Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par pašvaldībām

Izdarīt likumā "Par pašvaldībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 23., 24.nr; 1998, 6., 15., 22.nr.; 2000, 2., 14.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.,14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "finanšu" (attiecīgā locījumā), vārdus "domes (padomes) darbinieki" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "pašvaldības administrācijas darbinieki" (attiecīgā locījumā), vārdus "Minis­tru kabineta iekšējās kārtības noteikumi" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "Minis­tru kabineta kārtības rullis" (attiecīgā locījumā), vārdus "Korupcijas novēršanas likums" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "likums "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (attiecīgā locījumā), vārdus "Ministru kabineta pilnvarota institūcija" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija" (attiecīgā locījumā), vārdus "Ministru kabineta pilnvarotais ministrs" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs" (attiecīgā locījumā), vārdus "vietējās pašvaldības dome (padome)" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem "dome (padome)" (attiecīgā locījumā).

2. 3.panta trešajā daļā:

papildināt daļu pēc vārda "(padomē)" ar vārdiem "[turpmāk - dome (padome)]";

izslēgt vārdus "atbilstoši Valsts valodas likumam".

3. Izteikt 5., 6., 7. un 8.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi.

Pašvaldība atbild par tās izveidoto institūciju darbību, ja likumos nav noteikts citādi.

Deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība pārstāv Latvijas Republiku un ir Ministru kabineta padotībā.

Latvijas Republika atbild par attiecīgās deleģētās valsts pārvaldes funkcijas vai pārvaldes uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Pašvaldību padotības veidu un saturu nosaka normatīvie akti.

Pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome (padome), tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.

6.pants. Publisko tiesību jomā pašvaldību kompetencē ir:

1) šajā likumā noteiktās autonomās funkcijas (7.pants);

2) citos likumos noteiktās autonomās funkcijas (8.pants);

3) deleģētās valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai pašvaldībai (9.pants);

4) citu pašvaldību kompetencē ietilpstošās funkcijas, kuru izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai paš­valdībai (10.pants);

5) pārvaldes uzdevumi, kuru izpildi valsts pārvaldes iestādes šajā likumā noteiktajā kārtībā uzdevušas pašvaldībām (11.pants);

6) autonomās funkcijas, kas tiek īstenotas kā brīvprātīgās iniciatīvas (12.pants).

7.pants. Šā likuma 15.pantā noteiktās pašvaldību autonomās funkcijas pildāmas kārtībā, kāda paredzēta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.

Nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15.pantā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti.

8.pants. Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos.

Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības."

4. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Ministru kabinets likumā paredzētajos gadījumos un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt pašvaldībai atsevišķu pārvaldes uzdevumu.

Deleģējot pārvaldes uzdevumu, Minis­tru kabinets nodrošina pašvaldībai finanšu līdzekļus, kas nepieciešami šā uzdevuma izpildei.

Ja pašvaldība piekrīt, tā var veikt uzdevumu par saviem līdzekļiem."

5. Izteikt 14.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās;".

6. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas" ar vārdiem "Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas";

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdu "industriālo";

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;";

aizstāt pirmās daļas 10.punktā vārdu "uzņēmējdarbību" ar vārdiem "saimniecisko darbību";

aizstāt pirmās daļas 11.punktā vārdu "uzņēmējdarbībai" ar vārdu "komercdarbībai";

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

"12) piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;";

izteikt pirmās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

"14) nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu;";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Starptautiskajos līgumos, likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts."

7. Papildināt likumu ar 17.1 un 17.2 pantu šādā redakcijā:

"17.1 pants. Ministru kabinets Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var slēgt ar atsevišķām pašvaldībām publisko tiesību līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes funkcijās ietilpstošu uzdevumu izpildi.

17.2 pants. Galvaspilsēta Rīga papildus šā likuma 15.pantā noteiktajām funkcijām pastāvīgi veic šādas valsts un pašvaldības dalītas atbildības galvaspilsētas funkcijas:

1) sniedz atbalstu centrālo valsts institūciju, ārzemju diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu iestāžu, kā arī starptautisko organizāciju darbībai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā;

2) nodrošina apstākļus ārvalstu delegāciju uzņemšanai un ar to saistīto pašvaldībai piederošo nacionālās reprezentācijas objektu uzturēšanu;

3) piedalās valsts un starptautiskas nozīmes vēstures objektu, nacionālās nozīmes kultūrvēsturisko objektu, kā arī kultūras infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā;

4) piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā."

8. Papildināt 20.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Domes (padomes) priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki."

9. 21.pantā:

izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) izveidot, reorganizēt un likvidēt paš­valdības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;";

izslēgt pirmās daļas 9. un 14.punktā vārdus "un uzņēmumi" (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmās daļas 26.punktu pēc vārda "ievēlēt" ar vārdiem "un atbrīvot (atcelt)";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" un Komerclikums. Pašvaldības biedrību un nodibinājumu izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums."

10. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Pašvaldības nolikums ir sais­tošie noteikumi, kas nosaka pašvaldības pārvaldes organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.

Pašvaldības nolikumā nosaka:

1) pašvaldības teritoriālo dalījumu;

2) pašvaldības administrācijas struktūru;

3) domes (padomes) komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju;

4) domes (padomes) un tās komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu;

5) pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas kārtību un līgumu noslēgšanas procedūru;

6) kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes (padomes) sēžu protokoliem;

7) pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību;

8) kārtību, kādā pašvaldības institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus;

9) kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem;

10) kārtību, kādā domes (padomes) priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes (padomes) priekšsēdētājam;

11) kārtību, kādā rīko publisko apspriešanu;

12) citus jautājumus, kuri attiecas uz domes (padomes) vai administrācijas darbu un saskaņā ar šo likumu jānosaka paš­valdības nolikumā.

Pašvaldības nolikums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Pēc pašvaldības nolikuma pieņemšanas tam jābūt brīvi pieejamam pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros. Pašvaldības nolikumu triju dienu laikā pēc tā parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai zināšanai."

11. Aizstāt 25.panta trešajā daļā vārdus "uzņēmumi un to darbinieki" ar vārdiem "un to darbinieki, kā arī kapitālsabiedrības".

12. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Dome (padome) lēmumus pieņem sēdēs.

Domes (padomes) sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi.

Domes (padomes) lēmumi, kā arī domes (padomes) sēžu protokoli ir publiski pieejami."

13. Papildināt 28.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Ja ārkārtas sēdi sasaukt pieprasa Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu norādītā sēdes darba kārtība netiek grozīta. Ja pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs pēc Ministru kabineta vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījuma nav sasaucis ārkārtas sēdi, Ministru kabinets vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var atkārtoti pieprasīt sa­saukt ārkārtas sēdi, nosakot šīs sēdes darba kārtību, norises vietu un laiku."

14. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

"37.pants. Domes (padomes) sēdes gaitu protokolē.

Protokolā ieraksta:

1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;

2) kad sēdi atklāj un slēdz;

3) sēdes darba kārtību;

4) sēdes vadītāja un pašvaldības administrācijas darbinieka - sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu;

5) sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārdu un uzvārdu;

6) sēdē klāt neesošo deputātu neierašanās iemeslu;

7) to personu vārdu un uzvārdu, kurām sēdē dots vārds;

8) iesniegtos priekšlikumus, pieprasījumus, kā arī sēdes vadītāja rīkojumus;

9) pieņemtos lēmumus, norādot, kādā veidā un ar cik balsīm lēmums pieņemts;

10) kuri deputāti balsojuši par, kuri pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas;

11) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri, pildot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā" paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nav piedalījušies attiecīgā lēmuma pieņemšanā;

12) to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri ierosinājuši aizklātu balsošanu.

Ikviens domes (padomes) deputāts var pieprasīt, lai viņa izteiktais viedoklis tiktu ierakstīts protokolā. Ja kāds no domes (padomes) deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes (padomes) kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

Protokolu paraksta sēdes vadītājs un pašvaldības administrācijas darbinieks - sēdes protokolētājs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā piektajā dienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu.

Domes (padomes) pieņemtos lēmumus paraksta sēdes vadītājs.

Ja domes (padomes) sēdē tiek pieņemts administratīvais akts, lēmums un balsojums par to tiek norādīts protokolā un protokolam pievieno administratīvo aktu, kurš sagatavots atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem."

15. Aizstāt 38.panta pirmajā daļā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdu "komercdarbības".

16. Izteikt 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Balsošana domes (padomes) sēdēs ir atklāta un vārdiska.

Aizklāta balsošana notiek, vēlējot domes (padomes) priekšsēdētāju, viņa vietniekus un atceļot tos no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso domes (padomes) deputāti ar vienkāršu balsu vairākumu.

Aizklātu balsošanu nevar ierosināt, pieņemot lēmumus jautājumos, kas paredzēti šā likuma 21.panta 2. - 8. un 12. - 23.punktā.

41.pants. Pašvaldības dome (padome) pieņem:

1) ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);

2) iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi, instrukcijas);

3) individuālos aktus (administratīvie akti un citi pārvaldes lēmumi);

4) citus lēmumus.

Pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem."

17. Papildināt 43.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"Dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo ini­ciatīvu izpildi.

Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome (padome) var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Minis­tru kabineta noteikumos."

18. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45.pants. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Republikas pilsētas domes izdotie saistošie noteikumi ne agrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rajona padomes, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes izdotie saistošie noteikumi ne agrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros. Rajona padome, pilsētas dome, novada dome un pagastu padome ne agrāk kā četras nedēļas un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc saistošo noteikumu pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šo noteikumu pieņemšanu, norādot to nosaukumu, pieņemšanas datumu un numuru, informāciju par iespēju iepazīties ar pilnu saistošo noteikumu tekstu, papildus var norādīt citu informāciju, lai nodrošinātu saistošo noteikumu publisko pieejamību.

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks.

Saistošie noteikumi triju dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūtāmi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas nodrošina šo noteikumu reģistrāciju un publicēšanu internetā."

19. Papildināt likumu ar 45.1 pantu šādā redakcijā:

"45.1 pants. Šā likuma 45.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi nav attiecināmi uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem teritorijas plānošanas jautājumos, kuri stājās spēkā saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma noteikumiem."

20. Izteikt 46. un 47.pantu šādā redakcijā:

"46.pants. Pašvaldība patstāvīgi izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, tiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros.

Saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem pašvaldība triju dienu laikā rakstveidā vai elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai zināšanai.

Uz saistošajiem noteikumiem par paš­valdības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem nav attiecināmi šā likuma 45.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

47.pants. Pašvaldības administratīvos aktus var pieņemt dome (padome), ja likums neparedz citu kārtību.

Domes (padomes) izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Pašvaldības administrācijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt pašvaldības ietvaros.

Likumā noteiktajos gadījumos administratīvos aktus apstrīd tajā tiešās pārvaldes iestādē, kuras padotībā ir pašvaldība, pildot attiecīgo deleģēto valsts pārvaldes funkciju vai pārvaldes uzdevumu."

21. Izslēgt 50.panta 3., 4. un 5.punktā vārdus "un uzņēmumu".

22. Aizstāt 58.panta pirmajā daļā vārdu "uzņēmuma" ar vārdiem "pašvaldības kapitālsabiedrības".

23. Papildināt likumu ar 61.1 un 61.2 pantu šādā redakcijā:

"61.1 pants. Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes (padomes) vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes (padomes) lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

Publiskā apspriešana jārīko par:

1) pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;

2) pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Publisko apspriešanu nerīko par paš­valdības budžetu, pašvaldības maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm, kā arī par pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā.

61.2 pants. Publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trim nedēļām.

Pašvaldības iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto pašvaldības lēmumu pieejamība.

Katram ir tiesības mutvārdos un rakstveidā paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paus­tos viedokļus un publicēt vietējā laikrakstā informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem.

Pašvaldībai ir pienākums publicēt vietējā laikrakstā domes (padomes) pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti."

24. Izteikt 65.panta pirmo daļu kā pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"Vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju, aizklāti balsojot, var atbrīvot no amata, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa domes (padomes) deputātu.

Ja domes (padomes) priekšsēdētājs nepilda likumā vai attiecīgās pašvaldības nolikumā noteiktos pienākumus, vietējās paš­valdības domes (padomes) lēmumus, tiesas spriedumus, neievēro likumus vai Ministru kabineta noteikumus, tiesības pieprasīt vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram.";

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par trešo, ceturto un piekto daļu."

25. izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Pašvaldības administrācija".

26. Aizstāt 68.pantā vārdu "uzņēmumu" ar vārdiem "pašvaldības kapitālsabiedrību".

27. 69.panta pirmajā daļā:

izslēgt 4.punktā vārdus "un uzņēmumu";

aizstāt 5.punktā vārdu "uzņēmumu" ar vārdiem "pašvaldības kapitālsabiedrību".

28. Papildināt likumu ar 69.1pantu šādā redakcijā:

"69.1 pants. Lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, kurās neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, pašvaldības dome izveido pakalpojumu centru.

Pakalpojumu centrs:

1) nodrošina pašvaldības kompetencē esošo izziņu izsniegšanu un sniedz informāciju par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem;

2) pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par paš­valdības sniegtajiem pakalpojumiem;

3) nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem;

5) reģistrē civilstāvokļa aktus, atjauno un groza civilstāvokļa aktu reģistru un atkārtoti izniedz laulības, dzimšanas vai miršanas apliecības likumā "Par civilstāvokļa aktiem" noteiktajā kārtībā;

6) nodrošina pieejamību informācijai par domes pieņemtajiem lēmumiem.

Pašvaldības dome var izveidot vienā novada pagastā vai novada pilsētā vairākus pakalpojumu centrus. Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atļauju attiecīgās pašvaldības novada pilsētā un novada pagastā vai divos novada pagastos izveido kopīgu pakalpojumu centru."

29. Aizstāt 70.panta 2.punktā vārdu "uzņēmumu" ar vārdiem "pašvaldības kapitālsabiedrību".

30. Papildināt 71.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir tiesīga piesaistīt speciālistus pašvaldības ārkārtas finanšu revīzijas veikšanai."

31. 72.panta otrajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdu "uzņēmumos";

aizstāt 4.punkta "c" apakšpunktā vārdu "uzņēmumu" ar vārdiem "juridisko personu";

izslēgt 5.punktā vārdus "tās iestāžu un uzņēmumu";

izslēgt 8.punktā vārdus "iestādēs un uzņēmumos";

izslēgt 9.punktā vārdus "iestāžu un uzņēmumu".

32. 77.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "uzņēmumus" ar vārdiem "pašvaldības kapitālsabiedrības";

izslēgt trešo daļu;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"Ja pašvaldības amatpersona, pildot amata pienākumus, ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības ir radījusi zaudējumus pašvaldībai, tai ir pienākums tos atlīdzināt.

Prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu var celt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šajā gadījumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas, bet iegūtos līdzekļus ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā."

33. Aizstāt 82.pantā vārdu "uzņēmumu" ar vārdiem "pašvaldības kapitālsabiedrību".

34. 82.1 pantā:

izteikt pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

7) izveidot, reorganizēt un likvidēt paš­valdības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības, biedrības un nodibinājumus, apstiprināt pašvaldības iestāžu nolikumus;

izslēgt pirmās daļas 8.punktā vārdus "un uzņēmumu";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Pašvaldības kapitālsabiedrības izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" un Komerclikums. Pašvaldības biedrību un nodibinājumu izveidošanu, pārvaldi, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums."

35. 83.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja rajona padomes priekšsēdētājs nepilda likumā, rajona padomes nolikumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, rajona padome var atbrīvot viņu no rajona padomes priekšsēdētāja pienākumiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots, ja par to nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots arī tad, ja rajona padome trīs sēdes pēc kārtas neapstiprina priekšsēdētāja iesniegto gadskārtējo pašvaldības budžeta projektu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram ir tiesības atstādināt rajona padomes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas šā likuma 93.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.";

izslēgt ceturtās daļas 2.punktā vārdu "uzņēmumiem".

36. Izteikt 84.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Uz rajona padomes darba organizāciju attiecināmi šā likuma 22.panta, 24.panta 1., 3. - 7.punkta, 25.panta, 26.panta pirmās, otrās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 27.panta trešās daļas, 28. - 33., 37., 41., 42., 45. - 50., 61., 93. un 94.1 panta noteikumi, paredzot, ka šajos pantos noteiktais deputāta statuss attiecināms uz rajona padomes locekļiem."

37. Aizstāt 93.panta trešajā daļā vārdus "divu nedēļu" ar skaitli un vārdu "30 dienu".

38. Papildināt likumu ar 94.1 pantu šādā redakcijā:

"94.1 pants. Ja pašvaldības dome (padome) vai citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var prasīt domes (padomes) priekšsēdētājam paskaidrojumu.

Pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam 20 dienu laikā pēc tam, kad saņemts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par domes (padomes) vai citas pašvaldības institūcijas pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem."

39. Papildināt pārejas noteikumus ar 21.punktu šādā redakcijā:

"21. Domes (padomes) līdz 2005.gada 1.septembrim pieņem pašvaldības nolikumu atbilstoši likuma 24.panta noteikumiem."

Likums stājas spēkā 2005.gada 18.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 17.februārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 2.martā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2005.gada 18.martu.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 17.02.2005.Stājas spēkā: 18.03.2005.Tēma:  Pašvaldības, Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 36 (3194), 02.03.2005.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
102661
18.03.2005
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva