Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Minis­tru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bārenis - bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;

2) bez vecāku gādības palicis bērns - bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības;

3) audžuģimene - ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē;

4) atbalsta ģimene - ģimene, kas bērna aprūpē sniedz atbalstu citai ģimenei, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veiktu izvērtējumu par atbalsta nepieciešamību;

5) uzticības persona - persona, kas var sniegt atbalstu bērnam, kuram ir problēmas mācībās vai saskarsmē ar vienaudžiem vai ir nepieciešams cita veida atbalsts;

6) pajumte - dzīvošanai derīgā stāvoklī esoša apkurināma dzīvojamā telpa (mājoklis), kas atbilst būvniecības un sanitāro normu prasībām;

7) ārpusģimenes aprūpe - aprūpe, kas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē;

8) bērnu aprūpes iestāde - iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ;

9) patversme - bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

10) seksuāla vardarbība - bērna iesais­tīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

11) fiziska vardarbība - bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

12) emocionāla vardarbība - bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);

13) vecāku nolaidība - bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana;

14) ielas bērni - bērni, kuriem ir nepietiekama saikne ar ģimeni un kuri lielāko daļu laika pavada uz ielas vai citos bērna attīstībai nepiemērotos apstākļos."

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus "kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk, tas ir, personas, kuras izsludinātas" ar vārdiem "kuras saskaņā ar likumu izsludinātas".

3. 5.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes;";

papildināt daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) darba devēji."

4. Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses."

5. 12.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "paš­valdības sociālo palīdzību" ar vārdiem "un sociālajiem pakalpojumiem";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "dzīvei nepieciešamos materiālos apstākļus" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas".

6. Izteikt 19.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"19.pants. Informācija par bērna tiesībām un pienākumiem

(1) Izglītības iestādes, kurās īsteno vispārējās izglītības programmas, nodrošina iespēju katram bērnam apgūt pamatzināšanas par bērna tiesībām un pienākumiem."

7. Izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts nodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Kārtību, kādā apgūstamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un šo zināšanu saturu nosaka Ministru kabinets."

8. Papildināt 24.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieau­gušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes."

9. Papildināt 25.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "attīstību" ar vārdiem "un aizsargātu viņa veselību un dzīvību".

10. Papildināt 26.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atbalsta ģimene vai uzticības persona, pamatojoties uz trīspusēju vienošanos, kas noslēgta starp atbalsta ģimeni vai uzticības personu, pašvaldības sociālo dienestu un ģimeni, kurai nepieciešams atbalsts, sniedz atbalstu bērnam vai ģimenei."

11. 27.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "sociālās palīdzības dienests" ar vārdiem "sociālais dienests";

papildināt piekto daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc tam, kad pieņemts lēmums par bērna šķiršanu no ģimenes, nekavējoties informē par to pašvaldības sociālo dienestu vai pašvaldības deleģēto personu."

12. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

"29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt.

(2) Pēc jaundzimuša bērna mātes lūguma, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai pajumtes, māte uzņemama bērnu aprūpes iestādē kopā ar bērnu uz laiku, kamēr viņa baro bērnu ar krūti.

(3) Pašvaldības sociālais dienests pēc vecāku lūguma nodrošina ģimenei nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus, vai, ja nepieciešams, bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē, ja bērna veselības stāvokļa dēļ vecāki nevar viņu aprūpēt."

13. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru."

14. 33.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "viņa atrašanās vietu" ar vārdiem "vai pieņemt lēmumu par satikšanās aizliegšanu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "devusi rakstveida piekrišanu" ar vārdiem "pieņēmusi par to lēmumu".

15. 35.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldība sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina aizbildņu apmācību. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina bērnu un ģimenes lietu ministrs.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

16. Papildināt 36.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Audžuģimenei ir tiesības saņemt līdzekļus bērna uzturam. Šo līdzekļu apmērs nedrīkst būt mazāks par apmēru, kādu, pamatojoties uz Civillikuma 179.panta piekto daļu, noteicis Ministru kabinets."

17. 37.pantā:

izslēgt panta nosaukumā un tekstā vārdu "vispārējā" (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izslēgt pirmo daļu;

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Bērnu aprūpes iestādē bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu ievieto ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu, bet šā likuma 29.panta trešajā daļā minētajā gadījumā - normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtībā.

(4) Bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē (līdz trim mēnešiem) pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) priekšsēdētāja vienpersoniska lēmuma, pēc policijas rīkojuma vai pašvaldības sociālā dienesta atzinuma. Ja bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē pēc policijas rīkojuma, iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē par to vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.

(5) Bērnu aprūpes iestāde nedrīkst atteikties pieņemt bērnu īslaicīgā aprūpē, ja pēc palīdzības vēršas viņš pats vai viņa uzņemšanu prasa persona, kas konstatējusi, ka bērns palicis bez aprūpes. Par bērna uzņemšanu bērnu aprūpes iestādē tās vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) un pašvaldības sociālo dienestu.";

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Bērnu aprūpes iestāde var izveidot atsevišķas dzīvokļa tipa telpas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu."

18. 38.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"38.pants. Sociālās korekcijas izglītības un profilakses iestādes

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir iestādes, kurās tiek ievietoti bērni ar sociālās uzvedības novirzēm un kurās, ja nepieciešams, tiek piemēroti ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļi. Bērns ievietojams sociālās korekcijas izglītības iestādē, ja viņa uzvedības sociālā korekcija, viņam uzturoties dzīvesvietā, bijusi nesekmīga vai arī viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pirms 14 gadu vecuma sasniegšanas.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Profilakses iestādē policija īslaicīgi (ne ilgāk kā uz piecām dienām) ievieto bērnu šā likuma 60.pantā noteiktajos gadījumos."

19. Papildināt 39.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Bērnu aprūpes iestāde informē bērnu par viņa tiesībām un pienākumiem ārpusģimenes aprūpē.

(4) Bērnam, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē, jāievēro iestādes iekšējās kārtības noteikumi, saudzīgi jāizturas pret iestādes inventāru un materiālajām vērtībām."

20. 40.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu drīkst pārmeklēt.";

papildināt otro daļu pēc vārda "narkotiskās" ar vārdu "psihotropās".

21. Papildināt 41.panta pirmās daļas 1.punktu pēc vārda "narkotiskās" ar vārdu "psihotropās".

22. 42.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ja bērnam ir jāpabeidz izglītības iestāde vai ārstēšanās kurss" ar vārdiem "līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos sešus mēnešus pirms iestādes atstāšanas tās vadītājs bērnam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvojamo platību."

23. Aizstāt 43.panta pirmajā daļā vārdus "sniedz citu likumā paredzēto sociālo palīdzību" ar vārdiem "saskaņā ar Minis­tru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību".

24. Izteikt 45.panta nosaukumu, pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"45.pants. Citā ģimenē ievietota bērna aprūpes uzraudzība

(1) Par bērna ievietošanu citā ģimenē uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, vecāki vai aizbildnis nekavējoties paziņo šīs ģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai (pagasttiesai).

(2) Saņēmusi minēto informāciju, bāriņtiesa (pagasttiesa) izvērtē, vai šajā ģimenē bērns tiks pietiekami labi aprūpēts un vai persona, kura ir atbildīga par aprūpi, ir spējīga bērnu aprūpēt, un vai šāda ievietošana atbilst bērna interesēm. Pēc ģimenes izvērtēšanas bāriņtiesa (pagasttiesa) par to rakstveidā informē pašvaldības sociālo dienestu.

(3) Ja tiek atzīts, ka bērns šajā ģimenē netiek pienācīgi aprūpēts, bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) sadarbībā ar paš­valdības sociālo dienestu lemj par bērna turpmāko ārpusģimenes aprūpi."

25. 48.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likumu un likumu "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" bērnam nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

(4) Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Par bērna iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā vai smēķēšanā uzskatāma arī alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošana bērna rīcībā."

26. 49.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"49.pants. Bērna aizsardzība no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas";

papildināt pirmo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Bērns nedrīkst lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās un citas apreibinošas vielas.";

papildināt pirmo daļu pēc vārda "narkotisko" ar vārdu "psihotropo";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu nodošanu bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšanu, ka šīs vielas kļuvušas bērnam brīvi pieejamas, par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošas vielas, bērna iesaistīšanu šādu vielu lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības.";

papildināt trešo daļu pēc vārda "psiho­tropo" ar vārdu "toksisko".

27. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Bērns un spēles, filmas, plašsaziņas līdzekļi

(1) Aizliegts bērnam demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt rotaļlietas un videoierakstus, datorspēles, laikrakstus, žurnālus un cita veida publikācijas, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai.

(2) Bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas.

(3) Lai aizsargātu bērna tiesības, ierobežojumus radio un televīzijas programmās nosaka Radio un televīzijas likums.

(4) Bērnam aizliegts atrasties vietās, kur izgatavo vai demonstrē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus.

(5) Bērnu aizliegts iesaistīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanā, izplatīšanā un demonstrēšanā.

(6) Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas un reklāmas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

(7) Bērnam, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, aizliegts mācību laikā bez izglītības iestādes administrācijas rakstveida atļaujas un nakts laikā atrasties interneta zālēs, datorsalonos, interneta kafejnīcās un citās tamlīdzīgās vietās, kur par maksu sniedz interneta un datorspēļu pakalpojumus. Konkrēto laiku nosaka pašvaldības.

(8) Saskaņā ar likumu "Par izlozēm un azartspēlēm" bērnam nedrīkst būt pieejamas spēļu zāles un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs.

(9) Datorspēļu izplatīšanas noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(10) Par šajā pantā minēto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības."

28. Izteikt 55.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts un pašvaldība palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā un nodrošina viņam izglītību, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem.

(3) Bērns ar īpašām vajadzībām, kura aprūpi ģimene nevar nodrošināt, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ņemams pilnā valsts vai pašvaldības aprūpē."

29. Papildināt 57.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Katram bērnam ir tiesības vērsties ar iesniegumu bērna tiesību aizsardzības institūcijās. Šī sarakste nav cenzējama. Iestādes vadītājs nodrošina, lai iesniegums nekavējoties tiktu nosūtīts adresātam."

30. Aizstāt 59.panta pirmās daļas 5.punktā skaitli "15" ar skaitli "16".

31. 60.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdu "3. - 6.punktā" ar vārdiem "pirmajā daļā";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija:

1) šā likuma 59.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, un šā likuma 59.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam;

2) šā likuma 59.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai (pagasttiesai) un pašvaldības sociālajam dienestam.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja policijā nogādātajam bērnam nepieciešama medicīniskā palīdzība, policija organizē bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē un pārliecinās, ka bērns tajā tiek uzņemts vai viņam tiek sniegta ambulatorā ārstnieciskā palīdzība."

32. Papildināt 61.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) apstiprina programmu bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu."

33. Izteikt 63.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodrošina veselības mācības satura obligātu iekļaušanu vispārējās izglītības programmās;".

34. Izteikt 64.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un citām atbildīgajām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu, un koordinē šīs programmas īstenošanu;".

35. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

"65.pants. Bērnu un ģimenes lietu ministra un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetence

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrs:

1) apstiprina ikgadējo valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai un jaunatnes politikas valsts programmu;

2) koordinē valsts un pašvaldību institūciju sadarbību to kompetencē esošajos bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jautājumos;

3) nodrošina bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitātes novērtēšanu, analīzi un priekšlikumu sagatavošanu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

4) nodrošina ikgadējā pārskata sagatavošanu par bērnu stāvokli valstī un iesniedz to Saeimai un Ministru kabinetam;

5) atbild par valdības apstiprināto pro­grammu īstenošanu;

6) bez īpaša pilnvarojuma ved sarunas par starptautisku līgumu noslēgšanu un saskaņo to tekstu;

7) vada Ministru kabineta izveidotās Bērna tiesību aizsardzības komisijas darbu.

(2) Bērnu un ģimenes lietu ministrija:

1) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

2) piedalās sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas projekta izstrādāšanā bērna un ģimenes tiesību jomā;

3) piedalās bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu alternatīvās aprūpes politikas projekta izstrādāšanā;

4) organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

5) pārrauga un metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu bērna tiesību aizsardzības jomā;

6) pārrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" VII un VIII nodaļā);

7) sniedz metodisku palīdzību bērna tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

8) sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

9) informē sabiedrību par bērna tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starp­tautisko tiesību principiem šajā jomā."

36. Izteikt 65.1 panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, uzliek administratīvo sodu vai ierosina, lai attiecīgā institūcija vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības."

37. Papildināt likumu ar 65.2 pantu šādā redakcijā:

"65.2 pants. Valsts cilvēktiesību biroja kompetence

Valsts cilvēktiesību birojs:

1) informē sabiedrību par bērna tiesībām;

2) izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem;

3) iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu."

38. 67.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "ar tiesas spriedumu" ar vārdiem "ar tiesas nolēmumu";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos pašvaldība par sociālo pakalpojumu sniegšanu norēķinās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā."

39. 71.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Aizliegts izplatīt personiski iegūto informāciju par bērnu, kurš kļuvis par nozieguma upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, kā arī tādu informāciju, kura bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Aizliegts intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, kad bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs attiecīgajā kriminālprocesā."

40. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

"72.pants. Bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība

(1) Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītāji un darbinieki, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumu un tādu pasākumu organizatori, kuros piedalās bērni, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas par izdarītajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības.

(3) Par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas:

1) kuras pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus;

2) kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu;

3) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

4) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas;

5) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, pieprasāma informācija par viņu iepriek­šējo darbību, kompetenci un pieredzi.

(5) Pieņemot darbā šā panta ceturtajā daļā minētās personas, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību.

(6) Darbinieks vai iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka šā panta ceturtajā daļā minētās personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs attiecīgos darbiniekus atstādina no amata (no pienākumu pildīšanas) līdz lietas apstākļu noskaidrošanai. Darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku vai iestādes vadītāju, ja to uz pamatotu aizdomu pamata par bērna tiesību iespējamiem pārkāpumiem pieprasa bērnu un ģimenes lietu ministrs."

41. Izteikt 73.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai (pagasttiesai) vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību."

42. Papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 12.panta ceturtajā daļā, 20.panta pirmajā daļā, 30.panta pirmajā daļā un 50.panta devītajā daļā paredzētos noteikumus.

11. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūnijam ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 2.decembra noteikumi Nr.348 "Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu"."

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 17.martā.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 1.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2005.gada 15.aprīli.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 17.03.2005.Stājas spēkā: 15.04.2005.Tēma:  Bērnu un ģimenes tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 52 (3210), 01.04.2005.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
104824
15.04.2005
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva