Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 16. decembra noteikumus Nr. 713 "Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 309

Rīgā 2000.gada 5.septembrī (prot. Nr. 41, 25.§)

Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 8.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka dzīvnieku pārvadāšanas kārtību un labturības prasības dažādu sugu dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzekļos, kā arī dzīvnieku īpašnieka un pārvadātāja tiesības un pienākumus pārvadāšanas laikā.

2. Pārvadāšana ir dzīvnieku pārvietošana ar transportlīdzekli, arī dzīvnieku ielādēšana un izlādēšana.

3. Uz dzīvnieku pārvadāšanu nekomerciāliem nolūkiem, individuālu dzīvnieku pārvadāšanu, ja pārvadāšanas laikā par to rūpējas īpašnieks vai pārvadātājs, mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšana, ja tos pavada to īpašnieks privātos ceļojumos, kā arī uz dzīvnieku pārvadāšanu, ja attālums no izbraukšanas vietas līdz galapunktam ir mazāks par 50 kilometriem, attiecas tikai šo noteikumu I un II nodaļā noteiktās prasības, izņemot 7., 8., 9. un 10.punktu.

4. Šo noteikumu valsts uzraudzību un kontroli atbilstoši savai kompetencei veic Valsts veterinārais dienests un Sanitārā robežinspekcija (turpmāk - kontrolējošās institūcijas).

II. Dzīvnieku pārvadāšanas kārtība

5. Pārvadājot dzīvniekus Latvijas teritorijā, nepieciešami šādi veterinārie dokumenti:

5.1. suņiem un kaķiem - vakcinācijas apliecība;

5.2. lauksaimniecības dzīvniekiem - veterinārā apliecība.

6. Ievedot dzīvniekus Latvijas teritorijā vai izvedot no tās, nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts.

7. Ja dzīvnieku pārvadāšanas ilgums no izbraukšanas vietas līdz galapunktam pārsniedz astoņas stundas:

7.1. pārvadātājs sastāda maršruta plānu (1.pielikums) un ne vēlāk kā divas dienas pirms paredzamās pārvadāšanas iesniedz to saskaņošanai Valsts veterinārā dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) veterinārajā pārvaldē (turpmāk - veterinārā pārvalde);

7.2. veterinārā pārvalde pēc maršruta plāna saskaņošanas izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu.

8. Veterinārā pārvalde izsniedz dzīvnieku pārvadātājam saskaņotu maršruta plānu ne vēlāk kā dienu pirms paredzētās pārvadāšanas.

9. Maršruta plāna oriģinālu dzīvnieku pārvadātājs glabā visu dzīvnieku pārvadāšanas laiku un pēc pārvadāšanas nodod to veterinārajā pārvaldē, kura izsniegusi veterināro (veselības) sertifikātu. Veterinārā pārvalde maršruta plāna oriģinālu glabā ne mazāk kā gadu.

10. Maršruta plāna kopiju dzīvnieku pārvadātājs glabā ne mazāk kā divus mēnešus pēc pārvadāšanas.

11. Pārvadājamiem dzīvniekiem jābūt:

11.1. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētiem un apzīmētiem;

11.2. pārvadāšanas laikā identificējamiem.

12. Izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieku pārvadāšanu un šo noteikumu pārkāpumu novēršanu, sedz dzīvnieku pārvadātājs.

13. Kontrolējošās institūcijas transportlīdzekli ar dzīvnieku kravu drīkst apturēt, ja:

13.1. krava tiek pakļauta veterinārajai un muitas kontrolei;

13.2. tas nepieciešams dzīvnieku labturībai;

13.3. ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimību.

14. Atzinumu par muitas robežkontroles punktā veikto veterināro kontroli dzīvnieku pārvadātājs saņem nekavējoties pēc kontroles pabeigšanas.

15. Kontrolējošās institūcijas par šo noteikumu pārkāpumu, pieņemto lēmumu un lēmuma pārsūdzības kārtību ziņo:

15.1. dzīvnieku nosūtītājas valsts veterinārajam dienestam;

15.2. dzīvnieku nosūtītājam;

15.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ja tiek apdraudēti savvaļas sugu dzīvnieki.

16. Ja streiku dēļ vai citās neparedzētās situācijās dzīvnieku pārvadāšana tiek aizkavēta ilgāk par divām stundām, pārvadātājs nodrošina dzīvnieku aprūpi un, ja nepieciešams, to izmitināšanu valsts muitas robežkontroles punktā, caur kuru ir atļauts pārvadāt dzīvnieku kravas, vai ārpus tā - novietnē, kas ir saskaņota ar attiecīgo veterināro pārvaldi.

III. Labturības prasības dažādu sugu dzīvnieku pārvadāšanai

17. Dzīvnieki pārvadāšanas laikā atrodas dzīvnieku kopēja uzraudzībā, izņemot gadījumus, ja:

17.1. dzīvniekus pārvadā konteinerā ar atbilstošu ventilāciju un nodrošina tos ar barību un ūdeni;

17.2. pārvadātājs pats izpilda dzīvnieku kopēja pienākumus;

17.3. pārvadātājs nolīdzis dzīvnieku kopēju dzīvnieku aprūpei apstāšanās vietā, lai dzīvniekus atpūtinātu, barotu vai dzirdinātu.

18. Dzīvnieku kopējam ir šādi pienākumi:

18.1. uzraudzīt, kopt un barot dzīvnieku;

18.2. ik pēc 12 stundām slaukt laktējošus mājdzīvniekus;

18.3. saskaņā ar valsts veterinārā inspektora vai sanitārā robežinspektora norādījumiem izvākt no transportlīdzekļa dzīvnieku līķus, pakaišus un izkārnījumus.

19. Nedrīkst pārvadāt klīniski slimus vai ievainotus dzīvniekus, izņemot šādus gadījumus:

19.1. dzīvniekam ir nelieli ievainojumi vai nenozīmīga saslimšana, kas neizraisa komplikācijas brauciena laikā;

19.2. saskaņā ar Valsts veterinārā dienesta izsniegtu atļauju tiek pārvadāti zinātniskiem pētījumiem paredzēti dzīvnieki.

20. Ja pārvadājuma laikā dzīvnieks tiek ievainots vai saslimst:

20.1. tam sniedz kvalificētu veterinārmedicīnisko aprūpi;

20.2. to nosūta uz kautuvi, nodrošinot apstākļus, kas nerada tam ciešanas;

20.3. ja nepieciešams, to nokauj, neradot tam ciešanas.

21. Pārvadājuma laikā dzīvniekiem nodrošina apstākļus, lai tie varētu piecelties dabiskā stāvoklī un lai pasargātu tos no ievainojumiem transportlīdzekļa kustības laikā, kā arī ierīko tiem guļasvietu.

22. Pārvadājot dzīvniekus nošķir:

22.1. pa sugām, izņemot gadījumus, ja pārvadā saradušus dzīvniekus, kuru izšķiršana rada tiem satraukumu;

22.2. pēc vecuma (ja attiecīgās sugas pārstāvji ir agresīvi viens pret otru), izņemot gadījumus, ja pārvadā dzīvnieku mātītes ar mazuļiem;

22.3. pēc dzimuma, ja pārvadājamai sugai iespējams to noteikt;

22.4. savstarpēji, ja tie ir vīriešu kārtas vaislas dzīvnieki, kas ir agresīvi viens pret otru.

23. Transportlīdzeklī dzīvniekus:

23.1. izvieto tā, lai pārvadātājam un dzīvnieku kopējam nodrošinātu pieeju dzīvniekiem;

23.2. nedrīkst izvietot blakus barības krājumiem.

24. Dzīvniekus ielādē iztīrītos un dezinficētos transportlīdzekļos.

25. Transportlīdzekļos, kuros pārvadā dzīvniekus:

25.1. nodrošina apstākļus, lai pasargātu dzīvniekus no nelabvēlīgas klimatisko apstākļu ietekmes;

25.2. ierīko ventilāciju, lai novērstu kondensācijas ūdens un dzīvnieku veselībai kaitīgo gāzu uzkrāšanos, un apmierina pārvadājamās dzīvnieku sugas fizioloģiskās vajadzības pēc gaisa;

25.3. ierīko riņķus vai šķērsbaļķus tādā augstumā, lai nodrošinātu mājas viennadžu, govju, aitu un kazu piesiešanu un pārvadāšanas laikā dzīvniekiem nebūtu iespējams no tiem gūt ievainojumus;

25.4. iekšējām virsmām jābūt gludām, viegli tīrāmām un mazgājamām, dezinficējamām un ūdensnecaurlaidīgām, izgatavotām no tāda materiāla, kas nesatur dzīvnieku veselībai vai dzīvībai bīstamas vielas;

25.5. grīdai jābūt izturīgai, lai izturētu pārvadājamo dzīvnieku svaru, no neslidena materiāla un vietās, kur izvietoti dzīvnieki, nosegtai ar pakaišiem tādā daudzumā, lai tie uzsūktu mitrumu;

25.6. ierīko apgaismojumu, lai varētu identificēt dzīvniekus un novērtēt to veselības stāvokli.

26. Uz transportlīdzekļa redzamā vietā jābūt:

26.1. zīmei zaļā krāsā uz gaiša pamata ar norādi, ka tajā ir dzīvnieki (2.pielikums). Zīmes izmēriem jābūt ne mazākiem kā 10 x 15 cm;

26.2. zīmei ar uzrakstu "Bīstami dzīvnieki", ja pārvadā niknus vai agresīvus dzīvniekus.

27. Uz konteinera novieto zīmi sarkanā vai melnā krāsā uz gaiša pamata ar norādi "Konteinera vertikālā pozīcija" (3.pielikums). Zīmes izmēriem jābūt ne mazākiem kā 10 x 15 cm.

28. Konteineros, kuros pārvadā dzīvniekus:

28.1. nodrošina sugai atbilstošu kustību brīvību un ventilāciju;

28.2. nodrošina brīvu pieeju dzīvniekiem kopšanas, identificēšanas un veselības stāvokļa novērtēšanas laikā;

28.3. jābūt gludām iekšējām virsmām, kā arī ūdensnecaurlaidīgai, neslidenai un izturīgai grīdai.

29. Konteinerus, ja nepieciešams, aprīko ar ierīcēm to piestiprināšanai.

30. Dzīvnieku pārvadāšanai ar autotransportu izmanto specializētos transportlīdzekļus vai transportlīdzekļus, kuri ir aprīkoti ar jumta pārsegu, kas pasargā dzīvniekus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem.

31. Ar ūdenstransportu ir atļauts pārvadāt dzīvniekus uz atklāta klāja, ja tie ir ievietoti konteineros, kas pasargā dzīvniekus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem.

32. Pārvadājot dzīvniekus ar ūdenstransportu:

32.1. starp konteineriem ierīko pārejas, kuru platums nodrošina brīvu pieeju dzīvniekiem;

32.2. visās ūdenstransportlīdzekļa daļās, kur ir izvietoti dzīvnieki, ierīko kanalizācijas sistēmu, lai nodrošinātu netīrā ūdens, mēslu un vircas aizvadīšanu un nepieļautu to noteci apkārtējā vidē;

32.3. iekārto vietu, kur, ja nepieciešams, nošķir un izvieto slimus vai ievainotus dzīvniekus.

33. Ja dzīvnieki, kurus pārvadā ar ūdenstransportu, atrodas autotransportlīdzeklī:

33.1. autotransportlīdzekli piestiprina pie ūdenstransportlīdzekļa klāja;

33.2. uz ūdenstransportlīdzekļa segtā klāja ierīko ventilāciju, kas nepārtraukti pievada svaigu gaisu, novērš kondensācijas ūdens un dzīvnieku veselībai kaitīgo gāzu uzkrāšanos.

34. Pārvadājot dzīvniekus ar gaisa transportu:

34.1. nodrošina gaisa temperatūru, kas atbilst dzīvnieku dabiskajiem dzīves apstākļiem;

34.2. nodrošina to pasargāšanu no krasām gaisa spiediena svārstībām.

35. Ūdenstransportlīdzeklī vai gaisa transportlīdzeklī, ar kuru pārvadā dzīvniekus, jābūt saskaņā ar veterinārās pārvaldes ieteikumiem komplektētiem instrumentiem dzīvnieku nokaušanai (ja rodas šāda nepieciešamība).

36. Pārvadājot dzīvniekus ar dzelzceļa transportu, izmanto specializētos vagonus dzīvnieku pārvadāšanai vai slēgtus vagonus, kas piemēroti braukšanai ar lielu ātrumu un kuriem ir ventilācijas lūkas vai piespiedu ventilācijas sistēma, kas novērš kondensācijas ūdens un dzīvnieku veselībai kaitīgo gāzu uzkrāšanos.

IV. Labturības prasības mājas viennadžu un pārnadžu pārvadāšanai

37. Mājas viennadžus:

37.1. pārvadā individuāli atsevišķos transportlīdzekļa nodalījumos, kuri ir nostiprināti tā, lai novērstu to apgāšanos vai sasvēršanos;

37.2. pārvadā grupās, ja dzīvnieki viens otru neapdraud un tiem nav apkaltas pakaļkājas;

37.3. nedrīkst pārvadāt vairākstāvu transportlīdzekļos.

38. Mājas viennadžiem pārvadāšanas laikā uzliek apaušus, izņemot neiejātus, neiebrauktus kumeļus un dzīvniekus, kurus pārvadā individuāli sprostos.

39. Nedrīkst pārvadāt mājas viennadžus vai pārnadžus, ja:

39.1. pārvadāšanas laikā tie var dzemdēt;

39.2. pēc dzemdībām nav pagājušas 48 stundas;

39.3. jaundzimušajiem nav pilnīgi sažuvusi naba.

40. Mājas viennadžu, govju, aitu un kazu piesiešanai lieto līdzekli, kas ir izturīgs un tādā garumā, kas netraucē dzīvniekam apgulties, piecelties, uzņemt barību un ūdeni, kā arī nepieļauj iespēju nožņaugties vai gūt ievainojumus.

41. Govis, aunus un kazas pārvadāšanas laikā nedrīkst piesiet aiz ragiem vai deguna riņķa.

42. Ielādējot transportlīdzeklī un izlādējot no tā mājas pārnadžus un viennadžus:

42.1. izmanto tiltiņus, rampas un pārejas, kuru pamata segums nav slidens un sānu malas ir norobežotas ar šķērssienām;

42.2. tos nedrīkst celt, vilkt aiz galvas, ragiem, kājām, astes, vilnas vai ar mehāniskiem līdzekļiem;

42.3. elektriskās strāvas steku drīkst izmantot kā galējo dzīvnieku dzīšanas palīglīdzekli.

43. Pārvadājuma ilgums, pārvadājot mājas viennadžus un pārnadžus ar autotransportu, ūdenstransportu vai dzelzceļa transportu, nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, izņemot gadījumus, ja attiecīgie transportlīdzekļi atbilst šādām prasībām:

43.1. tajos ir ierīkotas dzīvnieku gulēšanai piemērotas vietas, kas klātas ar izkārnījumus uzsūcošiem pakaišiem pietiekamā daudzumā;

43.2. tie ir apgādāti ar pietiekamu pārvadājamai dzīvnieku sugai atbilstošu barības daudzumu. Barībai jābūt aizsargātai pret apkārtējās vides ietekmi, kā arī nav pieļaujama tās saskare ar izkārnījumiem un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai bīstamām vielām;

43.3. tie ir iekārtoti, lai nodrošinātu brīvu pieeju dzīvniekiem to inspicēšanas, barošanas vai dzirdināšanas laikā;

43.4. tajos ierīkota ventilācija, kas darbojas pārvadāšanas un apstāšanās laikā un nodrošina nepiesārņota gaisa cirkulāciju;

43.5. tajos ir pārvietojami paneļi atsevišķu nodalījumu izveidošanai atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajām pārvadājamo dzīvnieku ielādēšanas blīvuma prasībām;

43.6. tajos ir ierīkota stacionāra vai pārvietojama ūdens padeves sistēma, kas nodrošina pievienošanos ūdens krāniem dzīvnieku pārvadāšanas pārtraukumu laikā, izņemot gadījumus, ja pārvadā cūkas, kurām dzeramais ūdens pieejams visa brauciena laikā. Ūdens padeves sistēmu aprīko ar dzirdināmajiem traukiem (nipeļiem, kausiem, silēm), kas piemēroti pārvadājamai dzīvnieku sugai, un novieto vietās, kur tie nevar radīt dzīvniekam ievainojumus.

44. Pārvadājot mājas viennadžus un pārnadžus ar autotransportu ilgāk par astoņām stundām, tajā:

44.1. ievieto dzīvnieku barības izdalīšanas inventāru, kuru mazgā pirms un pēc dzīvnieku barošanas un dezinficē pēc dzīvnieku pārvadāšanas. Inventāram jābūt izgatavotam no materiāla, kas nevar radīt ievainojumus, un to novieto no dzīvniekiem nodalītās vietās;

44.2. izveido ventilācijas sistēmu, ņemot vērā brauciena apstākļus un tā ilgumu, transportlīdzekļa veidu (slēgts vai vaļējs), apkārtējās vides un transportlīdzekļa iekšienē radušos apstākļus pārvadājuma laikā, kā arī pārvadājamās dzīvnieku sugas specifiskās fizioloģiskās vajadzības un dzīvnieku ielādēšanas blīvumu.

45. Ventilācijas sistēma var būt:

45.1. piespiedu, kuras ierīkošanu saskaņo ar Valsts veterināro dienestu;

45.2. aprīkota ar mikroklimatu reģistrējošu ierīci, kas transportlīdzekļa iekšienē nodrošina temperatūru no 5°C līdz 30°C.

46. Pārvadājot cūkas ilgāk par astoņām stundām ar autotransportu, to:

46.1. aprīko ar cisternām vai tilpnēm ūdens krājumu glabāšanai;

46.2. aprīko ar ierīcēm ūdens līmeņa noteikšanai;

46.3. pārvadāšanas laikā regulāri papildina ar ūdeni;

46.4. tīra, mazgā un dezinficē pēc katras pārvadāšanas reizes;

46.5. aprīko ar ierīcēm, lai nodrošinātu ūdens padevi cūkām visa brauciena laikā.

47. Dzīvniekiem, kurus pārvadā ar autotransportu ilgāk par astoņām stundām, nodrošina šādus dzirdināšanas un barošanas intervālus, kā arī pārvadājuma ilgumu un atpūtas periodu:

47.1. neatšķirtiem teļiem, jēriem, kazlēniem, kumeļiem un sivēniem, kuri pārtiek no mātes piena, - pēc katra deviņas stundas ilga pārvadāšanas perioda nodrošina ne mazāk kā stundu ilgu atpūtu, kuras laikā minētie dzīvnieki tiek baroti un dzirdināti;

47.2. pārvadājot cūkas, pārvadājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas;

47.3. pārvadājot mājas viennadžus, pārvadājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas. Šajā laikposmā ik pēc astoņām stundām dzīvniekiem nodrošina barību un ūdeni;

47.4. pārvadājot citu sugu un vecuma dzīvniekus, - pēc katra 14 stundas ilga pārvadāšanas perioda atpūtina ne mazāk kā stundu, baro un dzirdina.

48. Mājas viennadžus un pārnadžus pēc pārvadāšanas ar autotransportu atpūtina ne mazāk kā 24 stundas, kuru laikā tos baro un dzirdina.

49. Dzīvniekiem, kurus pārvadā ar dzelzceļa transportu ilgāk par astoņām stundām, nodrošina šādus dzirdināšanas un barošanas intervālus, kā arī pārvadājuma ilgumu:

49.1. neatšķirtus teļus, jērus, kazlēnus, kumeļus un sivēnus, kuri pārtiek no mātes piena, baro un dzirdina pēc katra deviņas stundas ilga pārvadāšanas perioda;

49.2. pārvadājot cūkas, pārvadājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas;

49.3. pārvadājot mājas viennadžus, pārvadājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 24 stundas. Šajā laikposmā tiem ik pēc astoņām stundām nodrošina barību un ūdeni;

49.4. citu sugu un vecuma dzīvniekus baro un dzirdina pēc katra 14 stundas ilga pārvadāšanas perioda.

50. Dzīvniekiem, kurus pārvadā ar ūdenstransportu ilgāk par astoņām stundām, nodrošina šādus dzirdināšanas un barošanas intervālus:

50.1. neatšķirtus teļus, jērus, kazlēnus, kumeļus, sivēnus, kuri pārtiek no mātes piena, baro un dzirdina pēc katra deviņas stundas ilga pārvadāšana perioda;

50.2. cūkas nodrošina ar ūdeni visu pārvadāšanas laiku;

50.3. mājas viennadžus baro un dzirdina pēc katra astoņas stundas ilga pārvadāšanas perioda;

50.4. citu sugu un vecuma dzīvniekus baro un dzirdina pēc katra 14 stundu ilga pārvadāšanas perioda.

51. Šo noteikumu 47., 49. un 50.punktā noteikto pārvadājuma ilgumu var pagarināt, ja līdz dzīvnieku nosūtīšanas galapunktam ir atlicis ceļaposms, ko var veikt divās stundās.

52. Mājas viennadžus, govis, aitas un kazas transportlīdzeklī piesien ar skatu vienam pret otru vai vešanas virzienā, izņemot gadījumus, ja pārvadā:

52.1. individuāli sprostos;

52.2. neiejātus, neiebrauktus kumeļus.

53. Pārvadājot mājas viennadžus un pārnadžus, ievēro šo noteikumu 4.pielikumā noteikto ielādēšanas blīvumu.

V. Labturības prasības mājputnu, trušu, kaķu, suņu un citu zīdītāju, kā arī putnu, mugurkaulnieku un aukstasiņu dzīvnieku pārvadāšanai

54. Mājputniem un trušiem brauciena laikā barība un ūdens nav nepieciešams, ja brauciens ilgst mazāk par 12 stundām.

55. Visu sugu mājputnu cāļiem barība nav nepieciešama, ja brauciens ilgst mazāk par 24 stundām un tiek pārvadāti cāļi, kuru vecums nepārsniedz 72 stundas.

56. Pārvadājot mājputnus, ievēro šo noteikumu 4.pielikumā noteikto ielādēšanas blīvumu.

57. Pārvadājot suņus un kaķus, tos baro ne retāk kā pēc katrām 24 stundām un dzirdina ne retāk kā pēc katrām 12 stundām.

58. Pārvadājot suņus, kaķus un trušus, paredz pārvadāšanai nepieciešamo platību saskaņā ar veterinārās pārvaldes ieteikumiem.

59. Pārvadājot citus zīdītājus un putnus:

59.1. nav atļauts lietot nomierinošus līdzekļus, izņemot gadījumus, ja tos lieto veterinārārsta uzraudzībā;

59.2. līdzi jābūt dzīvnieka īpašnieka detalizētai instrukcijai par aprūpes prasībām pārvadājamai dzīvnieku sugai;

59.3. pirms pārvadāšanas dzīvniekus pakāpeniski pieradina pie attiecīgiem apstākļiem;

59.4. konteineros nodrošina pārvadājamai sugai atbilstošu ventilāciju (noteikta izmēra atveres konteinera sienās, kas nodrošina pietiekamu gaisa apmaiņu);

59.5. ventilācijas atverēm jābūt tādā diametrā, lai pasargātu dzīvniekus no traumu gūšanas;

59.6. nodrošina puskrēslu putniem.

60. Pārējos mugurkaulniekus un aukstasiņu dzīvniekus drīkst pārvadāt konteineros, brauciena laikā nodrošinot to fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu platību, ventilāciju, temperatūru, ūdeni un skābekli.

VI. Noslēguma jautājums

61. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 5. septembra
noteikumiem Nr. 309

Maršruta plāns

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 5. septembra
noteikumiem Nr. 309

Transportlīdzekļa zīme "Dzīvi dzīvnieki"

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 5. septembra
noteikumiem Nr. 309

Zīme "Konteinera vertikālā pozīcija"

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 5.septembra
noteikumiem Nr. 309

Pārvadājamo dzīvnieku ielādēšanas blīvums

1. Pārvadājot mājas viennadžus ar dzelzceļa transportu, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

Dzīvnieku kategorija Platība vienam dzīvniekam (m2)
1.1. pieauguši zirgi 1,75 (0,7 m×2,5 m)*
1.2. jaunzirgi (6-24 mēnešus veci) (pārvadājuma ilgums līdz 48 stundām) 1,2 (0,6 m×2 m)
1.3. jaunzirgi (6-24 mēnešus veci) (pārvadājums ilgāks par 48 stundām) 2,4 (1,2 m × 2 m)
1.4. poniji (skausta augstums līdz 144 cm) 1 (0,6 m × 1,8 m)
1.5. kumeļi (0-6 mēnešus veci) 1,4 (1 m × 1,4 m)

Piezīmes. Noteikto platību drīkst palielināt pieaugušiem zirgiem un ponijiem līdz 10 %, jaunzirgiem un kumeļiem - līdz 20 %, ņemot vērā dzīvnieka svaru, izmērus, fizisko kondīciju, meteoroloģiskos apstākļus, pārvadājuma ilgumu.

* Vagona standarta platums ir 2,6-2,7 m.

2. Pārvadājot ar dzelzceļa transportu govis, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Dzīvnieku kategorija Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
2.1. mazi teļi 55 0,30-0,40
2.2. vidēji lieli teļi 110 0,40-0,70
2.3. lieli teļi 200 0,70-0,95
2.4. vidēji lielas govis 325 0,95-1,30
2.5. lielas govis 550 1,30-1,60
2.6. ļoti lielas govis 700 un vairāk > 1,60

Piezīme. Noteikto platību drīkst palielināt, ņemot vērā dzīvnieka svaru, lielumu, fizisko kondīciju, meteoroloģiskos apstākļus, pārvadājuma ilgumu.

3. Pārvadājot ar dzelzceļa transportu kazas un aitas, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Dzīvnieku kategorija Svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
3.1. auni ar ragiem < 55 0,20-0,30
> 55 > 0,30
3.2. auni bez ragiem < 55 0,30-0,40
> 55 > 0,40
3.3. aitas grūsnības otrajā pusē < 55 0,40-0,50
  > 55 > 0,50
3.4. kazas < 35 0,20-0,30
35-55 0,30-0,40
> 55 0,40-0,75
3.5. kazas grūsnības otrajā pusē < 55 0,40-0,50
  > 55 > 0,50

Piezīme. Noteikto platību drīkst palielināt, ņemot vērā dzīvnieka lielumu, fizisko stāvokli, vilnas garumu, meteoroloģiskos apstākļus, pārvadājuma ilgumu.

4. Pārvadājot ar autotransportu viennadžus, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Dzīvnieku kategorija Platība vienam dzīvniekam
(m2)
4.1. pieauguši zirgi 1,75 (0,7 m × 2,5 m)
4.2. jaunzirgi (6-24 mēnešus veci) (braucienam līdz 48 stundām) 1,2 (0,6 m × 2 m)
4.3. jaunzirgi (6-24 mēnešus veci) (braucienam virs 48 stundām) 2,4 (1,2 m × 2 m)
4.4. poniji (skausta augstums līdz 144 cm) 1 (0,6 m × 1,8 m)
4.5. kumeļi (0-6 mēnešus veci) 1,4 (1 m × 1,4 m)

Piezīme. Noteikto platību drīkst palielināt pieaugušiem zirgiem un ponijiem līdz 10 %, kumeļiem un jaunzirgiem - līdz 20 %, ņemot vērā dzīvnieka svaru, izmērus, fizisko kondīciju, meteoroloģiskos apstākļus un pārvadājuma ilgumu.

5. Pārvadājot ar autotransportu govis, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Dzīvnieku kategorija Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
5.1. mazi teļi 50 0,30-0,40
5.2. vidēji lieli teļi 110 0,40-0,70
5.3. lieli teļi 200 0,70-0,95
5.4. vidēji lielas govis 325 0,95-1,30
5.5. lielas govis 550 1,30-1,60
5.6. ļoti lielas govis 700 un vairāk 1,60 un vairāk

Piezīme. Noteikto platību drīkst palielināt, ņemot vērā dzīvnieka svaru, lielumu, fizisko stāvokli, meteoroloģiskos apstākļus un pārvadājuma ilgumu.

6. Pārvadājot ar autotransportu aitas un kazas, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Dzīvnieku kategorija Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
6.1. auni un jēri ar ragiem < 55 0,20-0,30
>55 > 0,30
6.2. auni bez ragiem < 55 0,30-0,40
>55 > 0,40
6.3. aitas grūsnības otrajā pusē < 55 0,40-0,50
  >55 > 0,50
6.4. kazas < 30 0,20-0,30
35-55 0,30-0,40
> 55 0,40-0,75
6.5. kazas grūsnības otrajā pusē < 55 0,40-0,50
  > 55 > 0,50

Piezīme. Noteikto platību drīkst palielināt, ņemot vērā dzīvnieka lielumu, fizisko stāvokli, vilnas garumu, meteoroloģiskos apstākļus, pārvadājuma ilgumu.

7. Pārvadājot ar dzelzceļa transportu vai autotransportu cūkas, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura nedrīkst būt mazāka par 235 kg/m2.

Piezīme. Noteikto platību drīkst palielināt par 20 %, ņemot vērā dzīvnieka svaru, lielumu, fizisko stāvokli, meteoroloģiskos apstākļus un pārvadājuma ilgumu.

8. Pārvadājot ar gaisa transportu viennadžus, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Dzīvnieka svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
8.1. 0-100 0,42
8.2. 100-200 0,66
8.3. 200-300 0,87
8.4. 300-400 1,04
8.5. 400-500 1,19
8.6. 500-600 1,34
8.7. 600-700 1,51
8.8. 700-800 1,73

9. Pārvadājot ar gaisa transportu govis, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Dzīvnieku kategorija Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
9.1. teļi 50 0,23
70 0,28
9.2. govis 300 0,84
500 1,27

10. Pārvadājot ar gaisa transportu aitas un kazas, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
10.1. 25 0,25
10.2. 50 0,30
10.3. 75 0,40

11. Pārvadājot ar gaisa transportu cūkas, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
11.1. 15 0,13
11.2. 25 0,15
11.3. 50 0,35
11.4. 100 0,51

Piezīme. Nosakot cūku ielādēšanas blīvumu, ņem vērā klimatiskos apstākļus un pārvadājuma ilgumu.

12. Pārvadājot ar ūdenstransportu viennadžus, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Vidējais svars
kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
12.1. 200-300 0,90-1,175
12.2. 300-400 1,175-1,45
12.3. 400-500 1,45-1,725
12.4. 500-600 1,725-2
12.5. 600-700 2-2,25

13. Pārvadājot ar ūdenstransportu govis, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Dzīvnieku kategorija Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
13.1. mazi teļi 55 0,30-0,40
13.2. vidēji lieli teļi 110 0,40-0,70
13.3. lieli teļi 200 0,70-0,95
13.4. vidēji lielas govis 325 0,95-1,30
13.5. lielas govis 550 1,30-1,60
13.6. ļoti lielas govis 700 un vairāk 1,60 un vairāk

Piezīme. Grūsniem dzīvniekiem platību palielina par 10 %.

14. Pārvadājot ar ūdenstransportu aitas un kazas, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
14.1. 20-30 0,24-0,265
14.2. 30-40 0,265-0,290
14.3. 40-50 0,290-0,315
14.4. 50-60 0,315-0,34
14.5. 60-70 0,34-0,39

15. Pārvadājot ar ūdenstransportu cūkas, katram dzīvniekam nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  Vidējais svars
(kg)
Platība vienam dzīvniekam
(m2)
15.1. līdz 10 0,20
15.2. 20 0,28
15.3. 45 0,37
15.4. 70 0,60
15.5. 100 0,85
15.6. 140 0,95
15.7. 180 1,10
15.8. 270 1,50

16. Pārvadājot konteineros putnus, nodrošina platību, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

Dzīvnieku kategorija Platība
16.1. diennakti veci cāļi 21-25 cm2 vienam cālim
16.2. putni, kuru svars līdz 1,6 kg 180-200 cm2/kg
16.3. putni, kuru svars 1,6-3,0 kg 160 cm2/kg
16.4. putni, kuru svars 3,0-5,0 kg 115 cm2/kg
16.5. putni, kuru svars virs 5,0 kg 105 cm2/kg

Piezīme. Noteikto platību drīkst palielināt, ņemot vērā putnu svaru, lielumu, fizisko kondīciju, meteoroloģiskos apstākļus un pārvadājuma ilgumu.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 309Pieņemts: 05.09.2000.Stājas spēkā: 01.09.2001.Zaudē spēku: 20.12.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 313/315, 08.09.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
10450
01.09.2001
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)