Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
inistru kabineta rīkojums Nr.321
Rīgā 2005.gada 18.maijā (prot. Nr.30 33.§)
Par Rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu
1. Atbalstīt Rīcības plāna pārejai uz profesionālo militāro
dienestu (turpmāk - rīcības plāns) kopsavilkumā ietverto
risinājuma 1.variantu.
2. Noteikt Aizsardzības ministriju par atbildīgo institūciju
rīcības plānā noteikto rīcības virzienu un mērķu īstenošanā.
Minēto rīcības virzienu un mērķu īstenošanā Aizsardzības
ministrija, ja nepieciešams, ir tiesīga pieaicināt citas
ministrijas un valsts institūcijas.
3. Aizsardzības ministrijai tai piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros īstenot pāreju uz profesionālo militāro
dienestu.
4. Aizsardzības ministrijai izstrādāt un aizsardzības ministram
līdz 2006.gada 31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru
kabinetā informatīvo ziņojumu par rīcības plāna izpildi.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Aizsardzības ministra vietā - īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs
(Ministru kabineta
2005.gada 18.maija rīkojums Nr.321)
Rīcības plāna pārejai uz profesionālo militāro dienestu
kopsavilkums
Saskaņā ar Valdības deklarācijas par iecerēto darbību sadaļas "Aizsardzība" 4.punktu un Saeimā 2003.gada 13.novembrī apstiprināto Valsts aizsardzības koncepciju, kurā noteikta militārā dienesta profesionalizācijas nepieciešamība, kā arī Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija sēdes protokollēmumu "Par militārā dienesta profesionalizēšanu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta" Aizsardzības ministrija 2004.gada februārī iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu "Par atteikšanos no obligātā militārā dienesta un pāreju uz profesionālo militāro dienestu" un tam pievienotu tiesību akta projektu. Šobrīd Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi rīcības plāna projektu pārejai uz profesionālo militāro dienestu, nosakot pārejas veikšanai nepieciešamos pasākumus. Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācijas mērķi ir: - nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku atbilstību mūsdienu draudu situācijai; - nodrošināt Latvijas - Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts - gatavību kolektīvai aizsardzībai alianses ietvaros un lielākas Nacionālo bruņoto spēku operatīvās spējas un kaujas gatavību dalībai starptautiskajās operācijās. Izstrādājot pārejas uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem pamatprincipus, kā arī lai veicinātu jauniešu interesi un rekrutēšanu un nodrošinātu kvalitatīvu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, jāveic neatliekamu pasākumu komplekss, kas ietver: - Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra pilnveidošanu, apvienojot to ar Aizsardzības ministrijas Militārā dienesta iesaukšanas centru; - sociālā atbalsta programmu izstrādi; - Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstību; - Nacionālo bruņoto spēku aktīvās rezerves sistēmas izveidi; - Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību sistēmu pārskatīšanu; - normatīvās bāzes pārskatīšanu; - sabiedrības informēšanas stratēģijas īstenošanu. Lai veiktu pāreju uz profesionālo militāro dienestu, laikposmā līdz 2008.gadam valsts budžetā katru gadu jāparedz Aizsardzības ministrijai papildus vidēji trīs miljoni latu (1.tabula). 1.tabula. Plānotie nepieciešamie finanšu līdzekļi no 2005. līdz 2008.gadam (latos)*
* Sīkāks finanšu līdzekļu plānojums - rīcības plāna informatīvajā daļā. Nacionālo bruņoto spēku personāla pašreizējais un plānotais skaits atspoguļots 2.tabulā 2.tabula. Nacionālo bruņoto spēku personāla skaits
Problēmas risinājuma 1.variants Lai nodrošinātu ar dzīvojamo platību karavīrus, kuri rotācijas kārtībā dienesta interesēs tiks pārcelti uz citām vienībām, Aizsardzības ministrija plāno turpināt dzīvojamā fonda celtniecību, bet, lai radītu vienlīdzīgus apstākļus visiem karavīriem un novērstu potenciālu maldināšanu un ienākumu slēpšanu, plānots visiem karavīriem maksāt daļēju dzīvojamās telpas īres kompensāciju, sākot ar 2006.gada 1.janvāri. Šo pasākumu izmaksas iekļautas 1.tabulā un atsevišķi nodalītas 3.tabulā. Problēmas risinājuma 2.variants Alternatīvs variants ir - pārtraukt dzīvojamā fonda celtniecību un maksāt visiem profesionālā militārā dienesta karavīriem dzīvojamās telpas īres kompensāciju. Ņemot vērā inflāciju un cenu pieaugumu dzīvokļu tirgū, plānots, ka pakāpeniski pieaugs arī dzīvojamo telpu īres kompensācijas (4.tabula). Šajā gadījumā varētu uzskatīt, ka karavīriem pilnā apmērā tiek segtas dzīvojamo telpu īres izmaksas, taču, kā redzams tabulā, pirmajā gadā tas papildus prasītu divus miljonus latu. 3.tabula. Dzīvojamā fonda celtniecība un dzīvojamo telpu īres daļēja kompensācija profesionālā militārā dienesta karavīriem (latos) (Aizsardzības ministrijas piedāvātais variants)
4.tabula. Dzīvojamā fonda celtniecība un dzīvojamo telpu īres kompensācija profesionālā militārā dienesta karavīriem (latos) (alternatīvais variants)
Rīcības plānā noteiktie uzdevumi īstenojami Aizsardzības ministrijai piešķirtā valsts budžeta programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" finansējuma ietvaros.
Aizsardzības ministra vietā - īpašu uzdevumu ministrs
elektroniskās pārvaldes lietās J.Reirs
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|