Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus "šis likums".

2. Aizstāt 6.pantā vārdu "nozieguma" ar vārdiem "noziedzīga nodarījuma".

3. 13.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība."

4. Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu."

5. Papildināt likumu ar 3.¹nodaļu šādā redakcijā:

"3.¹nodaļa
Informācijas pieejamība

28.² pants. Tiesas nolēmumu pieejamība

(1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, - ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju izsniedz ar norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību.

28.³ pants. Lietas materiālu pieejamība

(1)Atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.

(3) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tai likumā paredzēto aizsardzību.

28.⁴ pants. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiālu pieejamība

(1) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms šajā pantā paredzētā termiņa izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.³panta trešajā daļā.

(2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.

(3) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam.

(4) Slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.

28.⁵ pants. Informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(2) Tiesa, izsniedzot informāciju, ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

28.⁶ pants. Tiesu informatīvā sistēma

(1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts.

(2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.

(3) Tiesu informatīvās sistēmas turētāja ir Tieslietu ministrija.

(4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi.

(5) Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

(7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datubāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama."

6. Aizstāt 29.panta otrajā daļā vārdus "tieslietu ministrs" ar vārdiem "Ministru kabinets".

7. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33. pants.Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs

(1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tieslietu ministrs var tiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs:

1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;

2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekš­sēdētāja vietnieka amata pienākumus;

3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai);

4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;

5) sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai;

6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu.

(4)Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā."

8. Papildināt likumu ar 33.¹ pantu šādā redakcijā:

"33.¹ pants.Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks

Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā."

9. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40. pants.Apgabaltiesas priekšsēdētājs

(1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Saeima var apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas."

10. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā."

11. Papildināt 44.panta otro daļu pēc vārda "plēnums" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu".

12. 50.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārda "vidus" ar vārdiem "ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5)Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību."

13. Papildināt likumu ar 50.¹ pantu šādā redakcijā:

"50.¹ pants. Augstākās tiesas Administrācija

(1) Augstākās tiesas Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un nodrošina tiesas administratīvo darbu.

(2) Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(3) Augstākās tiesas Administrācija:

1) veic finanšu vadību;

2) gādā par materiāltehnisko nodrošinājumu;

3) kārto lietvedību;

4) organizē personālvadību un mācības;

5) nodrošina saziņu ar sabiedrību;

6) veic starptautisko sadarbību."

14. 52.pantā:

papildināt panta nosaukumu un ceturto daļu pēc vārda "tiesneša" ar vārdu "amata";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Stažēšanās laiku nosaka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras turpmāko virzīšanu tiesneša amatam."

15. Aizstāt 54.¹panta pirmajā teikumā vārdus "no viena mēneša līdz trim mēnešiem" ar vārdiem un skaitli "atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai".

16. 55.pantā:

papildināt panta nosaukumu un tekstu pēc vārda "tiesneša" ar vārdu "amata";

aizstāt vārdu "noziegums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "noziedzīgs nodarījums" (attiecīgā locījumā).

17. Izteikt 64.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka Ministru kabinets.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētājus ievēlē pašvaldības uz pieciem gadiem."

18. Izteikt 71.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Mantijas lietošanas un amata zīmes piešķiršanas kārtību pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs."

19. Aizstāt 72.pantā vārdus "Saeimas noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju".

20. Izteikt 75.panta tekstu šādā redakcijā:

"Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku - ne ilgāku par diviem gadiem - uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus citas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu."

21. Papildināt 84.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Atstādinātajam tiesnesim saglabā minimālo mēneša amatalgu."

22. Aizstāt 85.pantā vārdu "noziegumu" ar vārdiem "noziedzīgu nodarījumu".

23. Papildināt 86.¹panta pirmo daļu pēc vārdiem "Tieslietu ministrijā" ar vārdiem "Tiesu administrācijā".

24. Aizstāt 92.panta trešajā daļā vārdu "reģistrēšanas" ar vārdu "ierakstīšanas".

25. 93.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija."

26. Izteikt 98.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs."

27. Aizstāt 98.¹panta otrajā daļā vārdus "Tieslietu ministrija" ar vārdiem "Tiesu administrācija".

28. Izslēgt 98.²panta ceturtajā daļā vārdus "saskaņā ar tieslietu ministra apstiprināto nolikumu".

29. Izteikt 106.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina Darba likumā noteiktajā kārtībā."

30. Izslēgt 16.²nodaļu.

31. Izteikt 107.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tieslietu ministrija:

1) apstiprina metodiskos norādījumus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;

2) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un zemesgrāmatu nodaļām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;

3) uzrauga rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību."

32. Izteikt 107.¹ pantu šādā redakcijā:

"107.¹ pants. Tiesu administrācija

(1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu.

(2) Tiesu administrācija:

1) sagatavo metodiskos norādījumus par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;

2) nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu auditu, kā arī pārbaužu veikšanu;

3) kārto tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas;

4) nodrošina tiesnešu amata kandidātu atlasi un organizē viņu stažēšanos;

5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata, izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem;

6) sagatavo tiesnešu amatu sarakstus un apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu sarakstus;

7) apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu aprakstus;

8) saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku, pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, izdod rīkojumus par darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem;

9) plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību;

10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem - paskaidrojumus;

11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi;

12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem;

13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu;

14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to darbu, analizē apkopotos datus un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos;

15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta līdzekļiem;

16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī analizē ekonomiskos rādītājus;

17) sagatavo budžeta pieprasījuma projektu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba nodrošināšanai;

18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju;

19) nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem;

21) sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Tiesu namu aģentūra" nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru."

33. Izteikt 108.panta tekstu šādā redakcijā:

"Tieslietu ministrs:

1) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem paskaidrojumus;

2) uzdod Tiesu administrācijai veikt pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un zemesgrāmatu nodaļās, ja nepieciešams, iesaistot Augstākās tiesas vai apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju;

3) ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem."

34. Izteikt 121.pantu šādā redakcijā:

"121. pants.Tiesneša prēmēšana

Tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15procentiem no plānotā darba samaksas fonda."

35. Papildināt likumu ar 123.¹pantu šādā redakcijā:

"123.¹ pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas

Ja tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, viņam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas."

36. Izslēgt 124.pantu.

37. Papildināt 125.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu administratīvo teritoriju, tiesnesim un viņa ģimenes locekļiem (apgādājamiem), pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, kompensē pārcelšanās izdevumus, kas ietver ceļa izdevumus un izdevumus par tiesneša un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu."

38. Papildināt likumu ar 126.pantu šādā redakcijā:

"126. pants.Tiesnešu izdienas pensijas

Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums."

39. Pārejas noteikumos:

izslēgt 6.punktu;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2006.gada 1.februārim, piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.";

papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"13. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 15.novembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām.

14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 28.⁶panta sestajā daļā un 29.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

15. Šā likuma 107.¹panta otrās daļas 8. un 12.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī."

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 22.septembrī.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 7.oktobrī