Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Labklājības ministrijas rīkojums Nr.244

Rīgā 2000.gada 30.augustā

Par kārtību, kādā veicama samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra
noteikumu nr.13 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" 16.punktu

Apstiprināt:

1. Kārtību, kādā veicami norēķini par ambulatori sniegtajiem pakalpojumiem (1. pielikums);

2. Kārtību, kādā veicama samaksa par stacionāra sniegtajiem pakalpojumiem (2. pielikums);

3. Kārtību, kādā ārstniecības iestādēs izveidojami dienas stacionāri un veicami norēķini par to sniegtajiem pakalpojumiem (3. pielikums);

4. Kārtību, kādā veicami norēķini par citu valstu iedzīvotājiem sniegtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem (4. pielikums).

Labklājības ministrs A. Požarnovs

1. pielikums

Kārtība, kādā veicami norēķini par ambulatori sniegtajiem pakalpojumiem

I. Vispārīgie noteikumi

1. Šī kārtība nosaka, kā tiek veikti norēķini par ambulatori sniegtajiem pakalpojumiem, izņemot tos, kurus nosaka Labklājības ministrijas 2000.gada 23.augusta rīkojums Nr. 240 "Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību".

2. Samaksu par slimokasu dalībniekiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumu minimumā ietilpstošajiem ambulatorajiem ārstnieciskiem pakalpojumiem veic reģionālās slimokases (turpmāk - Slimokases) un bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra" (turpmāk - Aģentūra), slēdzot līgumus ar ārstniecisko pakalpojumu sniedzējiem (prakses ārstiem, ambulatorās aprūpes iestādēm, stacionāru ambulatorām nodaļām u.c.).

3. Aģentūra, apkopojusi slimokasu un profesionālo asociāciju iesniegtos priekšlikumus, izstrādā un apstiprina Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritērijus. Tāpat Aģentūra nosaka punkta minimālo vērtību latos.

4. Fiksētie maksājumi ir ambulatori sniegto pakalpojumu apmaksas veids, saskaņā ar kuru ārstniecisko pakalpojumu sniedzēji saņem fiksētu (nemainīgu) samaksu par paveikto darbu noteiktā laika periodā un apjomā, saskaņā ar darba līgumā noteiktajiem darba pienākumiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts budžeta finansēto iestāžu apmaksas kārtību.

5. Par ambulatori sniegtajiem pakalpojumiem Slimokase vai Aģentūra norēķinās ar ārstniecisko pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot (atbilstoši Labklājības ministrijas 2000.gada 6. marta rīkojumam Nr. 68):

5.1.Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritērijus;

5.2. fiksēto samaksu noteiktiem speciālistiem.

II. Norēķini par ambulatori sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritērijiem

6. Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritēriju un Zobārstniecības pakalpojumu vērtēšanas kritēriju medicīnisko pakalpojumu vērtība tiek izteikta punktos.

7. Par pamatu veselības aprūpes pakalpojuma vērtības noteikšanai kalpo manipulācijas veikšanai patērētais laiks (visiem tās izpildē tieši iesaistītiem darbiniekiem), izlietoto materiālu (medikamentu, reaģentu u.c.) izmaksas un pieskaitāmie izdevumi.

8. Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritēriju aprēķinos ietver:

8.1. personāla darba algu (pamatalgu) laika vienībā, nosakot to atbilstoši normatīvajiem aktiem;

8.2. sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba devēja sociālo nodokli no darba algas), nosakot tās atbilstoši normatīvajiem aktiem;

8.3. materiālu un medikamentu izmaksas;

8.4. līdzekļu pieskaitāmo izdevumu segšanai katrā manipulācijā noteiktu īpatsvaru procentos (valstī vienotu metodiku izstrādā Aģentūra):

8.4.1. pie pieskaitāmiem izdevumiem tiek attiecinātas arī administratīvi saimnieciskā personāla izmaksas un ārstniecības iestādes uzturēšanas izmaksas (tai skaitā samaksa par komunāliem pakalpojumiem, inventāra iegādi, telpu un ēku kārtējo remontu u.c.);

8.4.2. pieskaitāmo izdevumu procentuālo apmēru nosaka, analizējot ārstniecības iestāžu atskaites par sniegto pakalpojumu izdevumu struktūru;

8.4.3. pieskaitāmie izdevumi 27%- 45% ir manipulācijām, kuras tiek veiktas bez sarežģītu tehnoloģiju (aparātu un instrumentu) pielietojuma (bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra" - turpmāk VSMTA, nosaka šo tehnoloģiju sarakstu);

8.4.4. pieskaitāmie izdevumi 46%- 75% ir manipulācijām, kuru izpildei nepieciešama sarežģīta tehnoloģija (aparatūra vai instrumenti) (Šo tehnoloģiju sarakstu nosaka VSMTA);

8.5. aparatūras amortizācijas vidējās izmaksas pilnā apmērā, kuras pievieno atsevišķu manipulāciju vērtības noteikšanai, lai veicinātu atsevišķu jaunu un progresīvu tehnoloģiju ieviešanu.

9. Rēķintalonu aizpildīšanas kvalitāti pēc formas un satura kontrolē slimokases ārsts eksperts vai cita slimokases pilnvarota persona. Par nepareizi vai nepilnīgi aizpildītiem rēķintaloniem sastāda defektu aktu un nepadarītais darbs netiek apmaksāts.

10. Slimokase, atbilstoši punktu summai, veic norēķinus ar ārstniecības iestādi līdz nākošā mēneša 20. datumam par iepriekšējo mēnesi, ja līgumā starp slimokasi un ārstniecības iestādi nav noteikts citādi.

III. Fiksētie maksājumi

11. Fiksēto maksājumu piemēro sekojošu speciālistu darba apmaksā:

11.1. psihiatrs,

11.2. narkologs,

11.3. ftiziatrs,

11.4. endokrinologs,

11.5. onkologs un/vai citi speciālisti, atbilstoši līgumam starp Aģentūru un Slimokasi.

Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers

 

2.pielikums

Kārtība, kādā veicama samaksa par stacionāra sniegtajiem pakalpojumiem

I. Vispārīgie principi

1. Samaksu par slimokasu dalībniekiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumu minimumā ietilpstošajiem stacionārajiem ārstnieciskiem pakalpojumiem veic Slimokases un Aģentūra, slēdzot līgumus ar stacionāru.

2. Slimokase līgumos ar stacionāru nosaka:

2.1. ārstnieciskās palīdzības profilus, veidus un apjomus (saskaņā ar Aģentūras izstrādāto metodiku);

2.2. proporciju starp sniedzamo neatliekamo un plānveida ārstniecisko palīdzību daudzprofilu neatliekamās palīdzības stacionāros (proporciju noteikšanai izmanto statistisko informāciju par iepriekšējiem 3 gadiem).

3. Slimokase stacionāru veiktā darba apmaksai izmanto šādus apmaksas veidus:

3.1. gadījuma apmaksa konkrētai slimības diagnozei;

3.2. slimību profilos iekļauto diagnožu apmaksa.

4. Apmaksas veida pielietojumu nosaka līgums starp Aģentūru un Slimokasi.

5. Stacionāru darba apmaksas aprēķinam slimokases izmanto šādus galvenos kritērijus:

5.1. Starptautiskā slimību klasifikatora 10. revīzijas (turpmāk SSK - 10) slimību diagnozes saistību ar konkrēti veiktu pamatmanipulāciju un ārstēšanas ilgumu;

5.2. slimību diagnožu sadalījumu slimību profilos saistībā ar vidējiem ārstēšanas ilgumiem, kuri noteikti atbilstoši Aģentūras izstrādātai metodikai;

5.3. vidējo stacionāra gultasdienas vērtību, kas aprēķināta izmantojot vienotus aprēķina kritērijus (saskaņā ar Aģentūras noteiktajiem apmaksas kritērijiem);

5.4. Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritērijus (šī rīkojuma 1.pielikuma 8.punkts).

6. Pamatdokuments apmaksas aprēķinam par stacionārā sniegto medicīnisko palīdzību ir "No stacionāra izrakstītā (mirušā) slimnieka karte" (veidlapa 066/u-99, turpmāk - karte).

7. Pēc slimnieka izrakstīšanas ārsts aizpilda karti atbilstoši Labklājības ministrijas 04.31.1997.g. rīkojumam Nr. 393 "Par medicīnisko un uzskaites dokumentu lietvedību".

8. Ārsts ir personīgi atbildīgs par kartes pareizu, salasāmu aizpildīšanu, pareizu diagnožu kodēšanu saskaņā ar SSK-10, un apmaksājamo manipulāciju kodu atzīmēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritērijiem.

9. Kartes informāciju apstrādi un aprēķinus atbilstoši slimokases noteiktajai programmatūrai veic ārstniecības iestāde (to nosaka līgums starp slimokasi un ārstniecības iestādi).

10. Ārstniecības iestāde līdz līgumā noteiktajiem termiņiem iesniedz informāciju un aprēķinus slimokasei par iepriekšējā mēnesī izrakstītajiem slimniekiem veikto darbu.

11. Slimnieka iestāšanās un izrakstīšanas dienu aprēķinos uzskata par vienu dienu.

12. Slimokase veic norēķinus ar ārstniecības iestādi līdz nākošā mēneša 20. datumam par iepriekšējo mēnesi (ja līgumā starp slimokasi un ārstniecības iestādi nav atrunāts citādi ).

13. Apmaksas un dokumentācijas aizpildīšanas kārtība slimnīcā, kuras struktūrā ir īslaicīgas sociālās aprūpes nodaļa:

13.1. slimokase no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem apmaksā līdz 50% no stacionāra vidējās gultasdienas vērtības, pārējai apmaksai piesaistot pašvaldību finansu līdzekļus;

13.2. pārvedot slimnieku uz īslaicīgo sociālas aprūpes nodaļu, tiek noteikta šāda dokumentu aizpildīšanas kārtība:

13.2.1. izraksta slimnieku no iepriekšējās nodaļas (skaita par izrakstītu no stacionāra);

13.2.2. aizpilda jaunu stacionāra slimnieka medicīnisko karti (veidlapa 003/u);

13.2.3. reģistrē to atsevišķā slimnieku uzņemšanas žurnālā (veidlapa 001/u);

13.2.4. raksta atsevišķā ailē veidlapās 007/u un 016/u;

13.2.5. aizpilda stacionāriem noteikto medicīnisko dokumentāciju un atskaites;

13.2.6. kad slimnieku izraksta no īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas, kodē kartes pamatdiagnozi ar izvērstiem šifriem "Z 59 vai Z 60'', atbilstoši šīs hospitalizācijas iemeslam;

13.2.7. kad slimnieku izraksta no īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas, kodē galveno medicīnisko diagnozi un to raksta kā blakusdiagnozi.

II. Gadījuma apmaksa

14. Gadījuma apmaksas diagnožu veidus, gadījuma apmaksas cenu un pakalpojumu sniedzēju līmeņus nosaka Aģentūra.

15. Gadījuma apmaksas cenu nosaka analizējot datus par izmaksām viena līmeņa slimnīcās un aprēķinot vidējās ārstēšanās izmaksas konkrētas slimības diagnozei.

16. Šīs izmaksas veido vidējais ārstēšanas ilgums, gultasdienas un manipulāciju punkta vērtība saistībā ar veiktajām manipulācijām.

17. Izvērtējot slimnieku izrakstīšanās dienu sadalījumu, atbilstoši aprēķiniem aģentūra nosaka ārstēšanas ilguma intervālu, kurā piemērojama gadījuma apmaksa.

18. Ja slimnieks ārstējas īsāku laiku, nekā paredz apmaksas intervāls, slimokase maksā līgumā noteikto gultasdienas vērtību par faktiskajām slimnīcā pavadītajām dienām un šajā laikā veiktajām manipulācijām virs 800 punktiem.

19. Ja slimnieks ārstējas ilgāku laiku, nekā paredz apmaksas intervāls, slimokase maksā noteikto gadījuma cenu, pieskaitot tai naudas summu, ko veido pēcintervāla periodā pavadītais gultasdienu skaita reizinājums ar 60% no līgumā noteiktās gultasdienas vērtības stacionārā un šajā periodā veikto manipulāciju virs 800 punktu skaita reizinājums ar līgumā noteikto punkta vērtību.

20. Atsevišķos gadījumos, kad slimības ārstēšana ir ilglaicīga, komplicēta un pārsniedz līgumos noteikto ārstēšanas intervālu, slimokase un ārstniecības iestāde vienojas par citiem konkrētā gadījuma apmaksas nosacījumiem.

III. Slimību profilos iekļauto diagnožu apmaksa

21. Analizējot iepriekšējo periodu datu bāzi, aģentūra pēc noteiktas metodikas aprēķina un nosaka vidējo ārstēšanas ilgumu slimību profilos iekļautām diagnozēm. Slimokase līgumos ar stacionāriem vienojas par gultasdienas vērtību (gultas dienas vērtēšanas kritērijus izstrādā Aģentūra).

22. Ja slimnieks ārstējas īsāku laiku nekā puse vai pusi no konkrētajam slimību profilam noteiktā vidējā ārstēšanas ilguma, tad slimokase stacionāram apmaksā faktisko slimnieka ārstēšanas laiku.

23. Ja slimnieks ārstējas ilgāk nekā puse no šajā slimību profilā noteiktā vidējā ārstēšanas ilguma, tad faktisko ārstēšanas laiku slimnīcai apmaksā 100%, bet par laiku līdz slimību profilam noteiktajam stacionārs saņem papildus apmaksu 70% līgumā noteiktās gultasdienas vērtības apmērā par katru gultasdienu.

24. Ārstēšanas laiku virs slimību profilam noteiktā vidējā ārstēšanas ilguma slimokase stacionāram apmaksā 60% līgumā noteiktās gultasdienas vērtības apmērā.

25. Ja slimības diagnoze nav iekļauta līguma starp stacionāru un slimokasi pielikumā noteiktajā slimību profilā, tad šāda slimnieka ārstēšanu stacionārā slimokase apmaksā līgumā noteiktās gultasdienas vērtības apmērā visā ārstēšanas laikā.

26. Slimokase stacionāram papildus apmaksā arī ārstēšanas procesā veiktās manipulācijas virs 800 punktiem atbilstībā spēkā esošajiem Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritērijiem un apstiprinātajai punkta vērtībai.

27. Aprēķinot apmaksu stacionāram gadījumos, ja hospitalizēta grūtniece sakarā ar grūtniecības patoloģiju un šī konkrētā hospitalizācija beidzas ar dzemdībām, pamatdiagnozi kodē ar grūtniecības patoloģijas kodu atbilstībā hospitalizācijas iemeslam, bet blakusdiagnozi atbilstībā dzemdību norisei. Apmaksas aprēķinam summē noteiktos vidējos ārstēšanas laikus abos profilos.

IV. Atkārtota hospitalizācija

28. Ja slimnieku ar vienu un to pašu hroniska rakstura slimību atkārtoti hospitalizē 3 mēnešu laikā no izrakstīšanas dienas, to uzskata par atkārtotu hospitalizāciju un šādos gadījumos ārstēšanas laiku stacionāram slimokase apmaksā 60% gultas dienas vērtības apmērā (hospitalizāciju par atkārtotu neuzskata ja slimnieks hospitalizēts neatliekamā kārtā akūtu slimību gadījumos).

V. Samaksa par diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājumu

29. Izvērtējot un plānojot stacionāra darbu diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kā arī nodrošinot atsevišķu speciālistu un dienestu diennakts pieejamības iespēju stacionārā, slimokase līgumā ar stacionāru var vienoties par šāda darba veikšanai nepieciešamā papildus finansējuma apjomu un nosacījumiem.

Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers

3. pielikums

Kārtība, kādā ārstniecības iestādēs izveidojami dienas stacionāri un veicami norēķini par to sniegtajiem pakalpojumiem

I. Vispārējie noteikumi

1. Šī kārtība nosaka dienas stacionāru izveidošanas un darba organizācijas noteikumus ārstniecības iestādēm, kā arī pacientu nosūtīšanu uz šiem stacionāriem un stacionāru sniegto pakalpojumu apmaksas kārtību.

2. Dienas stacionārs ir ārstniecības iestāde vai tās struktūrvienība, kur pacientam, kam nav nepieciešama ārstniecības personu aprūpe un uzraudzība ārpus attiecīgās iestādes darba laika, nodrošina diagnostisku, ārstniecisku palīdzību un aprūpi, un, kur viņam nodrošināta gultasvieta.

3. Dienas stacionāru klasificē:

3.1. pēc profila - viena profila vai daudzprofilu;

3.2. pēc organizācijas veida - ambulators pakalpojums;

3.3. pēc darbības apjoma - nereglamentēts.

4. Dienas stacionāra darba režīms ir brīvs, bet slimniekam jāatrodas stacionārā ne mazāk kā 4 stundas.

5. Palīdzības veidu un izpildāmās manipulācijas dienas stacionāriem, kuri atrodas pie ambulatorām iestādēm un stacionāriem, nosaka Aģentūra pēc profesionālo asociāciju ieteikuma.

6. Stacionāru vada tās veselības aprūpes iestādes vadītājs, uz kuras bāzes dienas stacionārs izveidots, vai arī viņa nozīmēta persona.

II. Nosūtīšanas kārtība uz dienas stacionāru

7. Plānveida kārtībā uz dienas stacionāru pacientus nosūta ģimenes ārsts, tiešās pieejamības speciālisti vai speciālisti pie kuriem pacientu nosūtījis ģimenes ārsts.

8. Nosūtījums uz dienas stacionāru (veidlapa nr.027-u), iepriekš jāsaskaņo ar dienas stacionāra vadītāju. Nosūtījumā jāatspoguļo: anamnēze, blakus saslimšanas (speciālistu konsultācijas indikāciju gadījumā), vispārējā stāvokļa novērtējums pēc orgānu sistēmām, hemodinamika, lokālais stāvoklis, diagnoze, indikācijas operācijai, ja tā nepieciešama, analīzes pēc indikācijām, izmeklējumi - EKG, fluorogrāfija u.c. izmeklējumi, atbilstoši indikācijām.

9. Ārstēšanai dienas stacionārā var nosūtīt:

9.1. pacientus ar akūtām un hroniskām saslimšanām, kuriem nav vajadzīga novērošana un ārstēšana visu diennakti;

9.2. pacientus, kuri ārstējas ambulatori un kam, atbilstoši viņu veselības stāvoklim, nepieciešams lietot ārstniecības līdzekļus (medikamentu, ārstniecisko šķīdumu ievadīšana vēnā utt.), kuru saņemšanas laikā nepieciešama ārsta uzraudzība;

9.3. pacientus, kuriem dienas laikā ik pēc noteikta laika posma ar dažādiem paņēmieniem nepieciešams ievadīt farmakoterapeitiskus līdzekļus (intramuskulāri, zemādu, vēnā, inhalāciju veidā u.c.);

9.4. pacientus, kuriem pirms sarežģītas diagnostiskas izmeklēšanas vajadzīga speciāla iepriekšēja sagatavošana;

9.5. pacientus, kuriem nepieciešama neatliekama palīdzība,

9.6. pacientus, kuriem atbilstoši medicīniskām indikācijām var izdarīt profesionālo ārstu asociāciju rekomendētās manipulācijas vai operācijas dienas stacionāra apstākļos (Aģentūra izstrādā sarakstu).

III. Dienas stacionāra darba organizācija

10. Pacientiem, kuri ārstējas dienas stacionārā, raksta slimības vēsturi (forma nr. 003/u), sniedzot tajā īsas ziņas par anamnēzi, saslimšanas vēsturi un agrāk izdarīto izmeklēšanu un ārstēšanu. Beidzot ārstēšanu dienas stacionārā, aizpilda "No stacionāra izrakstītā (mirušā) slimnieka karti (veidlapa nr.066/u-94) un ambulatorā pacienta rēķintalonu (veidlapa nr.025-nor/u94).

11. Dienas stacionāra dokumentācija: "No stacionāra izrakstītā (mirušā) slimnieka karte (veidlapa nr.066/u-94), kurā "apmaksas veids" ailē ievada jaunu kodu - "DS" - dienas stacionārā pavadītā diena un "apmaksājamo manipulāciju" ailē ieraksta visas izpildītās manipulācijas.

IV. Dienas stacionārā veiktā darba izcenojums un apmaksas kārtība

12. Dienas stacionāra darbu apmaksā slimokase saskaņā ar pakalpojuma sniedzēju noslēgto līgumu. Slimokase apmaksu veic līdz nākošā mēneša 20. datumam par iepriekšējā mēnesī veiktā darba apjomu.

13. Gultu dienas cenu dienas stacionāram nosaka līgums starp ārstniecības iestādi un slimokasi.

Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers

4. pielikums

Kārtība, kādā veicami norēķini par citu valstu iedzīvotājiem sniegtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ārstniecības iestādei ir pienākums sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību ikvienam citas valsts iedzīvotājam, kam tā ir nepieciešama.

2. Šī kārtība nosaka, kā ārstniecības iestādēm tiek kompensēti izdevumi, kas radušies sniedzot ārstnieciskos pakalpojumus citu valstu iedzīvotājiem.

II. Ārstniecisko pakalpojumu apmaksa, kas sniegti saskaņā ar starpvalstu līgumiem

3. Ārvalstniekiem no valstīm ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumus par ārstnieciskās palīdzības sniegšanu un apmaksu ārstniecības iestādei ir jāsniedz ārstnieciskie pakalpojumi, tādā pašā kārtībā, kā Latvijas iedzīvotājiem, un apjomā, kāds ir noteikts starpvalstu līgumā, iekasējot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās pacienta iemaksas.

4. Rēķinu, par ārstniecisko pakalpojumu apjomu, kuru, saskaņā ar starpvalstu līgumu ārvalstniekam jāsniedz bez maksas, ārstniecības iestāde iesniedz slimokasei pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas.

5. Slimokase, pēc ārstniecības iestādes iesniegtā rēķina pamatotības pārbaudes, apmaksā sniegtos pakalpojumus, no veselības aprūpes pakalpojumu minimuma apmaksai noteiktajiem līdzekļiem.

6. Slimokasei ir jāapmaksā iesniegtais rēķins, vai arī rakstiskā veidā jāsniedz tā apmaksas atteikums, viena mēneša laikā kopš saņemšanas brīža.

7. Slimokase reizi pusgadā apkopo informāciju par ārvalstniekiem sniegtajiem un apmaksātajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem un līdz katra gada 15. janvārim un 15. jūlijam iesniedz atskaiti Aģentūrai.

8. Aģentūra izskata iesniegtās atskaites un kompensē slimokasei radušos izdevumus, no Aģentūras rezerves fonda līdzekļiem.

9. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra veic starpvalstu norēķinus par sniegtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem starpvalstu līgumos noteiktajā kārtībā.

III. Ārstniecisko pakalpojumu apmaksa ārvalstniekiem no valstīm, ar kurām nav noslēgts starpvalstu līgums par ārstniecisko pakalpojumu apmaksu

10. Izdevumus par veselības aprūpes un tiesu medicīniskās ekspertīzes pakalpojumiem, ko Latvijas Republikas teritorijā saņēmuši ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumu minimumā un veselības aprūpes valsts programmā ietilpstošos veselības aprūpes pakalpojumus un par kuru ārstniecības pakalpojumu apmaksu nav noslēgts starpvalstu līgums, sedz paši ārvalstnieki un bezvalstnieki, vai attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība, vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kura, parakstot ielūgumu, lai attiecīgais ārvalstnieks saņemtu ieceļošanas vīzu, galvojusi, ka segs nepieciešamos ārvalstnieka vai bezvalstnieka ārstniecības pakalpojumu izdevumus.

Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par kārtību, kādā veicama samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Labklājības ministrija Veids: rīkojums Numurs: 244Pieņemts: 30.08.2000.Stājas spēkā: 30.08.2000.Zaudē spēku: 01.01.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 307/309, 01.09.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
10295
30.08.2000
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)