Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 37 izraksts

Rīgā 2000.gada 15.augustā

Koncepcija "Latvijas valsts naftas ieguves kompānija (NIK)"

46.§

Koncepcija "Latvijas valsts naftas ieguves kompānija (NIK)"

Apspriešanā piedalījās: A.Kalvītis, V.Makarovs, R.Zīle, M.Ēlerts, E.Repše, I.Bērziņš, A.Bērziņš

Nolēma:

1. Akceptēt koncepcijas "Latvijas valsts naftas ieguves kompānija (NIK)" otro variantu un naftas ieguves kompānijas modificēto modeli, paredzot tajā šādus nosacījumus:

1.1. valsts līdzdalības daļa ne mazāk kā 10%;

1.2. valsts saņem ienākumus nodokļu un peļņas veidā;

1.3. valsts nav gatava uzņemties risku naftas izpētes gaitā.

2. Ekonomikas ministrijai attiecīgi precizēt koncepcijas projektu un iesniegt to Valsts kancelejā.

Valsts kancelejai nosūtīt koncepciju visiem ministriem.

3. Ekonomikas ministrijai sagatavot un līdz 2001.gada 2.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgo tiesību aktu projektus.

4. Ekonomikas ministrijai reiz ceturksnī informēt Ministru kabinetu par koncepcijas īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Valsts kancelejas direktore G.VEISMANE

1. Problēmas izklāsts

1.1. Ievads

Latvijas teritorijā un ekonomiskajā zonā tiek prognozēti ievērojami naftas krājumi, kurus apgūstot Latvijas valsts turpmākajos gados iegūs ievērojamus līdzekļus valsts budžetā. Ar nolūku apgūt šos resursus Ekonomikas ministrija izstrādāja "Latvijas Republikas naftas resursu apguves un naftas rūpniecības izveides" koncepciju, kas tika izskatīta LR Ministru kabinetā 1997. gada maijā. Koncepcija aptvēra perspektīvo krājumu novērtējumu vismaz 250 miljoni barelu (kas, pie naftas cenas 25 USD/bbl, ir vismaz 6 miljardi dolāru vērti), to apguves iespējas un tam nepieciešamos likumus un normatīvos aktus, vides aizsardzību un naftas rūpniecības izveides iespējas Latvijā, balstoties uz valsts naftas ieguves uzņēmējsabiedrības "Naftas ieguves kompānija" (NIK) līdzdalību naftas meklēšanas izpētes un ieguves darbos. Latvijā pašreiz nav nepieciešamo speciālistu, pieredzes un finansu resursu, tādēļ naftas darbus uzsāks pieredzējušas ārvalstu naftas kompānijas, kuras līdz ar to iegūst peļņas lielāko daļu. Jo ātrāk nodibinās NIK, jo ātrāk tā uzkrās pietiekamu pieredzi un finansu resursus, lai pārņemtu arvien lielāku līdzdalības daļu, un arvien lielāka peļņas daļa paliktu Latvijā.

Pasaules naftas biznesā pieņemts, ka valsts - naftas resursu īpašniece var uzlikt speciālus nosacījumus ārvalstu naftas ieguves kompānijai, kurai tiek dotas tiesības iegūt naftu. Viens no šādiem nosacījumiem var būt prasība iesaistīt naftas ieguves procesā naftas resursu īpašnieces NIK. Ar terminu "valsts naftas kompānija" parasti saprot 100% valsts īpašumā esošu naftas ieguves uzņēmējsabiedrību. Starp citu, šādā ceļā Norvēģijā izveidojās Statoil. NIK parasti dod izņēmuma tiesības piedalīties naftas ieguves procesā, pārstāvot valsts komerciālās intereses.

Kā paredz koncepcija un MK rīkojums par licenču bloku apstiprināšanu konkursa pirmajai kārtai, naftas darbos tiks iesaistītas pašmāju un ārzemju uzņēmējsabiedrības. Lai precizētu licenču nosacījumus konkursa l. kārtai, ir nepieciešams jau iepriekš zināt valsts nostāju par līdzdalību naftas izpētes un ieguves darbos, kā arī noteikt valsts līdzdalības procentus katrā piedāvājamajā licenču blokā.

1.2. NIK izveides pamatojums

1.2.1. Nemateriālais ieguvums

Jaunu darba vietu radīšana. Starptautiskās naftas kompānijas parasti nemēdz izmantot vietējos speciālistus lielā skaitā, jo zemēs, kur nafta nav tikusi iegūta, augsti kvalificētu speciālistu parasti trūkst. Tādēļ veidojas apburtais loks: nav darba - nav speciālistu - nav iespējams izveidot valsts naftas kompāniju - nav darba vietu vietējam personālam... Tādēļ nepieciešama valsts iejaukšanās, lai radītu NIK, kas kļūs par vietējo speciālistu kalvi, tādejādi uzsākot jaunu darba vietu radīšanu. Pēc kāda laika, kad tiks apgūta pieredze, šāda valsts uzņēmējsabiedrība, kā to rāda citu Eiropas valstu (Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas) pieredze, var sekmīgi darboties arī visos citos pasaules reģionos. Bez tam naftas ieguves kompānijas parasti attīsta arī transporta, pārstrādes, naftas ķīmijas un naftas produktu realizācijas nozares, ar laiku veidojot vertikāli integrētas uzņēmējsabiedrības ar ievērojamu darbaspēka piesaisti. Šādu papildnozaru attīstība radīs pieprasījumu pēc attiecīgām apkalpojošām kompānijām, kas vēl straujāk palielinās darba vietu skaitu. Labs piemērs ir Statoil, kurš uzsāka darboties kā valsts daļas apsaimniekotājs, bet ar laiku izveidojās par milzīgu vertikāli integrētu kompāniju, kas aptver naftas un gāzes meklēšanu, izpēti, ieguvi, transportu, pārstrādi un naftas produktu realizāciju ieskaitot simtiem Statoil benzīna uzpildes stacijas visā pasaulē. Pārējie piemēri: Neste (Somija), Svenska Petroleum (Zviedrija) un DONG (Dānija). Vietējo speciālistu apmācība - Latvijas naftas resursu drošas, efektīvas un racionālas izmantošanas vienīgā drošā garantija.

Ārzemju naftas kompānijas kontrole no iekšienes. Šī ir ļoti svarīga iespēja: NIK ļauj sekot ārzemju kompāniju darbībai un kontrolēt to no iekšienes balsošanas procesā, nepieļaujot rīcību, kas varētu kaitēt Latvijai - kā neracionālu resursu izmantošanu īslaicīgas peļņas iegūšanai, videi bīstamu tehnoloģiju izmantošanu u.c. Bez NIK sākuma posmā kontrolējot ārzemju naftas kompānijas būtu jāpaļaujas tikai uz ārzemju ekspertiem.

1.2.2. Ekonomiskais ieguvums

Ja NIK tiek nodibināta, Latvijas puse, papildus nodokļiem un nodevām, iegūst savu daļu neto peļņas dividendēs. Jo lielāka ir līdzdalības daļa pirmajā kārtā, jo lielāku ienākumu saņem Latvija. Taču, lai iegūtu dividendes, jānodrošina izmaksu finansējums, kas ir proporcionāls līdzdalības procentam un var sasniegt vairākus simtus miljonus USD.

Kompānijām, kas vēlas piedalīties naftas ieguvē tiek dota iespēja piedāvāt Latvijas valstij līdzdalību, kas ir ne mazāka kā 10%, sedzot valsts izdevumus izpētes fāzē . Valsts nepiedalās riska sadalē izpētes fāzē, jo valsts vēl nav gatava uzņemties risku naftas izpētes gaitā . Valstij jāsāk ieguldīt līdzekļi savu līdzdalības procentu apjomā tikai no brīža, kad tiek atrasta nafta komerciālā apjomā.

Pirms komerciālas naftas atklāšanas valstij būtu nevēlami uzņemties papildus risku, bet piedalīties tikai ar tādu līdzdalību, kas atbrīvotu no riska izpētes fāzē un var dot papildus peļņu vairākus desmitus miljonus USD pirmajā kārtā.

1.2.3. Kompetences sadalījums starp valsts pārvaldes institūcijām un NIK funkcijas

Valsts pārvaldes institūciju kompetence ir:

• saņemt ienākumus nodokļu, nodevu un peļņas veidā

• nodrošināt nepieciešamo finansiālo resursu saņemšanu NIK darbības uzsākšanas laikā un veicināt kredītu saņemšanu,

• operatīvi pilnveidot likumus un normatīvos aktus naftas ieguves jomā, ja rodas nepieciešamība,

• veicināt NIK darbību,

• veikt naftas darbu uzraudzību atbilstoši spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem.

 

NIK kompetence ir:

• nodrošināt visa veida praktisko sadarbību ar naftas kompānijām,

• regulāri veikt iemaksas savas daļas robežās, saņemt naudā vai naftas veidā valsts daļu, Valsts pilnvarnieki izlems peļņas sadali saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās", taču tas attiecas tikai uz NIK daļu t.i., 10% vai vairāk no kopējās peļņas.

• sekot naftas kompāniju darbībai un informēt valsts pārvaldes institūcijas par notiekošo,

• maksāt valstij nodokļus, nodevas un dividendes, balsošanas procesā apturēt valstij nevēlamu plānu, budžetu un ieguves apjomu realizēšanu, Atbilstoši MK noteikumiem, valsts līdzdalība naftas meklēšanā, izpētē un ieguvē tiek paredzēta jau konkursa uzaicinājumā. NIK ar ārzemju naftas kompāniju saistīs kopdarbības līgums. Kopdarbības līgumā saskaņā ar ES "Ogļūdeņražu direktīvu 94/22" un MK "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumiem", obligāti regulējami šādi jautājumi: sadarbības vadības institūcija, tās sanāksmju norise, kompetence, balsošana; dalībnieku un darbu vadītāja (operatora) funkcijas, tiesības un pienākumi; darbu programmu un budžeta izstrādāšana; grāmatvedības un norēķinu (maksājumu) nodrošināšana saskaņā ar Latvijas likumiem; dalībnieku savstarpējās saistības un atbildība, atbildība attiecībās ar trešajām personām, atsevišķi riska pasākumi. Līgumā var noteikt, kādu jautājumu izlemšanai nepieciešams vairāk par 50 % dalībnieku balsu un kādu jautājumu izlemšanai nepieciešams kvalificēts balsu vairākums vai vienbalsīgs balsojums.

NIK tiesības un funkcijas

NIK tiesības ir:

1. piedalīties naftas izpētē un ieguvē kopā ar konkursā uzvarējušo ārvalstu kompāniju.

2. piedalīties 10 % (vai vairāk) peļņas sadalē, valsts kompānijai neriskējot ar investīcijām - t.i. valsts kompānija iegulda savus 10 % (vai vairāk) kopējos izdevumos tikai pēc tam, kad nafta ir atrasta, neriskējot ar savu daļu izpētes procesā.

 

NIK funkcijas ir:

1. Nodrošināt līdzdalību naftas darbos noteikto dalības procentu apjomā, kas palielina kopējos valsts ieņēmumus.

2. Nodrošināt līdzdalības daļu ar finansu resursiem.

3. Saņemt naudā vai naftas veidā valsts daļu.

4. Sekot naftas ieguves kompāniju darbībai un aizstāvēt valsts intereses. Piedalīties lēmumu pieņemšanā kopējā lemšanas procesā par naftas darbu operatorkompānijas darbību saskaņā ar sadarbības līgumu, kurš cita starpā nosaka arī balsošanas kārtību (piemēram, arī ar tikai 10% balsstiesībām bloķēt valstij nepieņemamus lēmumus par naftas ieguves procesu).

5. Apturēt ikgadējo darba plānu un budžeta apstiprināšanu balsojot "pret" gadījumos, kad tas neatbilst valsts interesēm.

6. Nepieļaut neracionālu (forsētu) ogļūdeņražu ieguvi.

7. Uzkrāt pieredzi un gatavot Latvijas speciālistus naftas rūpniecībai.

8. Ierosināt valsts pārvaldes institūcijām pilnveidot likumus un normatīvos aktus.

2. Sekas, ja NIK netiek izveidota

Vēsturiskā pieredze arābu zemēs un Dienvidamerikā parāda, ka gadījumā, kad starptautiskās naftas kompānijas gūst iespēju iegūt maksimālu peļņu sev, tās nerēķinās ar to valstu interesēm, kuru zemēs nafta atrodas. Naftas resursu apguves vadībai no valsts puses jāparedz: pārvērst nacionālos dabas resursus ilgstošā sabiedrības labumā, paredzot naftas resursu drošu, efektīvu un racionālu izmantošanu. Vienīgā iespēja, kā sagatavot vietējos speciālistus, kas nepieļautu to, ka starptautiskās naftas kompānijas izsaimniekotu Latvijas dabas bagātības - naftu, kuras krājumi ir ierobežoti un neatjaunosies, ir radīt vietējo naftas speciālistu loku, kas apgūst pieredzi NIK un turpmāk ļaus iesaistīt darbos arvien vairāk vietējo speciālistu .

Jo ilgāk atliek NIK izveidošanu, jo ilgāk ārzemju kompānijām nav biznesa partnera no Latvijas puses, kas pārstāvētu valsts komerciālās intereses pārvaldot valsts daļu, jo ilgāk ievērojama peļņas daļa, kas varētu palikt Latvijā, aizplūst uz ārzemēm.

Ja NIK netiek nodibināta, Latvija saņem tikai nodokļus un nodevas (bet neiegūst neto peļņu, kuru Latvijas vietā iegūst ārzemju kompānija). Jo mazāka ir līdzdalības daļa pirmajā kārtā, jo lielāku papildienākumu nesaņem Latvija.

3. Koncepcijas realizēšanai veicamie pasākumi

Ministru kabinets akceptējot valsts līdzdalību, nozīmē valsts daļas apsaimniekotāju. Šāds valsts daļas apsaimniekotājs varētu būt Valsts naftas ieguves kompānija, taču to izveido ar MK rīkojumu kā patstāvīgu uzņēmējsabiedrību tikai pēc komerciālas naftas atklāšanas, līdz tam NIK funkcijas veic LAA.

Lai nerastos interešu konflikts, naftas darbu uzraudzību veic Ekonomikas ministrija, nevis LAA.

3.1. Galvenie veicamie pasākumi

Lai realizētu koncepciju valsts līdzdalības daļas apsaimniekošanai nav nepieciešams dibināt jaunu uzņēmējsabiedrību līdz brīdim, kamēr tiek atrasta komerciāla naftas atradne. No brīža, kad atradums tiek pasludināts par komerciālu atradni, Ministru kabinets ar rīkojumu nosaka speciālu uzņēmējsabiedrību, kas nodarbosies ar valsts daļas apsaimniekošanu un, uzsākoties reālai naftas ieguvei, pāries uz pašfinansēšanos. Lai to realizētu nepieciešami sekojoši pasākumi:

1. tabula

Nr. Pasākums Laiks
1. akceptēt koncepciju vadības grupā, un noteikt valsts līdzdalības daļu 2000.g. janvāris
2. saskaņot koncepciju ar ministrijām, 2000.g. marts
3. MK akceptēt koncepciju un valsts līdzdalības daļu 2000.g. augusts
4. NIK darbības uzsākšana Latvijas Attīstības aģentūrā 2001.g.
1. biroja telpu un aprīkojuma iegāde
2. kvalificēta personāla nokomplektēšana un apmācība
5. NIK kā patstāvīgas uzņēmējsabiedrības izveidošana Pēc 2005.g.
(pēc komerciālas naftas atrašanas)
1. finansu līdzekļu izdalīšana NIK darbības uzsākšanai
2. izstrādāt NIK biznesa plānu
3. NIK statūtu izstrādāšana un apstiprināšana
4. MK rīkojums par NIK izveidi,
5. NIK reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā, un pilnvarnieku nozīmēšana

Kompānijas funkciju pildīšana un veidošana pirms un pēc naftas atklāšanas

2. tabula

Nr. Posmi Uzdevumi Statuss,
pk. laiks
1. No konkursa izsludināšanas NIK funkcijas pilda LAA, 2001. -
līdz naftas atklāšanai un licences saņemšana, kopdarbības 2004.g.
daudzuma noteikšanai (ziņojums līguma slēgšana un citi. 4 cilvēki.
par komerciālas atradnes atklāšanu).
2. No naftas atklāšanas un daudzuma Izveido NIK kā patstāvīgu pēc 2005.g.
noteikšanas līdz ieguves beigām uzņēmējsabiedrību: 12 cilvēki.
1) izstrādā statūtus, veic reģistrāciju
2) veic statūtos noteiktos uzdevumus.
Piem. Attīstības plānu izstrāde un
saskaņošana par ieguves tehnikas
uzstādīšanu, urbumu ierīkošanu u.c.

Sākuma posmā NIK funkcijas veiks LAA. Pēc ziņojuma par komerciālas atradnes atklāšanu MK ar rīkojumu izveido NIK ar juridisku statusu - valsts akciju sabiedrība. NIK valsts pilnvarnieku nozīmēs pārvaldošā institūcija.

Līdz naftas atklāšanai LAA finansējumu jānodrošina no valsts budžeta. No naftas atklāšanas brīža tiks uzsākta NIK veidošana. Dibināšanas izdevumi Ls 50 tūkst. būs jāsedz no valsts budžeta. Pēc darbības uzsākšanas NIK pāriet uz pašfinansēšanos. Reģistrēto pamatkapitālu un dibināšanas pamatkapitālu nosaka izstrādājot biznesa plānu.

Līdz patstāvīgas NIK uzņēmējsabiedrības izveidošanai tās funkcijas veic Latvijas Attīstības aģentūra, kam nepieciešams finansējums:

3.tabula

2001 g. 2002 g. 2003.g. 2004.g. 2005.g.
LAA 50 35 35 35 35
NIK dibināšanas izmaksas 50

Tādējādi līdz naftas ieguves uzsākšanas brīdim valstij būtu jāiegulda šajā pasākumā aptuveni Ls 240 tūkst., bet pēc komerciālas naftas atradnes atklāšanas jānodrošina kredīta saņemšana (10% līdzdalības gadījumā - vairāki desmiti miljoni USD pirmajā licencēšanas kārtā).

Nepieciešamība pēc kredīta var rasties tikai no brīža, kad naftas atradne ir novērtēta kā komerciāla. Šādos gadījumos par segumu kalpo komerciāli pierādītie naftas krājumi.

3.2. Secinājums

Pašreiz ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu uzraudzības funkcijas ar MK noteikumiem ir deleģētas LAA. Ja LAA tiek nodota valsts līdzdalības daļas apsaimniekošana, tad, lai novērstu interešu konfliktu, veicot vienlaicīgi komerciālu darbību un šīs darbības uzraudzību, pirms ogļūdeņražu izpētes un ieguves uzsākšanas, uzraudzību jānodod Ekonomikas ministrijai līdz brīdim, kad tiek izveidota speciāla naftas darbu uzraudzības institūcija. Tā kā Ekonomikas ministrijā nav nepieciešamo speciālistu, tad šī darba veikšanai būs nepieciešamas papildus divas štata vienības.

4. Nepieciešamie normatīvie akti

4.1. MK rīkojums par NIK izveidi.

4.2. Grozījumi MK 2000.gada 8.februāra 51.noteikumos "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi".

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Koncepcija "Latvijas valsts naftas ieguves kompānija (NIK)" Izdevējs: Ministru kabinets Veids: protokola izraksts Numurs: 37Pieņemts: 15.08.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 327/328, 20.09.2000.
10865
674
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)