Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr.630

Rīgā 2005.gada 23.augustā (prot. Nr.47 28.§)

Veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu apritei

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 4.punktu un Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu iegūšanai, ražošanai un piedāvāšanai tirgū patēriņam cilvēku uzturā.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1.akvakultūras produkti - jūras un saldūdens dzīvnieki, tai skaitā zivis (izņemot ūdens zīdītājdzīvniekus un abiniekus), kas piedzimuši un izaudzēti kontrolētos apstākļos pirms to piedāvāšanas tirgū pārtikai. Jūras vai saldūdens zivju vai vēžveidīgo mazuļus, kas iegūti to dabiskajā vidē un audzēti līdz tādam lielumam, kas derīgs cilvēka uzturā, arī uzskata par akvakultūras produktiem. Zivis un vēžveidīgos, kas iegūti to dabiskajā vidē un kurus uztur dzīvus, lai vēlāk pārdotu, neuzskata par akvakultūras produktiem, ja nemēģina palielināt to lielumu vai svaru;

2.2.apstrādes kuģis - ar zvejas produktu ieguvi un apstrādi vai tikai apstrādi saistīts kuģis - pārtikas uzņēmums, kur veic vienu vai vairākas zvejas produktu apstrādes darbības (filetēšanu, sagriešanu, ādas novilkšanu, sasmalcināšanu, saldēšanu vai cita veida apstrādi) un iepakošanu. Par apstrādes kuģiem neuzskata zvejas kuģus, uz kuriem veic tikai zvejas produktu ķidāšanu, atvēsināšanu, saldēšanu, garneļu un gliemeņu termisko apstrādi;

2.3.apstrādes uzņēmums - pārtikas uzņēmums, kas apstrādā zvejas produktus, tai skaitā atvēsina, saldē, iepako un uzglabā;

2.4.atvēsināšana - zvejas produktu atdzesēšana līdz ledus kušanas temperatūrai (no 0ºC līdz mīnus 1ºC);

2.5.gatavā produkcija - dzīvas zivis, atvēsināti vai saldēti zvejas produkti, kas apstrādāti atsevišķi vai kopā ar citiem pārtikas produktiem (piemēram, sālīšana, kūpināšana, termiskā apstrāde);

2.6. histamīns - toksiska viela, kas veidojas mikroorganismu darbības rezultātā, bojājoties zvejas produktu olbaltumvielām;

2.7. iepakošana - darbība, kas aizsargā zvejas produktus no apkārtējās vides ietekmes ar piemērotu iepakojamo materiālu. Ir primārais un sekundārais iepakojums;

2.8.izsoles vietas un vairumtirgi - pārtikas uzņēmumi, kuros zvejas produktus piedāvā pārdošanai un pārdod vairumpircējiem;

2.9. konservēšana - process, kurā hermētiski iepakotus produktus pakļauj termiskai apstrādei, lai iznīcinātu vai inaktivētu mikroorganismus;

2.10.krava - zvejas produktu daudzums, kas paredzēts vienam vai vairākiem pircējiem un ko transportē ar vienu transportlīdzekli;

2.11.loms - vienā reizē un ar vienu zvejas rīku nozvejots zvejas produktu daudzums;

2.12.piedāvājums tirgū - zvejas produktu uzglabāšana vai izvietošana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegādāšana vai jebkāda cita veida izvietošana Eiropas Savienības tirgū, izņemot mazumtirdzniecību un tiešo tirdzniecību, kad zvejnieks pārdod nelielu daudzumu zvejas produktu, kuru vērtība nepārsniedz 20eiro;

2.13.pirmā pārdošana - zvejas produktu partijas pirmā piedāvāšana pārdošanai un pārdošana vairumpircējiem;

2.14. produktu partija - zvejas produktu daudzums, kas iegūts, apstrādāts un iepakots identiskos apstākļos;

2.15.saldēti produkti - zvejas produkti, kuri sasaldēti, sasniedzot vismaz mīnus 18ºC pēc temperatūras stabilizēšanās;

2.16.svaigi zvejas produkti - veseli vai griezti zvejas produkti, arī produkti vakuumiepakojumā vai aizsargatmosfērā, kas nav bijuši pakļauti nekādai apstrādei, izņemot atvēsināšanu;

2.17.tīrs jūras ūdens - jūras ūdens, kas pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem atbilst dzeramajam ūdenim un nesatur kaitīgas vielas;

2.18. zvejas kuģis - ar zvejas produktu ieguvi saistīts pārtikas uzņēmums;

2.19. zvejas produkti - jūras un saldūdens dzīvnieki (tai skaitā zivis) vai to daļas, ieskaitot ikrus, izņemot ūdens zīdītājdzīvniekus un abiniekus.

3. Latvijā zvejas produktus atļauts ievest no trešo valstu (valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis) uzņēmumiem, kuri iekļauti Eiropas Komisijas apstiprinātajā sarakstā, atbilstoši normatīvo aktu prasībām zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem.

4.Tirgū aizliegts piedāvāt indīgās zivis - četrzobjus (Tetraodontidae), adatzivis (Tetraodontidae), mēnesszivis (Molidae), ežzivis (Diodontidae), aspurnu adatzivis (Canthigasteridae) un zvejas produktus, kas satur biotoksīnus vai muskuļu paralīzi izraisošus toksīnus.

5. Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos īpašnieks ar rīkojumu apstiprina atbildīgo personu ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi zvejas produktu ražošanā, iemaņām paškontroles sistēmas ieviešanā un pārbaudē. Atbildīgā persona ir tikai īpašnieka pakļautībā.

6. Zvejas kuģu un apstrādes kuģu, kā arī apstrādes uzņēmumu atbildīgās personas nodrošina cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī videi nekaitīgu zvejas produktu ieguvi, apstrādi un piedāvāšanu tirgū atbilstoši šo noteikumu prasībām.

7.Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos ievieš paškontroles (HACCP) sistēmu un ievēro labas higiēnas un ražošanas praksi saskaņā ar normatīvajos aktos par higiēnas prasībām pārtikas apritē noteiktajām prasībām, lai:

7.1.atklātu iespējamos riskus, veiktu risku analīzi un noteiktu procesu vadības pasākumus;

7.2. atklātu kritiskos kontroles posmus;

7.3. noteiktu katra kritiskā kontroles posma kritisko robežu;

7.4.noteiktu pārbaudes un uzraudzības procedūras katrā kritiskajā kontroles posmā;

7.5. noteiktu nepieciešamos korekcijas pasākumus;

7.6. novērtētu sistēmu un noteiktu tās apstiprināšanas pasākumus;

7.7.reģistrētu uzraugāmo procesu rezultātus un datus glabātu vismaz divus gadus.

8. Zvejas kuģi un apstrādes kuģi, apstrādes uzņēmumi, izsoles vietas un vairumtirgi ir pakļauti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests) uzraudzībai un kontrolei.

9. Dienests atbilstoši kompetencei veic šādas funkcijas:

9.1. sagatavo reģistrēto saldētājkuģu (arī garneļu apstrādes kuģu) un atzīto apstrādes kuģu un apstrādes uzņēmumu sarakstus un nosūta tos Eiropas Komisijai;

9.2.izkraušanas vietās pirms pirmās pārdošanas nosaka katras zvejas produktu partijas svaiguma un lieluma kategorijas. Svaiguma kategoriju nosaka, noņemot paraugus un novērtējot zvejas produktu organoleptiskos rādītājus (svaiguma kritērijus);

9.3.lai atklātu bez optiskiem palielināšanas līdzekļiem redzamus parazītus, labā apgaismojumā vizuāli pārbauda izlases veidā atlasītus zvejas produktu paraugus.

II. Zvejas produktu kontroles prasības

10.Tā fiziskā vai juridiskā persona, kas izkrauj zvejas produktus, pirms pirmās pārdošanas šķiro tos svaiguma un lieluma kategorijās saskaņā ar Padomes 1996.gada 26.novembra Regulu (EK) Nr. 2406/96/EK, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem, kuras pirms pirmās pārdošanas nemaina.

11. Ja šo noteikumu 10.punktā minētā persona konstatē, ka nav ievērotas prasības, kas noteiktas Padomes 1996.gada 26.novembra Regulā (EK) Nr. 2406/96/EK, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem, organoleptisko pārbaudi atkārto pēc pirmās pārdošanas.

12.Pēc pirmās pārdošanas atlikušo zvejas produktu svaiguma kritēriji atbilst prasībām, kas noteiktas Padomes 1996.gada 26.novembra Regulā (EK) Nr. 2406/96/EK, ar ko paredz kopējus tirdzniecības standartus attiecībā uz noteiktiem zivsaimniecības produktiem.

13.Parazitoloģiskās pārbaudes zvejas produktu apstrādes uzņēmumā veic šādi:

13.1. izlases veidā atlasītus zvejas produktu paraugus vizuāli pārbauda labā apgaismojumā, lai atklātu bez optiskiem palielināšanas līdzekļiem redzamus parazītus;

13.2. ķidājot un mazgājot zvejas produktus, apskata to vēdera dobumu, aknas un ikrus;

13.3. ar parazītiem invadētus zvejas produktus nodala atsevišķi, un tos nedrīkst izmantot pārtikas produktu ražošanā;

13.4. lai iznīcinātu parazītus, zvejas produktus sasaldē mīnus 20ºC vai zemākā temperatūrā un iztur 24stundas, ja tiek ražota šāda produkcija:

13.4.1. nenogatavinātas siļķes ar sāls saturu līdz 3% ("maatje");

13.4.2.līdz 60ºC temperatūrā kūpinātas siļķes, makreles (skumbrijas), brētliņas, Atlantijas un Klusā okeāna savvaļas laši;

13.4.3. mazsālītas un/vai marinētas reņģes un siļķes.

14. Organoleptiskās pārbaudes zvejas produktu apstrādes uzņēmumā veic šādi:

14.1. katru zvejas produktu partiju pirms pieņemšanas apstrādei pārbauda, ņemot paraugus un novērtējot attiecīgo produktu svaigumu pēc organoleptis­kajiem rādītājiem (svaiguma kritērijiem);

14.2.ja organoleptiskajā pārbaudē rodas šaubas par zvejas produktu svaigumu, tiem papildus veic mikrobioloģiskās un ķīmiskās pārbaudes.

15. Ķīmiskās pārbaudes zvejas produktu apstrādes uzņēmumā veic šādi:

15.1.nosaka histamīna līmeni makreļu (skumbriju) (Scombridae) dzimtas un siļķu (Clupeidae) dzimtas zivīm, no katras zvejas produktu partijas atlasot deviņus paraugus un veicot katra parauga ķīmiskās analīzes:

15.1.1.vidējais histamīna daudzums paraugos nedrīkst pārsniegt 100mg/kg (ppm);

15.1.2. divos paraugos histamīna daudzums var būt lielāks par 100mg/kg (ppm), bet tam jābūt mazākam par 200mg/kg (ppm);

15.1.3.nevienā paraugā histamīna daudzums nedrīkst pārsniegt 200mg/kg (ppm);

15.1.4.ja šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minēto dzimtu zivis ir nogatavinātas ar enzīmu (veikta fermentācija) sāls šķīdumā, tām drīkst būt palielināts histamīna daudzums, bet tas nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 15.1.1., 15.1.2. un 15.1.3.apakšpunktā minēto daudzumu vairāk kā divas reizes (attiecīgi 200mg/kg (ppm) un 400 mg/kg (ppm));

15.2.nosaka TVB-N (kopējo gaistošo bāzu slāpekli) un TMA-N (trimetilamīna slāpekli);

15.3.nosaka smago metālu un hlororganisko savienojumu saturu, kas zvejas produktu ēdamajās daļās nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par pārtikas paraugu ņemšanu, sagatavošanu un laboratorisko testēšanu noteikto smago metālu un hlororganisko savienojumu koncentrāciju.

16.Mikrobioloģiskās pārbaudes zvejas produktu apstrādes uzņēmumā veic šādi:

16.1.zvejas produktu mikrobioloģiskos rādītājus nosaka, ņemot vērā ap­strādes uzņēmuma paškontroles sistēmā paredzēto periodiskumu, kā arī ja zvejas produktu apstrādes procesā konstatēts paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņo­jums;

16.2. sterilizētiem konserviem veic:

16.2.1. inkubācijas testu, izturot konservu kārbas septiņas dienas 37ºC temperatūrā vai 10dienas 35ºC temperatūrā;

16.2.2. mikrobioloģiskās pārbaudes apstrādes uzņēmuma vai citā atzītā laboratorijā;

16.3. regulāras produkcijas mikrobioloģiskās pārbaudes termiski apstrādātiem vēžveidīgajiem un gliemenēm.

17. Atkarībā no zvejas produktu apstrādes veida apstrādes uzņēmumā šo noteikumu 6.punktā minētās personas uzrauga un reģistrē termiskās apstrādes procesu laiku, temperatūru, sāls saturu, pH līmeni un citus mainīgos parametrus, kā arī ņem paraugus laboratorisko analīžu veikšanai. Reģistrētos datus glabā vismaz produkcijas derīguma termiņā paredzēto laiku.

III. Prasības zvejas un apstrādes kuģu aprīkojumam

18. Lomu pieņemšanas vietās nedrīkst atrasties priekšmeti vai produkti, kas varētu piesārņot zvejas produktus ar kaitīgām vielām (piemēram, ar degvie­lu, smērvielām, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem) un pazemināt to kvalitāti.

19. Zvejas produktu pārvietošanas mehānismus konstruē un pieņemšanas vietas ierīko tā, lai aizsargātu zvejas produktus no mehāniskiem bojājumiem, augstas temperatūras un nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

20.Zvejas produktu uzglabāšanas tilpņu, tvertņu un konteineru konstrukcija ir tāda, lai novērstu zvejas produktu piesārņošanu ar notekūdeņiem, dūmiem, degvielu, smērvielām un citām nevēlamām vielām (piemēram, ar mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem), kā arī lai nodrošinātu ledus kušanas ūdens novadīšanu no zvejas produktiem (izņemot gadījumus, ja zvejas produktus uzglabā konteineros ūdens un ledus maisījumā).

21. Zvejas produktu uzglabāšanas tilpņu, tvertņu un konteineru virsmas, kas nonāk saskarē ar zvejas produktiem, ir noklātas ar ūdensnecaurlaidīgu, nerūsējošu, netoksisku, viegli mazgājamu un dezinficējamu materiālu.

22. Zvejas produktu apstrādes aprīkojums un iekārtas ir viegli tīrāmas, dezinficējamas, tās tiek uzturētas labā darba kārtībā un ir izgatavotas no materiāla, kas ir izturīgs pret jūras ūdens izraisīto koroziju.

23. Uz zvejas vai apstrādes kuģiem, kur tiek ražoti saldēti zvejas produkti:

23.1. ir atbilstošas saldēšanas iekārtas, lai panāktu strauju zvejas produktu (visā to biezumā) temperatūras pazemināšanu līdz mīnus 18ºC vai zemākai temperatūrai;

23.2.ir aukstuma iekārtas, kas saldēto zvejas produktu uzglabāšanas tilpnēs nodrošina mīnus 18 ºC vai zemāku temperatūru.

24. Gatavās produkcijas uzglabāšanas tilpnes ir pietiekami lielas un viegli tīrāmas.

25. Zvejas produktu uzglabāšanas tilp­nes ir apgādātas ar temperatūras mērīšanas un reģistrācijas iekārtām, kas novietotas iespējami tālāk no aukstuma avotiem- vietās, kur tilpnes temperatūra ir visaugstākā. Reģistrētās temperatūras diagrammas glabā visu attiecīgās produktu partijas uzglabāšanas laiku.

26.Zvejas un apstrādes kuģus nodrošina ar normatīvajos aktos par dzera­mā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstoša dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens apgādes iekārtām. Jūras ūdeni šajos noteikumos minētajiem mērķiem nedrīkst ņemt vietās, kur tiek izvadīti notekūdeņi, atkritumi un dzinēju dzesēšanai izmantotais ūdens.

27. Apstrādes kuģos zvejas produktu apstrādes telpas iekārto tā, lai zvejas produktu apstrādi varētu veikt higiēnas prasībām atbilstošos apstākļos.

28. Apstrādes kuģu zvejas produktu apstrādes telpās ierīko:

28.1. viegli tīrāmas un dezinficējamas neslidenas grīdas, kuras aprīkotas ar noteces sistēmu, kas nodrošina ūdens noteci un neaizsprostojas ar zivju atkritumiem;

28.2. viegli tīrāmas sienas un griestus, kas aprīkoti tā, lai pievienotie vadi un caurules netraucētu tīrīšanu;

28.3. apgaismojumu;

28.4. ventilāciju un, ja nepieciešams, tvaika un mitruma uztveres iekārtas;

28.5. hidrauliskās sistēmas, kuras izvieto un nostiprina tā, lai eļļas (vai smērvielu) noplūde nepiesārņotu zvejas produktus;

28.6. ierīces iekārtu un aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai.

29.Iepakojuma materiālu uzglabāšanas telpas nodala no produkcijas ražošanas telpām.

30.Zvejas un apstrādes kuģus nodrošina ar iekārtām atkritumu aizvākšanai tieši jūrā. Ja atkritumus uz zvejas vai apstrādes kuģa pārstrādā, tos savāc un uzglabā atbilstoši normatīvajos aktos par higiēnas prasībām pārtikas apritē noteiktajām prasībām.

31. Mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu un citu toksisko vielu uzglabāšanai nepieciešamas slēgtas telpas vai skapji.

IV. Lomu pieņemšana un zvejas produktu apstrāde uz kuģiem

32.Uz zvejas un apstrādes kuģa lomus šķiro, atdalot pārtikā neizman­tojamos zvejas produktus.

33. Uz zvejas un apstrādes kuģa katru lomu tilpnēs un tvertnēs novieto atsevišķi.

34.Lomus uzglabājot ilgāk par 24 stundām, tos ievieto zvejas un apstrādes kuģu tilpnēs, tvertnēs vai konteineros, kas paredzēti atvēsinātu zvejas produktu uzglabāšanai no 0ºC līdz mīnus 1ºC temperatūrā. Lai uzglabātu saldētus zvejas produktus, tos ievieto kuģu tilpnēs, kur temperatūra nav augstāka par mīnus 18 ºC.

35.Pēc nozvejošanas zvejas produktus nekavējoties atvēsina ar ledu, aizsargā no saules staru vai citu siltuma avotu iedarbības. Ja atvēsināšana uz zvejas kuģa nav iespējama, aukstā laikā (Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī - laikposmā no 1.novembra līdz 31.martam, kad gaisa temperatūra nav augstāka par 8ºC) zvejas produktus neatvēsinātus var uzglabāt uz kuģa ne ilgāk par astoņām stundām.

36. Ledu zvejas produktu atvēsināšanai iegūst no dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens, nodrošinot, lai uzglabāšanas laikā to nepiesārņotu.

37. Zvejas kuģi apgādā ar tādu ledus daudzumu, kas nodrošina zvejas produktu atvēsināšanu un uzglabāšanu no 0ºC līdz mīnus 1ºC temperatūrā. Atvēsināšanai izmanto sasmalcinātu ledu.

38. Ja zivīm uz zvejas kuģa atdala galvas vai atdala galvas un izņem iekšas:

38.1.darbības veic atbilstošos higiēniskos apstākļos un produktus nekavējoties rūpīgi nomazgā dzeramajā ūdenī vai tīrā jūras ūdenī;

38.2. iekšējos orgānus un daļas, kas var radīt draudus cilvēku veselībai, atdala un novieto atsevišķi no produktiem, kas paredzēti lietošanai cilvēka uzturā;

38.3.pārtikai paredzētos ikrus un aknas atvēsina vai sasaldē.

39. Darba vietas, iekārtas, aprīkojumu, tilpnes, tvertnes un konteinerus tīra ikreiz pēc to lietošanas. Mazgāšanai lieto tikai dzeramo ūdeni vai tīru jūras ūdeni un, ja nepieciešams, veic dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju.

V. Prasības zvejas produktu izkraušanai no zvejas un apstrādes kuģiem

40. Zvejas produktu izkraušanas vietu aprīkojums un iekārtojums ir viegli tīrāms un dezinficējams, un to pastāvīgi uztur tīru.

41. Iekārtas zvejas produktu izkraušanai no zvejas un apstrādes kuģiem projektē tā, lai samazinātu meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz zvejas produktiem un pasargātu tos no putniem.

42. Zvejas produktu izkraušanas laikā kuģa kravas telpu lūkas tur atvērtas iespējami īsāku laiku un izkraušanas pārtraukumu laikā tās aizver.

43. Zvejas produktus izkrauj, nepazeminot to kvalitāti.

44. Zvejas produktus izkrauj pēc iespējas ātri un atbilstoši šo noteikumu Xnodaļas prasībām tos nekavējoties nogādā uz atvēsinātām uzglabāšanas telpām vai apstrādei.

VI. Prasības zvejas produktu izsoles vietām un vairumtirgiem

45. Izsoles vietas un vairumtirgus, kur zvejas produkti tiek piedāvāti pārdošanai, būvē atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajām prasībām, un tie ir:

45.1. zem nojumes un ar viegli tīrāmām sienām;

45.2. nodrošināti ar iekārtām dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens piegādei;

45.3. ar ūdensnecaurlaidīgu, mazgājamu un dezinficējamu grīdu, kas aprīkota ar higiēnas prasībām atbilstošu notekūdeņu novadīšanas sistēmu;

45.4. nodrošināti ar labu apgaismojumu;

45.5. apgādāti ar ledus izgatavošanas iekārtām;

45.6. nodrošināti ar atvēsināmām telpām zvejas produktu uzglabāšanai;

45.7. apgādāti ar speciālām ūdensnecaurlaidīgām, no nerūsējoša materiāla izgatavotām tvertnēm ar vākiem pārtikā neizmantojamo zvejas produktu savākšanai;

45.8.nodrošināti ar aizslēdzamu telpu, kas paredzēta dienesta inspektoram nepieciešamo pārbaužu veikšanai, ja dienestam uz vietas vai tiešā tuvumā nav pašam savu telpu.

46. Zvejas produktu izsoles vietu un vairumtirgu telpas ir aizslēdzamas, un tās nedrīkst izmantot citiem mērķiem.

47.Lai netiktu piesārņoti zvejas produkti un vide, zvejas produktu pārvadāšanai izsoles vietās un vairumtirgos drīkst izmantot transportlīdzekļus, kuru ekspluatācija neietekmē pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu.

48.Izsoles vietās un vairumtirgos nav atļauta nepiederošu dzīvnieku klātbūtne.

49.Pēc piestāšanas krastā vai pirmās pārdošanas izsoles vietās vai vairumtirgos zvejas produktus tūlīt transportē uz galamērķi. Ja tūlītēja transpor­tēšana nav iespējama, vairumtirgos vai izsoles vietās zvejas produktus uzglabā kūstoša ledus temperatūrā (no 0 ºC līdz mīnus 1 ºC).

50. Telpas tīra regulāri, bet ne retāk kā pēc katras pārdošanas. Kastes pēc katras pārdošanas tīra un no iekšpuses un ārpuses skalo ar dzeramo ūdeni vai tīru jūras ūdeni, ja nepieciešams, tās dezinficē.

VII. Prasības apstrādes uzņēmumu plānojumam un aprīkojumam

51.Apstrādes uzņēmumus būvē atbilstoši Būvniecības likumā noteik­tajām prasībām. Apstrādes uzņēmumu ierīko nepiesārņotā teritorijā un atdala no dzīvojamās zonas. Teritoriju pie ražošanas ēkām noklāj ar cietu un izturīgu segumu ūdens notecei nepieciešamajā slīpumā.

52.Ražotnes, kurās tiek ražota produkcija, kas nav paredzēta izman­tošanai cilvēku uzturā, atrodas atsevišķi no pārtikas produktu ražošanas telpām.

53. Ražošanas telpu plānojumā un izvietojumā nodrošina:

53.1. tīro un netīro (zema un augsta piesārņojuma riska) zonu atdalīšanu, izejvielu, pusfabrikātu, gatavās produkcijas un atkritumu plūsmu nekrustošanos;

53.2.atsevišķu personāla ieeju, kas atdalīta no ieejām un izejām, kuras tiek izmantotas gatavās produkcijas, izejvielu un materiālu pārvadāšanai ražošanas procesa laikā.

54.Apstrādes uzņēmumos paredz atsevišķas telpas iesaiņošanas materiālu, atkritumu, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai, kā arī personāla un sanitārās telpas.

55.Iesaiņošanas materiālu noliktavas nedrīkst būt tieši savienotas ar ražošanas telpām.

56. Produkcijas ražošanas telpās nodrošina:

56.1.ūdensnecaurlaidīgas, viegli tīrāmas un dezinficējamas grīdas, kas aprīkotas ar ūdens noteces sistēmu;

56.2. gludas, ūdensnecaurlaidīgas, viegli tīrāmas un izturīgas sienas;

56.3. viegli tīrāmus griestus;

56.4. no izturīga, viegli tīrāma materiāla izgatavotas durvis;

56.5.pietiekamu ventilāciju un, ja nepieciešams, arī tvaika uztveres iekārtas, ņemot vērā, ka:

56.5.1. gaisa plūsmas virziens ir no tīrām zonām uz netīrām zonām;

56.5.2. vēdināšanas lūkas un ventilatori aizsargājami ar filtriem un noņe­mamiem sietiem;

56.6. piemērotu dabīgo vai mākslīgo apgaismojumu;

56.7. atveramos logus, kas aizklāti ar noņemamiem sietiem;

56.8.kanalizācijas sistēmu atbilstoši normatīvajos aktos par higiēnas prasībām pārtikas apritē noteiktajām prasībām;

56.9. ierīces ražošanas telpu, kas paredzēta iekārtu un aprīkojuma tīrīša­nai;

56.10. nojumi produkcijas izkraušanas un iekraušanas vietā.

57. Iekārtu virsmas, kas saskaras ar zvejas produktiem, aprīkojums un tara ir izgatavota no nerūsējoša, mazgājama un dezinficējama materiāla. Nedrīkst izmantot kokmateriālus, izņemot šo noteikumu 91.punktā noteiktos gadījumus.

58. Grīdas, sienas, starpsienas, griestus, nojumes, durvis, logus, iekārtas un aprīkojumu uztur tīru un labā darba kārtībā, lai nepiesārņotu produktus.

59.Uzglabāšanas aukstuma kameru un tuneļveida saldēšanas iekārtu sienas un grīdas atbilst ražošanas telpām noteiktajām prasībām. Tās aprīkotas ar jaudīgām aukstuma iekārtām nepieciešamās temperatūras uzturēšanai.

60.Uzglabāšanas aukstuma kamerās ir temperatūras mērīšanas un reģistrācijas ierīces:

60.1. temperatūru nolasa aukstuma kameras ārpusē pie durvīm vai citā viegli pieejamā vietā;

60.2. temperatūras mērīšanas ierīci novieto maksimāli tālu no aukstuma iekārtām vietā, kur telpas temperatūra ir visaugstākā;

60.3.reģistrētās temperatūras diagrammas glabā visu attiecīgās produktu partijas uzglabāšanas laiku.

61.Apstrādes uzņēmumus, kuros ražo saldētus zvejas produktus, nodrošina ar saldēšanas iekārtām, kuru jauda ir pietiekama, lai 6-8 stundu laikā pēc saldēšanas procesa sākuma zvejas produktu iekšējā temperatūra sasniegtu mīnus 18 ºC vai zemāku temperatūru.

62.Aukstuma kamerās neatkarīgi no ārējās vides temperatūras jebkuros darba apstākļos (arī kraušanas laikā) uztur pastāvīgu temperatūru.

63. Lai nodrošinātu šo noteikumu 77.punktā noteikto zvejas produktu temperatūru, apstrādes uzņēmumā darbojas ledus iegūšanas iekārta vai arī uzņēmums ledu iepērk. Ledus iegūšanā ievēro šādus nosacījumus:

63.1. ledu iegūst no dzeramā ūdens vai tīra jūras ūdens;

63.2. ledu uzglabā tā, lai ierobežotu tā kušanu un novērstu piesārņošanu.

64.Apstrādes uzņēmumu nodrošina ar dzeramo ūdeni atbilstoši normatīvajos aktos par obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām dzeramajam ūdenim noteiktajām prasībām.

65.Tvaika iegūšanai, uguns dzēšanai un aukstuma iekārtu kompresoru dzesēšanai atļauts izmantot tehnisko ūdeni - mehāniski attīrītu saldūdeni, kas pievadīts pa speciāli iekārtotiem un atšķirīgi nokrāsotiem cauruļvadiem.

66. Lai nepiesārņotu apstrādes uzņēmumu un vidi, atkritumus regulāri savāc un uzglabā ūdensnecaurlaidīgos konteineros ar vākiem, kas izgatavoti no nerūsējoša materiāla, ir mazgājami un marķēti.

67.Ja zvejas produktu atkritumu konteinerus neiztukšo vismaz reizi dienā, iekārto atsevišķas atvēsināmas telpas šādu konteineru uzglabāšanai.

68. Atkritumu konteineru uzglabāšanas vietu nodrošina ar ūdens pievadu, notekūdeņu novadīšanas sistēmu un piebraucamo ceļu ar cietu segumu.

69. Ražošanas telpu, aprīkojuma un iekārtu, personāla telpu un sanitāro telpu tīrīšanai nodrošina attiecīgi marķētu nepieciešamo apkopes inventāru, kas paredzēts atsevišķi tīrām zonām, netīrām zonām un sanitārajām telpām. Lieto tikai pārtikas rūpniecībā atļautus mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kuru aktīvā viela ir reģistrēta Eiropas Savienības biocīdu sarakstā.

70. Apstrādes uzņēmumā dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus veic atbilstoši normatīvajos aktos par dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtību noteiktajām prasībām.

71. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļus glabā slēgtā telpā vai skapī un izlieto tā, lai novērstu produktu piesārņošanas iespēju.

72. Ražošanas telpās un zvejas produktu kraušanas vietās nav atļauta dzīvnieku klātbūtne.

73.Apstrādes uzņēmumā ierīko vietu transportlīdzekļu mazgāšanai, izņe­mot gadījumus, kad transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē ārpus apstrādes uzņēmuma.

74.Dienesta inspektora vajadzībām iekārto aizslēdzamu telpu.

VIII. Zvejas produktu apstrādes prasības

75. Zvejas produktu apstrādes telpās bez dienesta atļaujas aizliegts ražot citu veidu pārtikas produktus.

76.Atvēsinātus zvejas produktus līdz apstrādei uzglabā aukstuma kame­rās vai pietiekamā ledus daudzumā no 0ºC līdz mīnus 1ºC temperatūrā, saldē­tus- mīnus 18ºC vai zemākā temperatūrā.

77.Apstrādes laikā, izmantojot nepieciešamo ledus daudzumu, zvejas produktos uztur temperatūru, kas nav augstāka par 10ºC.

78. Saldējot zvejas produktus, 6-8 stundu laikā pēc saldēšanas procesa sākuma zvejas produktu iekšējā temperatūra sasniedz mīnus 18ºC vai zemāku temperatūru.

79. Atlaidinot zvejas produktus, ievēro šādas prasības:

79.1. zvejas produktus atlaidina higiēnas prasībām atbilstošos apstākļos;

79.2. pēc atlaidināšanas zvejas produktus nekavējoties apstrādā;

79.3.atlaidināšanas laikā nedrīkst strauji paaugstināt zvejas produktu temperatūru;

79.4.ja atlaidinātos zvejas produktus nekavējoties piedāvā tirgū, uz iepakojuma norāda attiecīgu informāciju par produktu atlaidināšanu.

80. Zvejas produktu fileju ražošanā ievēro šādas prasības:

80.1. zvejas produktu filetēšanu nedrīkst veikt vienā telpā un vienlaikus ar ķidāšanu un galvu griešanu, izņemot gadījumus, kad to mehanizēti veic viena iekārta;

80.2.filejas drīkst atrasties uz darba galdiem tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams ražošanas procesā;

80.3. filetējot zvejas produktus mehanizēti, ne retāk kā reizi divās stundās mazgā un dezinficē filetēšanas iekārtas;

80.4.ja filejas nekavējoties neiepako un nesasaldē, tās uzglabā atvēsināšanas kamerā no 0 ºC līdz mīnus 1 ºC temperatūrā;

80.5.ja filejas paredzēts pārdot svaigas, tās nekavējoties atdzesē un iepako.

81. Sālītu zvejas produktu ražošanā ievēro šādas prasības:

81.1. zvejas produktus nedrīkst griezt un sālīt vienā telpā un vienlaikus;

81.2. lieto tīru sāli, to nedrīkst piesārņot uzglabājot. Sauso sāli nedrīkst izmantot atkārtoti;

81.3.sālīšanai un sālījuma gatavošanai izmanto tīru, no nerūsējoša materiāla izgatavotu taru.

82. Kūpinātu zvejas produktu ražošanā ievēro šādas prasības:

82.1. zvejas produktus kūpina atsevišķā telpā vai telpā ar vilkmes ventilāciju;

82.2.kūpināšanas telpās neuzglabā kurināmos materiālus. Kurināmie materiāli nedrīkst piesārņot zvejas produktus;

82.3.kūpināšanai nedrīkst izmantot skujkoku koksni, kā arī krāsotu, lakotu, līmētu vai ķīmiski apstrādātu koksni, bet bērza koksnei pirms izmantošanas noņem tāsi;

82.4.pēc kūpināšanas zvejas produktus strauji atdzesē līdz apkārtējās vides vai uzglabāšanas temperatūrai.

83. Nesterilizētu konservu un mazkonservētu zvejas produktu ražošanā ievēro šādas prasības:

83.1. sālītu un marinētu zvejas produktu filetēšanu nesterilizētu konservu un mazkonservētu zvejas produktu ražošanai un fasēšanu tarā nedrīkst veikt vienā telpā un vienlaikus ar zvejas produktu griešanu;

83.2. zvejas produktus un to filejas sāla vai marinē atsevišķā telpā;

83.3. dārzeņu piedevas un uzlējumus sagatavo atsevišķās telpās.

84. Zvejas produktus vakuumiepakojumā ražo, ievērojot šādas prasības:

84.1. vakuumiepakošanu veic atsevišķā telpā;

84.2. vakuumiepakošanas telpas nodrošina ar baktericīdām lampām;

84.3. vakuumiepakošanas telpā personāls lieto tikai attiecīgajām telpām paredzēto darba apģērbu un apavus;

84.4. aprīkojumu dezinficē ne retāk kā reizi stundā;

84.5.vakuumiepakošanas telpu nodrošina ar aukstuma kameru vai ledusskapi;

84.6. zvejas produktus dala porcijās tikai vakuumiepakošanas telpā.

85. Sterilizētu zvejas produktu konservu ražošanā ievēro šādas prasības:

85.1.apstrādes uzņēmumus, kuros ražo sterilizētus zvejas produktu konservus, nodrošina ar konservu sterilizācijas autoklāviem, kuri atbilst šādām prasībām:

85.1.1.autoklāvu konstrukcija nodrošina katram konservu un kārbu veidam nepieciešamo sterilizācijas temperatūru un spiedienu, lai zvejas produktu konservi pēc sterilizācijas būtu rūpnieciski sterili, nesaturētu patogēnos mikroorganismus un to sporas, lai tiktu iznīcināti vai inaktivēti vairoties spējīgie mikroorganismi;

85.1.2. autoklāvus nokomplektē ar spiediena un temperatūras mērīšanas un reģistrēšanas ierīcēm;

85.2. kārbu dubultšuvju parametrus katru dienu regulāri pārbauda vizuāli, kā arī atlasa paraugus un dubultšuves pārbauda ar speciālu iekārtu. Pārbauda, vai konservu tara nav bojāta;

85.3.pēc sterilizācijas konservu kārbas atdzesē autoklāvos dzeramajā ūdenī;

85.4.sterilizācijas žurnālā atzīmē sterilizācijas datumu, autoklāva un vārījuma numuru, aptuveno kārbu daudzumu un izgatavotās produktu partijas kodu, autoklāva iekraušanas un izkraušanas laiku, kā arī visu sterilizācijas operāciju veikšanas laiku un sterilizācijas temperatūru, reģistrē automātiskos un manuālos mērījumus;

85.5. visām konservu kārbām, kurām veikta termiskā apstrāde identiskos apstākļos, piešķir partijas identifikācijas kodu;

85.6.sterilizētos konservus realizē pēc mikrobioloģisko pārbaužu rezultā­tu saņemšanas.

86. Termiski apstrādājot vēžveidīgos un gliemenes, ievēro šādas prasības:

86.1.apvalku vai vāku atdalīšanu (atčaulošanu vai lobīšanu) veic atbilstoši higiēnas prasībām, nepiesārņojot produktu;

86.2. pēc vēžveidīgo un gliemeņu termiskās apstrādes tos strauji atdzesē, izmantojot dzeramo ūdeni vai tīru jūras ūdeni;

86.3. ja netiek izmantota cita apstrādes metode, atdzesēšanu turpina līdz temperatūrai no 0 ºC līdz mīnus 1 ºC;

86.4.termiski apstrādātos produktus pēc atčaulošanas vai lobīšanas nekavējoties sasaldē vai uzglabā atvēsinātus;

86.5. darbinieku rokas un saskares virsmas uztur tīras, atčaulošanas un lobīšanas iekārtas regulāri tīra un katras darba dienas beigās dezinficē.

87. Dzīvas gliemenes (moluskveida mīkstmiešus) tirgū piedāvā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par higiēnu un marķējumu dzīvo gliemeņu piedāvājumam tirgū.

88. Piedāvāšanai tirgū paredzētos akvakultūras produktus nogalinot nedrīkst piesārņot ar zemi, gļotām vai fekālijām.

IX. Zvejas produktu iepakošanas un marķēšanas prasības

89.Zvejas produktu iepakošanai izmanto pārtikas rūpniecībā atļautos iepakošanas materiālus, kuri atbilst šādām prasībām:

89.1. aizsargā zvejas produktus no mehāniskiem bojājumiem;

89.2. nepazemina zvejas produktu organoleptiskos rādītājus un nepiesārņo tos ar cilvēka veselībai bīstamām vielām;

89.3. ir atbilstoša izmēra un izturīgi.

90.Iepakošanas materiālus uzglabā no ražošanas telpām nodalītās noliktavās.

91. Iepakošanas materiālus nedrīkst izmantot atkārtoti, izņemot taru, kas izgatavota no ūdensnecaurlaidīgiem, gludiem, nerūsējošiem, viegli mazgāja­miem un dezinficējamiem materiāliem (polimēru materiāliem, nerūsējoša metāla), bet koka kastes un koka mucas var izmantot tikai vienreizējai lietoša­nai- gatavās produkcijas iepakošanai.

92.Atvēsinātu produktu iepakošanai izmanto taru ar atverēm ūdens notecei.

93.Zvejas produktu marķējumā vai kravas pavaddokumentos ovālā ietvarā vienkopus norāda šādu informāciju:

93.1. vārdu "LATVIJA" vai saīsinājumu "LV";

93.2.zvejas produktu apstrādes uzņēmuma, apstrādes kuģa atzīšanas numuru vai zvejas un saldētājkuģa, vairumtirgus vai izsoles vietas dienesta izsniegtu reģistrācijas numuru;

93.3. saīsinājumu "EK" (Eiropas Kopiena).

94. Piedāvājot tirgū šo noteikumu 13.4.1., 13.4.2. un 13.4.3.apakšpunktā minēto produkciju, tai pievieno pavaddokumentu vai norāda marķējumā, kāds ražošanas process veikts.

95.Zvejas produktu marķējumā vai uz etiķetes lieto šo noteikumu pielikumā noteiktos zivju nosaukumus.

X. Zvejas produktu uzglabāšanas un transportēšanas prasības

96. Zvejas produktus atļauts uzglabāt un transportēt šādā temperatūrā:

96.1. svaigus, atvēsinātus vai atlaidinātus zvejas produktus, arī termiski apstrādātus un atvēsinātus vēžveidīgos un gliemenes - kūstoša ledus temperatūrā (no 0 ºC līdz mīnus 1 ºC);

96.2. saldētus zvejas produktus - mīnus 18 ºC vai zemākā temperatūrā. Transportēšanas laikā pieļaujama īslaicīga temperatūras paaugstināšanās, bet ne vairāk kā par 3 ºC;

96.3. gatavo produkciju - ražotāja norādītajā temperatūrā.

97.Zvejas produktus nedrīkst uzglabāt vai transportēt kopā ar citiem produktiem, kas varētu tos piesārņot vai nelabvēlīgi ietekmēt kvalitāti.

98. Zvejas produktu transportēšanai paredzētos transportlīdzekļus nedrīkst izmantot tādu produktu transportēšanai, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt zvejas produktu kvalitāti vai veicināt to piesārņošanu, izņemot pilnībā iztīrītus un dezinficētus transportlīdzekļus.

99. Transportlīdzeklī visā zvejas produktu transportēšanas laikā nodrošina pārvadāšanai nepieciešamo temperatūru. Ja zvejas produktu atvēsināšanai izmanto ledu, nodrošina ledus kušanas ūdens novadīšanu.

100.Transportlīdzekļu iekšējās virsmas ir gludas, pārklātas ar mazgāja­mu, dezinficējamu un netoksisku materiālu. Pēc zvejas produktu izkraušanas transportlīdzekļus un taru mazgā ar dzeramo ūdeni, mazgāšanas līdzekļiem un dezinficē.

101.Dzīviem zvejas produktiem transportēšanas laikā nodrošina optimālus dzīves apstākļus. Dzīvus vēžus transportē bez ūdens, tarā ievietojot svaigas nātres, vai ūdenī - aerējamos konteineros (skābekļa saturs ūdenī no 2,0līdz 8,8 mg/l, ūdens pH no 6,5 līdz 8,5, temperatūra no 15ºC līdz 24ºC). Uz iepakojuma norāda transportēšanas temperatūru, bet pavaddokumentos- akvakultūras dzīvnieku audzētavas komersanta reģistrācijas numuru.

XI. Personāla higiēnas prasības

102.Personas, kuru darbs ir saistīts ar zvejas produktiem, pārbauda veselību atbilstoši normatīvajiem aktiem par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm. Personas, kurām novērojami kādas infekcijas slimības simptomi, kā arī tās, kuras tieši vai netieši var piesārņot pārtiku ar patogēniem mikroorganismiem vai zarnu parazītiem, nedrīkst apstrādāt zvejas produktus vai būt saskarē ar citiem pārtikas produktiem zvejas produktu ražošanas procesā.

103. Personīgās higiēnas prasības ievēro visas personas, kuras:

103.1. izkrauj un pieņem zvejas produktus;

103.2. strādā ar zvejas produktiem vai materiāliem, kas atrodas saskarē ar tiem;

103.3. ienāk ražošanas telpās.

104.Apstrādes kuģu un apstrādes uzņēmumu atbildīgās personas nodrošina šo noteikumu 103.punktā minētās personas ar piemērotu darba apģērbu, aizsargcimdiem un apaviem, kā arī ar citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem atbilstoši normatīvajos aktos par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu noteiktajām prasībām. Personas, kuras strādā ar vaļēju produkciju, tiek nodrošinātas ar galvassegu, kas pilnībā nosedz matus.

105. Personas, kuru darbs saistīts ar zvejas produktiem, mazgā rokas katru reizi pēc darba beigšanas. Brūces uz rokām nosedz ar ūdensnecaurlaidīgu pārsienamo materiālu.

106. Personas, kas apstrādā zvejas produktus, darba laikā nedrīkst nēsāt pulksteņus un rotaslietas, izņemot laulības gredzenu.

107. Ražošanas telpās aizliegts smēķēt vai citādi lietot tabaku, spļaut, ēst, dzert, košļāt gumiju, ienest ražošanas procesam nevajadzīgus priekšmetus.

108.Uz apstrādes kuģiem un apstrādes uzņēmumos, izsoles vietās un vairumtirgos:

108.1. iekārto roku mazgāšanas ierīces, ģērbtuves, sanitārās telpas;

108.2.tualetes telpām nedrīkst būt tiešas izejas uz zvejas produktu ražošanas un uzglabāšanas telpām;

108.3. roku mazgāšanas ierīces nodrošina ar krāniem, kas darbināmi bez roku palīdzības, roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, vienreizējās lietošanas dvieļiem vai roku žāvētājiem un atkritumu tvertnēm izlietotajiem dvieļiem;

108.4. nodrošina aukstā un karstā ūdens padevi.

109. Sanitāro telpu grīdas, sienas, griesti, durvis un logi atbilst ražošanas telpām noteiktajām prasībām.

110. Sanitārajās telpās nodrošina ventilāciju un apgaismojumu.

XII. Noslēguma jautājums

111. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumus Nr.89 "Noteikumi par higiēnas prasībām un svaiguma un lieluma kritērijiem zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 73./74.nr.; 1999, 210./212.nr.; 2004, 69., 105.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)Padomes 1991.gada 22.jūlija Direktīvas 91/493/EEK, ar ko paredz veselības nosacījumus zvejniecības produktu ražošanai un laišanai tirgū;

2)Padomes 1992.gada 16.jūnija Direktīvas 92/48/EEK, kas nosaka higiēnas prasību minimumu, ko saskaņā ar Direktīvas 91/493/EEK 3.panta 1.punkta "a" apakšpunkta "i" daļu uz noteiktiem kuģiem piemēro noķertajiem zvejniecības produktiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 27.augustu.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.630

Zivju, vēžveidīgo un bezmugurkaulnieku saraksts

Nr.

p.k.

Latviešu valodā

Latīņu valodā

Angļu valodā

Nr.

p.k.

Latviešu valodā

Latīņu valodā

Angļu valodā

I. Zivis

1.

Akmeņplekste

Psetta maxima

Turbot

2.

Ālants

Leuciscus idus

Ide

3.

Alata

Thymallus thymallus

Grayling

4.

Aloza

Alosa alosa

Allis shad

5.

Anšovi

Engraulis spp.

Anchovy

6.

Argentīnas

Argentina spp.

Argentine,

lesser silver smelt,

herring smelt

7.

Asaris

Perca fluviatilis

Perch

8.

Amūrs, baltais

Ctenopharyngodon idella

Grass carp

9.

Platpieris, baltais

Hypophthalmichthys molitrix

Silver carp

10.

Barbe

Barbus barbus

Barbel

11.

Barbes, jūras

Mullus spp.

[Red] mullets, [striped] mullets

12.

Beluga

Huso huso

Beluga

13.

Bopsa, svītraine

Boops boops

Bogue, [striped] bigeye

14.

Brētliņas

Spratus spratus spp.

Sprats

15.

Čavičs

Oncorhynchus tshawytscha

King [guinnat, chinook, spring] salmon

16.

Dzelkņhaizivs

Squalus acanthias

Dogfish

17.

Eļļaszivs

Hyperoglyphe perciformis

Logfish, black rudderfish, (American) barrelfish

18.

Forele, strauta

Salmo trutta fario

Brown trout

19.

Forele, varavīksnes

Oncorhynchus mykiss

Rainbow trout

20.

Foreles

Salmo apache,

Salmo gilae,

Salmo aguabonita,

Salmo clarki

Trouts

21.

Franču menciņa

Trisopterus luscus

Bib, (whiting) pout

22.

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Lesser or Greenland halibut

23.

Heki

Merluccius spp.

Hakes

24.

Jaunzēlandes

makrurona

Macruronus

novazealandiae

Blue grenadier

25.

Jūrasasaris (labraks)

Dicentrarchus labrax

Seabass

26.

Jūrasgaiļi

Trigla spp.

Gurnards

27.

Jūraslīdakas

Molva spp.

Lings

28.

Jūrasmēles

Solea spp.

Soles

29.

Jūrasvēdzeles

Gaidropsarus spp.,

Enchelyopus spp.

Rocklings

30.

Jūrasvelni

Lophius spp.

Anglerfishes, Monkfishes

31.

Kapteiņzivis

Pseudotolithus spp.

Captainfishes

32.

Karanksi

Caranx spp.

Crevalles, hard tail kingfishes,

jackfishes

33.

Karpa

Cyprinus carpio

Carp

34.

Karūsa

Carassius carassius

Crucian carp

35.

Jūraskarūsa, zeltainā

Sparus auratus

Gilthead seabream

36.

Kefales

Mugil spp.

Gray mullets

37.

Ketlasis

Oncorhynchus keta

Keta, chum salmon

38.

Kižučs (sudrablasis)

Oncorhynchus kisutch

Silver salmon, coho

39.

Kuprlasis

Oncorhynchus gorbusha

Pink salmon

40.

Lasis, Atlantijas

Salmo salar

Atlantic salmon

41.

Leduszivis

Champsocephalus spp.

Icefishes

42.

Līdaka

Esox lucius

Pike

43.

Lihijas

Lichia spp.

Pompano, leerfishes

44.

Limanda

Limanda limanda

Dab

45.

Līnis

Tinca tinca

Tench

46.

Lucītis

Zoarces viviparus

Eelpout

47.

Lufars

Pomatomus saltatrix

Bluefish, elf, fatback,

greenfish, skipmackerel

48.

Makreles,

Austrumu

Scomber japonicus spp.

Chub mackerel, American

mackerel, coly mackerel,

green jack, greenblack mackerel

49.

Makrele, Atlantijas

Scomber scombrus.

Atlantic [club] mackerel

50.

Makrele, Austrālijas

Scomber australasicus

Slimy [spotted club, blue] mackerel

51.

Makrūrzivis

Macrurus spp.

Grenadiers

52.

Matastes

Trichiurus spp.

Hair-tails, ribbonfishes, scabbard fishes, bondfishes, cutlass fishes

53.

Mazmutes plekste

Microstomus kitt

Lemon sole

54.

Melnā jūras karūsa

Spondyliosoma cantharus

Black sea bream

55.

Menca, Atlantijas

Gadus morhua morhua

Atlantic cod

56.

Menca, Baltijas

Gadus morhua collarias

Baltic cod

57.

Menca, Grenlandes

Gados morhua ogac

Greenland cod

58.

Menca,

Klusā okeāna

Gadus morhua

macrocephalus

Pacific cod

59.

Menca, mazā

Trisopterus minutus

Poor cod

60.

Menca, polārā

Boreogadus saida

Arctic [polar] cod

61.

Merlangs

Merlangus merlangus

Whiting

62.

Mintajs

Theragra chalcogramma

[Alaska] pollack

63.

Moiva

Mallotus villosus spp.

Capelin, lodde

64.

Muksuns

Coregonus muksun

Muksun

65.

Nēģi

Lampetra spp.

Western brook lamprey,

River lamprey

66.

Nēģis, jūras

Petromyzon marinus

Sea lamprey

67.

Nelma

Stenodus leucichthys nelma

Inconnu

68.

Nerka

Oncorhynchus nerka

Sock-eyed [red, bluebacked] salmon, (summer, spring, run) sockeye

69.

Nototēnijas

Notothenia spp.

Rock cods, notothenia

70.

Ogļzivs

Aphanopus carbo,

Lepidopus caudatus

Black scabbard fish

71.

Pageles

Pagellus spp.

Pandoras

72.

Palijas

Salvelinus spp.

Charrs

73.

Paltusi

Hippoglossus spp.

Halibuts

74.

Pelamida

Sarda sarda

Atlantic bonito

75.

Pelede

Coregonus peled

Peled

76.

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Haddock

77.

Platpieris, raibais

Aristichthus nobilis

Spotted silver carp

78.

Plaudis

Abramis brama

Bream

79.

Plauži, jūras

Brama spp.

Ray's (sea) bream

80.

Plekste, Baltijas

Platichthys flesus trachurus

Flounder

81.

Plicis

Blicca bjoerkna

White bream

82.

Pollaks

Pollachius pollachius

Pollack, coalfish

83.

Putasu

Micromesistius poutassou or Gadus poutassou

Blue whiting

84.

Raibais platpieris

Aristichthys nobilis

Carp

85.

Rajas

Raja spp.

Skates

86.

Rauda

Rutilus rutilus

Roach

87.

Reņģe, Baltijas

Clupea harengus membras

Baltic herring

88.

Rombs, gludais

Scopthalmus rhombus

Brill

89.

Saida

Pollachius virens

Coalfish, Saithe, (American)

pollack, green cod

90.

Salaka

Osmerus eperlanus

Smelt

91.

Sams

Silurus glanis

(European) wels, (European)

catfish, sheatfish

92.

Sapals, baltais

Leuciscus leuciscus

Dace

93.

Sapals

Leusickus cephalus

Club

94.

Sardinellas

Sardinella spp.

Sardinellas

95.

Sardīne

Sardina pilchardus spp.

Pilchard sardine, European pilchard

96.

Sardinopse

Sardinops sagax

Pacific [true] sardine, South African [California, Pacific, Japanise, Australian, South African] pilchard

97.

Sarkanasari

Sebastes spp.

Redfishes

98.

Sevrjuga

Acipenser stellatus

Star surgeon, sevruga

99.

Sīga

Coregonus lavaretus

Whitefish

100.

Siļķe, Atlantijas

Clupea harengus harengus

Atlantic herring

101.

Sima

Oncorhynchus masu

Salmon trout, cherry [masu] salmon

102.

Smarīda

Spicara smaris

High-body pickarel

103.

Smilšplekstes

(megrimi)

Lepidorhombus spp.

Megrims

104.

Spāre

Abramis ballerus

Blue bream

105.

Stavridas

Trachurus spp.

Horse mackerels

106.

Sterlete

Acipenser ruthenus

Sterlet

107.

Store

Acipenser sturio

Sturgeons

108.

Store, Sibīrijas

Acipenser baeri

Siberian sturgeon

109.

Store, Krievu

Acipenser güldenstädti

Russian sturgeon

110.

Sudrabkarūsa

Carassius auratus

Goldfish, golden [Chinese] carp

111.

Sviestzivs

Peprilus triacanthus

Butterfish

112.

Taimiņš

Salmo trutta

Trout, sea trout

113.

Talismans

Talismania bifurcata

(Threadfin) slickhead

114.

Tunzivis, lielacu

Thunnus obesus

False albacore, big-eyed tuna

115.

Tunzivs,

plankumainā

Euthynnus affinis

Black skipjack, mackrel [eastern little] tuna

116.

Tunzivs,

dzeltenspuru

Thunnus albacares

Yellow-fin albacore,

yellow-fin tuna

117.

Tunzivs, garspuru

Thunnus alalunga

Long-fin albacore, long-finned tuna

118.

Tunzivs, svītrainā

Katsuwonus pelamis,

pelamis (sin.)

Striped [skipjack] tuna,

oceanic bonito

119.

Tunzivs, zilā

Thunnus thynnus

Northern blue-finned tuna,

great tunny

120.

Vēdzele

Lota lota

Burbot

121.

Vējzivs

Belone belone

Garfish

122.

Vilkzivs

Anarhichas lupus

(Atlantic) wolffish, (Atlantic)

catfish, blue cat

123.

Vimba

Vimba vimba

Vimba

124.

Vimba, meža

Aspius aspius

Asp

125.

Zandarts

Stizostedion lucioperca

Pike-perch

126.

Zeltplekste, jūras

Pleuronectes platessa

Plaice

127.

Ziemeļu buļļzivs

Myoxocephalus scorpius

Bullrout, short-spined scorpion

128.

Zobaine

Dentex dentex

Dentex, dog's-teeth, six-toothed bream

129.

Zobenzivs

Xiphias gladius

Swordfish

130.

Zutis

Anguilla anguilla

Eel

131.

Jūraszutis

Conger conger

Conger

II. Vēžveidīgie un bezmugurkaulnieki

132.

Astoņkājis

Octopus vulgaris

Common octopus

133.

Austeres

Ostrea spp.

Flat oysters

134.

Buksins, parastais

Buccinum undatum

Common whelk, buckie

135.

Garnele, brūnā

Crangon crangon

Brown shrimp

136.

Garnele, ziemeļu

Pandalus borealis

Deepwater prawn, pink shrimp, Northern prawn

137.

Garneles

Penaeus spp.

White shrimps

138.

Gliemene

Pecten maximus

Common scallop, coquille

St-Jacques

139.

Kalmāri

Loligo spp., Illex spp.

Squids

140.

Kalmārs

Ommastrephes sagittatus

Flying squid, sea squid, red squid

141.

Krabji

Cancer pagurus,

Portunus puber,

Maia squinado

Crabs

142.

Mercenārija, parastā

Venus mercenaria

Hards clam, round clam

143.

Mīdijas

Mytilus spp.

Perna spp.

Mussels

144.

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Norway lobster

145.

Omāri

Homarus spp.

Lobsters

146.

Sēpijas

Sepia officinalis,

Rossia macrosoma,

Sepiola rondeletti

Cuttlefishes

147.

Vēzis, jūras

Palinurus spp., Jasus spp.

Rock lobster, sea crawfish

148.

Vēzis, platspīļu

Astacus astacus

Noble crayfish

149.

Vēzis, šaurspīļu

Astacus leptodactylus

Galician crayfish

Zemkopības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 630Pieņemts: 23.08.2005.Stājas spēkā: 27.08.2005.Zaudē spēku: 01.01.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 135, 26.08.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
115152
27.08.2005
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva