Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.141

Rīgā 2005.gada 4.martā (prot. Nr.8 32.§)

Par valsts programmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.-2009.gads"

1.Atbalstīt valsts programmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.-2009.gads" (turpmāk - programma) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2.Noteikt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3.Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam katru gadu (sākot ar 2005.gadu) līdz 1.septembrim sagatavot un īpašu uzdevumu minis­tram sabiedrības integrācijas lietās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par programmas ieviešanas gaitu iepriekšējā gadā.

4.2005.gadā programma īstenojama no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskis

 

(Ministru kabineta

2005.gada 4.marta rīkojums Nr.141)

Valsts programmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.-2009.gads"

kopsavilkums

Saskaņā ar Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamat­nostādnēm 2005.-2014.gadam ir izstrādāta valsts pro­gramma "Pilsoniskās sa­bied­rības stiprināšana. 2005.-2009.gads" (turpmāk - valsts programma) šo starpnozaru pamatnostādņu īstenošanai.

Valsts programma izstrādāta, pamatojoties uz:

• pētījumu "Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā, situācijas analīze";

• pētījumu "Nevalstiskās organizācijas un valsts sadarbības politika un prakse Eiropā: salīdzinoša analīze";

• konsultācijām ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem aktīviem sabiedrības pārstāvjiem par pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģiju;

• atzinumiem, kas iegūti Nevalstisko organizāciju centra rīkotajos "apaļā galda" pasākumos, kā arī tiekoties ar dažādām procesā iesaistītām pusēm, arī Latvijā un ārvalstīs dzīvojošiem pilsoniskās sabiedrības veidošanas atbalstītājiem, pašvaldību un centrālo pārvaldes institūciju darbiniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem;

• Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgā un Talsos notikušo sabiedrisko apspriežu rezultātiem (2004.gada aprīlī - par pilsoniskās sabiedrības stip­ri­nāšanai nepieciešamiem pasākumiem, 2004.gada jūlijā - par valsts programmas saturu).

Valsts programma nosaka uzdevumus, kas veicami Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādņu 2005.-2014.gadam mērķu, politikas un darbības rezultātu sasniegšanai, galvenos darbības virzienus, kā arī izpildes laika plānojumu, uzdevumiem nepieciešamā finansējuma plānojumu, par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas un pārskata sniegšanas un novērtē­šanas kārtību.

Par pilsoniskās sabiedrības politikas veidošanu un valsts programmas koordi­nē­šanu ir atbildīgs Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Par atsevišķu uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas - Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, ministrijas, Valsts kanceleja - minētas programmas 4.sadaļā. Valsts kanceleja ir atbildīga par valsts pārvaldes politikas veidošanu, tātad arī par sabiedrības līdzdalības nodroši­nāšanas vispārīgo principu, vadlīniju un procedūru izstrādi tādos normatīvajos aktos, kuri nosaka valsts pārvaldes darbu. Par sabiedrības līdzdalības nodro­šināšanu politikas veidošanā tiešās valsts pārvaldes līmenī ir atbildīgas visas ministrijas (sekretariāti), kā arī Valsts kanceleja. Īpašu uzdevumu ministra sa­biedrības integrācijas lietās sekretariāts ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības līdzdalību koordinē uzdevumus, kas saistīti ar pašvaldībām, sadarbībā ar Labklājības ministriju - rīcības virzienu, kas veicina sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju līdzdalību pilsoniskajā sabiedrībā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par tādiem darbības virzieniem, kas saistīti ar skolēnu zināšanu, prasmju un attieksmes veidošanos, gatavojoties dzīvei pilsoniskā sabiedrībā.

Programmas mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai nepieciešams šāds papildu finansējums:

Gads

2005

2006

2007

2008

2009

Pavisam kopā

227500

380000

486500

518500

394500

Institūcijas:

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

128500

279000

386500

413500

294500

t.sk. Sabiedrības integrācijas fonds

58000

113000

172000

212000

170000

Valsts kanceleja

24000

26000

25000

30000

25000

Izglītības un zinātnes ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Aizsardzības ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Ārlietu ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Ekonomikas ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Finanšu ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Iekšlietu ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Kultūras ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Labklājības ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Satiksmes ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Tieslietu ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Veselības ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Vides ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Zemkopības ministrija

5000

5000

5000

5000

5000

Programmā norādīts valsts institūcijām nepieciešamais papildu finan­sējums (pa gadiem), kas jāparedz valsts budžetā. Plānojot nākamā gada budžetu, nepieciešamais finansējums precizējams un iekļaujams attiecīgās ministrijas vai institūcijas gada budžeta pieprasījumā.

Būtiska nozīme pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas īstenošanā ir valsts netiešajam finansiālajam atbalstam. Nodokļu atvieglojumi (uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, attaisnotie izdevumi attiecībā uz iedzīvotāju ienā­kuma nodokli), kā arī īpašuma izmantošanas atvieglojumi nerada izdevumus valsts budžetam, kā arī nesamazina ieņēmumus, jo šobrīd minētie atvieglojumi ir spēkā.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās A.Latkovskis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par valsts programmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.-2009.gads" Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 141Pieņemts: 04.03.2005.Stājas spēkā: 04.03.2005.Zaudē spēku: 30.06.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 39, 08.03.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
103070
04.03.2005
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"