Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.40 izraksts

Rīgā 2000.gada 29.augustā

36.§

Par Latvijas Nacionālo operu

Apspriešanā piedalījās: K.Pētersone, J.Krūmiņš, I.Labucka, G.Bērziņš, A.Berziņš

Nolēma:

1. Pieņemt zināšanai kultūras ministres K.Pētersones sniegto informāciju.

2. Akceptet iesniegtajā koncepcijas projektā ietverto problēmas risinājuma 2. variantu.

3. Kultūras ministrijai attiecīgi precizēt koncepcijas tekstu un iesniegt to Valsts kancelejā.

4. Kultūras ministrijai sagatavot un lidz 2001.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabineta Latvijas Nacionālās operas likumprojektu un likumprojektu "Grozījumi Kultūras institūciju likumā".

5. Valsts kancelejai konceptuālā jautājuma tekstu nosūtīt visiem ministriem un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.VEISMANE

Konceptuāls ziņojums "Par Latvijas Nacionālo operu"

I. Situācijas raksturojums

Latvijas Nacionālā opera (turpmāk tekstā - Opera) darbojas kopš 1919.gada un ir viena no svarīgākajām mākslas institūcijām Latvijā. Operas veiksmīga darbība liecina par valsts kultūras līmeni un ir valsts prestiža jautājums.

Operas darbības jautājums vairākkārt izskatīts Ministru kabinetā, risinot finansiālās problēmas, kas bija saistītas ar nepietiekamo valsts dotāciju Operas darbības nodrošināšanai un parādiem, kas radušies objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ. Ar likumu "Par valsts budžetu 2000.gadam" tika dzēsti Operas nodokļu parādi (27.pants), kā arī piešķirta papildus valsts dotācija Ls 305 tūkstoši apmērā, kas no valsts budžeta 2000.gadā kopā veido Ls 1 488 293.

1999.gada 26.oktobra Ministru Kabineta sēdē tika nolemts (Ministru Kabineta 1999.gada 26.oktobra sēdes protokols Nr. 57, 19š) uzdot Kultūras ministrijai izvērtēt Operas juridiskā statusa maiņas variantus un sagatavot attiecīgus priekšlikumus.

II. Problēmas izklāsts

Operas pašreizējais juridiskais statuss saskaņā ar nolikumu ir valsts budžeta iestāde (kultūras iestāde) un tā atrodas Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pakļautībā.

Saskaņā ar Klasifikatoru "Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā" (NACE) Operas veiktā saimnieciskā darbība (mākslinieciskā un literārā jaunrade un interpretācija, kultūras objektu darbība) klasificējama kā uzņēmējdarbība, kas ir pretrunā ar tās pašreizējo valsts budžeta iestādes statusu.

Likumā par budžetu kārtējam gadam piešķirto budžeta līdzekļu apjoms, tajā skaitā Operas saņemtie līdzekļi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi tiek sadalīti pa izdevumu pozīcijām, kas liedz Operas direktoram iespēju elastīgi rīkoties ar budžetu un patstāvīgi veikt līdzekļu pārdali starp izdevumu pozīcijām, atbilstoši objektīvām repertuāra vajadzībām.

Apgrūtināta ir Operas saimnieciskā darbība, sagatavojot jaunus uzvedumus, jo tā ir saistīta ar budžeta likuma apstiprināšanu un grozījumiem tajā, kas diemžēl nesakrīt ar Operas sezonas darbību un repertuāra grafiku. Piemēram, 2000.gada budžetā nav atļauta pamatlīdzekļu iegāde, kas pārsniedz Ls 50 vērtību, bet Operas orķestrim ir katastrofāli nolietojušies mežragi, kas apdraud šīs orķestra grupas darbu. Operai, pildot likumu par budžetu, nav tiesību iegādāties šos instrumentus, pirms nav izdarīti grozījumi likumā par budžetu. Tas traucē Operas orķestra darbu.

Valsts budžeta iestādes statusā Operā nodarbināto mākslinieku atalgojuma apmērs jānosaka saskaņā ar vienoto no valsts budžeta finansēto iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmu. Ja tiks izpildīta Finansu ministrijas norāde Operas nodarbināto darba samaksu noteikt saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 10.septembra noteikumiem Nr.351 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem", radīsies pretruna starp budžeta iestādēs strādājošiem paredzēto darba samaksas apjomu un Operas mākslinieku augsto kvalifikāciju un novērtējumu starptautiskajā tirgū.

Operas nolikuma jaunā redakcija (Ministru Kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumi Nr.48 Latvijas Nacionālās operas nolikums) paredz valsts budžeta iestādei netipiskas jaunas struktūras - Operas uzraudzības padomes izveidošanu, kuras kompetencē ir kontrolēt direktora darbību un raudzīties, lai Operas lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, pārbaudīt direktora iesniegto Operas budžeta projektu attiecīgajam saimnieciskajam gadam un Operas darbības programmas izpildi, Operas uzdevumu īstenošanu un piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Operas direktoram Operas ieņēmumu un izdevumu tāmes un repertuāra plāna apstiprināšanai, vispārīgo Operas darbības principu noteikšanai jāsaņem uzraudzības padomes akcepts.

III. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risinātas attiecīgās problēmas

Pastāvot finansējuma, nodarbināto zemā atalgojuma un saimnieciskā rakstura grūtībām, tiks kavēta augstvērtīga muzikālā un mākslinieciskā līmeņa uzturēšana, līdz ar to padarot neefektīvu esošo finansējuma ieguldījumu.

 

IV. Problēmas risinājums

Saskaņā ar 2000.gada 29.augusta Ministru kabineta sēdē nolemto (protokola izraksts Nr. 40, 36.§) Operai piemērots sekojošs juridiskā statusa risinājuma variants:

 

Pārveidot Operu par nacionālas nozīmes kultūras institūciju.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams pieņemt speciālu likumu, kā to nosaka Kultūras institūciju likuma 30.pants, paredzot:

1) Operai īpaša veida valsts kultūras iestādes, kas atrodas Kultūras ministrijas pārziņā, statusu, kuras kompetencē ir tādu valsts funkciju īstenošana, kas ir būtiskas visas valsts un sabiedrības dzīvē, taču to īstenošanu ekonomisku apsvērumu dēļ pilnībā nevar nodrošināt privātais sektors vai pašvaldība;

2) Latvijas Nacionālās operas attīstības nodrošināšanai nepieciešamos uzņēmējdarbības principus,

3) Operas vadītāja patstāvību Operas darba organizācijā noteikto rezultātu sasniegšanai; elastība resursu izmantošanā, kas ļauj izvairīties no neracionāliem izdevumiem un samazināt darbības izmaksas un palielināt darbības efektivitāti;

4) Operas darbības finansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumiem, kā arī pašu ieņēmumiem, tajā skaitā no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ziedojumiem, dāvinājumiem un ārvalstu palīdzības;

5) deleģēt Latvijas Nacionālās operas Uzraudzības padomei lemt par Operas darbinieku atalgojumu Operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros atbilstoši attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksas piedāvājumam tirgū.

V. Nepieciešamie tiesību akti:

Kultūras ministrija sagatavo un līdz 2001.gada 1.martam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Latvijas Nacionālās operas likumprojektu un likumprojektu "Grozījumi Kultūras institūciju likumā".

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Nacionālo operu 36.§ Izdevējs: Ministru kabinets Veids: protokola izraksts Numurs: 40Pieņemts: 29.08.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 318/320, 13.09.2000.
10614
674
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)