Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Labklājības ministrijas rīkojums Nr.240

Rīgā 2000.gada 23.augustā

Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 12. janvāra noteikumu Nr.13
"Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi" 16. un 17. punktu

Lai valstī ieviestu vienotu primārās veselības aprūpes finansēšanas sistēmu pēc jauktā kapitācijas modeļa,

1. Apstiprināt:

1.1. No valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem finansēto primārās veselības aprūpes ārstniecības personu darbības kārtību (1. pielikums);

1.2. Primārās veselības aprūpes (jauktās kapitācijas) finansēšanas modeli (2. pielikums).

2. Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra" direktorei I. Bluķei:

2.1. slēgt līgumus par primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu pēc jauktā kapitācijas modeļa ar visām slimokasēm;

2.2. nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus par grozījumiem ar šo rīkojumu apstiprinātajā 1. pielikumā "No valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem finansēto primārās veselības aprūpes ārstniecības personu darbības kārtība" un 2. pielikumā "Primārās veselības aprūpes (jauktās kapitācijas) finansēšanas modelis" un iesniegt tos Ārstniecības departamentā.

3. Noteikt, ka ar slimokasēm līgumus par primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu pēc jauktā kapitācijas modeļa slēgt tikai ar primārās veselības aprūpes ārstiem, kuri likumā noteiktā kārtībā reģistrējuši savu ārsta praksi.

4. Kontroli pār šī rīkojuma izpildi veikt Ārstniecības departamenta direktoram O. Velmeram.

5. Atzīt par spēku zaudējušiem:

5.1. Labklājības ministrijas 1999. gada 9. septembra rīkojumu Nr.290 "Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību";

5.2. Labklājības ministrijas 2000. gada 14. februāra rīkojumu Nr. 46 "Par grozījumiem Labklājības ministrijas 1999. gada 9. septembra rīkojumā Nr. 290 "Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību"".

Labklājības ministrs A. Požarnovs

 

1. pielikums

No valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem finansēto primārās veselības aprūpes ārstniecības personu darbības kārtība

Lietoto terminu skaidrojums

1. Primārā veselības aprūpe (turpmāk - PVA) - veselības aprūpes sastāvdaļa, kas balstās uz zinātniski pamatotām un praktiskām metodēm un kura ir pieejama iedzīvotājiem, un kuras izmaksas ir valstij un sabiedrībai pieņemamas. PVA ir valsts veselības aprūpes sistēmas galvenais posms veselības aprūpes nodrošināšanā - pirmais veselības aprūpes sistēmas līmenis daudzpakāpju sistēmā un ir neatņemama valsts sociālās un ekonomiskās attīstības sastāvdaļa.

2. Pacienta aprūpe - veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības, ģimenes vai personas veselības uzturēšanu, veicināšanu, aizsardzību un atgūšanu.

3. Ārstniecība - profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana, pacientu rehabilitācija un aprūpe.

4. Ģimenes ārsts (vispārējās prakses) ārsts (turpmāk - ģimenes ārsts) - ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātē sertificēts ārsts, kurš sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus - novērtē pacienta veselības stāvokli, veic slimību diagnostiku un savas kompetences ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstnieciskos pasākumus, kā arī nepieciešamības gadījumā nosaka speciālos izmeklējumus un citu veselības aprūpes speciālistu līdzdalību primārajā veselības aprūpē.

5. Primārās veselības aprūpes pediatrs - pediatra specialitātē sertificēts ārsts, kurš veic bērnu vecuma pacientu primāro veselības aprūpi.

6. Primārās veselības aprūpes internists - internista specialitātē sertificēts ārsts, kurš veic pieaugušo pacientu primāro veselības aprūpi.

7. Primārās veselības aprūpes ārsts (turpmāk - PVA ārsts) - ģimenes ārsts , pediatrs, internists (terapeits), kurš ir iekļauts slimokases PVA ārstu sarakstā.

8. Primārās veselības aprūpes prakses ārsts - ārsts, kurš ir iekļauts slimokases PVA ārstu sarakstā un likumā noteiktā kārtībā reģistrējis ārsta praksi.

9. PVA ārstu saraksts - ģimenes ārstu, primārās veselības aprūpes pediatru, primārās veselības aprūpes internistu saraksts, pie kuriem ir iespējama pacientu reģistrācija.

10. PVA ārsta prakse - likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta īpaši iekārtota darba vieta, kur PVA ārsts veic ārstniecības darbību.

11. PVA ārsta darbības pamatteritorija - teritorija, kurā PVA ārsts veic ārstniecību, saskaņā ar līgumu ar slimokasi.

12. PVA ārsta aizvietotājs - primārās veselības aprūpes ārsts, kas aizvieto citu PVA ārstu viņa prombūtnes laikā.

13. Ārsts stažieris - ārsts, kas nav sertificēts specialitātē un strādā sertificēta ārsta vadībā.

14. Rezidents - pēcdiploma apmācībā esošs ārsts, kas specializējas kādā no Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā iekļautajām specialitātēm un atrodas darba līgumiskajās attiecībās kādā no apmācīttiesīgām ārstniecības iestādēm.

15. Konsultants - ārsts - speciālists šaurākā medicīnas nozarē, kuru primārās veselības aprūpes ārsts pieaicina pacienta diagnozes un ārstniecības taktikas precizēšanai.

16. Fiksētās samaksas konsultants - ārsts - speciālists šaurākā medicīnas nozarē, kura pakalpojumi, pacientiem ar diagnosticētu, attiecīgai specialitātei atbilstošu saslimšanu (slimību ) , kā arī zobārsts (zobārstnieciskā palīdzība), ir tieši pieejams bez PVA ārsta nosūtījuma veselības aprūpes pakalpojumu minimumā ietilpstošās palīdzības saņemšanai.

17. PVA komanda - PVA ārsts un PVA māsa un/vai ārsta palīgs.

18. Primārās veselības aprūpes māsa (turpmāk - PVA māsa) - reģistrēta māsa, kas strādā primārās veselības aprūpes līmenī, veicot iedzīvotāju aprūpi PVA ārsta darba vietā un/vai PVA māsas darbības teritorijā atbilstoši darba apjoma aprakstam, ievērojot darbības kārtību un šo kārtību.

19. Primārās veselības aprūpes ārsta palīgs (feldšeris) (turpmāk - PVA ārsta palīgs) - sertificēts ārsta palīgs, kas strādā primārās veselības aprūpes līmenī, veicot iedzīvotāju aprūpi PVA ārsta darba vietā un/vai PVA ārsta palīga darbības teritorijā atbilstoši darba apjoma aprakstam, ievērojot darbības kārtību un šo kārtību, kā arī izmeklē pacientus, diagnosticē slimību un atbilstoši savai kvalifikācijai veic ārstniecību.

20. PVA māsu, PVA ārsta palīgu saraksts - līgumattiecībās ar slimokasi esošo primārās veselības aprūpes māsu un primārās veselības ārsta palīgu saraksts.

21. Teritorija - slimokases un pašvaldību izstrādātā primārās veselības aprūpes plānā noteiktā teritorija, kurā PVA māsa un/vai PVA ārsta palīgs veic iedzīvotāju veselības aprūpi atbilstoši PVA māsas un PVA ārsta palīga darbības kārtībai un šai organizācijai.

22. Teritoriālā iedzīvotāju veselības aprūpe - teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju veselības aprūpe atbilstoši teritorijā strādājošas PVA māsas un PVA ārsta palīga darbības kārtībai.

23. Darbības apstākļu izlīdzināšanas koeficients - koeficients, kuru pielieto, lai ar diferencētu apmaksu izlīdzinātu PVA ārstu, kā arī PVA māsu un PVA ārsta palīgu darbības apstākļus reģiona dažādās teritorijās.

24. Īslaicīgais pacients - pie veselības aprūpes pakalpojumu sniegušā PVA ārsta nereģistrējies pacients.

25. Fiksētās piemaksas - noteiktas ikmēneša piemaksas PVA ārstam, lai daļēji izlīdzinātu darbības apstākļus dažādās teritorijās un stimulētu kvalifikācijas celšanu.

26. Fiksētais maksājums - slimokases ikmēneša maksājums PVA māsai un PVA ārsta palīgam darba algas un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērā.

27. Konsultācija - sertificētas ārstniecības personas normatīvos aktos noteiktā kārtībā dotais slēdziens par pacienta ārstniecību pēc citas ārstniecības personas vai pacienta pieprasījuma.

28. Aprūpes epizode ir laika periods no brīža, kad ar pacienta veselības problēmu sastopas veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs (pacienta pirmais kontakts ar veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju), līdz attiecīgās pacienta problēmas atrisinājumam. Aprūpes epizodi var realizēt tikai viens ārsts (PVA ārsts vai konsultants) vai arī tajā tiek iesaistīti vairāki ārsti.

29. Dinamiskā novērošana - ilgstoša plānveidīga ārsta un pacienta sadarbība ar mērķi novērst slimību vai mazināt slimības izraisīto iedarbību uz organismu, tādējādi uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti.

30. Aģentūra - bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra", kura administrē valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļus.

31. Slimokase - pašvaldības vai vairāku pašvaldību izveidots pašvaldības uzņēmums vai pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai Aģentūras filiāle, kura darbojas saskaņā ar bezpeļņas organizācijas principiem un kura ir noslēgusi līgumu ar Aģentūru par veselības aprūpes pakalpojuma minimuma nodrošināšanu slimokases dalībniekiem.

32. Kapitācijas nauda - nauda, kuru slimokase iedala PVA ārstam atbilstoši viņa pacientu skaitam un vecuma struktūrai, kuru PVA ārsts izlieto normatīvos aktos un līgumā ar slimokasi noteiktā kārtībā.

33. Samaksa par kvalitāti - kapitācijas naudas daļa, kuru PVA ārsts saņem par sava darba atbilstību noteiktiem kvalitātes rādītājiem.

34. PVA ārstu gaidīšanas saraksts - PVA ārstu saraksts, kuri vēlas, ievērojot šo darbības kārtību, strādāt kā PVA ārsti, saņemot finansējumu ar slimokases starpniecību no valsts obligātās veselības apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

35. PVA māsu un PVA ārsta palīgu gaidīšanas saraksts - PVA māsu un PVA ārsta palīgu saraksts, kuri vēlas, ievērojot šo darbības kārtību, strādāt teritorijā un saņemt finansējumu normatīvos aktos noteiktajā kārtībā.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī kārtība nosaka no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem finansēto PVA ārstniecības personu darbības kārtību.

2. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus sniedz PVA ārsti, PVA māsas un PVA ārsta palīgi.

3. Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuriem ir tiesības saņemt no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, reģistrējas pie PVA ārstiem un vienlaicīgi arī slimokasē, normatīvos aktos noteiktajā kārtībā. Sociālās aprūpes iestāžu iemītnieku veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību atbilstoši normatīviem aktiem nosaka slimokase.

4. PVA ārsta profesionālā darbība notiek noteiktā pamatteritorijā, aprūpējot pie sevis reģistrējušos pacientus un īslaicīgos pacientus, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību, ārsta un pacienta sadarbību veselības uzlabošanā un atjaunošanā, slimību, traumu un nelaimes gadījumu novēršanā, rezultātā panākot iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpi un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

5. Veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav PVA ārsta kompetencē, saņemšanai PVA ārsts nosūta pacientu pie sekundārās vai arī terciārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

6. Par fiksētajiem konsultantiem šīs kārtības izpratnē tiek uzskatīti - ftiziopneimonologs (tuberkuloze), psihiatrs, narkologs, dermatovenerologs (seksuāli transmisīvās slimības), endokrinologs (insulinējamā cukura diabēta gadījumā, bet citu endokrinoloģisku saslimšanu gadījumos - tikai pēc speciālista argumentēta lūguma un saskaņošanas ar slimokasi), zobārsts (zobārstnieciskā palīdzība bērniem un jauniesaucamajiem).

7. PVA ārsts ir līgumattiecībās tikai ar vienu slimokasi.

8. Nepieciešamo PVA ārstu skaitu un PVA ārstu pamatdarbības teritorijas, kā arī PVA māsu un PVA ārsta palīgu skaitu un izvietojumu nosaka slimokase kopā ar pašvaldībām, ņemot vērā šādus kritērijus:

8.1. iedzīvotāju skaitu;

8.2. iedzīvotāju blīvumu;

8.3. ģeogrāfiskās un infrastruktūras īpatnības.

9. PVA ārsts ar PVA māsu un, vai ārsta palīgu slēdz līgumu par darbības un apmaksas nosacījumiem primārajā veselības aprūpē.

10. PVA ārsts atbild par māsas, PVA ārsta palīga darbības nodrošinājumu.

11. PVA māsa un PVA ārsta palīgs savā darbībā ir pakļauti PVA ārstam un atbild par pastāvīgi veikto veselības aprūpi noteiktā teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

12. PVA māsas un PVA ārsta palīga darbs komandā tiek organizēts atbilstoši praksē un teritorijā strādājošas PVA māsas, ārsta palīga darbības kārtībai.

13. PVA māsas un PVA ārsta palīga galvenais darbības virziens ir teritoriālā iedzīvotāju veselības aprūpe.

14. Ja PVA māsa un PVA ārsta palīgs pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu, tad viņa pienākums ir normatīvos aktos noteiktā kārtībā informēt PVA ārstu un slimokasi.

II. Primārās veselības aprūpes ārstniecības personu saraksts

15. Primārās veselības aprūpes ārstu sarakstu un PVA māsu un PVA ārsta palīgu sarakstu, kas ir slimokases dalībnieku reģistra sastāvdaļa, veido un uztur slimokase.

16. Slimokase veido PVA ārstu un PVA māsu un PVA ārstu palīgu gaidīšanas sarakstu.

17. PVA ārstu sarakstā tiek iekļauti ārsti, kuri, ievērojot šos noteikumus, ir izteikuši vēlēšanos strādāt kā PVA ārsti atbilstoši teritorijas primārās veselības aprūpes plānam, tādējādi apliecinot savu piekrišanu saņemt finansējumu ar slimokases starpniecību no valsts obligātās veselības apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

18. PVA ārstu sarakstā tiek reģistrēti ārsti, kuru pamatdarbība ir primārā veselības aprūpe šī rīkojuma izpratnē.

19. PVA māsu un ārsta palīgu sarakstā tiek iekļauti PVA māsas un PVA ārsta palīgi, kuri ir izteikuši vēlēšanos strādāt teritorijā kā PVA māsa vai PVA ārsta palīgs, tādējādi apliecinot savu piekrišanu strādāt komandā ar PVA ārstu un saņemt finansējumu ar slimokases starpniecību no valsts obligātās veselības apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

20. Lai ārsts tiktu uzņemts PVA ārstu sarakstā, viņam pēc iepazīšanās ar šo darbības kārtību jāaizpilda slimokases apstiprinātā pieteikuma anketa un jāiesniedz slimokasē.

21. Lai māsa, ārsta palīgs tiktu uzņemts PVA māsu un PVA ārsta palīgu sarakstā, viņam, pēc iepazīšanās ar šo darbības kārtību, jāaizpilda slimokases apstiprinātā pieteikuma anketa un jāiesniedz slimokasē.

22. Pretendentu(- us) uz brīvo PVA ārsta, PVA māsas, PVA ārsta palīga darba vietu slimokase izvērtē normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

23. Ārstu izslēdz no PVA ārstu saraksta ar slimokases lēmumu, ja:

23.1. ārsts personīgi izteicis tādu vēlēšanos;

23.2. tiek anulēts ārsta sertifikāts;

23.3. ārsts neievēro PVA ārsta darbības kārtību un noslēgtā līguma ar slimokasi noteikumus;

23.4. ja pie PVA ārsta nav reģistrējies minimālais pacientu skaits, pamatojoties uz teritoriālo nodrošinājumu ar PVA ārsta pakalpojumiem.

24. PVA māsu, ārsta palīgu var izslēgt no PVA māsu, ārsta palīgu saraksta ar slimokases lēmumu, ja:

24.1. PVA māsa, PVA ārsta palīgs personīgi ir izteikuši šādu vēlēšanos;

24.2. PVA ārsta palīgam tiek anulēts ārsta palīga sertifikāts;

24.3. PVA māsa tiek izslēgta no māsu reģistra;

24.4. PVA māsa, ārsta palīgs neievēro PVA māsu un PVA ārstu palīgu darba apjoma un darbības kārtības aprakstu prasības un šo kārtību.

III. Primārās veselības aprūpes ārsta pacienti

25. PVA ārsta pacienti ir:

25.1. personas, kuras slimokase ir reģistrējusi PVA ārsta pacientu sarakstā un kuri ir saņēmuši slimokases dalībnieka reģistrācijas karti;

25.2. īslaicīgie pacienti.

26. Personas, kuras ir PVA ārsta īslaicīgie pacienti:

26.1. personas, kuras PVA ārsts ir piekritis iekļaut savā PVA ārsta pacientu sarakstā, bet vēl nav saņēmis apstiprinājumu no slimokases;

26.2. personas, kuras īslaicīgi uzturas (komandējumi, apciemojumi u.tml.) PVA ārsta darbības pamatteritorijā, saslimušas un griezušās pēc palīdzības;

26.3. personas, kuras periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē (hroniski slimnieki, invalīdi, mazi bērni un veci cilvēki, kam nepieciešama palīdzība un kopšana) attiecīgajā ārsta darbības pamatteritorijā u. c.;

26.4. personas, kam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība saslimšanas epizodes ietvaros.

27. Visiem PVA ārsta pacientiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi saņemot no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

28. PVA ārstam ir tiesības atteikties no pacienta, kurš neievēro noteikto ārstēšanas režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu. Šajos gadījumos:

28.1. PVA ārstam ir pienākums brīdināt pacientu par atteikuma iespēju;

28.2. ja pacienta attieksme pret norādījumiem un ieteikumiem nemainās, PVA ārsts iesniedz slimokasē atteikuma pamatojumu;

28.3. slimokase, iepazinusies ar PVA ārsta un pacienta viedokli, pieņem lēmumu, par ko informē ieinteresētās puses;

28.4. atteikuma gadījumā pacients izvēlas citu PVA ārstu un aizpilda slimokases dalībnieka pārreģistrācijas anketu.

IV. Pacientu reģistrācija pie primārās veselības aprūpes ārstiem

29. Pacients pēc iepazīšanās ar informatīviem materiāliem par PVA ārstiem brīvi izvēlas tikai vienu primārās veselības aprūpes ārstu, ko apliecina, aizpildot slimokases dalībnieka reģistrācijas anketu (reģistrācijas anketa) un parakstoties.

30. Gadījumos, ja pacients kāda iemesla dēļ pats nevar aizpildīt reģistrācijas anketu, to viņa vietā normatīvos aktos noteiktajā kārtībā var aizpildīt viņa piederīgie, aizbildņi, aizgādņi, izdarot atzīmes "Pacienta vietā" un "Paraksts".

31. PVA ārsts piekrišanu pacienta reģistrācijai savā pacientu sarakstā apliecina ar parakstu aizpildītajā reģistrācijas anketā.

32. PVA ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja:

32.1. pacienta dzīves vieta atrodas ārpus PVA ārsta darbības pamatteritorijas;

32.2. PVA ārsta sarakstā ir šāds pacientu skaits:

32.2.1. ģimenes ārstam - 1800;

32.2.2. primārās veselības aprūpes internistam - 1800;

32.2.3. primārās veselības aprūpes pediatram - 1000.

33. Slimokase var slēgt līgumu ar PVA ārstu, ja pie viņa ir reģistrējušies vismaz:

33.1. 600 pacientu pie ģimenes ārsta;

33.2. 600 pacientu pie PVA ārsta internista;

33.3. 300 bērnu pie PVA ārsta pediatra.

34. Atkāpes no 32.2. apakšpunktā un 33. punktā noteiktā pacientu skaita akceptē slimokase, vadoties no nepieciešamības nodrošināt pieejamību, PVA ārsta viedokļa un citiem kritērijiem.

35. Pēc reģistrācijas anketas aizpildīšanas diskete vai anketa septiņu dienu laikā jānogādā slimokasē.

36. 30 dienu laikā pēc reģistrācijas anketas apstiprināšanas Aģentūrā katram pacientam reģistrācijas vietā izsniedz slimokases dalībnieka reģistrācijas karti (reģistrācijas karti), kura turpmāk jāuzrāda, tiekoties ar ārstniecības personu vai sociālo darbinieku.

37. PVA ārsts pēc pacientu reģistrācijas saņem slimokasē savu pacientu reģistrācijas anketas un uzglabā tās, kamēr pacients atrodas viņa sarakstā.

38. Pēc pārreģistrācijas anketas aizpildīšanas slimokases dalībnieka reģistrācijas karti perforē, atzīmējot perforēšanas datumu. Perforētās dalībnieka kartes derīguma termiņš ir viens mēnesis.

39. Pēc pārreģistrācijas, saņemot jauno slimokases dalībnieka reģistrācijas karti, iezīmētā dalībnieka karte tiek nodota ārstniecības iestādē vai slimokasē.

40. Slimokases dalībnieka reģistrācijas kartes nozaudēšanas gadījumā slimokase to atjauno pēc pacienta rakstiska iesnieguma saņemšanas.

41. Slimokase informē PVA ārstu par tiem pacientiem, kuri ir viņa sarakstā un izmaiņām tajā līgumā noteiktā kārtībā.

42. Slimokase ne retāk kā vienu reizi gadā informē slimokases dalībniekus par izmaiņām PVA ārstu sarakstā.

V. Primārās veselības aprūpes ārstniecības personu profesionālā darbība

43. PVA ārsts nodarbojas ar primāro veselības aprūpi tikai savā (ģimenes ārsta, pediatra vai internista) specialitātē.

44. PVA ārsts darbojas sava pacienta interesēs, profesionāli pamatotas nepieciešamības gadījumā PVA ārstam ir tiesības un pienākums norīkot pacientu pie speciālista uz konsultāciju vai uz stacionāru, atbilstoši specialitātes nolikumā noteiktajam kompetences līmenim.

45. PVA ārsta un pacienta attiecības nosaka normatīvie akti un šo personu savstarpējās saistības.

46. PVA ārsta vadībā drīkst strādāt viens PVA ārsts stažieris un vēl viens rezidents, ja minētais PVA ārsts ir iekļauts apmācīt tiesīgo ārstu sarakstā, kas darbojas tajā pašā specialitātē, kurā strādā prakses ārsts.

47. PVA ārstam ir tiesības veikt pārejošas darba nespējas ekspertīzi, izsniedzot dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas apliecina pārejošu darba nespēju, noteikt pacientiem invaliditāti atbilstoši normatīvajiem dokumentiem vai nosūtīt pacientu invaliditātes noteikšanai uz Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisiju.

48. PVA ārstam jāveic fiksēti ieraksti par pacienta veselības stāvokli un izdarītajiem diagnostikas, ārstniecības, profilakses un medicīniskās rehabilitācijas pasākumiem. Ieraksti jāveic un jāuzglabā Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā. PVA ārstam jāsniedz statistiskā informācija normatīvajos aktos un līgumā ar slimokasi noteiktajā kārtībā.

49. PVA māsa un PVA ārsta palīgs strādā primārajā veselības aprūpē, veicot iedzīvotāju veselības aprūpi un ārstniecību PVA ārsta darba vietā un teritorijā, atbilstoši normatīviem aktiem un šai kārtībai.

50. PVA māsa un PVA ārsta palīgs ārstniecību veic atbilstoši savas specialitātes nolikumam.

51. PVA māsa un PVA ārsta palīgs dokumentē veikto aprūpi.

52. Ārsta palīga diagnostiskā un ārstnieciskā darba uzskaitei tiek izmantots "Ārsta talons slimokasei" (veidlapa nr.025-1-nor/u99).

VI. PVA ārsta vai PVA ārsta prakses darba organizācija

53. Lai nodrošinātu pacientiem pieejamību, PVA ārstam jāievēro sekojoši principi:

53.1. pacientu pieņemšanas laiks ne mazāk par 20 stundas nedēļā;

53.2. pieņemšanas laiki gan rīta, gan vakara stundās;

53.3. akūto pacientu (bez iepriekšēja pieraksta) pieņemšanas laiks katru dienu ne mazāk par vienu stundu;

53.4. noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;

53.5. mājas vizīšu pieteikšanas iespēja jānodrošina vismaz līdz plkst.15:00 darba dienās;

53.6. ja pacienta dzīves vieta atrodas ārpus PVA ārsta darbības pamatteritorijas un mājas vizītes gadījumā būs nepieciešama transporta nodrošināšana, ārstam un pacientam par to jāvienojas rakstiski;

53.7. sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību PVA ārsts sniedz ārstniecības iestādes darba laikā triju stundu laikā pēc izsaukuma saņemšanas.

54. PVA ārsts nodrošina pacientu veselības aprūpē iesaistītā personāla laipnu un iejūtīgu attieksmi pret pacientu.

55. PVA ārsts nodrošina pacientus ar informāciju par PVA pakalpojumu saņemšanas kārtību:

55.1. PVA ārsta darba laikā;

55.2. ārpus PVA ārsta darba laika;

55.3. PVA ārsta aizvietošanas gadījumā.

56. PVA ārsts nodrošina pacientus ar informāciju par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību citās ārstniecības iestādēs.

57. PVA ārsts nodrošina pacientus ar citu informāciju, kas paredzēta līgumā ar slimokasi.

58. PVA ārsts nodrošina apmeklētājiem ar iepriekšēju pierakstu iespēju saņemt ārsta konsultāciju ne vēlāk kā 30 min. pēc norādītā laika.

59. PVA ārsts nodrošina, ka padomus saistībā ar ārstniecību (arī pa tālruni) sniedz tikai ārstniecības persona.

60. PVA ārsts iesaista PVA ārsta darba vietā strādājošo medicīnas māsu patstāvīgā pacientu veselības aprūpē (profilaktiskais darbs ar visām iedzīvotāju vecuma grupām, pacientu dinamiskā novērošana u.t.t. ).

61. PVA ārsts nodrošina operatīvu un precīzu informācijas nodošanu PVA māsām par veicamajām māsu darbībām (mājas vizītēm, u.c.) teritorijā.

VII. Primārās veselības aprūpes ārsta atbildība, tiesības un pienākumi

62. Katrs PVA ārstu sarakstā iekļautais ārsts ir tiesīgs reģistrēt pacientus savā sarakstā III nodaļā noteiktajā kārtībā.

63. PVA ārsts var nodarboties ar primāro veselības aprūpi tikai tajā vietā, par kuru PVA ārsts ir noslēdzis līgumu ar slimokasi.

64. PVA ārsts nodrošina ārstniecisko palīdzību vai informāciju par tās pieejamību slimokases dalībniekiem.

65. PVA ārsts izraksta pacientiem medikamentus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

66. Infekcijas un sociāli bīstamo slimību profilaksi, ārstēšanu un ierobežošanu PVA ārsts veic likumdošanā noteiktajā kārtībā.

67. PVA ārstam jāsniedz pirmā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, izņemot šādus gadījumus:

67.1. ja PVA ārsts to nespēj sava veselības stāvokļa dēļ;

67.2. ja šī pienākuma izpilde apdraud PVA ārsta dzīvību.

68. PVA ārstam ir jārūpējas par nedzimušas dzīvības saglabāšanu. Viņa pienākums ir atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja grūtniecība nav pretrunā ar sievietes veselības stāvokli un nepastāv draudi, ka jaundzimušajam būs pārmantojama vai iegūta slimība. PVA ārsts sniedz padomus ģimenes plānošanā, bet neizdara grūtniecības pārtraukšanu. Grūtniecības pārtraukšanai PVA ārsts nosūta pacienti pie speciālista.

69. PVA ārstam ir jāsaņem pacienta piekrišana ārstēšanai, tādēļ ārsta pienākums ir sniegt pacientam saprotamā veidā informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī citām ārstēšanas metodēm un prognozi. PVA ārsta pienākums ir izskaidrot un informēt pacientu par iespējamām slimības sekām un komplikācijām. Ja pacients, viņa radinieki, aizgādņi vai aizbildņi pilnīgi vai daļēji atsakās no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas, kā rezultātā iespējama pacienta veselības pasliktināšanās vai nāve, PVA ārsta pienākums ir informēt par to pacientu un dokumentēt atteikšanās iespējamās sekas. Ja pacients vai viņa tuvinieki savu lēmumu nemaina, prakses ārsta pienākums ir mudināt pacientu apmeklēt citu ārstu.

70. PVA ārsts drīkst savu pacientu izmeklēt vai ārstēt kopīgi ar citām ārstniecības personām vai nepieļaut to līdzdalību.

71. Nosūtot pacientu plānveida stacionārai ārstēšanai, PVA ārstam nosūtījumā (veidlapa Nr. 27 - u/99) jāuzrāda izmeklējumi, kas izdarīti, lai pamatotu diagnozi, kā arī veiktie profilaktiskie izmeklējumi, kas atbilst profilaktiskajam skrīningam attiecīgajās vecuma grupās.

72. PVA ārsta pienākums ir pastāvīgi uzturēt un paaugstināt savu kvalifikāciju.

73. PVA ārsta darba vieta tiek iekārtota normatīvos aktos noteiktā kārtībā.

VIII. Primārās veselības aprūpes ārstniecības personu sadarbība un savstarpējā aizvietošana

74. PVA ārsta pienākums ir savas prombūtnes gadījumā nodrošināt aizvietošanu.

75. Par PVA ārsta aizvietotāja nodrošināšanu atbild pats PVA ārsts, ja prombūtne no savas prakses vietas ir ilgāka par piecām dienām.

76. PVA ārstu var aizvietot tikai tās pašas specialitātes ārsts (ģimenes ārsts arī PVA internistu un PVA pediatru).

77. Ja PVA prakses ārsts nevar nodrošināt sev aizvietotāju, viņam par to savlaicīgi jāinformē slimokase, vietējā pašvaldība un Ārstu prakses reģistrs. PVA ārstam tiek piedāvāts izvēlēties kandidatūru no PVA ārstu saraksta, ievērojot ārsta sniedzamo pakalpojumu apjomu, teritoriālo izdevīgumu un ārsta personīgu piekrišanu.

78. PVA ārsta - darba ņēmēja aizvietošanu nodrošina viņa darba devējs.

79. PVA ārstam par prombūtni uz laiku līdz vienam mēnesim ir jāinformē slimokase.

80. Par PVA ārsta prombūtni ilgāku par vienu mēnesi nepieciešama saskaņošana ar slimokasi par prombūtnes termiņu, pacientu pierakstu, aizvietošanas nepieciešamību un termiņiem.

81. Ārstniecības iestādē redzamā vietā ir jābūt izvietotai informācijai par PVA ārsta aizvietošanu.

82. Ja PVA ārsts strādā kopā ar ārstu stažieri vai rezidentu, viņa pienākums ir iesaistīt tos darbā un dalīties savā darba pieredzē.

83. PVA ārsta pienākums ir nodrošināt PVA māsas un/vai PVA ārsta palīga aizvietošanu prombūtnes gadījumos.

84. PVA māsu var aizvietot reģistrēta māsa vai sertificēts PVA ārsta palīgs ar darba pieredzi primārajā veselības aprūpē.

85. Ārsta palīgu var aizvietot sertificēts ārsta palīgs vai reģistrēta māsa ar darba pieredzi primārajā veselības aprūpē.

86. Ar pacienta veselības aprūpi saistītās informācijas saņemšanas un nodošanas kārtība tiek noteikta katrā ārstniecības iestādē atbilstoši normatīvajiem aktiem. Informācijas sniegšanas faktam jābūt reģistrētam medicīniskajā dokumentācijā.

IX. PVA ārsta prakses vai PVA ārsta darbības izbeigšana vai pārņemšana

87. PVA ārsta prakses vai PVA ārsta darbības izbeigšana vai pārņemšana notiek normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, par ko tiek ziņots slimokasei.

88. PVA ārsta prakses vai PVA ārsta darbības izbeigšanas vai pārņemšanas gadījumā, medicīniskā dokumentācija un pieraksti jānodod jaunajam PVA ārstam vai arī jānodod arhīvā.

89. Ja PVA prakses ārsts pieņem lēmumu par savas prakses izbeigšanu, tad viņa pienākums ir savlaicīgi par to informēt slimokasi un pacientus.

90. Slimokase informē piereģistrētos iedzīvotājus par prakses pārņēmēju un nosaka, ka tie iedzīvotāji, kuri mēneša laikā neveic pārreģistrāciju pie citiem PVA ārstiem, ar slimokases lēmumu tiek pārreģistrēti pie prakses pārņēmēja.

91. PVA ārsts drīkst nodot savus pierakstus tikai tam PVA ārstam, pie kura ir piereģistrējušies viņa bijušie pacienti.

92. Ja pacients maina savu ārstu, PVA ārsta pienākums ir nodot pacienta izraudzītajam PVA ārstam pilnīgu medicīniskās dokumentācijas izrakstu par pacientu.

X. PVA ārsta prakses vai PVA ārsta darbības apturēšana

93. PVA ārsta prakses vai PVA ārsta darbības apturēšana notiek sekojošos gadījumos:

93.1. PVA ārsta praksi vai PVA ārsta darbību var apturēt tiesiskajos aktos noteiktā kārtībā, par ko attiecīgā institūcija ziņo slimokasei;

93.2. ja slimokasei ar pieaicināto Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi reģionā, izvērtējot PVA ārsta darba kvalitāti pēc slimokases sagatavotiem pārskatiem un atbilstoši vērtēšanas kritērijiem, tiek noteikta PVA ārsta darbības neatbilstība;

93.3. ja pacientu reģistrācijas apjoms pie PVA ārsta ir zem noteiktā minimālā apjoma, slimokase, izvērtējot teritoriālās veselības aprūpes intereses un primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošinājumu, var neslēgt līgumu ar PVA ārstu.

XI. PVA prakses ārsta finansiālā darbība

94. PVA prakses ārsta ieņēmumus veido tiesiskajos aktos noteiktie fizisko un juridisko personu maksājumi par ārstniecisko, diagnostisko, preventīvo, medicīniski rehabilitatīvo vai konsultatīvo palīdzību, apmācību, kā arī juridisko un fizisko personu ieguldījumi un maksājumi prakses ārstu darbības attīstībā.

95. PVA prakses ārsta izdevumus veido maksājumi par ārstnieciskajiem, diagnostiskajiem, preventīvajiem, medicīniski rehabilitācijas vai konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī par prakses uzturēšanu, normatīvos aktos noteiktie nodokļu maksājumi, maksājumi līgumattiecībās esošajam medicīniskajam personālam, u.c.

96. PVA prakses ārsts ir atbildīgs par savu ienākumu un izdevumu uzskaiti, saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers

 

1. pielikums

1. pielikumam

"No valsts obligātās veselības

apdrošināšanas līdzekļiem

finansēto primārās veselības aprūpes

ārstniecības personu darbības kārtība"

Primārās veselības aprūpes māsas un primārās veselības aprūpes ārsta palīga darba apjoma apraksts

I. Profilakse un pacientu izglītošana

1. Sniegt pacientiem informāciju par noteiktajā teritorijā esošajām primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko un sociālo palīdzību.

2. Veikt infekcijas slimību profilaksi, īpaši akcentējot tās infekcijas slimības, kuras ir raksturīgas attiecīgajam laika periodam un vides epidemioloģiskajiem rādītājiem (difterija, ērču encefalīts, gripa, tuberkuloze).

3. Informēt pacientus par profilaktiskās potēšanas nepieciešamību un iespējām.

4. Informēt, izglītot un apmācīt pacientus un viņu tuviniekus aprūpes un pašaprūpes jautājumos mājas apstākļos.

5. Sadarboties ar citām primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām vai organizācijām iedzīvotāju veselības aprūpes jautājumos, sniegt informāciju par noteiktās teritorijas specifiku un aktuālajām primārās veselības aprūpes un sociālajām problēmām.

6. Apmācīt pacientu:

6.1. pareizi lietot izrakstītos medikamentus;

6.2. rīkoties ar aprūpes materiālu un aprīkojumu;

6.3. nepieciešamības gadījumā patstāvīgi veikt ārstnieciskās vai aprūpes manipulācijas (zemādas un intramuskulārās injekcijas, stomas kopšanu, pārsiešanas).

7. Konsultēt pacientus par pareiza uztura un dzīvesveida jautājumiem akūtu, hronisku un onkoloģisku saslimšanu gadījumos.

8. Apmācīt ģimeni jaundzimušā un zīdaiņa kopšanas un barošanas jautājumos.

9. Sekot profilaktiskajam skrīningam visās pacientu vecuma grupās.

10. Informēt māti par jaundzimušā un zīdaiņa fiziskās un psihoemocionālās attīstības normām.

11. Nepieciešamības gadījumos apmācīt ģimeni slima bērna kopšanas un aprūpes jautājumos.

12. Veikt pacientu un viņu tuvinieku izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos.

13. Veikt plānotās bērnu un pieaugušo profilaktiskās potēšanas pēc primārās veselības aprūpes ārsta norādījuma.

II. Pacientu novērošana un izmeklēšana

14. Veikt iedzīvotāju grupu apzināšanu un pārraudzīšanu noteiktajā primārās veselības aprūpes teritorijā vienu reizi gadā.

15. Noteikt iedzīvotāju veselības aprūpes un sociālās problēmas noteiktajā teritorijā.

16. Savākt anamnēzi pacienta aprūpei.

17. Veikt ķermeņa temperatūras, asinsspiediena, pulsa frekvences mērīšanu, elpošanas frekvences noteikšanu primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā.

18. Sekot savlaicīgai nosūtīšanai uz nepieciešamajiem nozīmētajām izmeklējumiem un pie speciālistiem visu vecuma grupu akūti un hroniski slimiem pacientiem ar šādu orgānu sistēmu saslimšanām:

18.1. elpošanas orgānu sistēmas;

18.2. gremošanas orgānu sistēmas;

18.3. urīnizvadorgānu sistēmas;

18.4. perifērās un centrālās nervu sistēmas;

18.5. sirds - asinsvadu sistēmas;

18.6. reproduktīvo orgānu sistēmas;

18.7. muskuļu - skeleta sistēmas;

18.8. acu, ausu un deguna saslimšanām;

18.9. endokrīno orgānu sistēmas;

18.10. ādas, gļotādu un saistaudu saslimšanām;

18.11. infekciju saslimšanām;

18.12. onkoloģiskajām saslimšanām.

19. Asistēt ģimenes ārstam pie redzes pārbaudes un ginekoloģiskās apskates.

20. Novērtēt sanitāri - higiēniskos apstākļus jaundzimušā un zīdaiņa dzīvesvietā, noteikt sociālā un veselības riska faktorus.

21. Novērot jaundzimušo un zīdaini tā dzīvesvietā atbilstoši noteiktajai obligāto profilaktisko apskašu shēmai.

22. Sekot savlaicīgai zīdaiņa nosūtīšanai uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un pie speciālistiem.

23. Novērtēt pacientu veselības stāvokli pēc vakcinācijas, atbilstoši ziņojot par komplikācijām un netipiskām reakcijām.

III. Pacientu aprūpe

24. Plānot un veikt pacientu aprūpi mājas apstākļos pēc ģimenes ārsta un/vai speciālistu norādījumiem akūtu un hronisku elpošanas orgānu sistēmas, gremošanas orgānu sistēmas, urīnizvadorgānu sistēmas, perifērās un centrālās nervu sistēmas, sirds - asinsvadu sistēmas, reproduktīvo orgānu sistēmas, muskuļu - skeleta sistēmas, endokrīno orgānu sistēmas, acu, ausu, deguna, ādas, gļotādu, saistaudu, infekciju un onkoloģisku saslimšanu gadījumos, kā arī pēcoperācijas periodā.

25. Veikt primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā primārās veselības aprūpes ārsta un speciālistu nozīmētās ārstnieciskās un aprūpes procedūras:

25.1. intramuskulārās injekcijas;

25.2. intravenozās injekcijas un infūzijas;

25.3. intrakutānās injekcijas;

25.4. zemādas injekcijas;

25.5. pārsiešanas;

25.6. traheostomu kopšanu;

25.7. zarnu stomu kopšanu (ar irigāciju);

25.8. urostomu kopšanu;

25.9. gastrostomu kopšanu;

25.10. klizmas;

25.11. kuņģa zondēšanu;

25.12. kuņģa skalošanu;

25.13. gāzes novades caurulītes ievadīšanu;

25.14. sievietes urīnpūšļa kateterizāciju;

25.15. vīrieša urīnpūšļa kateterizāciju ar mīksto katetru;

25.16. urīnpūšļa ilgkatetra ievadīšanu;

25.17. urīnpūšļa un katetra skalošanu ar slēgto un vaļējo sistēmu;

25.18. nabas brūces kopšanu;

25.19. acu, ausu, deguna eju kopšanu;

25.20. ādas kopšanu u.c.

26. Nodrošināt vides tīrību primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā.

27. Atbilstoši noteikumiem veikt vai nodrošināt instrumentu, aprūpes priekšmetu un materiālu dezinfekciju, pirmssterilizācijas apstrādi un sterilizāciju.

28. Atbilstoši noteikumiem nodrošināt izmantotā materiāla utilizāciju.

29. Sniegt pirmo un neatliekamo palīdzību pacientiem primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā.

30. Asistēt ģimenes ārstam ginekoloģisku procedūru un ķirurģisku manipulāciju veikšanas laikā.

31. Sagatavot pacientus šādiem diagnostiskiem izmeklējumiem:

31.1. fibrogastroskopijai;

31.2. kolonoskopijai;

31.3. kuņģa rentgenoloģiskai caurskatei;

31.4. ph-metrijai un duodenālai zondēšanai;

31.5. irigoskopijai;

31.6. ultrasonogrāfijai (visu orgānu);

31.7. holecistogrāfijai;

31.8. rektoskopijai;

31.9. kolonoskopijai;

31.10. nieru pārskata rentgenogrammai;

31.11. intravenozajai urogrāfijai;

31.12. retrogrādai urogrāfijai;

31.13. nieru scintigrāfijai;

31.14. bronhoskopijai;

31.15. kompjūtertomogrāfijai;

31.16. veloergometrijai;

31.17. ehokardiogrāfijai;

31.18. fonokardiogrāfijai;

31.19. doplerogrāfijai;

31.20. diafonoskopijai;

31.21. encefalogrammai;

31.22. ehoencefaloskopijai;

31.23. acu spiediena noteikšanai un acs dibena apskatei;

31.24. vairogdziedzera scintigrāfijai u.c.

32. Sekot pareizai ārsta izrakstīto medikamentu lietošanai.

33. Veikt primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā nepieciešamā izmeklējamā materiāla savākšanu klīniskiem izmeklējumiem:

33.1. klīniskā asins aina;

33.2. glikozes līmeņa noteikšana asinīs;

33.3. asins grupas un Rh faktora noteikšana;

33.4. urīna klīniskā analīze;

33.5. glikozes līmeņa un acetona noteikšana urīnā;

33.6. Zemņicka raudze;

33.7. Nečiporenko raudze;

33.8. krēpu klīniskā analīze;

33.9. fēču klīniskā analīze (arī izmeklēšanai uz slēptām asinīm) u.c.

34. Veikt primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā nepieciešamā izmeklējamā materiāla savākšanu bioķīmiskiem, imunoloģiskiem un seroloģiskiem izmeklējumiem:

34.1. bioķīmiskā asins analīze;

34.2. alkohola līmeņa noteikšana asinīs;

34.3. bioķīmiskā urīna analīze;

34.4. imunogramma.

35. Veikt primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā nepieciešamā izmeklējamā materiāla savākšanu bakterioloģiskiem izmeklējumiem:

35.1. urīna bakterioloģiskā analīze;

35.2. asins bakterioloģiskā analīze;

35.3. krēpu bakterioloģiskā analīze;

35.4. fēču bakterioloģiskā analīze;

35.5. krēpu pārbaude uz tuberkulozi;

35.6. iztriepe no žāvas un deguna difterijas diagnostikai.

36. Nodrošināt nepieciešamā izmeklējamā materiāla savākšanu onkocitoloģiskai izmeklēšanai.

IV. Dokumentēšana

37. Dokumentēt veiktās mājas vizītes, novērojumus, veikto profilaksi, aprūpi un ārstnieciskās procedūras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

38. Dokumentēt pacientu sociālā un veselības riska faktorus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

39. Dokumentēt medikamentu, ārstnieciskā un aprūpes materiāla izlietojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

40. Nodrošināt ārstniecības un aprūpes dokumentācijas uzglabāšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers

 

2. pielikums

1. pielikumam

"No valsts obligātās veselības

apdrošināšanas līdzekļiem

finansēto primārās veselības aprūpes

ārstniecības personu darbības kārtība"

Primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā un/vai teritorijā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas un primārās veselības aprūpes ārsta palīga darbības kārtība

1. Primārās veselības aprūpes māsai un ārsta palīgam nepieciešamās zināšanas:

1.1. cilvēka veselība, tās veicināšana, saglabāšana, atgūšana un slimību profilakse;

1.2. sabiedrībā izplatītākās saslimšanas, to etioloģija, patoģenēze, diagnostika, ārstēšana;

1.3. pacienta aprūpes principi un īpatnības primārās veselības aprūpes līmenī;

1.4. vides veselība, apkārtējās vides faktoru ietekme uz pacienta veselību;

1.5. veselības aprūpes un sociālās palīdzības organizācijas principi;

1.6. aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas metožu pielietošana primārās veselības aprūpes līmenī;

1.7. medicīnisko tehnoloģiju pielietošana primārās veselības aprūpes līmenī;

1.8. saskarsmes veidošanas principi ar pacientu, pacienta ģimeni un

1.9. pārējiem aprūpes komandas dalībniekiem;

1.10. pirmās un neatliekamās palīdzības sniegšana.

2. Primārās veselības aprūpes māsas un primārās veselības aprūpes ārsta palīga kvalifikācijas prasības:

2.1. reģistrācija Praktizēttiesīgu māsu reģistrā un/vai sertifikāts ambulatorās medicīnas māsas specialitātē, bērnu māsas specialitātē vai sabiedrības veselības māsas specialitātē;

2.2. reģistrācija Praktizēttiesīgu ārsta palīgu (feldšeru) reģistrā un/vai sertifikāts ambulatorā dienesta ārsta palīga (feldšera) specialitātē.

3. PVA ārsta darba vietā un/vai teritorijā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas un primārās veselības aprūpes ārsta palīga pamatuzdevumi:

3.1. PVA ārsta darba vietā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas un primārās veselības aprūpes ārsta palīga pamatuzdevumi:

3.1.1. sniegt informāciju par iespējām un nepieciešamību izvēlēties primārās veselības aprūpes ārstu;

3.1.2. sniegt pacientiem informāciju par attiecīgajā teritorijā esošajām ārstniecības un mācību iestādēm un primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko vai sociālo palīdzību;

3.1.3. veikt pacientu un viņu piederīgo izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos;

3.1.4. sniegt informāciju par saslimšanu riska faktoriem;

3.1.5. sekot profilaktiskajam skrīningam visās vecuma grupās;

3.1.6. sniegt informāciju par profilaktisko potēšanu;

3.1.7. piedalīties pacientu veselības aprūpes un sociālo jautājumu koordinēšanā un risināšanā;

3.1.8. sadarbībā ar primārās veselības aprūpes ārstu veikt pacientu aprūpi ārsta darba vietā un nepieciešamības gadījumā arī bērnu aprūpi līdz viena gada vecumam mājas apstākļos;

3.1.9. veikt primārās veselības aprūpes ārsta un speciālistu noteiktās procedūras ārsta darba vietā un nepieciešamības gadījumā arī bērnu aprūpi līdz viena gada vecumam mājas apstākļos;

3.1.10. sadarbībā ar primārās veselības aprūpes ārstu sastādīt un īstenot imunizācijas plānu;

3.1.11. veikt riska grupu izvērtēšanu un novērošanu pēc individuālas shēmas;

3.1.12. sniegt pirmo un neatliekamo palīdzību, nodrošināt pirmsārsta palīdzību darba laikā;

3.1.13. dokumentēt veikto aprūpi, apkopot un sniegt darba pārskatu atbilstoši noteiktajai kārtībai;

3.1.14. nodrošināt dokumentācijas uzglabāšanu un nepieejamību personām, kas nav saistītas ar pacientu aprūpi un ārstēšanu, atbilstoši noteiktajai kārtībai;

3.1.15. pastāvīgi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.

3.2. teritorijā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas un primārās veselības aprūpes ārsta palīga pamatuzdevumi:

3.2.1. veikt iedzīvotāju apzināšanu un pārraudzību noteiktā teritorijā vienu reizi gadā;

3.2.2. identificēt pacientu veselības un sociālās aprūpes problēmas minētajā teritorijā;

3.2.3. sniegt informāciju par iespējām un nepieciešamību izvēlēties primārās veselības aprūpes ārstu;

3.2.4. sniegt pacientiem informāciju par teritorijas specifiku - attiecīgajā teritorijā esošajām ārstniecības un mācību iestādēm un primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko vai sociālo palīdzību;

3.2.5. nepieciešamības gadījumā sniegt informāciju par teritorijas specifiku, veselības aprūpes un sociālajām problēmām pašvaldībai u.c. institūcijām;

3.2.6. sadarboties veselības aprūpes problēmu risināšanā ar attiecīgajā teritorijā esošajām ārstniecības un mācību iestādēm un primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko vai sociālo palīdzību;

3.2.7. veikt indivīda, ģimenes un sabiedrības izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos;

3.2.8. sniegt informāciju par saslimšanu riska faktoriem;

3.2.9. sekot profilaktiskajam skrīningam visās vecuma grupās;

3.2.10. sniegt informāciju par profilaktisko potēšanu;

3.2.11. piedalīties pacientu veselības aprūpes un sociālo jautājumu koordinēšanā un risināšanā;

3.2.12. veikt ārstnieciskās procedūras pēc primārās veselības aprūpes ārsta nozīmējuma mājas apstākļos;

3.2.13. patstāvīgi plānot un veikt pacientu aprūpi mājas apstākļos;

3.2.14. sniegt pirmo un neatliekamo palīdzību, nodrošināt pirmsārsta palīdzību pacienta dzīvesvietā;

3.2.15. dokumentēt veikto aprūpi, apkopot un sniegt darba pārskatu atbilstoši noteiktajai kārtībai;

3.2.16. nodrošināt dokumentācijas uzglabāšanu un nepieejamību personām, kas nav saistītas ar pacientu aprūpi un ārstēšanu, atbilstoši noteiktajai kārtībai;

3.2.17. pastāvīgi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.

3.3. PVA ārsta darba vietā un teritorijā strādājošas primārās veselības aprūpes māsas un primārās veselības aprūpes ārsta palīga pamatuzdevumi:

3.3.1. sniegt informāciju par iespējām un nepieciešamību izvēlēties primārās veselības aprūpes ārstu;

3.3.2. sniegt pacientiem informāciju par attiecīgajā teritorijā esošajām ārstniecības un mācību iestādēm un primārajā veselības aprūpē iesaistītajām vai atbalsta institūcijām, kuras sniedz medicīnisko vai sociālo palīdzību;

3.3.3. veikt pacientu un viņu piederīgo izglītošanu veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos;

3.3.4. sniegt informāciju par saslimšanu riska faktoriem;

3.3.5. sekot profilaktiskajam skrīningam visās vecuma grupās;

3.3.6. sniegt informāciju par profilaktisko potēšanu;

3.3.7. piedalīties pacientu veselības aprūpes un sociālo jautājumu koordinēšanā un risināšanā;

3.3.8. sadarbībā ar primārās veselības aprūpes ārstu veikt pacientu aprūpi ārsta darba vietā visu vecuma grupu pacientiem;

3.3.9. veikt primārās veselības aprūpes ārsta un speciālistu noteiktās procedūras ārsta darba vietā un pacienta dzīves vietā;

3.3.10. patstāvīgi plānot un veikt pacientu aprūpi mājas apstākļos;

3.3.11. sadarbībā ar primārās veselības aprūpes ārstu sastādīt un īstenot imunizācijas plānu;

3.3.12. veikt riska grupu izvērtēšanu un novērošanu pēc individuālas shēmas;

3.3.13. veikt iedzīvotāju apzināšanu un pārraudzību noteiktā teritorijā vienu reizi gadā;

3.3.14. identificēt pacientu veselības un sociālās aprūpes problēmas minētajā teritorijā;

3.3.15. sniegt pirmo un neatliekamo palīdzību, nodrošināt pirmsārsta palīdzību;

3.3.16. dokumentēt veikto aprūpi, apkopot un sniegt darba pārskatu atbilstoši noteiktajai kārtībai;

3.3.17. nodrošināt dokumentācijas uzglabāšanu un nepieejamību personām, kas nav saistītas ar pacientu aprūpi un ārstēšanu, atbilstoši noteiktajai kārtībai;

3.3.18. pastāvīgi paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.

4. Primārās veselības aprūpes māsai un primārās veselības aprūpes ārsta palīgam ir tiesības regulāri paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju, saglabājot vidējo izpeļņu, kā arī citas tiesības atbilstoši darba likumdošanai un Ārstniecības likuma attiecīgām normām.

5. Primārās veselības aprūpes māsa un primārās veselības aprūpes ārsta palīgs ir atbildīgs par:

5.1. pacientu aprūpi;

5.2. patstāvīgi veiktajām manipulācijām un procedūrām;

5.3. savām pieļautajām kļūdām un paviršību;

5.4. sniegtās informācijas patiesumu;

5.5. primārās veselības aprūpes ārsta norādījumu un uzdevumu izpildi;

5.6. pacientu veselības stāvokļa novērošanu un informācijas sniegšanu pacientu ārstēšanā un aprūpē iesaistītajām ārstniecības personām;

5.7. uzticētajiem mantas līdzekļiem;

5.8. darba drošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers

 

2. pielikums

Primārās veselības aprūpes (jauktās kapitācijas) finansēšanas modelis

I. Vispārīgie jautājumi

1. PVA ārsta darbības finansēšanas pamatā ir jauktais kapitācijas modelis, pēc kura daļu līdzekļu saņem atkarībā no reģistrēto pacientu skaita un to vecuma struktūras, daļu - fiksētu piemaksu veidā. PVA ārsta darbības nodrošināšanai novirzāmo finansu līdzekļu apjomu, fiksētās piemaksas, konsultāciju un aprūpes epizožu un manipulāciju cenas naudas izteiksmē nosaka Aģentūra.

2. PVA ārstu padarītā darba apjoma un kvalitātes novērtēšanas vienība ir aprūpes epizode un atsevišķas manipulācijas.

3. Jauktās kapitācijas modelis, kura pamatā ir šajā pielikumā izklāstītie nosacījumi un pašreizējās pakalpojumu cenas un nodokļi, pārejas periodā var nodrošināt atsevišķa ģimenes ārsta darbības finansiālu pastāvēšanu par valsts obligātās veselības aprūpes budžeta līdzekļiem, ja:

3.1. reģistrētais pacientu skaits ir ne mazāks par 1100 - 1200;

3.2. kapitācijai izdalīto naudas līdzekļu apjoms ir ne mazāks par Ls 9,00 vienam pacientam gadā.

4. PVA ārsta ieņēmumi veidojas no:

4.1. valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem, kurus tas saņem no slimokases atbilstoši līgumam;

4.2. pacienta iemaksām atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem;

4.3. maksas pakalpojumiem;

4.4. juridisko (pašvaldību, dažādu fondu un organizāciju) un fizisko personu iemaksām.

5. Ieņēmumi no slimokases sastāv no:

5.1. kapitācijas naudas (galvasnauda un samaksa par kvalitāti).

5.2. PVA ārsta fiksētajām piemaksām.

6. PVA ārsta ikmēneša fiksētās piemaksas ir piemaksa par pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu un piemaksa par attālumu līdz slimnīcai.

7. Pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma gradācija:

7.1. teritorijas ar blīvumu virs 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - piemaksas koeficients - 0;

7.2. teritorijas ar blīvumu 100 - 499 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - piemaksas koeficients - 1;

7.3. teritorijas ar blīvumu 20 - 99 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - piemaksas koeficients - 2;

7.4. teritorijas ar blīvumu zem 20 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru - piemaksas koeficients - 3.

8. Ja PVA ārsta darbības pamatteritorijā ir vairāki pagasti, nosaka šo pagastu teritoriju vidējo blīvumu. Teritorija, piemēram, pilsēta, kuras iedzīvotājus aprūpē vairāki PVA ārsti, tiek uzskatīta par vienotu teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu. Piemaksu nenosaka, ja PVA ārsta darbavieta neatrodas darbības pamatteritorijā un viņš nepieņem pacientus šajā teritorijā, vai pieņem tajā mazāk par 50% no darba laika.

9. Fiksētās piemaksas nepieciešamību primārās veselības aprūpes pediatram par bērnu līdz 14 gadu vecumam aprūpi, izvērtē un tās apjomu nosaka slimokase pēc Aģentūras izstrādātiem kritērijiem.

10. Attāluma līdz slimnīcai gradācija:

10.1. līdz 20 km - piemaksas koeficients - 0;

10.2. 20 - 40 km - piemaksas koeficients - 1;

10.3. virs 40 km - piemaksas koeficients - 2.

11. Par attālumu līdz slimnīcai uzskata attālumu no apdzīvotās vietas, kurā atrodas PVA ārsta darbavieta, līdz tuvākajai slimnīcai, kurā strādā sertificēti speciālisti vismaz 5 no sekojošām 6 specialitātēm - ķirurgs, ginekologs, oftalmologs, otorinolaringologs, neirologs, kardiologs. Slimnīca var atrasties arī citas slimokases teritorijā.

12. Ja PVA ārsta aprūpē ir vairākas administratīvās teritorijas ar vairākām ārstniecības iestādēm (doktorātiem, ambulancēm, feldšeru - vecmāšu punktiem), aprēķina vidējo attālumu.

13. Piemaksu nenosaka, ja PVA ārsta darbavieta neatrodas darbības pamatteritorijā un viņš nepieņem pacientus šajā teritorijā, vai pieņem tajā mazāk par 50% no darba laika.

14. Ikmēneša piemaksa par ģimenes ārsta sertifikātu. Šis maksājums tiek noteikts, lai stimulētu PVA ārstu izglītoties un iegūt ģimenes ārsta sertifikātu. To saņem tikai tie ģimenes ārsti, kuri reāli praktizē kā ģimenes ārsti atbilstoši sekojošiem kritērijiem:

14.1. vismaz 30% pierakstīto ir vecāki par 14 gadiem;

14.2. vismaz 10% pierakstīto ir jaunāki par 14 gadiem;

15. Kapitācijas naudu saskaņā ar noslēgto līgumu ar Aģentūru aprēķina slimokase. Aprēķinot kapitācijas naudas apjomu, no kopējās ambulatorai aprūpei atvēlētajiem finansu līdzekļiem tiek nodalīti līdzekļi fiksētās samaksas konsultantu un zobārstu darba apmaksai, PVA ārstu, PVA māsu, PVA ārsta palīgu fiksētajām piemaksām, sociālās palīdzības iestāžu iemītnieku ambulatorai aprūpei un nereģistrēto pacientu ambulatorās aprūpes pakalpojumu apmaksai. Atlikusī finansu līdzekļu daļa veido slimokases PVA ārstu kapitācijas naudu, kuru sadala starp PVA ārstiem atbilstoši pierakstīto pacientu skaitam un vecuma struktūrai. Katra PVA ārsta kapitācijas nauda sadalās: "galvas nauda" - 85% un "samaksa par kvalitāti" - 15%.

16. Aprēķinātais PVA ārsta darbības ikmēneša finansēšanas apjoms ir 1/12 daļa no aprēķinātās gada galvas naudas un fiksēto piemaksu apjoma. Pārskaitāmo reālo ikmēneša naudas līdzekļu apjomu aprēķina slimokase kā starpību starp aprēķināto ikmēneša galvasnaudas apjomu un PVA ārsta fiksētām piemaksām un PVA ārsta izdevumiem par speciālistu - konsultantu sniegto aprūpes epizožu un palīgkabinetu sniegto pakalpojumu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē apmaksu, kas fiksēti speciālā uzskaites un norēķinu dokumentā - "Ārsta talonā slimokasei".

17. Samaksu par kvalitāti PVA ārsts var saņemt pēc viņa darbības primārajā veselības aprūpē novērtējuma, ko izdara slimokase, pieaicinot Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi.

18. "Samaksas par kvalitāti" līdzekļus aprēķina un izmaksā slimokase atbilstoši salīdzinošam kvalitātes novērtējumam un līgumam starp PVA ārstu un slimokasi:

18.1. reizi ceturksnī, paredzot tam 60% no aprēķinātajiem "samaksas par kvalitāti" gada līdzekļiem (1/4 daļu katrā ceturksnī);

18.2. gada beigās, paredzot tam 40% no aprēķinātajiem "samaksas par kvalitāti" gada līdzekļiem.

19. PVA ārsta darbības salīdzinošās novērtēšanas ceturkšņa rādītājus, novērtēšanas metodiku un "samaksas par kvalitāti" līdzekļu sadales metodiku izstrādā Aģentūra.

20. Ceturkšņa un gada salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir pamats slimokases un PVA ārsta līguma nosacījumu maiņai, tai skaitā "samaksas par kvalitāti" līdzekļu neizmaksāšanai, ikmēneša kapitācijas naudas samazināšanai un līguma pārtraukšanai.

21. PVA ārstiem neizmaksātos līdzekļus sakarā ar viņu darbības neatbilstību slimokase var izlietot sekojoši:

21.1. pārcelt uz nākošo ceturksni;

21.2. izmaksāt tiem PVA ārstiem, kuriem bijuši neparedzēti izdevumi sakarā ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos viņu darbības pamatteritorijā;

21.3. izmaksāt kā papildus prēmijas tiem PVA ārstiem, kuri ir nodrošinājuši īpaši augstus vakcinācijas un profilaktisko apskašu programmas izpildes rādītājus;

21.4. izmantot primārās veselības aprūpes attīstīšanai reģionā (prakšu atvēršana, aprīkošana, PVA ārstu apmācība, u.c.).

22. PVA ārsta darba kvalitāti gada beigās novērtē pēc sekojošiem kritērijiem:

22.1. Labklājības ministrijas apstiprinātā Vakcinācijas kalendāra izpilde (Labklājības ministrijas 1999. gada 30. marta rīkojums nr. 87 "Par vakcinācijas kalendāru"), ievērojot Nacionālajā imunizācijas programmā noteiktos rādītājus;

22.2. profilaktisko apskašu programmas izpilde atbilstoši tās minimāliem rādītājiem;

22.3. pacientu vērtējums - pacientu vērtējumu iegūst, slimokasei veicot katra PVA ārsta 10% pacientu aptauju, ievērojot vecuma grupu un dzimumu pārstāvniecību. Aptaujas anketas saturs ir noteikts līgumā starp Aģentūru un slimokasi.

23. PVA ārsta darba kvalitātes novērtēšanas metodiku pēc 121. punktā minētajiem kritērijiem un atbilstošo līdzekļu sadales metodiku izstrādā Aģentūra.

24. Gada beigās slimokase veic PVA ārstu darbības salīdzinošo novērtēšanu pēc šādiem rādītājiem:

24.1. vidējais PVA ārsta aprūpes epizožu skaits uz pacientu un aprūpes epizožu sadalījums pa epizožu veidiem un vecuma grupām (0, 1 - 14, 15 - 44, 45 - 64, 65 un vecāki);

24.2. PVA ārsta apmeklējumu skaits (iestādē, mājās) uz pacientu un uz aprūpes epizodi sadalījumā pa aprūpes epizožu veidiem un vecuma grupām;

24.3. PVA ārsta izdarītās "mazās ķirurģijas" manipulācijas uz aprūpes epizodi;

24.4. grūtnieču vizīšu skaits uz vienu grūtnieci pie PVA ārsta;

24.5. fertilā vecuma (15 - 44 gadi) sieviešu vizītes pie PVA ārsta sakarā ar ģimenes plānošanu;

24.6. izdarīto izmeklējumu skaits (laboratorija, radioloģija, funkcionālā diagnostika) ar PVA ārsta nosūtījumu uz vienu pacientu un aprūpes epizodi;

24.7. speciālistu konsultāciju skaits (pa vecuma grupām, speciālistiem un aprūpes epizodēm) ar PVA ārsta nosūtījumu;

24.8. speciālistu konsultāciju skaits bez PVA ārsta nosūtījuma uz pacientu un aprūpes epizodi;

24.9. hospitalizācijas rādītājs pa vecuma grupām (0,1 - 14, 15 - 44, 45 - 64, 65 un vecāki);

24.10. novēlotas diagnostikas gadījumu skaits (tbc, onko IV stadija);

24.11. saslimstība ar masalām - uz 1000 bērniem līdz 4 g.v.;

24.12. bērnu vecumā līdz 14 gadiem hospitalizācijas gadījumi (ilgāk par 4 dienām) sakarā ar astmu uz vienu bronhiālās astmas slimnieku.

25. Vecuma koeficienti primārajā veselības aprūpē ir noteikti, vadoties no ambulatorās aprūpes līdzekļu patēriņa vecuma grupās.

Vecuma grupa Patēriņa koeficients
0-1 6.2
1-14 1.9
15-44 1.0
45-64 1.3
65 gadi un vecāki 3.0

26. Kapitācijas naudu PVA ārstam aprēķina šādi:

26.1. vispirms aprēķina katra PVA ārsta pacientu kopējo koeficientu (Kp) pēc sekojošas formulas:

6,2*n1+1,9*n2+1*n3+1,3*n4+3*n5
------------------------------ ;
N

kur n1, n2 ... ir pacientu skaits dotajā vecuma grupā, N - kopējais PVA ārsta pacientu skaits;

26.2. līdzīgā veidā aprēķina visa reģiona pacientu koeficientu (Kr);

26.3. dalot katra PVA ārsta pacientu koeficientu Kp ar reģiona koeficientu Kr, iegūst PVA ārsta pacientu diferencēto koeficientu Kd;

26.4. reizinot PVA ārsta pacientu diferencēto koeficientu Kd ar PVA ārsta kopējo pacientu skaitu N un kapitācijai izdalīto naudu Ls/pacientu gadā, iegūst PVA ārsta darbībai paredzēto kapitācijas naudas apjomu gadā.

27. Par kapitācijas līdzekļiem PVA ārsts veic visu šajā kārtībā noteikto darba apjomu. No šiem līdzekļiem slimokase veic speciālistu - konsultantu, pie kura ir nosūtījis PVA ārsts, sniegto aprūpes epizožu un tai skaitā speciālista - konsultanta nozīmēto palīgkabinetu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu slimību diagnostikā un ārstēšanā apmaksu.

28. Gada beigās slimokase kopā ar Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi izanalizē reģiona PVA ārstu darbību un iesniedz vērtējumu Aģentūrai un Ģimenes ārstu asociācijai. Aģentūra veic reģionu salīdzinošo novērtēšanu, izanalizē primārās veselības aprūpes sistēmas darbību valstī kopumā un iesniedz vērtējumu Labklājības ministrijai.

II. PVA māsu un ārsta palīgu darbības finansēšana

29. PVA ārsta un PVA māsas vai ārsta palīga darbības un finansēšanas nosacījumi tiek ietverti līgumā starp PVA ārstu un PVA māsu vai ārsta palīgu un slimokasi.

30. Pilns fiksētais maksājums PVA ārsta darba vietā un teritorijā strādājošai PVA māsai un/vai ārsta palīgam, tiek noteikts par 1800 teritorijas iedzīvotājiem. Par lielāku vai mazāku iedzīvotāju skaitu fiksētais maksājums tiek proporcionāli izmainīts.

31. Fiksētajam maksājumam tiek pielietots darbības apstākļu izlīdzināšanas koeficients par iedzīvotāju blīvumu aprūpējamā teritorijā:

31.1. teritorijas ar blīvumu virs 500 cilv./km2 - 1.0;

31.2. teritorijas ar blīvumu 100 - 499 cilv./km2 - 1.2;

31.3. teritorijas ar blīvumu 20 - 99 cilv./km2 - 1.3;

31.4. teritorijas ar blīvumu zem 20 cilv./km2 - 1.4.

32. Ja PVA māsas vai ārsta palīga aprūpē bez pilsētas teritorijas ir arī pagasts vai vairāki pagasti, tad nosaka aprūpējamās teritorijas vidējo blīvumu un pielieto atbilstošu darbības apstākļu izlīdzināšanas koeficientu.

33. Pilsēta vai pagasts, kura iedzīvotājus aprūpē PVA komandas (PVA ārsts un PVA māsa un/vai ārsta palīgs), tiek uzskatīta par teritoriju ar vienu iedzīvotāju blīvumu.

34. Pilnā fiksētā maksājuma lielums PVA ārsta darba vietā un teritorijā strādājošai reģistrētai PVA māsai un sertificētam ārsta palīgam ir sekojoši:

34.1. PVA māsai - mēnešalga 110 Ls un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;

34.2. PVA ārsta palīgam - mēnešalga 120 Ls un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

35. PVA ārsts var noteikt papildus atalgojumu no saviem ieņēmumiem PVA māsai un PVA ārsta palīgam.

36. PVA ārsta palīga patstāvīgi veiktu darbu ārstniecībā apmaksā:

36.1. no tā PVA ārsta kapitācijas naudas, kura pacients ir apkalpots atbilstoši noteiktam ārsta palīga aprūpes epizodes cenrādim.

36.2. par šo darbu ārsta palīgs aizpilda "Ārsta talonu slimokasei".

37. Ņemot vērā teritoriālās veselības pakalpojumu sniegšanas apgrūtinājumu, slimokase var noteikt pilnu fiksēto maksājumu arī par mazāku teritorijas iedzīvotāju skaitu nekā noteikts 129. punktā.

38. Slimokase reizi pusgadā veic PVA māsu un PVA ārsta palīgu darbības salīdzinošo vērtēšanu pēc šādiem rādītājiem:

38.1. apsekoto iedzīvotāju skaits (procentos no teritorijas iedzīvotāju skaita);

38.2. riska grupu apsekošanas standarta izpilde (procentos no riska grupu pacientu skaita);

38.3. pacientu medicīniskā mājas aprūpe (procentos no teritorijas iedzīvotāju skaita);

38.4. citi līgumā ar prakses ārstu noteiktie kritēriji.

39. PVA māsas un PVA ārsta palīga darba kvalitātes atbilstības rādītājos ietilpst:

39.1. PVA ārsta norādījumu izpildes kvalitāte;

39.2. vakcinācijas kalendāra izpilde;

39.3. profilaktisko apskašu programmas izpilde;

39.4. PVA māsas vai PVA ārsta palīga darbības apraksta prasību un funkcionālo pienākumu izpilde;

39.5. PVA māsas un PVA ārsta palīga sertifikācijas vai resertifikācijas rezultāti;

39.6. pacientu vērtējums;

39.7. citi līgumā ar prakses ārstu noteiktie kritēriji.

40. PVA māsas un PVA ārsta palīga darba kvalitātes iekšējo kontroli veic PVA ārsts pēc savstarpējā līgumā ietvertajiem nosacījumiem.

41. PVA māsu un PVA ārsta palīgu darba kvalitātes ārējo kontroli veic slimokase pēc noteiktiem vērtēšanas kritērijiem, nepieciešamības gadījumā pieaicinot pilnvarotas personas no Labklājības ministrijas, Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras, māsu un ārsta palīgu profesionālām asociācijām, pašvaldībām un no citām ar primāro veselības aprūpi saistītām institūcijām.

42. PVA māsa un PVA ārsta palīgs saņem 15 - 30 procentus no PVA ārstam izmaksājamiem samaksas par kvalitāti naudas līdzekļiem par vakcinācijas kalendāra un profilaktisko apskašu programmas izpildi.

III. Konsultantu un palīgkabinetu padarītā darba apmaksas principi

43. Fiksēto konsultantu slodžu skaitu un izvietojumu teritorijā nosaka Aģentūra līgumā ar slimokasi, ņemot vērā profesionālo asociāciju ieteikumus. Šo speciālistu aprūpē esošo pacientu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai slimokasē tiek nodalīti atsevišķi naudas līdzekļi.

44. Fiksēto konsultantu darbības nosacījumus, darba kvalitātes un salīdzinošos rādītājus, sadarbības principus ar primārās veselības aprūpes speciālistiem izstrādā profesionālās asociācijas un specializētie centri. Šo konsultantu darbības apmaksai nepieciešamos naudas līdzekļus (algas, sociālās apdrošināšanas iemaksas, kabinetu uzturēšanas izdevumi, palīgkabinetu izmeklējumi) ārstniecības iestādēm pārskaita slimokase saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un piestādītajiem rēķintaloniem.

45. Pārējo konsultantu un palīgkabinetu veikto darbu apmaksā atbilstoši PVA ārstu nosūtījumiem, nosakot samaksu par aprūpes epizodi un/vai manipulācijām atbilstoši vienotam cenrādim, kuru izstrādā Aģentūra. Aģentūra izstrādāto cenrādi iesniedz labklājības ministram apstiprināšanai.

46. Izlietoto summu slimokase atrēķina no PVA ārsta līdzekļiem atbilstoši pakalpojumu sniedzēju (ārstniecības iestāžu) piestādītajiem rēķintaloniem. PVA ārsts ir tiesīgs iepazīties ar citu ārstniecības iestāžu primāro medicīnisko dokumentāciju par savu pacientu veselības aprūpi un iestāžu piestādītajiem rēķintaloniem un iesniegt slimokasei pretenzijas par rēķinu apmaksu.

47. Konsultantu un palīgkabinetu veikto darbu novērtē pēc aprūpes epizodēm un/vai manipulācijām.

48. Nozīmētos un izdarītos laboratoriskos, funkcionālās diagnostikas un radioloģiskos izmeklējumus (ieskaitot skaitļotājtomogrāfiju, kodolmagnētiskas rezonases u. c. dārgos izmeklējumus) apmaksā no PVA ārsta līdzekļiem pēc vienota cenrāža atbilstoši ārstniecības iestāžu piestādītajiem rēķiniem. Kodolmagnētiskās rezonanses un skaitļotājtomogrāfijas izmeklējumus PVA ārsts nozīmē tikai pēc attiecīgo konsultantu ieteikuma. Katru ceturksni slimokase apkopo un analizē datus par nosūtījumiem uz dārgajiem izmeklējumiem. Ja nosūtījumu skaits un izmaksas pēc salīdzinoša vērtējuma ir lielas, slimokase izvērtē nosūtījumu pamatotību. Ja nosūtījumi ir pamatoti, no slimokases rezerves fonda tiek kompensēti PVA ārsta izdevumi, kuri pārsnieguši pieļaujamības līmeni.

49. Bez PVA ārsta nosūtījuma slimokase apmaksā konsultantu pakalpojumus tikai neatliekamos gadījumos pēc vienota cenrāža. Summu atrēķina no PVA ārsta līdzekļiem atbilstoši iestāžu rēķiniem, izņemot:

49.1. primārās un sekundārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, kurus sniegušas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes notikuma vietā, kā arī transportējot cietušo (saslimušo) uz ārstniecības iestādi (apmaksa ietverta neatliekamās medicīniskās palīdzības finansējumā);

49.2. primārās un sekundārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, kurus sniegušas slimnīcu uzņemšanas nodaļas (apmaksa ietverta stacionāru veiktā darba apmaksas nosacījumos).

50. Pārējie (nav neatliekams gadījums un nav PVA ārsta nosūtījuma) veselības aprūpes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi.

51. Par profilaktiskajām apskatēm, profilaktiskajiem izmeklējumiem un vakcinācijām no PVA ārsta līdzekļiem pakalpojuma sniedzējam maksā tikai tad, ja ir PVA ārsta nosūtījums, vadoties pēc vienota cenrāža.

52. Ja PVA ārsts sniedz veselības aprūpes pakalpojumu cita PVA ārsta pacientam (īslaicīgais pacients), pakalpojuma sniedzēja darbu apmaksā atbilstoši vienotam cenrādim par aprūpes epizodēm un/vai veiktajām manipulācijām.

53. Kā PVA ārsta, tā fiksēto konsultantu un konsultantu un palīgkabinetu sniegtos pakalpojumus fiksē vienota parauga obligātās medicīniskās uzskaites dokumentā "Ārsta talons slimokasei" (veidlapa nr. 025-1-nor/u99), kas nodrošina nepieciešamo statistikas datu iegūšanu, kvalitātes kontroli un norēķinu veikšanu.

IV. Noslēguma jautājumi

54. Lai nodrošinātu PVA māsu un PVA ārsta palīgu veiktās veselības aprūpes dokumentēšanu Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrai izstrādāt veidlapu paraugus (iedzīvotāja karte, aprūpes karte) un iesniegt apstiprināšanai Labklājības ministrijas Ārstniecības departamentā līdz 2000. gada 1. oktobrim.

55. Primārās veselības aprūpes ieviešanas periodā pārējos primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtības nosacījumus, kuri nav atrunāti šajā kārtībā, papildus nosaka Aģentūra līgumā ar slimokasi.

Ārstniecības departamenta direktors O. Velmers

1. pielikums

2. pielikumam

"Primārās veselības aprūpes

(jauktās kapitācijas) finansēšanas modelis"

Profilaktisko apskašu programma

I. Iedzīvotājus aptverošas programmas

1. Bērnu obligātās profilaktiskās apskates

1. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate (šeit un tālāk - arī primārās aprūpes pediatra) nākošajā dienā pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas un turpmāk ik 10 dienas (kodi 145;146).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate mājās: katru dienu pirmajās 10 dzīves dienās; 2 reizes laika periodā no 10. līdz 28. dzīves dienai.

Asins paraugu noņemšana un nosūtīšana uz fenilketonūrijas un iedzimtās hipotireozes skrīningu, ja tas nav izdarīts dzemdību nodaļā (Labklājības ministrijas 1996. gada 27. februāra rīkojums Nr. 56 "Par grozījumiem Labklājības ministrijas 1996. gada 20. novembra rīkojumā nr. 324").

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

2. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate (kods 147).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi 2 nedēļās.

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

3. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate (kods 147).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi 2 nedēļās.

Asins analīze (Hb, Leu, EGĀ), urīna analīze;

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

4. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate (kods 147).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi mēnesī.

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

5. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate (kods 147).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi mēnesī.

6. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate (kods 147).

Pediatra apskate pēc vajadzības (kods 147).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi mēnesī;

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

7.-11. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate pēc vajadzības (kods 147).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi mēnesī.

12. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate (kods 147).

Pediatra apskate pēc vajadzības (kods 29).

Okulista apskate (kods 27).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate 2 reizes mēnesī (1 reizi pēc vakcinācijas).

Asins analīze (Hb, Leu, EGĀ), urīna analīze.

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

13.-15. mēnesis

Ārsta palīga (PVA māsas) apskate pēc vakcinācijas.

Ģimenes ārsta apskate pirms vakcinācijas (kods 30).

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

16.-18. mēnesis

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate pēc vakcinācijas.

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

19. mēnesis-24. mēnesis

Ģimenes ārsta apskate reizi 6 mēnešos (kods 30).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi 3 mēnešos.

2.-6. gads

Ģimenes ārsta apskate reizi gadā (kods 30).

Okulista apskate (3. un 6. gadā) (kods 27).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi gadā.

Pilna asins analīze (reizi gadā); urīna analīze (reizi gadā).

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram"; tikai endēmiskās teritorijās - ērču encefalīts 2. g. v. divreiz, pēc gada - vienreiz; ērču encefalīts 6 g. v.

7.-12. gads

Ģimenes ārsta apskate reizi gadā (kods 30).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi gadā un pēc vakcinācijas.

Pilna asins aina; urīna analīze (abi 7., 9., 11. gadā).

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram" tikai endēmiskajās teritorijās - ērču encefalīts 9. un 12. gadā.

13.-18. gads

Ģimenes ārsta apskate reizi gadā (kods 30).

PVA māsas vai PVA ārsta palīga apskate reizi gadā un pēc vakcinācijas.

Zēniem - sēklinieku izmeklēšana (kods 27).

Meitenēm - ginekologa apskate (kods 4).

Pilna asins analīze; urīna analīze (abi - katru otro gadu);

Imūnprofilakse: atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram"; tikai endēmiskajās

teritorijās - ērču encefalīts 15. un 18. gadā)

2. Pieaugušo vakcinācija pret difteriju: ik 10 gadus atbilstoši "Vakcinācijas kalendāram".

2. Grūtnieču apskašu programma

Grūtnieču aprūpe notiek atbilstoši Labklājības ministrijas 1995. gada 20. novembra rīkojumam nr. 324 "Par grūtnieču un jaundzimušo aprūpes skrīningdiagnostiku", ar grozījumiem atbilstoši Labklājības ministrijas 1996. gada 29. janvāra rīkojumam nr. 29.

3. Ļaundabīgo audzēju profilakses programma

PVA ārsta darbības:

* visiem - primārā profilakse (kaitīgo ieradumu un dzīvesstila faktoru korekcija, profesionālā riska faktoru, bioloģisko un fizioloģisko parametru izvērtēšana);

* sievietēm no 19 g.vecuma:

- apmācība krūts dziedzeru paškontrolei;

- ādas un mutes dobuma apskate - reizi gadā;

- vairogdziedzera un perifēro limfmezglu palpācija - reizi gadā;

- krūšu dziedzeru palpācija un ginekoloģiskā apskate ar iztriepi uz onkocitoloģiju - katru gadu;

* vīriešiem no 19 gadu vecuma:

- ādas un mutes dobuma apskate - reizi 2 gados;

- vairogdziedzera un perifēro limfmezglu palpācija - reizi 2 gados.

4. Plaušu fluorogrāfija

PVA ārsta darbības: organizēt visiem pacientiem plaušu fluorogrāfijas izdarīšanu vienu reizi 2 gados (no 40 gadiem katru gadu).

5. Sifilisa noteikšana grūtniecēm (stājoties grūtniecības uzskaitē un pēc 30. grūtniecības nedēļas)

PVA ārsta darbības: organizēt SED un WR izdarīšanu.

II. Augsta riska grupu apskašu programmas

1. Tuberkulozes profilakses programma

1. riska grupa (visi vecumi)

Pacienti ar tuberkulozei raksturīgiem simptomiem:

- klepus 3 nedēļas un ilgāk;

- subfebrila ķermeņa temperatūra;

- svīšana;

- nogurums, svara zudums.

PVA ārsta darbības:

* nodrošināt krēpu izmeklēšanu uz tuberkulozes mikobaktērijām pēc Cīla - Nilsena 3 dienas pēc kārtas;

* nodrošināt krūšu kurvja orgānu rentgenoloģiska izmeklēšana;

* nosūtīt pie speciālista uz konsultāciju - pēc indikācijām

2. riska grupa (pieaugušo riska grupas saslimšanai ar tuberkulozi)

Obligāti izmeklējamie:

* ar grūtnieci kopā dzīvojošie ģimenes locekļi;

* māte pēc bērna piedzimšanas;

* sociālā riska grupas:

- bezpajumtnieki;

- pansionātu iemītnieki;

- personas, kuras atgriezušās no soda izciešanas vietām, kā arī aizturētas

personas bez noteiktas dzīves vietas;

* terapeitiskā riska grupas:

- slimnieki ar imūndeficītu un ilgstošu imūnsupresīvu terapiju;

- cukura diabēta slimnieki;

- ar hroniskām plaušu slimībām slimojošie;

- slimnieki ar psihiskām slimībām psihiatriskās aprūpes pansionātos un

psihiatrijas stacionāros;

* ftiziatriskā riska grupa:

- bacilāru tuberkulozes slimnieku kontakta personas;

* profesiju grupas ar augstu citu cilvēku inficēšanas risku saslimšanas gadījumā:

- visi bērnu iestādēs strādājošie;

- ārstniecības personas;

- pārtikas rūpniecībā un iedzīvotāju apkalpes sfērā strādājošie (šo personu medicīniskās pārbaudes tiek veiktas atbilstoši Labklājības ministrijas 1998. gada 12. janvāra rīkojuma nr. 8 instrukcijai "Par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību").

Vēlams izmeklēt:

* sociālā riska grupu - maznodrošinātos iedzīvotājus;

* terapeitiskā riska grupu:

- slimniekus ar hronisku alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju;

- slimniekus ar hroniskām nieru slimībām;

* ftiziatriskā un rentgenoloģiskā riska grupa:

- pacientus pēc pārslimotas tuberkulozes (pēc ftiziopneimonologa norādījuma);

- pacientus ar rentgenoloģiskām pārmaiņām plaušās pēc pārciestām slimībām.

PVA ārsta darbības:

* riska grupu pacientu apzināšana;

* grūtnieces ģimenes locekļu (vīra, vecāku) nosūtīšana uz krūškurvja orgānu profilaktisko fluorogrāfisko pārbaudi 2 mēnešus pirms paredzamā dzemdību termiņa;

* mātes nosūtīšana uz krūškurvja orgānu fluorogrāfisko pārbaudi pēc dzemdībām;

* pacientu nosūtīšana uz krūškurvja orgānu rentgenoloģisko izmeklēšanu

reizi gadā;

* nodrošināt klepojošiem pacientiem krēpu izmeklēšanu uz tuberkulozes

mikobaktērijām pēc Cīla - Nīlsena 3 dienas pēc kārtas;

* nodrošināt pacientiem ar hroniskām nieru saslimšanām urīna bakterioloģisko izmeklēšanu uz tuberkulozes mikobaktērijām;

* nosūtīšana pie speciālista uz konsultāciju pēc indikācijām.

3. riska grupa

Bērnu riska grupa saslimšanai ar tuberkulozi (atbilstoši Labklājības

ministrijas 1998. gada 28. janvāra rīkojumam nr. 22 "Par tuberkulozes profilaksi bērniem").

PVA ārsta darbības: atbilstoši Labklājības ministrijas 1999. gada 28. janvāra rīkojumam nr. 22 "Par tuberkulozes profilaksi bērniem".

2. Sifilisa profilakses programma

* sociālā riska grupas saslimšanai ar sifilisu:

- bezpajumtnieki un maznodrošinātie iedzīvotāji;

- pansionātu iemītnieki;

- personas, kuras atgriezušās no soda izciešanas vietām, kā arī aizturētas

personas bez noteiktas dzīves vietas;

- bēgļi, kuri saņem uzturēšanās atļaujas uz laiku ilgāku par 1 mēnesi;

- prostitūtas;

- personas, kurām ir daudzi seksa partneri, kontakts ar personu, kurai ir sifilisa aktīvā forma, gadījuma dzimumsakari.

PVA ārsta darbības: organizēt SED un WR izdarīšanu.

PVA ārstam jānodrošina kā paša veikto un organizēto profilaktisko pasākumu, tā arī citās ārstniecības iestādēs ārstēšanās procesā veikto izmeklējumu uzskaite (piemēram, stacionārās ārstēšanās laikā izdarītie izmeklējumi - ginekologa apskate, krūšukurvja orgānu radioloģiskie izmeklējumi, SED, u.c.). Tas ļaus izvairīties no nevajadzīgas izmeklējumu atkārtošanas un ietaupīs pacientu veselības aprūpei paredzētos līdzekļus.

Šajā pielikumā noteikts minimālais profilaktiskā darba saturs (profilakses programmas), kura izpilde jānodrošina PVA ārstam.

PVA ārsta darbības 1. gadā kā pietiekamie izpildītā apjoma rādītāji tiek noteikti:

1. Bērnu obligātās profilaktiskās apskates 95%
2. Vakcinēšana pret:
- difteriju un stingumkrampjiem 92%
- garo klepu NIP 90% 92%
- poliomielītu NIP 95% 92%
- masalām, epidēmisko parotītu NIP 95% 86%
- masaliņām (bērniem 1-7 g. vecumā) NIP 95% 95%
- masaliņām (meitenēm 12-18 g. vecumā) NIP 95% 90%
- B - hepatīts (1. dzīves gadā) 50%
3. Ļaundabīgo audzēju profilakses programma
(ginekologa apskate, uztriepe uz onkocitoloģiju,
klīniska krūšu dziedzeru izmeklēšana;
sievietēm vecākām par 18 gadiem - katru gadu) 40%
4. Plaušu fluorogrāfija (vecākiem par 40 gadiem reizi gadā) 40%
5. Tuberkulozes profilakses programma
(obligāto riska grupu izmeklēšana) 80%
6. Sifilisa profilakses programma
- grūtnieču izmeklēšana 95%
- riska grupu izmeklēšana 50%

BOVAS "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra"

direktore I. Bluķe

 

2. pielikums

2. pielikumam

"Primārās veselības aprūpes

(jauktās kapitācijas) finansēšanas modelis"

"Mazās ķirurģijas" manipulācijas

PVA ārstu ķirurģisko aktivitāti vērtē pēc BOVAS Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras izstrādāto "Veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas kritēriju" manipulāciju kodiem:

200 - pārsējs;

206 - locītavu stabilizācijas atbalsta pārsēji;

2001 - mazas brūces primārā apstrāde;

2002 - mazu vai lielu primāri dzīstošu brūču apdare, pārsiešana;

2003 - mazas brūces primārā apstrāde, ieskaitot izgriešanu un noslēgšanu;

2006 - diegu vai klamburu izņemšana no mazām brūcēm, vienā vai vairākās apmeklējuma reizēs.

BOVAS "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra" direktore I. Bluķe

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Labklājības ministrija Veids: rīkojums Numurs: 240Pieņemts: 23.08.2000.Stājas spēkā: 23.08.2000.Zaudē spēku: 01.01.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 303/306, 30.08.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
10176
23.08.2000
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)