums nav ierobežots, ja grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, viršu ārenī, mētru ārenī, šaurlapju ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, šaurlapju kūdrenī un platlapju kūdrenī kailcirtes platība nepārsniedz divus hektārus.

IV. Mežaudzes atzīšana par neproduktīvu

9. Par neproduktīvām mežaudzēm var atzīt:

9.1. egļu mežaudzes lānā, slapjajā mētrājā, niedrājā, mētru ārenī un mētru kūdrenī, kur vidējais mežaudzes krājas pieaugums ir mazāks par vienu kubikmetru uz hektāru gadā;

9.2. priežu vai egļu audzes, kurās pēc 40 gadu sasniegšanas apses, baltalkšņa vai jebkurš šo sugu piemistrojums ir lielāks par 40 procentiem no kopējās mežaudzes krājas;

9.3. 40 gadu un vecākas priežu audzes, kurās vairāk nekā 30 procentiem priežu stumbra apakšējā trešdaļā zaru diametrs ir lielāks par astoņiem centimetriem.

10. Mežaudzes, kuras atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, nav atzīstamas par neproduktīvām.

11. Lai atzītu konkrētu mežaudzi par neproduktīvu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pieteikumu attiecīgajā Valsts meža dienesta mežniecībā, kuras teritorijā atrodas konkrētā mežaudze. Valsts meža dienests mēneša laikā pēc pieteikuma saņemšanas apseko mežaudzi un sniedz rakstisku atzinumu par mežaudzes stāvokli.

12. Ja Valsts meža dienesta atzinumā ir noteikts, ka mežaudze ir neproduktīva, minētais atzinums ir pamats mežaudzes nociršanai rekonstruktīvajā cirtē.

V. Slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršana

13. Slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus izcērt kopšanas cirtē. Koka bojājums ir koka augtspējas pilnīgs vai daļējs zudums. Bojājumi, kuru dēļ koka augtspēja nav zudusi, un ir paredzams, ka koka augtspēja salīdzinājumā ar stāvokli bojājuma konstatēšanas brīdī uzlabosies, nav uzskatāmi par koka bojājumiem šo noteikumu izpratnē.

14. Ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par minimālo šķērslaukumu, bet nebūs mazāks par kritisko šķērslaukumu, šos kokus izcērt sanitārajā cirtē.

15. Ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi nocērt Meža likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

VI. Cirsmu izveidošana

16. Mežaudzi nocērtot kailcirtē, pieļaujamais cirtes virziens ir no austrumiem uz rietumiem vai no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem. Cirtes virziens ir virziens, kādā kailcirtei pieguļošās cirsmas seko cita citai.

17. Prasības galvenās cirtes platības atzīmēšanai dabā:

17.1. galvenajai cirtei sagatavotās cirsmas robežas ir skaidri redzamas un iezīmētas dabā;

17.2. attiecīgajai platībai zīmē cirsmas skici ar piesaisti (stigai, trasei, grāvim, izcirtuma vai kulises malai). Cirsmas skice ir cirsmas ārējo robežu grafisks attēls (mērogs 1:10000);

17.3. meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs, lai atzīmes dabā būtu atrodamas arī pēc cirtes veikšanas un cirsmas robežas atbilstu Valsts meža dienestā iesniegtajai cirsmas skicei.

18. Veicot kopšanas cirti, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs cirsmu izveido pēc sava ieskata.

19. Veicot kailcirti, maksimāli pieļaujamajā ciršanas apjomā ieskaita kopējo cirsmas platību hektāros un cirsmas krāju kubikmetros.

20. Pārējiem galvenās cirtes paņēmieniem uz konkrēto gadu attiecināmo cirsmas izcērtamo platību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Sizc = (Mizc/Msāk) x Scirs, kur

Sizc - konkrētajā gadā cirsmas izcērtamā platība (hektāros);

Mizc - konkrētajā gadā mežaudzes izcērtamā krāja (kubikmetros);

Msāk - mežaudzes krāja pirms cirtes uzsākšanas (kubikmetros);

Scirs - cirsmas kopējā platība (hektāros).

VII. Koku ciršana ārkārtas situācijās

21. Kokus ārkārtas situācijās cērt, ja:

21.1. nepieciešama infrastruktūras - ceļu, elektrolīniju un citu komunikāciju - atbrīvošana no vēja gāztiem kokiem, kā arī vēja vai sniega lauzto koku daļām;

21.2. nepieciešama ugunsgrēka ierobežošana vai likvidācija;

21.3. koku ciršana saistīta ar citiem ārkārtas situācijas seku novēršanas gadījumiem.

22. Ārkārtas situācijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc koku ciršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

VIII. Noslēguma jautājumi

23. Galvenā cirte līdz 2001.gada 30.jūnijam ir aizliegta:

23.1. gravu nogāzēs (meži uz gravu nogāzēm, kur nogāzes slīpums pārsniedz 45 grādus);

23.2. medņu riesta vietās (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga meža teritorija, kurā medņi pulcējas vairošanās periodā);

23.3. aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu meža biotopos (dabiskās mežu teritorijas, kuras apdzīvo apdraudētas, izzūdošas vai retas augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugas);

23.4. saudzes kvartālos (meža kvartāli, kuros pārstāvētas apvidum raksturīgas, tipiskas, pēc iespējas mazāk izmainītas mežaudzes);

23.5. parkos un dendroloģiskajos stādījumos, kas neatrodas īpašā valsts aizsardzībā;

23.6. augšanas apstākļu tipu etalonos (mežaudzes, kuras pēc augsnes un mitruma apstākļiem, mežaudzes uzbūves, atjaunošanas gaitas un produktivitātes visprecīzāk raksturo attiecīgo augšanas apstākļu tipu);

23.7. aizsargājamos meža biotopos (saimnieciskās darbības maz ietekmēti meža biotopi, kuros sastopamo sugu saglabāšana nav iespējama koksnes ražas iegūšanai apsaimniekotos mežos, kā arī meža biotopi, kuru struktūru elementi un sastopamo sugu sastāvs liecina par to piemērotību īpaši aizsargājamu sugu dzīvei).

24. Kailcirte līdz 2001.gada 30.jūnijam ir aizliegta:

24.1. meža puduros (meža nogabali, kas mazāki par vienu hektāru un atrodas 500 metru un lielākā attālumā no meža masīva);

24.2. ūdens vai vēja erozijas apdraudētos mežos (meži uz vēja un ūdens erozijas apdraudētām augsnēm);

24.3. mežos ap ārstniecības iestādēm (meži ne mazāk kā viena kilometra rādiusā ap ārstniecības iestādi);

24.4. ģenētiskajos rezervātos (augstvērtīgas dabiskās izcelsmes mežaudzes koku sugu ģenētiskās daudzveidības un genofonda saglabāšanai);

24.5. zinātnisko pētījumu objektos, ja pētījumu programmā nav noteikts citādi (meži, kuros ir ilglaicīgi zinātniskās izpētes objekti, kuri atrodas ārpus zinātniskās izpētes mežiem);

24.6. citu aizsargājamu ainavu mežos (ainavu meži, kas neatrodas īpašā valsts aizsardzībā);

24.7. audzēs ar izciliem kokiem (audzes, kurās pēc noteiktiem kritērijiem izdalīti izcilie koki veģetatīvai pavairošanai, lai ierīkotu sēklu plantāciju);

24.8. etalonaudzēs (konkrētos meža augšanas apstākļos optimāli izveidojušās mežaudzes pēc sugu sastāva, struktūras, kvalitātes un ražības).

25. Atzīt par spēku zaudējušiem:

25.1. Ministru kabineta 1996.gada 9.decembra noteikumus Nr.449 "Galvenās cirtes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 217./218.nr.);

25.2. Ministru kabineta 1996.gada 9.decembra noteikumus Nr.450 "Starpcirtes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 217./218.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 24.oktobra
noteikumiem Nr.372

Mežaudzes pirmā stāva augošo koku minimālais šķērslaukums (Gmin) un kritiskais šķērslaukums (Gkrit) atkarībā no valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma
(kvadrātmetros uz hektāru)

Koku vidējais augstums
(m)
Valdošā koku suga
priede egle bērzs, liepa apse, alksnis ozols osis
Gmin Gkrit Gmin  Gkrit Gmin Gkrit Gmin Gkrit Gmin Gkrit Gmin Gkrit
12 13 7 11 6 8 4 10 5 9 5 7 4
13 14 8 12 6 9 5 10 6 10 5 8 4
14 14 8 12 7 10 5 11 6 10 6 8 5
15 16 8 14 7 10 5 11 6 11 6 9 5
16 17 8 15 7 11 6 12 6 12 6 10 5
17 18 8 16 8 11 6 12 7 12 6 10 6
18 19 8 17 8 12 6 13 7 14 7 11 6
19 19 8 19 8 12 6 13 7 15 7 13 6
20 20 9 20 8 13 6 14 8 16 7 13 6
21 21 9 22 8 14 7 15 8 17 7 14 6
22 21 9 23 9 14 7 16 8 17 8 14 6
23 21 9 24 9 16 7 16 8 18 8 14 6
24 21 9 24 9 16 7 18 9 18 8 14 7
25 22 9 26 10 17 8 19 9 19 8 15 7
26 22 9 26 10 17 8 19 9 20 8 15 7
27 22 9 27 10 17 8 20 10 20 9 15 7
28 22 9 28 10 18 8 21 10 21 9 16 7

Zemkopības ministrs A.Slakteris

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 24.oktobra
noteikumiem Nr.372

Mežaudzes pirmā stāva augošo koku skaits atbilstoši minimālajam šķērslaukumam (Nmin) un kritiskajam šķērslaukumam (Nkrit) atkarībā no valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma
(koki uz hektāru)

Koku vidējais augstums
(m)
Valdošā koku suga
priede egle bērzs, liepa apse, alksnis ozols osis
Nmin Nkrit Nmin Nkrit Nmin Nkrit  Nmin Nkrit Nmin Nkrit Nmin Nkrit
1 3000 1000 2000 800 2000 800 2000 800 1500 500 1500 500
2 2700 1000 1900 800 1800 800 1800 800 1500 500 1500 500
3 2500 1000 1900 800 1600 800 1600 800 1500 500 1500 500
4 2200 1000 1800 800 1600 800 1600 800 1500 500 1500 500
5 2000 1000 1700 800 1600 800 1600 800 1500 500 1500 500
6 2000 1000 1600 800 1600 800 1600 800 1500 500 1500 500
7 1900 950 1600 800 1600 800 1500 750 1500 500 1500 500
8 1800 900 1500 750 1500 750 1400 700 1500 450 1500 450
9 1700 850 1500 750 1500 750 1300 650 1500 450 1500 450
10 1500 750 1500 750 1500 750 1200 600 1500 400 1500 400
11 1400 700 1400 700 1300 650 1100 550 1500 400 1500 400

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 372Pieņemts: 24.10.2000.Stājas spēkā: 28.10.2000.Zaudē spēku: 09.04.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 380/383, 27.10.2000.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
12195
28.10.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)